[ Jaunas vēstules · Dalībnieki · Foruma noteikumi · Meklēšana · RSS ]
  • Lappuse 1 no 1
  • 1
Forums » Tēmu kopas » Natālija Koteļņikova - 2012. gads Spēkavotā » 7. Doņecka - rožu pilsēta
7. Doņecka - rožu pilsēta
EslaumaDatums: Svētdiena, 11.05.2014, 12:58 | Ziņojums # 1
Pulkvedis
Grupa: Administratori
Ziņojumu skaits: 150
Reputācija: 0
Statuss: Offline
Doņecka - rožu pilsēta

Natālija Koteļņikova,
30.06.2011.12:16

Doņecka - brīnišķīga puķu pilsēta (tik daudz rožu es savā dzīvē vēl nebiju redzējusi), skaistu parku, smaržojošu liepu pilsēta. Aktivācijas pasākums šajā lieliskajā pilsētā mums bija paredzēts vēl gadu atpakaļ, kad Ļuba no Šahti pilsētas, viena no semināra klausītājām, pieņēma paziņojumu, ka man šeit, Doņeckā, jābūt 21.jūnijā 2011.gadā. Tad arī nolēmām: lai nebrauktu no trejdeviņām zemēm uz vienu dienu, Doņeckas draugi mani uzaicināja vadīt šeit trešo semināru, kas toreiz vēl nebija pat izplānots. Tas bija lielisks stimuls personīgai attīstībai!

Un, lūk, esmu Doņeckā ar semināru un aktivāciju. Seminārs, mans pirmpasākums, beidzās sekmīgi, visi palika apmierināti. Aktivācijai 21. jūnijā bija jāsākas 04:00 no rīta, lai visi kopā sagaidītu Saullēktu un vadītu mūsu vecāko aspektu savienošanos ar Saules sistēmu, Plejādēm, Siriusu un Galaktiku. Tāda ceremonija rītausmā mums jau notika Urālu kalnos. Daži dalībnieki uz aktivāciju atbrauca speciāli no citām pilsētām.

Tieši 03:30 no rīta Doņeckā savirpuļoja neganta vētra, lietus lija kā no spaiņa. Mani un Natāliju no Kijevas, savā mašīnā paņēma Olga no Doņeckas. Mēs trijatā tomēr braucām uz botānisko dārzu, kur bija nozīmēta aktivācijas ceremonija, lai paskatītos vai vēl kāds nav ieradies uz pasākumu. Un tiešām, viena mašīna stāvēja. Es izkāpu no mašīnas un atlaidu viņus uz mājām. Lietus jau pieklusa. Es stāvēju zem lietussarga un sajutu, cik šeit ir labi, mierīgi, silti... Mana bērnišķīgā sirds gaidīja brīnumu. Uzticība paredzējumam nevar pievilt! Lietusmākoņi acīm redzami kļuva arvien gaišāki, likās, ka paies vēl dažas minūtes - debesis atvērsies un es ieraudzīšu Saullēktu! Lidz šim neviena aktivācija nebija atlikta un es labi sapratu, ka savlaicīgi gatavojamies ne tikai mēs, notiekošie apstākļi nav nejaušība, vienkārši - moments ir jāsajūt...

Pienāca ausmas laiks - 04:15 no rīta: lietus gandrīz mitējies, putni sākuši dziedāt, mēness vēl starp mākoņiem pamirkšķinājis, bet sauli neredz... Draudzenes arī izkāpa no mašīnas un pievienojās man. Mēs stāvējām uz slapja asfalta pie ieejas botāniskajā dārzā un baudījām ozonu, kas plūda no kokiem botāniskajā dārzā un izjutām, ko mums dāvāja dabas neparastais skaistums. Pēkšņi, skaļi ņaudēdams, no dārza izlīda lietū izmircis kaķis un pienāca pie mums. Viņam ļoti gribējās paberzēties pie mūsu bikšu starām, taču viņš delikāti atturējās un beigās apsēdās mums blakus un sāka aplaizīt savu slapjo spalvojumu.

Es atcerējos Viņņicas vēsturi ar balto suni, pastāsīju draudzenēm un sapratu: "Zīme atnāca, var sākties darbs.." Mēs stājāmies aplī ap kaķi, sazemējāmies, savienojāmies mūsu "zīmē", palaidām stariņus augšup un sākām gaidīt. Mūsu kanāls augšup bija neliels, taču augsts kā bulta. Un kanālā es skaidri ieraudzīju Gaismas Pilsētu virs dārza. PAVISAM TUVU! Man izskatījās ap kādiem 100 metriem... Bija redzamas dažādas formas mājas, daudz gaismas pilsētā... Plūda spēcīga enerģija mūsu portālā, jā, arī rītausmu vienmēr pavada liela enerģijas plūsma. Mēs pastāvējām, lai novadītu Gaismas Pilsētas enerģijas uz Zemi un Zemē. Kad plūsma beidzās, mēs atgriezāmies mājās. Krūtīs maigi dziedāja enģelis un mani sirsnīgi sildīja. "Tā tev dāvana no mums" - it kā jauna gaiša dzīve veidojās manā sirds centrā.

* * *
Pēc aktivācijas es prasīju savam Augstākajam Es: "Ko mēs šorīt rītausmā izdarījām"?

- Iedarbinājām Gaismas Pilsētas enerģijas, kas eksistē virs Doņeckas, šajā pilsētas daļā. Viss ir labi. "Dzeltenums sajaucās ar olu". Tas ir sākums.

Un tad, es atcerējos fragmentu par Amoru no Guaņ-Iņ grāmatas "Plejādiešu prakses dievišķās plūsmas" /"Plejadianskije praktiki božestvennovo potoka"/. Grāmata atradās pie Natālijas un viņa man tūliņ atvēra lappusi ar šo epizodi. Tajā Amora stāsta kā viņa iedarbināja enerģijas un Gaismas Pilsētas kanālu uz Šasta kalna Kalifornijā (27.lpp).

- Gaismas Pilsēta nolaidās uz Zemes. Tas notika tanī martā, kad sniega sega uz kalna sasniedza maksimālo dziļumu tajā gadsimtā. Tajā naktī es sajutu vēlēšanos uzbraukt pēc iespējas augstāk kopā ar savu draugu. 1,5 km augstumā mēs abi sajutām neticamu Gaismas un enerģijas plūsmu, un sapratām, ka izgājām caur kaut ko līdzīgu portālam (...)

Jēzus teica, ka pasauca mani uz kalna, lai es palīdzētu iedibināt Gaismas Pilsētu uz Zemes līmeņa. Rezultātā - visa fiziskā pilsēta Šasta kalnā un tai pieguļošās teritotijas kļūs dzīvas Gaismas Pilsētas, taču tas prasīs daudzus gadus.
Tā nakts Šasta kalnā kļuva par neaizmirstamu notikumu manā dzīvē".
***
Arī šeit, Doņeckā, caur biezu ūdens plūsmu, caur negaisu un lietusgāzi, caur kristāliskām enerģijām bija iedarbināta Gaismas Pilsētas līmeņa nolaišanās programma mūsu dimensijā.

Es sāku pārlūkot Gaismas Pilsētas virs pazīstamām pilsētām un to nolaišanu uz planētu. Gaismas Pilsētas pavisam nelielas, ne galvaspilsēta un tas ir skaisti. Salīdzināju arī pilsētu atrašanās augstumu. Virs Doņeckas pilsēta ļoti zemu "ar roku sasniedzama", virs Jekaterinburgas Gaismas Pilsēta pagaidām vēl daudz augstāk. Taču arī Gaismas viņā daudz vairāk. Visticamāk, ka ir Pilsētas ar starpposmu vibrācijām, astrofiziskās, vai arī, iespējams, iesākumpunkti Gaismas noenkurošanai uz Zemes virsmas. Virs Maskavas ir trīs Pilsētas, virs Sankt-Pēterburgas viena, virs Kazaņas viena, virs Kijevas neredzēju nevienu (tas nenozīmē, ka to nav). Gaisma virs Kijevas ir, bet Pilsētu neieraudzīju.

Viņas izskatās kā gaisā peldošas salas, ar dažāda augstuma mājām. Iedzīvotāju viņās ļoti maz. Pilsētas tukšas.

- "Mēs palikām, lai pieņemtu jūs un kļūtu jūsu skolotāji šeit" - teica man priecīga sieviete, kuru es tur satiku. "Mēs aizgājām augstāk, bet pēc tam atgriezāmies, lai pieņemtu jūs un palīdzētu tiem, kuri atnāks šurp. Mēs gaidām jūs un naktīs strādājam ar tiem, kuri atnāk šurp astrālā ķermenī. Pagaidām tādu maz, taču ir. Kādi no jūsu garīgajām grupām pacēlās un jau iekārtojās šeit. (Es domāju, ka caur nāvi. N.K.)

šeit sagatavotas slimnīcu palātas, lai pirmajā laikā paārstētu un atjaunotu kādu no jums, izārstētu no vecuma un piedotu ķermenim jaunu jaunības izteiksmi.

Mēs cienam un mīlam katru, kuri atnāk pie mums un saprotam, ar ko viņiem nācies sastapties uz Zemes trešajā dimensijā. Mēs gaidam ar nepacietību!"

Kad sāksies pirmās pacelšanās? šis jautājums satrauc visus, taču neviens, nekad uz to neatbild. Tādēļ es nolēmu kaut kā uz to "paraudzīties". 12. gads un tuvākie - vēl tumši. Gaisma iespīdējās pēc 16 gada. Taču mēs zinām, ka nekā "nostiprināta" nav un viss mainās. Man nepietika laika, lai publicētu "Ivanovas paredzējumu - 2" (notika seminārs pēc semināra) un gribu teikt, ka pusgadu pēc pirmā darba Ivanovas pilsētā visi termiņi izmainījās. Nulles laika punkts aizgāja uz 18. gadu, arī citi jautājumi atrada jaunas atbildes. Viss kļuvis saudzīgāk, jautājums par naudu, saņēma jaunu atbildi: nauda tuvākajā laikā nepazudīs. Viss saglabāsies, vismaz tuvākajā laikā.

Domāju, ka tagad arī tie rezultāti novecojuši, tik ļoti viss mainās. Mēs izvēlamies saudzīgāko realitāti, bet ne steidzamu un krasu paātrinājumu, kas būtu pārāk sāpīga. Viss izlīdzinās un 12. gads neieiet pirmajos termiņos realitātes izmainīšanai. Iespējams, ka kaut kas pozitīvs gadīsies ar mūsu apzināšanos un cilvēki sāks pamosties no Galaktisko Staru ietekmes un Gaismas kodu atvēršanas. Taču fiziski mēs vēl neaizstiepsimies līdz gaismai 12. gadā. Vispār, drīz jau mēs paši par visu pārliecināsimies, kad piedzīvosim.

(No www.sanatkumara.ru/ 25.06.2011/ , latviskoja Eslauma 03.07.2011, (***)-fragments tekstā nav latviskots).
 
Forums » Tēmu kopas » Natālija Koteļņikova - 2012. gads Spēkavotā » 7. Doņecka - rožu pilsēta
  • Lappuse 1 no 1
  • 1
Meklēšana: