| Eslauma | Datums: Svētdiena, 11.05.2014, 13:26 | Ziņojums # 1 |
|
Pulkvedis
Grupa: Administratori
Ziņojumu skaits: 150
Statuss: Offline
| Natālija Koteļņikova. Atgadījums Novočerkeskā Natālija Koteļņikova 06.10.2013.10:24 04.10.13 Semināra laikā, Novočerkeskā, notika interesants atgadījums. Mūsu mašīna piebrauca nedaudz no citas puses pie mājas, kur notika seminārs, parkā, un burtiski atdūrās pret akmens vecenīti. Mēs sastingām: sena muzeja relikvija stāvēja parka skulpūras lomā pie pakalna uz kura virsotnes bija ar nodomu norobežots neliels laukums. Vecenīte bija bērnu apkrāsota ar dažādām krāsām, bet, par brīnumu, saglabājusies labi. Viņa man likās pilnīgi dzīva, no viņas vējoja tumša, blīva enerģija. Pakalna virsotne arī, pēc enerģijām, gandrīz melna... Vēlāk viss noskaidrojās.Izrādījās, mēs atradāmies uz pakalna , kur sešdesmitajos gados atrada ... (золото сарматов в сарматском кургане-усыпальнице ?). Tagad apbedījumos bija atrastas divas akmens vecenītes - mūsējā un vēl viena akmens vecenīte, kura uz mūsu atbraukšanu jau pazuda. Mani burtiski piekala vibrācijas, ejošas no skulptūras: viņa izrādījās pilnīgi dzīva. Pēdējā dienā, pirms aizbraukšanas, es pamodos ar skaidru saprašanu, ka man tajā vietā dēļ kaut kā vajag parādīties.. Es iegāju internetā un ieraudzīju vēl tādas večiņas. Kājas un rokas viņām bija ... (копытами ?), resnas krūtis nokārās pār vēderu. Rokās kauzalitātes vietā - kārbiņa. Vēlāk, citos attēlojumos, es ieraudzīju lielu čūsku "uzliktu" uz galvas, burtiski augstākais Es vai būtība, pārvaldoša ķermeni... Rodas iespaids, ka tas kādas civilizācijas biorobots, bet viņa vadīšanai (viņa fiziskā ķermeņa) kārbiņa, izvietota pirmajā čakrā, kas pilnībā loģiski. Seja līdzīga ķirzakai... Vispār, paši paskataties /pievienotajās fotogrāfijās/. Tā kāda nezemes civilizācija. Bet, lūk, viņai taču paklanījās/pielūdza? Ienaidniekus taču nesaglabā uz mūžīgiem laikiem un viņus nepielūdz. Un cik gadus atpakaļ bija tāda civilizācija vai tādi atnācēji? /Skulptūru fotogrāfijas, ļoti izteiksmīgas. Esl.piez./ Un, lūk, redzams vēlēka laika attēls: večiņa jau apģērbta. Atgriezīsimies pie mūsu skaistules, lai pabeigtu stāstu. Mēs atbraucām galapunktā un pie mums pienāca Raisa, mūsu semināra arganizatore. Bija drēgni un auksti, vējš un lietuslāses nemudināja uz pastaigu. Es piegāju pie skulptūras un viss mans ķermenis pēkšņi nodrebēja, vibrēja, satraucās... Es sāku meditēt pie statujas un jautāt, kādēļ es šeit vajadzīga. Vecenīte lūdza glābt. Ko - civilizāciju? Apbedījumus? Skulptūru? No viņas vējoja bailes un žēlabas... Kur bija, kur ne, pienāca trīskrāsains kaķis un sāka rīvēties ap kājām mums ar Vladimiru un ap statuju. "Tā zīme" - mēs jokojām, saprotot, ka tā tas arī ir. Pēdējā laikā mēs bieži strādājam ar dzīvniekiem. Kaķis vienādi rīvējās ap mūsu kājām un statuju, it kā paskaidrojot, ka statuja dzīva. Pēc tam sāka izstaipīties visā augumā pie statujas vēdera, kopīgi demonstrējot, kur vajag raudzīties un ko darīt. No statujas vairāk nekas nenāca. Vai nu mēs sasalām, vai nespējām saprast. Sākām izvirzīt dažādas versijas, kuras es, izklāsta īsināšanas dēļ, izlaidīšu. Mēs pagājāmies, uzgājām uz pakalna, atgriezāmies pie statujas, vēl pastāvējām un sākām kārtoties braukšanai mājup. Pēkšņi es sajutu, ka statuja raud... un tur pienāca pēdējā versija, pati īstākā - vajag atbrīvot garu, statujai piestiprināto, kā senāk piestiprināja cilvēka dvēseli galvaskausam un pie dolmeniem. Šo darbu mēs jau esam veikuši. Mēs stājāmies aplī apkārt statujai, sadevāmies rokās, organizējām portālu, piesaucām palīgus un palaidām dvēseli tā, kā palaižam cilvēkus-cietējus (мытарей ?). No vecenītes izlidoja putniņš un aizlidoja debesīs, priecīgi un jautri. Kāds prieks nāca no akmeņa! Es atvēru acis un ieraudzīju platu smaidu, bērnu uzzīmētu. Viņas priekam un pateicībai nebija robežu. Viss izdevās! Urrrrrrrrrā! Avots: http://sanatkumara.ru/stati/sluchay-v-novocherkasske pievienots: 06.10.2013.10:39, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 06.10.2013., latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru/ 07.10.2013., nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 07.10.2013.
|
| |
| |
