1,2-: Atsaucība!
Re: Tur, kur...
Svētdien, 2023. gada 5. februārī 2023, 13:32
Donald DK1 <ropsroberts@gmail.com>
1-: Sveika,
Nosūtu tev vienu no maniem sarakstītajiem darbiem, kas konkursā dabūja man pirmo vietu. Stāstu es sarakstīju 6. klasē. Ceru ka patiks.
Ar cieņu,
Roberts Rops
Mana bērnība
Bērnība, tā ir kā saules maliņa, kā zilas debesis kas bezgalīgi stiepjas platumā. Bērnība ir paradīzes vārti kas savā spožumā liek apkārtējiem lūkoties. Bērnība, tie ir sapņi, tā ir kā rasas lāse uz lapas un polārzvaigzne debesīs.
Mana bērnība bija tik skaista. Caur zaļām pļavām skrēju pie liela ozola no kura var redzēt zeltainu pļavu. Es uzkāpju kokā un ko es redzu, divi bebri taisa savu aizsprostu. Es skatos kā viņi tur rosās un tad es tālumā redzu stirnu mammu kura kas pastaigājas ar savu mazuli. Es skatos uz viņiem un mani pēkšņi izbiedē vectēvs kurš lūdz nokāpt nost no koka un iet palīdzēt viņam zemeņu lasīšana. Es protams kā mazs bērns lielāko daļu spainītī salasīto zemeņu apēdu un spainītī salasot tikai sešas zemenes kuras tāpat bija zaļas. Un tad mēs gājām abi divi uz mājā kur vecmamma jau bija pagatavojusi klimpu piena zupu, ko varēja jau just no dārza. Es mīlu viņas gatavotos ēdienus tie liek sejā parādīties smaidam kas liecina par prieka un mīlestības esamību. Atceros tos rītus kad mani cēla vecmamma un lūdza lai aizeju uz dārzu pēc zāles ko vectēvs nopļāva ar izkapti. Es kā mazs jauks puisēns izgāju ārā un dzirdēju gaiļa dziesmas kas atbalsojās mežos. Tālāk es eju uz šķūni kur paņemu tačku un eju uz dārzu kur mani jau gaida svaigi nopļauta zāles smarža. Es ieraugot kaudzi vēlos tajā ielēkt un es sajūtu rīta dzestrumu kas man liek pavisam pamosties. Tad es ieraugu dārza galā lielu sarkanu zemeni ko es iebāžu mutē un sūkāju kamēr pati izkūst, tā bija tik garda. Kad es zāli saliku tačkā es to velku uz mājām. To zāli pēc tam vecmamma deva trušiem kuri to žigli sakošļāja ar saviem asajiem zobiem kas saulē mirdzēja. Pēc tam es eju uz māju kur man jau vectēvs bļodiņā ielējis gardu zupu. Es nomazgāju rokas un sēžos pie galda kuru rotā tikko plūktas puķītes. Es paņemu svaigo krējumu un ielieku vienu karoti zupā kura smaržo pēc svaigiem lociņiem. Zupa garšo pēc dārza svaiguma un rīta dzestruma. Kad esmu paēdis es ar vectēvu dodos uz šķūni kur es ņemu malku un nesu to uz kurtuvi. Tā ir paradīze zemes virsū. Atceros ka rītos es eju uz kūti un novēlu labrīt mājdzīvniekiem, govīm, teļiem un vistām. Tad es ar savu brāli šūpojos šūpolēs kas ir iekārtas kokā. Mēs šūpojāmies tik augstu ka no turienes pavērās skaists skats uz piemājas rožu dārzu, kas saulē mirdzēja. Tad mēs gājām uz mājām kur ēdām tikko ceptu rupjmaizi ar gaļu un ķiplokiem kas koda mutē bet vectēvs teica ka tie ir jāēd lai mikrobi tiek izkosti. Pēc tam pie durvīm piezvana draugs un sauc mani ārā. Es ar viņu eju uz mežiņu un kāpju tikko uztaisītā būdiņā. No tās paveras skaists skats uz ciemata mājām un es pat redzu savu māju kas kā maz būdiņa stāv tālumā. Pēc tam mani sauc vecmamma uz māju ēst vakariņas es pie sevis domāju lai tik tajās būtu pankūkas ar medu. Un tā arī bija es kārs loku iekšā zeltainās pankūkas kas atrodas uz šķīvja galda vidū. Tad kad pienāk vakars es novēlu visiem labu nakti un eju gulēt.
Bērnība tā ir kā pankūka ar dzeltenām maliņām kas saulē spīd. Bērnība tās ir atmiņas par jaukāko posmu dzīvē ko piedzīvojam un atceramies.
------------------
2-: Tur, kur...
Jaunumi vietne www. sanatkumara.lv
Svētdien, 2023. gada 5. februārī, 09:33
Janis <janis.oppe@gmail.com>
Tur, kur atdzīvojas Dvēsele
- Kā top Reinkarnacionikas Institūta pirmkursnieki?
- Kādēļ cilvēki uz šejieni nāk?
- Uz kādiem jautājumiem mēģina atrast atbildes?
Acīmredzami, ka katram ir sava taka, savs ceļš pie sevis paša. Taču dažreiz šķiet, ka mūs visus šurp aiz rociņas atved mūsu Eņģeļi. Tā viņi pauž savu gādību par mums un savu bezgalīgo mīlestību.
Daudziem pirmais kurss “Praktiķis” kļūst par svarīgu pāreju. Un dzīve dalās “līdz” un “pēc tam”. Jo taču tieši šeit var saprast: kāda viņa ir, tava dvēsele, un kādēļ viņa atnāca uz šo pasauli? Un tā kā agrāk jau nu patiešām nebūs.
Tieši šeit, ceļojot pa bērnību, iepriekšējiem iemiesojumiem, Dvēseļu pasauli, mēs galu galā nometam no sevis stereotipus, bailes, aplamus priekšstatus par sevi. Un pasaule atklājas pavisam no citas puses. Tā piepildās ar mīlestību un apbrīnojamu skaistumu.
Lasīt vairāk...
Ar Gaismu un Mīlestību
Jānis
Avots: kr.val. - https://ru.journal.reincarnatiology.com/tam-gde-ozhivaet-dusha/
----------
1-: Ataucība - Roberts Rops - Mana bērnība - atsauksme uz Jāņa Oppes tulkojumu -
2-: Tur, kur... - Tur, kur dzīvojas Dvēsele - saņemta no vēstvietnes Sanatkumara lv,
ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /05.,06.02.2023.
nosūtits Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /05.,06.02.2023.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /05.,06.02.2023.
=====
Informāciju - 1,2-: Atsaucība - ieteicam izlasīt, uzzināt un dāvāt tālāk viskopīgai pieredzei 06.02.2023.
|
