(2) Pirmā kosmonauta cita misija
(lidojums dažādās pasaulēs)

JURIJS GAGARINS
caur Sergeju Kanaševski
2019. gada aprīlis
Avots: Žurnāls "Plaņeta Angelov" Nr 3(6) 2019., latviskoja, intuitīvi Eslauma 10.03.2020.

Turpinājums (2). Iesākums (1): http://spekavots.ucoz.ru /12.04.2020.

Kādēļ es atgiezos atmiņās par Lavras apmeklējumu un pie tā, kas ar to saistīts. Lūk kādēļ... Kad tas cilvēks uz manas jaunās pasaules meža noriņas pagriezās un parādīja savu seju, es varēju ieraudzīt Sergija Radonežska seju. Manā priekšā stāvēja pats Sergijs un es izjutu to pašu Dievišķo Svētlaimi. Man gribējās mesties viņa apskāvienos. Tādeļ, ka es sapratu: MĒS SEN PAZĪSTAMI. Un tas - mans Skolotājs un vienlaicīgi - liels draugs. Tā es arī izdarīju. Metos pie viņa, ieslēdzu apskāvienos. Pēc tam mēs ilgi runājām... Un tā bija ne vienkārši saruna. Skolotājs MANI ATJAUNOJA KĀ KOSMISKO CILVĒKU,  KĀ ZEMES PLANĒTU SISTĒMAS DAUDZU PASAUĻU CILVĒKU. Viņš paplašināja manu apziņu, atmodināja dziļu atmiņu. Tieši saziņas laikā ar viņu, es atcerējos savu dzīvi augstākā pasaulē, no kurienes atnācu zemes pasaulē. Man Skolotājs paziņoja arī par misiju, kuru man stāv priekšā izpildīt pasaulē, kur atnācu tagad.  
Sanāca, ka es aizgāju no dzimtās piektās dimensijas pasaules, zemes pasaulē. Bet atgriezos ne mājās, bet citā pasaulē, kur man stāv priekšā izpildīt ieplānoto misiju. Tā pasaule, kurā es satikos ar Skolotāju, kurā man jādzīvo, ir neparasta  pasaule. No vienas puses... tā liela kosmoosta. Šeit ierodas dažādu civilizāciju pārstāvji, kuri tikai sāk apgūt dzīvi piektajā dimensijā. Un tās gaismas būtnes, kuras izgāja evolūcijas ceļu caur ceturtās dimensijas matērijas blīvajiem slāņiem.
Pārejot piektajā dimensijā, daudzas civilizācijas ZAUDĒJA SAKARUS ar ceturto dimensiju, ar tās pasaulēm, ar tās iemītniekiem. Viņu atmiņa satur atmiņas par pagājušām dzīvēm zemās pasaulēs. Bet viņi nevar nodibināt sakarus ar šīm pasaulēm, jo vairāk -  iemiesoties šinīs pasaulēs. Zemes planētu sistēmas pieredze, tādā ziņā, daudzveidīga un unikāla. Tieši mēs, zemieši, tagad sākam vieni no pirmajiem "dzēst robežas" starp dimensijām, pastiprināt sakarus starp pasaulēm. Sazinoties ar skolotāju, es atcerējos, ka es ne vienkārši, planētas Zeme pilsonis, es - ZEMES PLANĒTU SISTĒMAS pilsonis. Bet Zemes planētu sistēma - tas liels daudzums dažādu dimensiju pasauļu un dažādu līmeņu matērijas blīvumi, dažādi telpas-laika raksturojumi. Zemes pasauļu daudz. Taču visas pasaules - tā Zemes planētu sistēma. Daudzas pasaules vēl izolētas no citām pasaulēm - līdzīgi pasaulei, kur dzīvoja Jurijs Gagarins un, kur pagaidām vēl dzīvojiet jūs. Es atcerējos, kas tā ir Zemes planētu sistēma un atcerējos vēl daudz ko no tā, ko biju aizmirsis.
Tātad, es pārvietojos uz lielu gigantisku kosmoostu, kur savos zvaigžņu kuģos ierodas citu civilizāciju pārstāvji, citu planētu no dažādām zvaigžņu sistēmām. Bet tā ne vienkārši kosmoosta, tādēļ ka eksistē tieši kā patstāvīga, atsevišķa pasaule, kas atrodas blakus daudzām citām daudzdimensionālās Zemes pasaulēm. Un tas, jauns gēns, kas tikai nesen iedzima Zemes organismā un attīstās. Katru daudzdimensionālās Zemes pasauli var pielīdzināt gēnam. Tas satur savas evolucionārās attīstības programmas. Viesi no citām planētām, atlidojot pie mums, saņemot nepieciešamo pieredzi, pārstāj būt viesi. Viņi ar savām ģenētiskām saknēm ieaug mūsu augsnē, nodod arī mums pieredzi un citplanētu ģenētiku, nepieciešamu mums tālākai evolūcijai, bagātinot ar tiem elementiem, kādu mums agrāk nebija. Tādēļ mana jaunā pasaule - ne tikai kosmoosta, ne tikai laukums pieredzes apmaiņai. Šī ir vieta, kur dažādu civilizāciju pārstāvji meklē kaut ko kopīgu, to, kas viņus apvieno. Tanī skaitā - kopīgas intereses un pat kopīgo ģenētiku. Kad tas atrasts, tad sākas energoinformācijas apmaiņas process un jaunas radīšana. Vārdu sakot, šī nepavisam ne parasta pasaule, kur mīt cilvēki un atnācēji no citām, tālām un ne ļoti tālām zvaigžņu planētām. Saziņas procesā ar atnācējiem, kā arī ar augstāko pasauļu Skolotāju palīdzību, noskaidrojās kaut kas neparasts. Izrādījās, ka jūsu zemes četrdimensiju pasaulē tagad dzīvo visu to civilizāciju pārstāvji, kuri pieņēma lēmu ierasties Zemes planētu sistēmas sevišķā pasaulē. Nosauksim to pasauli, kurā pašlaik dzīvoju, Omli pasaule. Omli - tas īpašas ass sens nosaukums, kas savieno mūsu planētu sistēmas daudzas pasaules.
Un tātad, Omli pasaulē ieradās 32-vu civilizāciju pārstāvji no mūsu galaktikas dažādu zvaigžņu, dažādām pasaulēm. Un neviens no viņiem agrāk nezināja par to, ka Zemes pasaulē, četrdimensionalitātē, dzīvo viņu planētu bijušie iemītnieki. Stādaties priekšā notikumu attēlu. Jūs, pa sevišķiem "koridoriem", atlidojat tālā planētu sistēmā, par kuru nesen uzzinājāt, lai saņemtu saziņas pieredzi ar blīvākām pasaulēm. Planēta šī jums pagaidām nepazīstama, šķiet sveša, pavisam nezināma. Un pēkšņi noskaidrojas, ka šeit, vienā no pasaulēm dzīvo jūsu radinieki. Vai kas tāds iespējams? Jo taču četrdimensionalitātē nav zvaigžņu kuģu, kuri varētu pārvarēt tādus attālumus starp zvaigznēm. Bet viss vienkārši! Šo cilvēku dvēseles izgāja pa sakrāliem portāliem. Un Gaismas Ģimene viņiem palīdzēja iemiesoties četrdimensiju cilvēkos. Kādā momentā, ar augstāko pasauļu Skolotāju palīdzību, noskaidrojas, ka viņu atnākšana un jūsu atnākšana (viesu atnākšana no citām planētām) uz Zemi bija izplānota. Kaut līdz laikam jūs to nezinājāt. Tā vienota plāna daļa, kurā piedalās jūsu Augstākais "Es" un to Augstākie "Es", kuri rūpējas par Galaktikas Piena Ceļš evolūciju kopumā. Lūk, tad arī realizējas plāns, saskaņā ar kuru jūs lemjat ne tikai iegūt pieredzi, bet arī palikt dzīvot šeit, lai atrastu savus radiniekus no četrdimensijas pasaulēm, nodibinātu sakarus ar viņiem un, iespējams, apvienotos. Tieši tādu ceļu izgāja visu 32-vu civilizāciju pārstāvji.
Un tātad, man stāvēja prikšā dzīvot Omli pasaulē un kaut kā mijiedarboties ar citu planētu viesiem. Bet kāpēc tieši man? Kur noslēpums? Lai šo noslēpumu atklātu, atgiezīsimies pasaulē, kuru es jau atstāju. Jūsu pasaulē, kas sākās, kad bija beidzies mans pirmais lidojums. Jūs, protams, zinat, kas notika ar mani pēc tam. Sākās mans ilgais ceļojums pa valstīm un kontinentiem. Es pabiju dažādos Zemes nostūros, tikos ar lielu daudzumu cilvēku. Un, ko jūs domājiet? Es izpildīju tikai komunistiskās partijas un padomju valdības uzdevumus? Jā, es izpildīju šos uzdevumus, pēc būtības, es kļuvu ne tikai Pirmais Kosmonauts, bet arī padomju valdības Pirmais Vēstnieks, nostiprinot PSRS autoritāti starptautiskā arēnā un risinot daudzus diplomātiskus uzdevumus. Un, protams, īstenojot daudz ceļojumu, es atnesu lielu prieku Zemes cilvēkiem.  Tanī laikā tikšanās ar mani cilvēkus spārnoja piepildīja ar svaigu vēju cilvēka sapņu burās, apzinoties, ka var iziet Kosmosā un aiztraukties bezgalībā. Tas sapnis bija dzimis, tas nekur nepazuda. Tas dzīvs! Un tur liels nopelns visu to padomju valsts cilvēku, visu sapņotāju, romantiķu un teorētiķu-praktiķu, kuri mācēja lidojuma kosmosā sapni īstenot realitātē, pašķirot vispārcilvēciskās dzīves horizontus. Jā, es atnesu daudz prieka un izpildīju daudz uzdevumu. No cilvēka Jurija Gagarina, es pārvērtos simbolā "JURIJS GAGARINS", un tas mani pēc tam sāka pat apgrūtināt. Es gribēju atgriezties priekš manis pierastajā dzīves veidā, pie treniņiem, pie nodarbošanās ar sportu, pie jaunu zināšanu saņemšanas. Tomēr... to izdarīt bija ļoti grūti. Jā, es sāku pēc tam atkal lidot ar lidmašīnām, gatavojos jaunam lidojumam kosmosā. Taču, manam plānam, kā jūs zinat, nebija lemts piepidīties.
Tad es nezināju, ka mana misija cita. Tas, kas mani sāka pievilkt, braucieni un obligātās tikšanās, ARĪ BIJA SVARĪGA PLĀNA DAĻA. Šo braucienu laikā, es savācu savā Vienotajā Sakrālajā Sirdī smalkmateriālo informāciju, ko man nodeva dažādās valstīs dzīvojoši cilvēki, kuru dvēseles pie mums atnāca no citām pasaulēm. No tām pašām planētām, kuru pārstāvji ieradās Omli pasaulē. Mans neliela auguma cilvēka ķermenis bija apveltīts ar milzīgu sakrālu telpu priekš svarīgas informācijas pieņemšanas Zemes zvaigžņu viesiem, kuri kļuvuši pilntiesīgi Zemes iedzīvotāji. Smalajā plānā manā uzdevumā ietilpa, salasīt visas informatīvās paketes vienā veseluma, bet pēc tam... nogādāt to Omli pasaulē. Šinīs paketēs ietilpa arī mūsu zemes pasaules dzīves pieredze un kodi, kas ļāva apvienoties ceturtās dimensijas pārstāvjiem ar piektās dimensijas pārstāvjiem. Tas bija tieši tas, dēļ kā zvaigžņu viesi ieradās Omli pasaulē. Un priekš šīs misijas atnācu es, kā lejupejoša atzara pārstāvis, no augstās piektās dimensijas pasaules. Pēc desmit gadiem mans zemes biedrs HermansTitovs atzīstas, ka viņš
saprata, kādēļ izvēle krita uz Juriju Gagarinu, bet ne uz viņu. Jūs, protams, atceraties, ka mēs divatā gatavojāmies lidojumam un braucām pat vienā autobusā uz raķetes "Vostok-1" starta vietu. Hermanis uzskatīja, ka viņš labāk gatavs lidojumam, ka viņš var un viņam jālido pirmajam. Un to nekad neslēpa. Bet pēc tam viņš apzinājās, ka Pirmā Kosmonauta misija - tā ne tikai kosmonauta-izmēģinātāja misija, kurš aicināts izpildīt savus lidojuma pienākumus no un līdz. Pirmā Kosmonauta misija - tā sabiedriska un cilvēciska misija. Protams, viņš nezināja par manu sakrālo misiju un bija ar to iepazīstināts tikai tad, kad atnāca aiz "aizsega". Hermanis nedzīvo Omli pasaulē, kā es. Viņš tagad citas piecdimensiju pasaules iemītnieks. Bet mums ir iespēja tikties un apskauties, sajūtot sirds siltumu caur mūsu jaunajiem ķermeņiem. 
Jā, tagad es dzīvoju Omli pasaulē. Manas darbības liela daļa veltīta īpašai saziņai ar citu civilizāciju pārstāvjiem. Es viņiem jau nodevu nepieciešamās informatīvās paketes no savas sakrālās telpas, viņi tās pieņēma. Bet tagad mēs kopā ar viņiem ndibinām sakarus ar tiem jūsu pasaules cilvēkiem, kuri... spējīgi atsaukties uz mūsu saucienu. Tiem, kuros dzīvo zvaigžņu sēklas. Tas diezgan sarežģīts darbs, kas prasa daudz pūļu un pacietības. Pirmajā etapā man nācās nodibināt kontaktus ar dažādu civilizāciju pārstāvjiem. Un neteikšu, ka tas viegli. Daži no viņiem ļoti līdzīgi cilvēkiem, daži - ne ļoti))) Taču noskaidrojas, ka iekšķīgi mūsos daudz kopīga.
Pastāstīšu nedaudz sīkāk. Iedomājieties attēlu. Jūs sēžat krēslā, jūsu priekšā - gluži kā siena, radīta no daudzām smalka stikla kārtām. Aiz stikla - viesis no citas planētas. Ar speciālu iekārtu palīdzību jūs sākat saziņu. Jūs aicināti atrast daudz kopēja un viens otru iemīlēt. Šis process īstenojas pakāpeniski, soli pa solim. Atradāt kopējo, izjutāt simpātijas viens pret otru - viens stikla slānis pazūd, pēc tam otrs, trešais... Vajag izdarīt tā, lai "stikla" barjera pavisam izzūd, izšķīst. Tad var iet viens pie otra.. man bija gadījums, kad es lgi nevarēju atrast kopējus saskares punktus ar Pantas planētas pārstāvi. Pantas iedzīvotāji līdzīgi lapsenēm. Stādaties priekšā, jūs sēžat, kontaktējaties ar lapseni un... neatrodiet kopēju tēmu sarunai. Viņiem nav ģimenes mūsu izpratnē, viņi lieli individuālisti. Mans sarunu biedrs nemīlēja zvaigžņu kuģus, uz ko man liela interese. Viņš nemīlēja ūdeni, uz ko man liela pievilkšana visās tā izpausmēs. Un tā tālāk. Bet izrādījās, ka viņu pasaulē dzīvo saprātīgi augi, kas līdzīgi mūsu kaktusiem. Bet man vienmēr ļoti patikuši kaktusi. Un, lūk, tikai caur šo "adataino" tēmu mēs sākām tuvināties un izkausēt energoinformatīvo barjeru starp mums. Pēc tam, protams, pieskārāmies viens otram. un pat apskāvāmies. Jā... Starp citu, vēlāk noskaidrojās, ka manā priekšā bija sieviete))) 
Kad sakari sakārtojas, mēs apvienojamies speciālās grupās, vienotā sakrālā telpā un sākam... pazemināt vibrācijas un pārveidot savus smalkos ķermeņus - lai apmeklētu jūsu pasauli šajos smalkajos, priekš jums neredzamos ķermeņos. Mēs veicam ceļojumus ne tikai tanī laikā, kurā dzīvojiet jūs tagad. Bet arī pagātnē un nākotnē.
Mēs reiz ceļojām laikos, kad beidzās karš ar Napoleonu. Mēs vispirms ceļojām, apmeklējot virkni Eiropas valstu. Tur zvaigžņu viesi mijiedarojās ar savu civilzāciju pārstāvjiem, pārņemot viņu pieredzi nevienkāršos apstākļos un gluži kā "uzņemot kino" priekš savām planētām))) Tad pārvietojāmies uz Krieviju. Es "izniru" 1825. gada novembrī, pārvietojos savā dzimtajā muižā pie Sankt-Pēterburgas. Un ieraudzīju to skatu, kādu kādreiz pārdzīvoju. Pie manis, 1812. gada Tēvijas kara veterāna, atnāca grupa krievu virsnieku, lai aicinātu mani piedalīties tanī notikumā, kas vēlāk tika nosaukts par dekabristu sacelšanos. Es atteicos. Es ļoti cienīju jauno caru. Bet atteicos ne tikai tādēļ. Dalība karā mani vēlāk pagrieza mierīgā, klusā dzīvē. Es biju laimīgs laulībā, ļoti mīlēju bērnus. Un es sapratu, ar ko beigsies šī sacelšanās. Zināju, ka konfliktu ceļš nekur neved. Tad mani vairāk interesēja Kristus Glābēj Katedrāles celtniecība, turp tiecās mana
dvēsele. Es no augstākās pasaules piedalījos notikuma laikā, kas notika ar mani pagātē un nolasīju informāciju... Iepriekšējā dienā es, XIX gadsimta krievu virsnieks, redzēju sapni. Es redzēju Kristu, kurš runāja ar cilvēkiem. Interesanti tas, ka es Viņu vēroju no mugurpuses, seju neredzēju. Jēzus sludināja, cilvēki klausījās. Bet es, nezinu kādēļ stāvēju Viņam aiz muguras. Kādā brīdī Viņš apklusa, pagriezās pret mani un apveltīja ar savu brīnumaino, saulaino smaidu. Siltums ieplūda manā sirdī. Svētlaime pārņēma dvēseli. Tieši Viņš, Jēzus norādīja man ceļu ne uz Senāta laukumu, bet uz Glābēja Katedrāli. Un es sekoju šādai izvēlei. XIX gadsimta beigās es iemiesojos atkal un lielu daļu dzīves pavadīju kādā ziemeļu klosterī, izzinot patiesu, cilvēcisku svētumu. Droši vien, ne nejauši pēc manas pārejas, pēc mana Pirmā Kosmonauta, Juriju Gagarinu daži cilvēki nosauca par krievu svēto. Šo augsto nosaukumu es ar dvēseli pieņemu. Un tas tiešām tā. Savā laikā es kļuvu krievu svētais. Un šo svētumu  varēju pārnest no viena iemiesojuma otrā iemiesojumā. Svētums - tas, vispirms, Labestības un Taisnīguma sakars ar augstāko pasauli. Šī Labestība un Taisnīgums dzīvo katrā cilvēkā. Un, protams, svētums - tas Dievišķais sakars starp visām pasaulēm, ko Dievs-Radītājs radījis. Lūk, šo sakaru starp pasaulēm es tagad arī stiprinu.
Nesen no Omli kosmoostas sāka startēt kuģi, kas dodas uz citu zvaigžņu planētām. Tām planētām, no kurām ieradās mūsu viesi, kuri pamazām kļūst mūsu radinieki. Pagaidām es nodarbojos ar to, ka gatavoju šos zvaigžņu kuģus starptelpu pārvietojumiem. Uz citām zvaigznēm aiziet gan citplanētieši, gan arī cilvēki. Daži no viņiem, zinot Zemes Pirmā kosmonauta biogrāfiju, pirms starta saka ar smaidu: "BRAUCAM!" Un pamazām tas kļūst par mūsu kosmoostas tradīciju. Drīz arī es došos starpzvaigžņu ekspedīcijā. Piecdimensijā piepildīsies mans četrdimensiju sapnis)))) Es došos uz citām zvaigznēm! Vai es teikšu pirms starta "Brauksim!"? Nezinu... Varbūt teikšu citus vārdus, kuri ieies Omli vēsturē. Mūsu pasaule, starp citu, vēršas plašumā. Iemītnieku kļūst arvien vairāk un vairāk. Kad es šeit ierados, mūsu bija tikai astoņi miljoni cilvēku un citu būtņu. Tagad mūsu jau vairāk kā divpadsmit miljoni.
Ko gribu teikt, beidzot šo sazināšanos? Nav obligāti pirmajam jālido kosmosā, lai kļūtu Pirmais Kosmonauts. Vispār nav obligāti būt kosmonautam vai pirmajam. Bet priekš cilvēka ir olbigāti būt svētam. Obligāti nodibināt sakarus ar augstākām pasaulēm, pamodināt dvēselē Labestīgumu un Taisnīgumu. Un doties lidojumos uz dažādām pasaulēm, apstiprinot visa eksistējošā Dievišķo vienotību.
ES - "VOSTOK-1"! ES - "VOSTOK-1"! ES - "VOSTOK-1"!
Lidojums turpinās!

JŪSU UN VIENMĒR JŪSU JURIJS GAGARINS.

Sergejs Kanaševskis: Negribas šķirties. Saziņa bija ļoti patīkama un aizkustinoša. Es aizveru acis... Redzu, kā Jurijs māj ar roku. Tagad redzu seju. Rokas spiedieni ar ēterisām rokām))) Un čuksts... "Vēl tiksimies!" 
Laimīgu ceļu, Kedr*! Uz visām tālu un tuvu planētu taciņām...
*Kedrs - Jurja Gagarina iesauka kosmiskā lidojuma laikā.
2019. gada aprīlis.
--------------------------
Žurnāls "ПЛАНЕТА АНГЕЛОВ" № 3(06) 2019. Žurnāla El.adrese: planeta.angelof@gmail.com , Internet-veikala adrese: https://www.angels-planet.com , žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālr. 29613296.
Informācija ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /12.04.2020.
nosūtīta Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /12.04.2020.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /12.04.2020.
=====
Latviskotā informācija sagatavota viskopīgai pieredzei latviešu valodā 12.04.2020.