Galvenie » 2015 » Aprīlis » 2 » (2) Telpa priekš Īpašas Pasaules
11:33
(2) Telpa priekš Īpašas Pasaules

(2) Telpa priekš Īpašas Pasaules
NEREDZAMO DZIEDINĀŠANA

ERCEŅĢELIS RAFAELS (RAFAILS)
caur Sergeju Kanaševski
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščenija" Nr 1(19) 2015, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 28.03.2015.

Turpinājums. Iesākums: http://spekavots.ucoz.ru/news/1_telpa_prieks_ipasas_pasaules/2015-03-30-1414

Sveicināti, Gaismas Radītāji! Sveicinu jūs, pasaules dziedinātāji! Ar jums - Erceņģelis Rafaels kura vārds priekš jums nozīmē "SVĒTAIS DZIEDNIEKS". Un tas patiesi tā, Mani Bērni.
Mani mīļotie, katrs no jums, aktīvs gaismas jaunrades dalībnieks, ir pasaules dziedinātājs, DZIEDNĀTĀJS PASAULĒ. Un, ticat, - tie ne vienkārši vārdi. Tas - mūsdienu evolūcijas fakts, kur cilvēki sāk ņemt aktīvāku, apzinātāku dalību. Jūs - astrāli-mentālie Radītāji, jūs - Svētie Dziedinātāji, kuri stājās pie savas dziedinātāja misijas izpildīšanas. Zinu, Gaismas Bērni, ka daudzi no jums nevar pagaidām izdziedināt savus fiziskos ķermeņus, nevar pilnībā atjaunot savu tuvinieku veselību, savu pacientu. Taču, ticiet, daudziem no jums sava fiziskā ķermeņa izdiedināšana - šī iemiesojuma realitāte. Realitāte priekš daudziem - ķermeņu veselība nākošos iemiesojumos šajā fiziskajā pasaulē. Tagad jūs radat, vispirms, kā Smalkā Plāna astrāli-mentālie Radītāji. Jūs līdzīgi ceļotājiem, kuri... it kā sadalīti divās daļās. Jūs kopā ar savu fizisko ķermeni dodaties pa vēl neradītu maršrutu. Jūsu fiziskie ķermeņi iet pa pašreizējo telpu, bet mentāli-astrālie ķermeņi mirklīgi, pārvarot telpas-laiku, izrādās nākotnē. Un tur, nākotnē jūs - ceļotāji, radat astrāli-mentālā līmenī, radot svarīgus punktus maršruta iziešanai. Agrāk vai vēlāk, jūs kopā ar fiziskiem ķermeņiem nokļūsiet līdz jūsu radītajiem vissvarīgākajiem maršruta punktiem un pārvērtīsiet astrāli-mentālo matēriju fiziskajā realitātē. To pašu var teikt par jūsu fiziskajiem ķermeņiem, kurus jūs izdziediniet kopā ar Daudzdimensionālā Ķermeņu Kompleksa citiem ķermeņiem. Dodoties uz priekšu kā astrāli-mentālie Radītāji, jūs radat veselus ķermeņus. Taču, kopā ar tiem, dodoties pa maršrutu uz priekšu, aizsteidzoties priekšā savai fiziskai pasaulei, kā mentāli-astrālie ceļotāji, jūs radat PASAULES IZDZIEDINĀŠANU - kopā ar saviem Garīgiem Skolotājiem un Aizbildņiem, kopā ar Gaismas Ģimeni. Un agri vai vēlu, jūs IEIESIET IZDZIEDINĀTĀ PASAULĒ.
Šodien mēs ar jums radīsim kaut ko svarīgu priekš katra cilvēka un visas pasaules izdziedināšanas. Taču, pirms sākam mūsu kopīgo jaunradi, mūsu dziedniecisko meditāciju, es jums piedāvāju doties pagātnē. Es jums pastāstīšu vēsturi, kas notika ar kādu Skolotāju un Pasaules Dziedinātāju, kuru jūs, protams, labi zinat...

Tas gadījās, kad Skolotājam izpildījās 31 gads. Mēnesis nisan?/нисан tikko sākās un pirmie augļi vēl neparādījās. Trīs dienas Skolotājs un viņa skolnieki pavadīja nelielā ciematā, kurā dzīvoja tikai 32 ģimenes. Skolotājs nolasīja savus sprediķus un izdziedināja, tur, tajā ciematā, 6-us cilvēkus. Kad ceļinieki pulcējās ceļam, iedzīvotāji par zīmi pateicībai atnesa Skolotājam un viņa biedriem veltes, gribēdami nodrošināt savus dārgos ciemiņus ar proviantu. Taču Skolotājs, pateicoties par veltēm, lika saviem skolniekiem produktus atdot atpakaļ ciemata iedzīvotājiem. Tie taču dzīvoja ļoti trūcīgi un dalījās ar ciemiņiem gandrīz pēdējā, kas viņiem bija. Nisans/нисан dāsns tikai beigās un tad arī tikai, ja gads ražīgs. Tanī reizē vasara nesolīja bagātīgus augļus. Tādēļ Skolotājs izlēma proviantu atstāt nabadzīgajiem.
Skolotājs un skolnieki ciematu atstāja agri no rīt. Kad saule sliecās uz rietu, daži no skolniekiem kurnēja, sakot ka vajadzēja pieņemt kaut mazumiņu. Jo ceļš garš, bet spēku atlika maz. Tad Skolotājs atbildēja: "Šodien ūdens kļūs maza velte. Bet rīt būs diena, būs jaunas dāvanas. Būs arī ēdiens
".
Kad no rīta pamodās, jaunākais no skolniekiem, aplūkojot apkārtni, atzina to pazīstamu esam. Un paziņoja, ka triju stundu gājienā no šīs vietas, esot apdzīvota vieta, kur dzīvo viņa radinieki. Viņi var apgādāt ar proviantu. Nolēma, ka visiem iet nevajadzētu. Jaunākajam pietiekami ar vienu palīgu, taču, lūk,- kurš ies? Ceļinieki piekusuši, neviens negribēja doties nevieglajā trīsstundu ceļā, līdz apdzīvotajai vietai, bet pēc tam - atpakaļ. Tur kāds piedāvāja vilkt lozes. Jau sāka zariņus salasīt, lai viens no tiem kļūtu liktenīgs. Taču Skolotājs teica: "Nevajag lozēt. Es iešu ar jaunāko." Tad viņa skolnieki viens aiz otra iesaucās/pieteicās iet ar jaunāko. Bet Skolotāja lēmums nelokāms. Tā arī gāja pats.
Nenogāja pat pusi ceļa līdz apdzīvotai vietai, kā gadījās negaidītais. Skolotājs ar baso kāju uzkāpa uz asa akmeņa. Stipri savainoja kāju, tik tikko asinis apturēja. Ievainojumam zāli pielika, pārsēja. Bija skaidrs, ka tālāk iet nevarēs.
- Foma, - Skolotājs vērsās pie jaunākā, - ej viens, ja tā gadījās. Kad šurpu atgriezīsies, kāju jau izdziedināšu.
"Eh, labāk būtu kāds cits nācis!"- nodomāja Foma, bet skaļi teica:
- Labi, Rabi, būs kā tu teici. - Un viens devās pie saviem radiniekiem.
Tikko aizgāja, Skolotājs brūci atsēja un nolēma to izdziedināt tā, kā viņu Debesu Tēvs vedināja/наставлял. Priekš tā viņš vienmēr izmantoja simbolu, Skolotāja Skolotāju viņam dotu
velti, Taču, nepaspēja sākt dziedināšanu, kā kāds viņu uzrunāja. Tā sākās saziņa ar Augstāko pasauli, pie kā Skolotājs bija pieradis.
- Lūk, aizsūtīji jaunāko, bet tagad par viņu pārdzīvo. Tā taču ir?
- Tā, - atbildēja Skolotājs - pārdzīvoju par jaunāko.
- Bet vai tu zini, ka ap tavu brūci tagad liels daudzums jaunāko, par kuriem cilvēkam pagaidām nekas nav zināms? Tos parādīšu, gribi? Skaties uz brūci uzmanīgi...
Skolotājs paskatījās uz brūci... Tā it kā sāka augt, palielināties... Un ieraudzīja viņš, itin kā liels daudzums tārpu ložņā ap brūci un pat tur iekšā.
- Debesu Tēvs! - pārsteigts iesaucās Skolotājs. - Kas tas tāds?!
- Tie - tie dzīvie jaunākie, kuri cilvēka acīj neredzami. Taču viņi - daļa cilvēka. Ja viņus mīlēt - var lielu labumu cilvēkam radīt.Ja neieredzēt, cilvēkiem daudz ļauna no viņiem jāizcieš... Lūk, tagad... Sāc viņiem sūtīt no sirds savas mīlestību lielu. Bet es lūgšu viņus palīdzēt tavai brūcei sadzīt.
Tūliņ Skolotāja sirdī Mīlestība iedegās, sūtīja viņš to tām mazajām būtnēm, cilvēka parastām acīm neredzamām. Un sajuta, kā sāpes sāka aiziet. Nepagāja ne pusminūte, kā brūce savilkās...
- Paldies Debesu Skolotāj. Kas tu? Kurš man brūci dziedēt palīdzēja un mazo, neredzamo noslēpumu uzzināt
?
- Es - Erceņģelis, kuru pie jums godā, Svētais Dziedinātājs. Tagad... domās salasi visus mazos neredzamos un... manā sirdī sūti!
- O, paldies, Rafael! Vai pareizi es sapratu, ka man šos mazos tārpiņus vajag domās nosūtīt tavā sirdī?
- Ne tārpiņi tie, bet dzīvas un svarīgas būtnes. Bet saprati pareizi. Nosūti viņus man tieši sirdī. Skaties: es tavā priekšā cilvēka tēlā.
Redzēja toreiz Skolotājs savā priekšā liela auguma zeltmati cilvēku dīvainā tērpā, izstarojošu gaišzilu mirdzumu, debesīm līdzīgu. Skaistas sejas līnijas, acis - it kā divas Meness pusītes - Mīlestības piepildītas. Kreisajā krūšu pusē, caur balto tērpu pamanāma liela zeltīta sirds.
- Redzi sirdi? Ar domām savām radi ceļu no savas sirds līdz sirdij manai - gaišzilā Stara.Pa to arī nosūti mazos neredzamos.
Paveica Skolotājs, kā viņam vēlēja Erceņģelis. Un raudzījās, kā pa gaišzilo Staru dodas Rafaela sirdī liels daudzums mazo neredzamo - it kā gredzentiņi uz diega uzvērti. Minūte nepagāja kā Rafaels atkal ierunājās:
- Pieņem tagad atpakaļ šos mazos neredzamos. Atver priekš viņiem savu sirdi.
Un atkal izpildīja Skolotājs Erceņģeļa vēlējumu. Pieņēma mazos neredzamos no Erceņģeļa sirds savā sirdī. Kad gaišzilais Stars nodzisa, izdzirdēja viņš:

- Zini, ka šie mazie neredzamie dievišķi pārvērtās un no brīža šī - tavi uzticamie palīgi. Piesauc viņus priekš brūču dziedināšanas. Bet galveno zini: palīdzēs viņi tavu fizisko ķermeni saglabāt dienās tajās, kad to atstāsi... Viņi tā saimnieki kļūs uz to laiku, kad būsi šeit Debesīs, kopā ar mums. Atgriezīsies - ķermenis tavs saglabāts paliks... Bet tagad pasteidzies, panāc savu jaunāko!
Tā teica Erceņģelis un izzuda. Bet Skolotājs cēlās uz kājām un steidzās pēdās aiz Fomas. Panāca viņu gandrīz pie apdzīvotās vietas.
- Rabi! - iesaucās Foma. - Nevar būt! Tik ātri kāju sadziedēji?!
- Jā. Izdziedēju. Palīdzēja mazie neredzamie....
- Mazie neredzamie? Kas tad tie? Joko, droši vien, Rabi.
- Viņi visur. Uz Fomas viņu tagad milzīgs daudzums! Viņi - mūsu palīgi.
Paskatījās uz savu ķermeni Foma, neko neredzēja. Un atkārtoja:
- Joko, Rabi...
Nezināja toreiz Foma, ka pats savā laikā iepazīsies ar mazajiem neredzamajiem un, pateicoties viņiem, kļūs prasmīgs dziedinātājs.
Skolotājs un skolieks saņēma prviantu no Fomas radiniekiem, atgriezās. Ceļotāji atkal apvienojās. Sātīgi paēduši, devās tālāk
...

Lūk, arī mums laiks doties ceļā. Ceļojums, kas palīdzēs jums apvienoties ar mazajiem neredzamajiem un pārveidot viņus tā, ka viņi kļūs jūsu uzticami palīgi. Sākam mūsu meditāciju.

Turpinājums nākošreiz.

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 1(19) 2015. Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@maol.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Internet-veikala elektroniskā adrese: http://world-channeling.com/, Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296.
Latviskojums ievietots vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/02.04.2015., nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 02.04.2015. 

Skatījumu skaits: 331 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: