3.- SenZIŅA - Liecības piedzīvotajam!

Mīļie cilvēki ... redakcijā!
Atsaucoties Jūsu lūgumam, rakstīt piedzīvoto, nosūtu jums nesen (29.11.2010) pieredzēto, kuru kā iespaidīgu liecību tūlīt pēc notikušā pierakstīju, nosūtīju draudzenītei, domājot, ka var noderēt uzmanībai.
     
Mīļo Sirsniņ! Saulīte manīm sniegotā laiciņā!
Manī virmo prieks! Iemesls iespaidīgs! Mēģināšu pastāstīt visu pēc kārtas, jo laiks ļauj, esmu viena.
Tātad: pirmdien mūsu mājā bija ķeza, proti - kāpnes, pirmais stāvs, trešais stāvs bija piepildīti ar bieziem, baltiem, kodīgiem dūmiem. Kad to konstatēju, tad ātri lūkoju noskaidrot no kurienes tie dūmi ceļas? Izrādījās - no kurtuves. Zvanu znotiņam. Dzirdu, ka gandrīz netic. Nolēmu ieiet kurtuvē pārliecināties konkrētāk. Jā, dūmu pilns, ka knapi dūmu dežūrspuldzīti redzēt var, bet tā klusē, atklātu liesmu nav. Zvana znotiņš prasa, cik tad traki esot? Par cik biju vēl dūmos, kurtuvē, tad klepoju un rijstijos, ka knapi parunāt varēju. Nu noticēja un saka, lai izraujot štepseli un mudīgi taisoties no kurtuves prom, viņš jau braucot.
Visu izdarīju kā lika un abi ar mazdēliņu  sēdējām otrajā stāvā, kas bija tīrs no dūmiem un gaidījām tēti.
Tētis atbrauca pēc pusstundas kopā ar lielo mazdēlu, kuru bija paķēris līdzi no skolas. Abi kopā visu nokārtoja un teica man pirmo reizi pa visiem gadiem - paldies, ka bijusi drosmīga, esot dedzis skurstenis, atvienotā vilkme visu laikus slāpējusi.
Lūk, tāda drosminiece es izrādījos. Bet tas ir sīkums, salīdzinot ar to pieredzi, ko Tev pastāstīšu sakarā ar šo notikumu.
Tas bija oktobrī kaut kad, ka naktī ap trijiem pamodos no spilgta, izteiksmīga elektroīssavienojuma aiz mana loga. Sirsniņa ietrīcējās man no pārsteiguma. Baiļu nebija, bet izbrīns - kur īssavienojums, jo aiz mana loga nav nekādu vadu?!
Nevar būt! Aizgāju uz kabinetu aplūkot, kas notiek ar daudzajiem aparātiem? Viss mierīgi, elektrība ir, visi guļ. Atgriežoties savā istabā vēl, lielākam izbrīnam, sajutu vieglu gumijas gruzdumu un viss.
Nākošā rītā stāstu kaimiņomītei naktī piedzīvoto. Viņa pasmejas un, zinot manas dīvainības, saka: "Kosmisko spēku īssavienojums!" Es viņai sirsnīgi piekritu un piemirsu līdz nākošai zīmei.
Nākošā bija pēc pāris nedēļām. Tā bija tāda: nakts viducī pamodināja mani skaļš troksnis, kad civēks trokšņaini iziet pa durvīm un vēl pašauj roku atpakaļ, lai izslēgtu gaismu. Bet notiek viss vienā spilgtā pamošanās mirklī. Arī atkal ietrīcējās sirsniņa man, taču baiļu sajūtas nebija, tikai izbrīns: "Kam, ko naktsvidū manā istabā vajadzēja?!
Klausījos uzmanīgi, kas, kur staigās? Taču viss klusu! Pagriezos uz otriem sāniem un tūlīt aizmigu.
Tagad vēl mazliet pirmdienas dūmu sakarā. Pēc telpu atdūmošanas, atcerējos "Kosmisko īssavienojumu" un nodomāju, ka joki tie nav un tātad kaut kas jādara, lai no otra brīdinājuma sekām pasargātos. Atcerējos Anastasijas grāmatās sniegtos padomus un izvēlējos vienkāršāko: ar degošu sveci izstaigāju visu māju no pimā līdz trešajam stāvam, ejot pa spirāli pulksteņa rādītāja virzienā un katrām durvīm, logam, kaktam pārmetu krustu (protams: uzmanīgi, saprātīgi). Viss! Tikai interesanti vēl tas, ka, izslēdzot gaismu, pēdējā telpā, iešāvās prātā: tā arī bija otrā zīme, kas bija jāizpilda, lai pasargātu pats sevi un Dievs tevi varētu sargāt.
Vēl ir arī trešā zīme. Atceries no vēstījumiem, ka tiek teikts, ka zīmes tiek dotas bez pārtraukuma, tikai cik ir to, kas tām pievērš uzmanību? Lūk, citātiņš no Anastasijas teiktā: "Viņa apgalvo, ka tagad pienācis laiks...paātrinātiem procesiem Kosmosā, un tie, kuru dzīvesveids neatbilst dabiskiem sadzīves likumiem, tiks pakļauti sākumā visvienkāršāk saprotamajiem pārbaudījumiem. Tie būs kā labvēlīgas zīmes, lai cilvēks apsvērtu savu izvēli un veidotu rīcību. Tiem, kuri nevarēs izvēli apzināties, būs vēl jāpārcieš dažādas likstas, bet pēc tam no dzīves jāaiziet, lai pēc deviņtūkstoš gadiem atdzimtu atveseļojušies" (V.Megrē "Mīlestības telpa") 
Tātad, trešā zīme: tā manās acīs arī iedzirkstījās naktī, kad pēkšņi, gandrīz degungalā, blakus uz sienas ar lielu troksni izgaismojās neliela, spoža tāfelīte, ar dažiem izplūdušiem, nesalasāmiem vārdiem. Nesalasāmiem, jo viss notika kā zibsnis, acumirklīgi, bet spilgti, ar skaļu troksni, it kā kāds ar plaukstu iebelstu pa to finiera sienu! Mana sirsniņa atkal ietrīcējās, bet baiļu nekādu. Pagriezos uz otriem sāniem un aizmigu.
Lūdzu, mīļā Sirsniņ! Varbūt Tu mani vari saprast. Man šorīt tik apbrīnojami brīvs laiks, lai šo interesanto liecību uzdāvinātu arī Tev, sirsniņai, manai sirsniņai blakus!. Lielākā daļa cilvēku teiks - murgi, pesteļi vai vēl kā citādi. Viņiem priekš sevis tas arī būs pareizi un piedodami, jo viņos ilūzijas realitāte ir kā ozolam saknes - dziļi un plaši.
Vērtīgi apdomāt vārdus, ko Skolotājs Sanats Kumara diktē Tatjanai Mikušinai (16.11.20100): "... nebaidieties ne no kā. Viss visļaunākais, kas varēja notikt, ir jau noticis. Viss pārējais būs tikai jau notikušā sekas. Šodien es atnācu, lai tie, kuri ir gatavi sadzirdēt mani, varētu izpildīt savu pienākumu."
Mīļā Sirsniņ, šķiet, ka es savu pienākumu šodien esmu izpildījusi, sniedzot liecību Tev par tik nozīmīgām un iespaidīgām zīmēm, kas ir kā orientieri. Tikai mūsu katra paša ziņā: pieņemt tos vai nepieņemt.
Paldies Spēkiem, kuri mums palīdz Gaismu ieraudzīt!

Sirsnīgs paldies ... redakcijai

Sirdspriekā - Eslauma /14.02.2011,17:12/
------------------
2.- SenZIŅA -Doņecka - rožu pilsēta - http://spekavots.ucoz.ru/news/2_senzina_donecka_rozu_pilseta/2022-05-22-7822 
------------------
3.- SenZIŅA - Liecības piedzīvotajam! - Eslaumas pierakstītas 2011. gada 14.februārī plkst 17:12, sūtīta iemīļotam žurnālam un draugiem Latvijā - atjaunota, precizēta, papildināta,
ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /23.05.2022.
nosūtīta Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /23.05.2022.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /23.05.2022.
=====
Sagatavota viskopīgai, vēsturiskai pieredzei 23.05.2022.13:03