Galvenie » 2012 » Septembris » 23 » *7) Radītāja Domu Vēstule "Domas rīta agrumā".
17:28 *7) Radītāja Domu Vēstule "Domas rīta agrumā". | |
| *7) Radītāja Domu Vēstule "Domas rīta agrumā". ... Tad, kad ķermenītis atpūtās, domājošā Dvēselīte, prom uz Gaismas Skolu devās. Mācījās un runājās Gaismas Skolotāju sabiedrībā. Katrai mūsu Dvēselītei Skolotājs ir savs, jo tas mūsu ķermenītis Dvēselītes-Gudrulītes glabā. Dvēselītēs-Gudrulītēs Gaismas daudzums katrai savs ... Tādēļ arī skološanās sanāk tik pie Skolotāja, kura Gaismas daudzums Dvēselītē jāpapildina. Tikai Dvēselīte pati labāk zina - kādas Gaismas viņai trūkst. - Ahā! Nu es saprotu! Dvēselītei-Gudrulītei savu ķermenīti skološanā jāņem, lai tas Dvēselītes sadarbībā arī gudrulītis kļūtu! ... Jā, tas jau būtu labi. Tikai vērīgums, uzmanība, centība un kustīgums saturīgās darbībās var pie rezultata aizvest. Gudrība ir jāmeklē, jācenšas to notvert, savā miesas Svētnīcā noturēt un saprast. Nebēdājiet Gaismiņas, nu jau viss uz labo pusi iet. Vēl tik enerģiju straumēm ciešāk krasti jānoenkuro, tad Mēs sadarbību sāksim radīšanas Brīnumos ... - Paldies!!! Paldies, mīļais DebesTēvs-Radītājs! DievMāmiņa mīļā! Paldies! Paldies visiem Gaismas Skolotajiem! Zemes Mātes Saimniecībā es jau lidoju Lielās Gaismas līksmībā!!! ... 23.09.2012.10:02 Līksmībā - Eslauma. Atradums: *NAD "Klikšķis! Šis brīnums gan ir jāpieraksta, jāpastāsta: notika tas naktī. Pamodos no tā, ka blakusistabā, mazdēliņš tēti skaļi sauca. Iedomājos paskatīties pulkstenī, cik tad rāda? - 03:15 ... Drīz jau viss mājā apklusa, bet es aizmigt nevarēju. Manā saspringtajā ķermenī un galvā, domas "maldījās" visos iepriekšejo dienu notikumos, darbos. Aizdomājos, ka lieliski būtu, ja es varētu izpildīt "Meditāciju 11:11:11", tikai žēl, ka manī it nemaz nedarbojas iztēle. Es nespēju neko iztēloties. Ar zīmēšanu arī man nekad nav veicies. Varu tikai no redzamā, konkrētā kaut ko uzskricelēt. Sajūtas manī darbojas patstāvīgi un konkrēti ... Un tā: mierīgi lēnām, nakts melnumā, pārdomājot dzīvi, mans saspringtais ķermenis lēnām atslābinājās, kļuva viegls un vienmērīgs. Tad, pēkšņi - manā galvas centrā notika "klikšķis" - skaņa, kā datorpārslēgšanas mirklī! Tikai skaņa (iekšēji manī) tīra, skaidra, gaiša, īsa. Patīkama, bet viegli, maigi, jūtami sadrebināja mani un it kā siltuma vilnis gar mugurkaulu izplūda pa visu ķermeni līdz pat roku, kāju pirkstgaliem. Ķermenis lēnām kļuva apbrīnojami vesels, saplūstošs ar visu apkārt ... Iedomājos, ka būtu vienkārši svētlaimīgi, dzīvot tādā saskaņā ar visu apkārt esošo. Jā, bet ... es neko neatcerējos no savas dzīvošanas iepriekš ... pagātne bija "izkususi"! ... Taču tas mani nesatrauca, jo sapratu, ka esmu tagad, šeit un gribu aizmigt ... Šobrīd, pamostoties, visu atceros un zinu no pieredzes, ka jāpieraksta, jo ļoti drīz nakts sajūtas būs "izkusušas" ... Paldies Dievam-Radītājam: "Priecīgs esmu, laimīgs esmu! Dievs par mani rūpējas!" Paldies visiem, kuri kopā esam!!! *NAD-Nezinamā Avota Domu Spēkā vēstuli pierakstīju 13.11.2011.08:44, pieraksts uzticēts iemīļotam preses izdevējam. Sirdsmiera laimē - Eslauma. ======= Visu, sirdslaimē joprojām, apkopoja, uzrakstīja Eslauma. | |
|
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |