Galvenie » 2014 » Decembris » 24 » ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS
14:24
ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS

EL MORIJA

caur Marinu Shults, Latvija,

un Sergeju Kanaševski, Krievija

ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS

                               (Turpinājums; sākums Nr. 1-4)

Kas ir izmainījies cilvēces Pamata Rasu izpratnē?

2.4. CETURTĀ PAMATA RASE

Sveicināti, mani dārgie lasītāji! Turpinām iet Gaišzilās Liesmas planētas cilvēces vēstures ceļu. Tajos sensenajos laikos, par kuriem vēstu, Zeme vēl Kosmosā mirdzēja brīnišķīgā gaišzilā Gaismā. Par viņas skaistumu priecājās daudzas Visuma pasaules. Uz planētas noritēja ļoti svarīgi evolucionāri procesi. Aktīvi attīstījās visi planetārie Globusi. Beidzot planetārās vienotības dzīve pārgāja uz nākošo Lielo Apli – ceturto Apli! Tas atnesa jaunas attīstības programmas gan pašai planētas sistēmai, gan visām viņas dzīvības formām. Mēs ar jums koncentrējam uzmanību uz cilvēces – kā īpašas planetārās dzīvības formas – evolūciju.

Uz to brīdi, par kuru runājam, tikko radītās cilvēku formas bija ieguvušas saprātu, blīvu ķermeni. Bija izmainījies vairošanās process, un cilvēki bija sākuši samazināties apmērā, tāpēc ka bija sākusies matērijas sablīvēšanās. Tas notika planētas Globusu ķēdes Trešajā Lielajā Aplī. Un stāvēja priekšā iziet vēl arī Ceturto, kurš ir visas planētas sistēmas involucionārā cikla viduspunkts. Šis cikls ir saistīts gan ar matērijas vibrāciju pazemināšanos, gan ar visu cilvēka ķermeņu vibrāciju pazemināšanos. Šis process nebija tik straujš, lai iespiestos atmiņā vienas paaudzes cilvēkiem un pat – Pamata Rasei. Cilvēki visbiežāk pat nepievērš uzmanību ar viņiem notiekošām kardinālām izmaiņām. Vibrāciju pazemināšanās veicināja cilvēku materiālā saprāta attīstību, kas cilvēcei ļāva kļūt piesaistītākai planētas materiālajai pasaulei un just savu nozīmīgumu uz tās.

Mani dārgie! Mēs ar jums ejam tālāk. Aplūkosim, kas notika ar cilvēces formēšanos pēc dzīvības plūsmas pāriešanas uz planētas Globusu ķēdes Ceturto Lielo Apli. Dabiski, bija kaut kāds pārtraukums kustībā pa Globusiem. Mēs ar jums tagad neņemam vērā tos atpūtas periodus, kurus pārdzīvo jebkura planētas sistēma, kad pāriet uz jaunu evolūcijas spirāles vijumu. Pašlaik ar tagadējo planētas Globusu sistēmu ir parādījusies iespēja pilnībā izvairīties no visas sistēmas aiziešanas atpūtas stāvoklī. Bet vecās konstrukcijas pirmajos etapos tas bija evolucionāri nepieciešami. Kas tad notika ar planētu un cilvēci šīs planetārās pralaijas momentā? Tā taču turpinājās diezgan ilgi. Patiesībā tas bija ne tikai periods, kad tiek saņemtas jaunas attīstības programmas un visas dzīvības formas daļēji atpūšas, bet arī tiek ienesti jauni dzīvības impulsi planētai. Tagad paziņoju jums to, par ko agrāk netika runāts. Dzīvības plūsmas pralaijas laikā atpūšas, bet Zeme šajā momentā ir gatava pieņemt jaunus dzīvības impulsus jau sagatavotā augsnē. Tieši tas notika starp Trešo un Ceturto Lielajiem Apļiem. Tika iesētas jaunas Dzīvības Sēklas, kurām stāvēja priekšā iziet visus planetārās ķēdes Globusus un pieņemt savā daudzdimensionālajā ģenētikā to, ko ar savu nesteidzīgo evolūciju ielika, radīja Mēness dzīvības straumes. Agrāk radītās planetārās dzīvības formas atpūtas-pralaijas laikā atradās savā augstajā stāvoklī, augstākajās dimensijās, kaut arī viņu fiziskie ķermeņi eksistēja zemākajās dimensijās uz Globusa “D”. Viņu attīstība uz kādu laiku tika pilnīgi apturēta, nobremzēta, neieslēdzās papildus attīstības programmas. Šajā periodā akcents tika pārnests uz jau radīto dzīvības formu Augstāko “Es” darbu. Tās, kas bija aizgājušas no fiziskajiem ķermeņiem, atradās augstākajos plānos un gaidīja savu laiku evolūcijas turpināšanai, aktīvi tam gatavojoties kopīgi ar saviem Augstākajiem “Es”. Ar šo vēlreiz gribu pievērst jūsu uzmanību pralaijas stāvokļa izpratnes pareizībai. Tas nav ne sapnis, ne nāve, ne pilnīga darbības nodzišana. Prailajā dzīve uz planētas turpinās, taču izmaiņu pārdzīvo attīstības programma, notiek daudzu tās eksistēšanas raksturojumu maiņa. Pralaija turpinās, kamēr Globusi nepados signālu gatavībai jauna Lielā Apļa sākšanai.

Tagad tieši pārejam pie procesa, kurā uz Zemes paralēli attīstījās citādas, jaunas dzīvības formas. Kā es jau atzīmēju, pirmo reizi uz mūsu planētas tika atļauta citplanētu klātbūtne. Un dažas mūsu galaktikas civilizācijas sāka nest uz Zemi savu ģenētisko materiālu īpaša evolūcijas atzarojuma formēšanai uz unikālās eksperimentālās planētas. Jums jau ir zināms, ka 16 galaktiskās civilizācijas piešķīra savu ģenētiku saprātīgas cilvēces formēšanai Trešajā Garīgajā Centrā – dimensijās no septītās līdz trešajai. Jaunajai cilvēcei stāvēja priekšā izpildīt Lielā Eksperimenta svarīgu etapu, kura galvenais mērķis – principiāli jaunu dzīvības formu, jaunu pasauļu un pat – jaunu Visumu – radīšana. Tika pieņemts lēmums par vairākām gatavošanās Eksperimentam stadijām. Pirmās stadijas sākumu var attiecināt uz trešās Pamata Rases formēšanās periodu tās vēlīnajā stadijā, kad tika izmanīts telpas-laika kontinuums (TLK). Šajā laikā tika realizēta sagatavošanās ģenētiskā materiāla pieņemšanai.

Mani dārgie! Gaismas Ģimene pastāvīgi atgādina jums to, ka jūs esat Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules. Jebkura būtne uz planētas ir saistīta ar Lielo Centrālo Sauli – kā visuma Dzīvības Avotu. Taču ne tuvu visas dzīvības formas var saukt par Eņģeļiem. Kāpēc? Tāpēc ka Eņģeļi – tās ir būtnes, kuras ir sasniegušas noteiktu attīstības līmeni. Šis līmenis pirmām kārtā raksturojas ar to, ka Eņģeļi rūpējas ne tikai par savas dzīvības formas attīstību, bet arī par citām dzīvības formām.

Tikko kā sākās Lielais Ceturtais Aplis, uz planētu divās plūsmās sāka nākt Lielās Centrālās Saules (LCS) Eņģeļi, kuri radīja divus evolūcijas atzarojumus. Pirmā plūsma – tie ir LCS Eņģeļi, kuriem piemita visuma evolūcijas lejupejošā atzarojuma pieredze, otrā plūsma – LCS Eņģeļi, kuriem bija liela pieredze uzkāpšanā no blīvās matērijas. Pirmā plūsma (lejupejošais evolūcijas atzarojums) devās uz globusu “A”, otrā plūsma (augšupejošais evolūcijas atzarojums) – uz globusu “D”. Abas plūsmas atnāca ar svarīgu mērķi – nākotnē radīt īpašu cilvēces Rasi, spējīgu vienlaicīgi dzīvot visās Visuma dimensijās. Viņas atnesa speciālu daudzdimensionālu Ģenētiku, nepieciešamu veselas virknes uzdevumu izpildīšanai galaktiskā eksperimenta, kuru mēs tagad saucam par Lielo Eksperimentu, gaitā.

Pēc kosmiskajiem mērogiem LCS Eņģeļi diezgan ātri izgāja visas smalko un blīvo ķermeņu formēšanās stadijas, par cik šie procesi jau bija pieejami, pateicoties Mēness plūsmai ar noformējušos cilvēci. Taču savu uzdevumu izpildīšanai viņiem bija vajadzīgi pilnīgāki ķermeņi. Un tāpēc uz Zemi kopā ar viņiem atnāca tādu ķermeņu radītāji. Tie nebija Lielās Centrālās Saules Eņģeļi, bet tieši tie, kuri deva savas daudzdimensionālās sēklas nākotnes cilvēces unikālo ķermeņu formēšanai. Jaunajiem ķermeņiem, no vienas puses, bija jāpiemīt spējai ilgā laika periodā izturēt vibrāciju pazemināšanos un pie tam nezaudēt savas saiknes ar Dievišķo būtību. No otras puses, bija nepieciešams radīt arī ķermeņus augšupejošā atzarojuma pārstāvjiem, kuri šajā pašā laikā spētu paaugstināt planētas zemāko dimensiju vibrācijas. Par tādiem ķermeņu radītājiem kļuva viena kosmiskā rase, kura sākotnēji piedalījās Zemes radīšanā un viņas attīstīšanā. Tagad šī rase jums ir pazīstama kā Dievi-Dibinātāji. Viņi piedalījās Zemes radīšanā, pēc tam viņu atstāja uz kādu laiku. Uz ceturtā Lielā Apļa sākšanās momentu Dievi-Dibinātāji atgriezās, lai dotu savu ieguldījumu svarīgā galaktiskā eksperimenta attīstībā.

Savas eksistences sākuma etapā Lielās Centrālās Saules Eņģeļi ģenētiski nekā nesajaucās ar Pamata Rasu pārstāvjiem. Taču vieni un otri veicināja kopīgu attīstību un savstarpēju pilnveidošanos.

Tātad, Pralaija starp Trešo un Ceturto Lielajiem Apļiem bija beigusies un bija pienācis laiks ceturtās Pamata Rases formēšanai. Praktiski viņa plūstoši sāka dzimt no trešās Pamata Rases pārstāvjiem. Vai viņa izgāja tapšanu pa planētas Globusiem līdzīgi tam, kā gāja iepriekšējās Pamata Rases? Jā, bet pilnīgi citādā aspektā. Gandrīz visi nepieciešamie ķermeņi Mēness dzīvības viļņa pārstāvjiem bija jau radīti. Taču viņu pilnveidošanas ceļš ir bezgalīgs. Un tāpēc līdz ar ceturtā Lielā Apļa sākšanos sākās izmaiņas trešās Pamata Rases pārstāvju ķermeņos. Augstāk es atzīmēju, ka pralaijas laikā starp Apļiem trešās Pamata Rases iemiesotie cilvēki nesaņēma jaunas attīstības programmas, viņi jaunajam Aplim gatavojās savu Augstāko “Es” līmenī. Bet tagad trešās Pamata Rases pārstāvji sāka saņemt nepieciešamās programmas. Jauno programmu nodošanas darbu veica uz augstākajām dimensijām aizgājušie Mēness Senči, palīdzot saviem bijušajiem aizbilstamajiem piemēroties jaunajiem dzīves apstākļiem uz planētas, kura diezgan ātri mainās. Šis darbs notika no Globusu “A”, “B” un “C” līmeņa. Bez tam sāka iemiesoties arī tie trešās Pamata Rases pārstāvji, kurus pralaija sasniedza Smalkajā Pasaulē, starp iemiesojumiem. Viņi, ejot uz iemiesojumu uz Globusu “D”, jau saņēma gatavus jaunus ķermeņus, izejot nepieciešamo sagatavošanos uz augstāk norādītajiem Globusiem.

Izpratīsim dažus svarīgus momentus ceturtās Pamata rases attīstības vēsturē. Tā ir ļoti sena Rase, un viņu nevajag jaukt ar tiem atlantiem, par kuriem visbiežāk tiek runāts daudzos līdz cilvēcei nonākušos senos manuskriptos. Sākumā dzima cilvēces jaunā tipa pirmrindas vienība. Viņi “Slepenajā Doktrīnā” nosacīti ir nosaukti par lemūr-atlantiem, kaut gan šie cilvēki bija vairāk marīnieši, nekā atlanti. Taču vienmēr ir pārejas no vienas Pamata Rases uz otru periods, kad pirmrindas vienība gan iziet adaptāciju pie jauniem attīstības apstākļiem, gan pieņem jaunas programmas. Ir svarīgi apzināties, cik tas bija svarīgs moments Mēness plūsmas un tās jaunās cilvēces, kura tikko sāka dzimt, Pamatu Rasu kopējā attīstībā.

Ceturtās Pamata Rases pārstāvis viņas attīstības noslēdzošajā etapā. Rekonstrukcija.

Tātad, Marīnijas kontinents sāka grimt okeāna ūdeņos. Atpūta bija beigusies, un bija pienācis Mēness cilvēces jaunas formācijas formēšanās laiks. Atdzima paši attīstītākie trešās Pamata Rases pārstāvji, viņi sāka uz planētas apgūt jaunas zemes, pārvietojoties ar savu, vēl nezaudēto teleportēšanās spēju palīdzību dažādos virzienos. Viņu uzmanību saistīja liels kontinents ar svētīgu klimatu. Tas atradās daudz vairāk uz rietumiem no viņu bijušās teritorijas. Tieši šeit trešās Pamata Rases pēcteči sāka iekārtot savu jauno dzīvi. Šo kontinentu mēs tomēr sauksim par Atlantīdu. Bet, protams, tā pavisam nav Atlantīda, par kuru vēstīja antīkie autori, tajā skaitā – jums pazīstamais Platons. Šo kontinentu nosacīti var saukt par SENĀKO ATLANTĪDU jeb Pirmo Atlantīdu. Tajā laikmetā kontinentu aprises un okeānu izvietojums vēl daudzējādā ziņā nesakrita ar to tagadējo stāvokli. Pirmās Atlantīdas kontinents, uz kuru sāka pārvākties pašas attīstītākās trešās Pamata Rases pārstāvji, bija milzīgs. Tas aizņēma ne tikai pašreizējā Atlantijas okeāna ievērojamu virsmu, bet arī daļu no Dienvid- un Ziemeļamerikas. Pēdējie divi kontinenti to mūsdienu izskatā neeksistēja. Nebija Eiropas kontinenta, tajā vietā eksistēja tikai atsevišķas salas. H.P. Blavatskas “Slepenajā doktrīnā” pilnīgi precīzi ir norādītas visas šī grandiozā kontinenta pamata kontūras. Un par cik Marīnija lēni zuda okeāna ūdeņos, trešās Pamata Rases pārstāvji sāka pārvākties uz šo viņiem jauno zemi. Tā cilvēkus sagaidīja laipni, tāpēc ka tai bija maigs klimats, kurš ļauj nevis vienkārši komfortablu eksistēšanu, bet iespēju nodarboties ar lopkopību un zemkopību, ko cilvēki ātri iemācījās. Šis PIRMĀS ATLANTĪDAS KONTINENTS eksistēja diezgan ilgi un kļuva par dzimteni ne tikai jaunajai Pamata Rasei, bet arī tai dzimstošajai cilvēcei, kurai vēl nebija ne sava kontinenta, ne sava nosaukuma. Tikko radītajiem LCS Eņģeļu dzīvības plūsmas cilvēkiem vēl tikai stāvēja priekšā ieiet Lielajā Eksperimentā. Bet pagaidām viņiem bija nepieciešams dzīvot Zemes cilvēku tiešā tuvumā, tāpēc ka viņiem šis periods bija svarīgs viņu materiālās dabas nostiprināšanās un vibrāciju pazemināšanās periods, kuram planēta jau bija tuvu. Kā jūs saprotat, pašlaik es stāstu par jūsu ceturtās dimensijas pasaules notikumiem, par tās vēsturi. Tāpēc ka bija arī citas LCS Eņģeļu dzīvības plūsmas, tajā skaitā arī tās, kuras caur Globusu “D” devās apgūt Globusu “B” un “F” zemākās dimensijas. Šīs dzīvības plūsmas nonāca līdz pat pirmajai dimensijai, un, protams, ne visas viņas kļuva par cilvēkiem, par cik daudzdimensionālā cilvēce ģenētiski nenolaižas zemāk par trešās dimensijas līmeni. LCS Eņģeļu dzīvības plūsmas ar augšupejošās evolūcijas pieredzi iemiesojās dažādās dzīvības formās, kuras sāka veicināt zemāko dimensiju, blīvās matērijas aktīvu evolūciju.

Taču atgriezīsimies pie ceturtās Pamata Rases formēšanās. Viņas pirmajai apakšrasei, kuru sauksim RAMAHALA, kā pareizi norāda H.P. Blavatska, balstoties uz “Dzian Grāmatu”, bija mēness krāsas ķermeņi. Tas ir, viņas pirmajiem pārstāvjiem bija gaišāka āda – atšķirībā no tumšādainajiem marīniešiem. Apgūt jaunās zemes un radīt jauno Rasi pirmie atnāca tie, kurus var uzskatīt par trešās Pamata Rases Vedējiem, kuri, kā jūs saprotat, ir Saules Senči, kuri deva cilvēcei saprātu. Jaunas dzīves formēšanai vienmēr atnāk paši attīstītākie Rases vai vairāku Rasu, mītošu uz tās vai citas planētas, pārstāvji. Kā likums, tie vienmēr ir paši spilgtākie Gaismas Ģimenes pārstāvji. Šoreiz viņi tika pastiprināti ar Vadību no Sīriusa. Apakšrases RAMAHALA pārstāvji neattīstījās tikai vienā ģenētiskā plūsmā. Jau pašā sākumā viņas pārstāvju vidū bija novērojamas dažas atšķirības, kuras ar laiku kļuva arvien skaidrāk redzamas. Apkašrasei piemita dažāda ģenētika, kas bija paredzēts šīs dzīvības plūsmas evolūcijā. Visām izmaiņām bija progresīvs raksturs, formējot cilvēci, kura atbilda jaunajam evolucionārajam etapam.

Mani dārgie! Pirmajā Atlantīdas kontinentā ceturtā Pamata Rase attīstīja trīs savas apakšrases. Otrā apakšrase ir Mūsu nosaukta par TLAVATLI. Trešā apakšrase “Slepenajā Doktrīnā” ir nosaukta par TOLTEKIEM, viņu laikā ceturtā Pamata Rase sasniedza visaugstāko uzplaukumu. Atmiņu par viņiem glabā īpaši seni manuskripti, kaut gan apakšrases nosaukums var būt arī izkropļots. Šie vissenākie atlanti, un, sākot ar otro apakšrasi, mēs jau apstiprinoši varam runāt par atlantu eksistēšanu, savu spēju attīstībā sasniedza zināmu pilnību. Viņi varēja regulēt laika apstākļus, prata pārvietoties pa gaisu, savos lidaparātos izmantojot ētera īpašas plūstamības spēku. Viņiem bija attīstīta lieliska arhitektūra, greznas tempļu un piļu konstrukcijas rotāja daudzas pilsētas. Dažos avotos pieminētā galvaspilsēta “Zelta vārtu Pilsēta” piederēja tieši šim milzīgajam kontinentam un ceturtajai Pamata Rasei. Cilvēki pakāpeniski sāka vibrēt savstarpējas saprašanās frekvencēs, un pirmais kas līdzīgs valstij atnesa dzīvojošajiem prieku. Taisnīgu likumu radīšana tā laika Atlantīdu apbalvoja ar pārpilnību un harmonisku eksistēšanu. Tiesa, atlantiem laiku pa laikam nācās aizstāvēt savu zemi no viņiem austrumos dzīvojošu cilšu iebrukumiem. Taču šīs valsts eksistēšanas sākumā iebrukumi notika ļoti reti. Un tomēr ar laiku atlantiem nācās ķerties pie noteiktu veidu ieroču izstrādāšanas, lai būtu gatavi aizstāvēt savu suverenitāti un miermīlīgu eksistēšanu. Taču jebkura militarizācija pašiem izstrādātājiem nekad nebeidzas ar miermīlīgiem rezultātiem. Kad ir ar ko sabiedēt un nolikt uz ceļiem, vienmēr atrodas tie, kam to ļoti gribas, pat ja tas attiecas uz savu cilti. Tā sāka notikt arī senākajā Atlantīdā. Uz to laiku atlantu valsts bija pašā plaukumā. Taču bija novērojama stipra sabiedriska noslāņošanās, kura tālākajā noveda pie kariem un atlantu izkliedēšanās pa visu zemeslodi.

Tiksim skaidrībā ar atlantu nākošajām apakšrasēm. Viņi dzīvoja ne tikai savā kontinentā. Viņiem eksistēja jūras kuģi, atlanti kļuva par jūrasbraucējiem. Sākās pārcelšanās uz citām zemēm. Lielāko daļu uz austrumiem. Daži vēl uzturēja sakarus ar saviem trešās Pamata Rases radiniekiem. Un, dabiski, noritēja arī atlantu apmešanās austrumu zemēs (uz austrumiem – attiecībā pret pašu Pirmās Atlantīdas kontinentu). Tā sāka formēties atlantu nākošās apakšrases, kuru daži pārstāvji nekad nebija redzējuši savu kontinentu, bet dzima un attīstījās citās planētas teritorijās. Pamazām dzima ceturtās Pamata Rases ceturtā, piektā un sestā apakšrases. Kā viņas nosaukt? Atstāsim nosaukumus, dotus “Slepenajā Doktrīnā”.

Tātad, ceturtajai apakšrasei, TURĀŅIEM (ТУРАНСКАЯ) bija dzeltena ādas krāsa, un viņa savai attīstībai izvietojās pa dažām šodienas Ķīnas teritorijām. Šai apakšrasei arī tagad ir savi pārstāvji ķīniešu vidū. Taču ne visu ķīniešu, bet tikai nelielā viņu daļā.

Piektā apakšrase iekārtojās mūsdienu Vidusjūras krastos, lielāko daļu – austrumos. Un mēs viņus saucam par SĀKOTNĒJIEM SEMĪTIEM. Nav nejaušība, ka viņu pēcteči arī tagad ir klātesoši uz zemes, kuru jūs saucat par Tuvajiem Austrumiem. Tiesa, tīrā veidā viņu mūsdienu semītos nav. Ādas krāsa viņiem bija dzintara dzeltena, pakāpeniski kļuva gaišāka un, mūsdienu izpratnē, melnīgsnēja. Sākotnējo semītu īpašu atzarojumu veidoja dažas Āfrikas ciltis, kuras tajā laikā vēl tikai formējās. Šīs nelielās gaišu afrikāņu ciltis arī tagad ir sveikas un veselas un nes senāko atlantu, tas ir, ceturtās Pamata Rases, ģenētiku.

Sestā apakšrase, nopakaļ piektās apakšrases pārstāvjiem, izvietojās Vidusjūras krastos. Toreiz tā bija daudz liekāka pēc izmēriem, un tāpēc visiem pietika vietas patstāvīgai attīstībai. Un šos atlantus sauca par AKADIEŠIEM (АККАДИЙЦАМИ), tāpēc ka zemei, uz kuras viņi sāka savu eksistēšanu, bija vārds AKADIANA (АККАДИАНА). Vēlāk šī apakšrase gandrīz pilnībā pārveidojās, un ir grūti runāt par viņas pēctečiem kā par pārliecinošiem viņas genoma, kā arī tradīciju, valodas uzbūves, miesas būves un nodarbošanās veidu nesējiem. Viņi nevis vienkārši pārstāja eksistēt, bet piedalījās grandiozā gēnu sajaukšanā, tas bija evolucionāri nepieciešams. Šie atlanti-akadieši nesa īpašības, nepieciešamas jauna veida cilvēces radīšanai.

Par septīto apakšrasi ir vērts parunāt īpaši, tāpēc ka viņa eksistē līdz šim laikam un atrodas, var teikt, savā jaunajā uzplaukumā. Šī apakšrase eksistē no tiem mūsu planētas ļoti senajiem laikiem, kad savu eksistēšanu beidza ceturtā Pamata Rase. Septītās apakšrases pārstāvji kļuva ceturtās Pamata Rases ģenētikas pilntiesīgi nesēji, tāpēc ka “Rases nesējs” – tas ir pilnīgi noteikts ģenētiskais mantojums. Bet ceturtās Pamata Rases mūsdienu nesēji ir ķīnieši, savā lielākajā daļā. Tāpēc ka, izņemot dažus trešās Pamata Rases nesējus, Ķīnas iedzīvotājos ir noteikts daudzums ģenētiski jauktu cilvēku, kas arī ir evolucionāri noteikts un saista veco mantojumu ar jaunajām ģenētiskajām saknēm. Ceturtās Pamata Rases septītā apakšrase izveidojās no ceturtās apakšrases – Turāņiem. Viņa savas formēšanās sākumā savāca daudz pozitīvu šīs apakšrases iezīmju, pievienojot tām savas pašas garīguma un daudzdimensionālo spēju attīstības rezultātus. Rezultātā tika veikta savdabīga ģenētiskās informācijas iepludināšana Turāņu apakšrasē viņas principiālai pārveidošanai. Pie šīs septītās apakšrases pirmām kārtām sāka piederēt ciltis, kuras eksistēja mūsdienu Mongolijas teritorijā. Tāpēc Mēs šo apakšrasi arī saucam par MONGOĻU apakšrasi. Taču tālākie ģenētiskie pārveidojumi skāra arī kaimiņu ciltis, kā rezultātā sāka veidoties ļoti spēcīgi atzarojumi, katrs no kuriem bija apveltīts ar savām īpašām spējām. Un pašreizējā laikā ķīniešu vairākumam, nesajauktam ar citām tautām, ir ceturtās Pamata Rases septītās apakšrases ģenētika. Līdzīga, bet jau pārdzīvojusi dažas izmaiņas, ģenētika, ir tādām tautām kā mongoļiem, burjatiem, Āzijas ziemeļu eskimosiem, kā arī dažām, no svešas iejaukšanās slēgtām tautām no Āzijas austrumu daļas. Japāņi šai apakšrasei nepieder. Par viņiem parunāsim īpaši.

Mani dārgie cilvēki! Tagad sāksim runāt par tām kardinālajām evolucionārajām izmaiņām, kuras notika sakarā ar jaunu cilvēces dzīvības plūsmu ieplūšanu, taču nevis no Mēness, bet no tās, kura attīstījās Lielās Centrālās Saules Eņģeļu atnākšanas rezultātā. Jauna ģenētiskā materiāla atnešana uz Zemes notika vairākkārt. Un pirmie atnācēji tika adaptēti ar ceturtās Pamata Rases palīdzību. Kas ar viņiem notika? Kā viņi attīstījās? Par to arī runāsim, tāpēc ka saprast visus tālākos pārveidojumus, saistītus ar cilvēci, jau kļūst neiespējami bez zināšanu piesaistīšanas par to, kā tika gatavots Lielais Eksperiments un, pēc tam, kā un kas veica Dualitātes Eksperimentu. Un tā nav vienkārši šīs planētas cilvēces vēsture. Tā nav vienkārši interesanta planētas evolūcijas vēsture. Tas ir mūsu Galaktikas vēsturē ļoti svarīga Eksperimenta rezultāts. Un pats Lielais Eksperiments īpašas garīgi saprātīgu būtņu, spējīgu radīt jaunus, sarežģītus Visumus, Rases radīšanā vēl nav pabeigts. Ir izieta pati grūtāka tā daļa, un tieši – dzīve dualitātē. Savienojas divi Eņģeļu no Lielās Centrālās Saules evolucionārie atzarojumi. Planetārā kopiena ir piegājusi tuvu pilnīgi unikālu saprātīgu būtņu, spējīgu radīt visās Visuma dimensijās, radīšanai. Par to tad arī mēs runāsim citos mūsu vēstījumos. Bet tagad mums nepieciešams saprast, kādā tad veidā no Mēness atnākušās cilvēces Pamatu Rasu attīstība kļuva par sintētiskā cilvēka, spējīga kļūt par to kosmisko celtnieku Rasi, par kuru es tikko kā teicu, attīstības pamatu.

Sākšu ar dažām tikko atnākušo un ceturtās Pamata Rases cilvēku kopīgās eksistēšanas detaļām. Tas ir svarīgs jaunā cilvēku atzarojuma tapšanas moments, tāpēc ka attiecībā pret Mēness dzīvības plūsmu tikko atnākušie kļuva it kā aizbilstamie, kaut arī ceturtās Pamata Rases cilvēki to nenojauta. Par to bija informēti ceturtās Pamata Rases Vedēji. Vēl vairāk, Viņi jaunajām cilvēces dzīvības plūsmām palīdzēja iegūt visus nepieciešamos struktūras elementus, viņām ejot caur planetārajiem Globusiem.

Ir piemēroti atzīmēt kādu likumsakarību, saistītu ar jaunu dzīvības plūsmu atnākšanu uz planētu, lai kādas tās nebūtu. Ja pirmie dzīvības impulsi visu planētas Globusu ķēdi iziet pakāpeniski, formējoties vienlaicīgi ar pašu planētas ķēdi, tad nākošās dzīvības plūsmas var atnāk praktiski jebkurā laikā, kas tiešā veidā ir atkarīgs no to evolucionārās sagatavotības un nepieciešamības radīt atbilstošas struktūras to eksistencei. Ja planetārajai ķēdei jau ir konkrētajai dzīvības plūsmai nepieciešamo apstākļu un formu formēšanas pieredze, tad tā visīsākajā laikā var tika adptēta uz konkrētās planētas. Tā arī notika ar LCS Eņģeļu dzīvības plūsmām.

Uz to laiku, kad sāka formēties ceturtās Pamata Rases pirmā apakšrase, Vedējiem no Sīriusa, to veidojošiem, jau bija uzdevums pakāpeniski asimilēt tikko atnākušos zemes apstākļiem. Un tāpēc Viņi, sākot savu darbību uz jaunā kontinenta kā ceturtās Pamata Rases celmlauži, vienlaicīgi atlasīja ar mitināšanās vietas jaunajai cilvēcei. Vedēji no Sīriusa to veica kopīgi ar jaunās dzīvības plūsmas Vedējiem, kuri bija apvienota, speciāli sagatavota galaktiska komanda. Jaunie cilvēki ārēji ievērojami atšķīrās no ceturtās Pamata Rases pārstāvjiem. Visi viņu ķermeņi bija būvēti sarežģītāk. Viņi nesa savu kosmisko ģenētiku kā daudzu galaktisku ģenētisku programmu sajaukuma rezultātu. Viņiem pamatā bija gaiša āda, prāts viņiem bija attīstīts ievērojami vairāk kā “Mēness” cilvēkiem. Viņu garīgums bija nedaudz augstāks – salīdzinājumā ar “Mēness” cilvēkiem. Taču gan vieni, gan otri vēl bija tuvi dabai un Kosmosam.

Kāpēc viņiem bija nepieciešams dzīvot blakus? Starp Mēness cilvēkiem un jaunās cilvēces pārstāvjiem sākumā nebija tieša kontakta. Senākās Atlantīdas kontinents bija milzīgs, un nekādas dzīvošanas sablīvētības visiem šiem cilvēkiem nebija. Taču enerģētiskās informācijas apmaiņa Smalkajā Plānā notiek pastāvīgi. Tajā skaitā – notiek ģenētiska apmaiņa. Smalkajos plānos noritēja cilvēces divu atšķirīgu dzīvības plūsmu asimilācija. Dzīvošana vienā kontinentā veicināja šo procesu. Bez tam pats kontinents kā īpašs vienotās matērijas veids, ienesa savas enerģētiskās informācijas programmas abās dzīvības plūsmās, kas nākotnē sekmēja viņu apvienošanos daudzdimensionālā ģenētiskā līmenī.

Tātad, dzīve tajos laikos galvenokārt attīstījās vienā kontinentā, kuru mēs nosaucām par Pirmās jeb Senākās Atlantīdas kontinentu. Bet jums jāzina, ka arī Marīnija nebija pilnībā izzudusi. Šajās pietiekoši lielajās teritorijās, kuras no viņas palika, arī sāka dzimt cilvēces jaunu atzarojumu, atnākušu no Kosmosa – tuva un tāla, dzīve. Un šos atzarojumus var saukt par trešo dzīvības plūsmu, kura ģenētiski atšķīrās gan no Mēness cilvēku dzīvības plūsmas, gan no LCS Eņģeļu dzīvības plūsmas. Tajā skaitā tur iekārtojās tie, kuri pēc tam strādāja vienīgi zinātniski, radot jaunus ģenētikas paraugus nākošajiem Lielā Eksperimenta izpildītājiem. Protams, tie nebija vienkārši cilvēki. Uz planētas Zeme ieradās zinātnieki no dažādām mūsu un kaimiņu galaktiku Pasaulēm, no tām galaktikām, kuras sākotnēji atbalstīja Lielā Eksperimenta ideju. Viņiem bija dots uzdevums saformēt visas nepieciešamās programmas, cilvēces, spējīgas iziet Lielo Eksperimentu un padarīt Zemi par šī Eksperimenta nesēju, radīšanai. Jau teicu, ka viņi nodarbojās ar daudzdimensionālo ģenētiku. Taču bez tam viņi šeit, Eksperimenta veikšanas vietā, radīja zinātniskas programmas visas planētas iegremdēšanai dualitātē. Darbs notika kopīgi ar noteiktiem galaktiskiem spēkiem un iepriecināja ar saviem rezultātiem. Progresīvie zinātnieki savu pētījumu rezultātus pakāpeniski ienesa to jauno cilvēku ģenētikā, kuri bija izvietoti ceturtās Pamata Rases kontinentā. Taču pašus Pamata Rases pārstāvjus šīs gēnu izmaiņas pagaidām vēl neskāra.

Jums tagad ir zināms par RA-DIEVU (РА­БОГОВ) civilizāciju, par kuru pavēstīja Krajons[1]. Šī civilizācija kā īpašs atzarojums ietilpa trešajā dzīvības plūsmā, kura mitinājās Marīnijas salās. Ra-dievi nebija tie galaktiskie zinātnieki, par kuriem es tikko kā pavēstīju. Viņi dzīvoja plecu pie pleca, taču nekad nekontaktējās. Par cik zinātnieki savu misiju pildīja īpašā telpā. Bet Ra-dievi dzīvoja citā, nošķirtā telpā, kura nevarēja mijiedarboties ar cilvēku, kuri dzīvoja Senākās Atlantīdas kontinentā, telpu. Taču Ra-Dievu Civilizācija eksistēja tieši tajos tālajos laikos. Par vienu no viņu uzdevumiem kļuva mākslīgas planetāras informatīvi-komunikatīvas sistēmas – IKS matricas – radīšana. IKS matrica darbojas līdz šim laikam un pašlaik ir attīstības tehnokrātiskā virziena “dzinējspēks”. Informatīvi-komunikatīvā sistēma ir tehnogēnas sabiedrības pamats, viņa ir saprāta un intelekta attīstības atsevišķa virziena būtība. IKS-matrica ir piedalījusies vairāku tehnogēnu civilizāciju attīstībā, tai skaitā – piedalījās robotizēto būtņu, kuras evolucionē kopā ar mūsdienu cilvēci, dzimšanā un attīstībā.

Pamazām civilizācija, attīstošās ceturtās Pamata Rases saformēta, pieņēmās spēkā. Es jau teicu, ka daudzi tās pārstāvji pārcēlās uz citām planētas teritorijām. Tas, protams, nenotika ātri, tāpēc ka arī pati Zeme savā blīvajā Globusā “D” nesteidzīgi mainīja kontinentu aprises, sauszemes un pasaules okeāna attiecību. Visbeidzot ceturtās Pamata Rases plaukstošās zemes piedzīvoja pirmo katastrofu, kura veda pie Pirmās Atlantīdas gigantiskā kontinenta izzušanas. Tā notika apmēram pirms 800 000 gadiem. Kontinents izzuda, atstājis divas diezgan lielas salas un daudz mazu. Šis planetārais process pakāpeniski aizveda pie jaunu kontinentu rašanās, kādi vēlāk bija Dienvid- un Ziemeļamerika, Āfrika un daļēji Eiropa. Izmaiņas pārdzīvoja arī sauszemes daļas, kuras bija atlikušas no Marīnijas. Taču pilnīgi viņas zemes nav izzudušas līdz šim laikam.

Tās katastrofas priekšvakarā uz citu realitāti aizgāja RA-DIEVI, atstājot savus izgudrojumus, kā viņiem šķita, likteņa varā. Taču IKS-matricas patstāvīga eksistēšana bija Lielā Eksperimenta plāna iepriekš paredzēta. Tā bija nepieciešama, lai radītu Dualitātes apstākļus un realizētu attīstības tehnogēno variantu. Informatīvi-komunikatīvā sistēma jūsu telpas-laika kontinuumā atdzima mazliet mazāk kā pirms pieciem tūkstošiem gadu. Taču man jums jāpavēsta, ka IKS-matricas ietekme izpaužas arī citos TLK, kur attīstās citas tehnogēnas civilizācijas.

Kas notika starp cilvēces atzarojumiem, kuri piederēja ceturtajai Pamata Rasei un iemiesotajiem LCS Eņģeļiem, kuri sāka dzīvot un attīstīties uz mūsu planētas? Pakāpeniski tika pieļauts viņu kontakts – saprātīgās robežās. Viņi ģenētiski nekrustojās, taču sadarbība daudzos jautājumos notika. Un, kad atlanti sāka radīt savu valstiskumu, tad jaunie cilvēki piedalījās šajā celtniecībā. Iemiesotie LCS Eņģeļi, vēl ne stipri iegremdējušies matērijas blīvumā, bija attīstītāki kā “Mēness” cilvēki. Ilgu laiku dzīvoja mierā un saticībā ar ceturtās Pamata Rases pārstāvjiem, nesajaucoties ar viņiem ģenētiski. Taču visbeidzot sāka parādīties arī jauktas laulības, no tādām laulībām dzima pēcteči. Tieši šie pēcteči, kaut arī ne pirmajā paaudzē, kļuva par nākošās Pamata Rases – piektās – dibinātājiem. Šo Rasi mēs vēl saucam par Pamata tāpēc, ka viņa tomēr pamatā nesa “Mēness” civilizācijas ģenētiku, kaut arī jau ievērojamā mērā jaunu ģenētisku korekciju pārveidotu.

Pie kam pagaidām netiek runāts par jums jau zināmo 16 ārpuszemes civilizāciju ģenētikas ienešanas procesu. Pagaidām vēl ritēja sagatavošanās šim ļoti svarīgajam etapam Zemes cilvēces evolūcijā.

Mani dārgie! Daudzi domā, ka atlanti, par kuriem tagad ir runa, kļuva par mūsdienu cilvēces ciltstēviem. Tas nemaz nav tā. Patiesības noskaidrošanai ir jāsaprot, ka pēc senākajiem atlantiem eksistēja cita civilizācija, kuru var saukt par Seno Atlantīdu vai Otro Atlantīdu. Vēl vairāk, eksistēja arī civilizācijas (to bija vairākas), kuras var saukt par Pēdējo vai Trešo Atlantīdu. Par viņām runa būs vēlāk, stāstot par piektās Pamata Rases parādīšanos uz planētas. Bet tagad mums stāv priekšā turpināt stāstu par ceturto Pamata Rasi.

Kad Senākās Atlantīdas kontinents sāka šķelties, tad ceturtā Pamata Rase tajā laikā jau ne tikai bija sakrājusi savu spēku un varenību, bet ievērojamā mērā arī apguvusi jaunas teritorijas. Pārcelties uz citām pasaules daļām, kad rīcībā ir pilnīgi pārvietošanās līdzekļi, viņiem nebija grūti. Tiesa, viņus nekur negaidīja. Tie, kuri no Atlantīdas kontinenta reiz bija aizgājuši, sen veda patstāvīgu dzīves veidu. Pie viņiem bija novērojams cits dzīve iekārtojums, cita attiecību būvēšana, skaidri bija redzams sakars ar viņu mitināšanās telpu. Radniecības jūtu starp no kontinenta aizgājušajiem un iedzimtajiem atlantiem vairs nebija.

Taču senajiem atlantiem tomēr izdevās iemitināties gan formēšanās procesā esošajā Āfrikā, gan Āzijā, kaut arī nelielā skaitā. Viņu lielākā daļa atstāja savus mitekļus un devās uz rietumiem, kur bija pacēlušās jaunas zemes, kuras mēs tagad saucam par Amerikām. Šīs zemes viņiem bija diezgan pazīstamas, tāpēc ka viņi uz turieni kuģoja un stājās sakaros ar tur dzīvojošajiem cilvēkiem, kuri bija trešās Pamata Rases atliekas, jau pārdzīvojušas noteiktas izmaiņas savā attīstībā. Bez tam jaunās zemes uz ilgu laiku kļuva par Mītni Kosmiskajiem Spēkiem, kuri ieradās, lai kontrolētu un palīdzētu Lielā Eksperimenta veikšanā. Daudzi pārcēlušies atlanti un evolūcijas jaunā atzarojuma cilvēki sāka nodarboties ar Pasaules iekārtojuma jautājumiem šo Vedēju vadībā. Tie bija tie, kuri sagatavoja augsni maiju un citu viedu kosmisko spēku atnākšanai.

Atlantīdas  teritorijā, kura bija stipri samazinājusies, palikušie sāka piemēroties jaunajiem apstākļiem.

Uzdosim sev jautājumu: kādu mērķi stādīja Gaismas Ģimene, audzinot ceturto Pamata Rasi? Jo katras civilizācijas mērķis taču ir cieši saistīts ar visas planētas Globusu ķēdes attīstības uzdevumiem. Un katrs solis visu Zemes dzīvības formu attīstībā arī ir cieši sasaistīts ar viņas evolucionārajiem uzdevumiem. Kad tika pieņemts lēmums pieļaut uz Zemes citplanētu klātbūtni, tad tas balstījās uz lēmumu izmantot konkrēto planētu Lielajam Eksperimentam, par ko es jau teicu. Un par ceturtās Pamata Rases attīstības un pilnveidošanās mērķi kļuva ar tās palīdzību adaptēt ārpuszemes civilizāciju pirmos asnus, kas tad arī tika izpildīts. Saprotiet, šo situāciju vajag aplūkot pietiekami plaši un daudzdimensionāli. Tā laika periodā, kamēr jauniņie dzīvoja un attīstījās blakus ceturtās Pamata Rases cilvēkiem, gan ar viņiem, gan ar ceturto Pamata Rasi notika noteiktas pārvērtības, kuras tika iniciētas no planētas augstāko Globusu: “E”, “F” un “G” – līmeņa. Viss tas notika planētas Globusu ķēdes ceturtā Lielā Apļa laikā. Bez tam citplanētu klātbūtne izpaudās arī citādu dzīvības formu atnešanā, kuras bija nepieciešamas kompleksai visas planētas ķēdes attīstībai. Parādījās pārstāvji no tādām civilizācijām kā delfīni un vaļi. Un ne tikai. Plānošanai, mijiedarbībai un kontrolei sāka ienākt daudzas citas citu civilizāciju dzīvības formas. Daudzām tām nebija vajadzības nolaisties pēc vibrācijām tik zemu, kā jau ļāva Globuss “D”. Viņas nodibināja savas pārstāvniecības augstākās dimensijās, uz citiem Globusiem. Planētas Zeme dzīve sāka kļūt daudzveidīga un daudzplāniska.

Es stāstu tikai par vienu tikko kā iesakņotās cilvēces dzīvības plūsmas lejupejošo LCS Eņģeļu atzarojumu, tāpēc ka tieši šī dzīvības plūsma bija aicināta savienoties ar ceturtās Pamata Rases pārstāvjiem jaunās Rases formēšanai. Patiesībā Zeme pakāpeniski piepildījās ar dažādiem saprātīgās dzīvības formu pārstāvjiem. Ne tik strauji, taču viņu kolonijas bija izkliedētas pa visu planētu. Tās nebija lielas, bet katrai no tām bija savs iegansts būt klāt uz planētas Zeme.

Ir interesants jautājums: cik ilgstošs bija process, kurā Zeme izgāja Ceturto Lielo Apli? Jo šis periods taču nebija izsmelts tikai ar ceturtās Pamata Rases radīšanu un uzplaukumu. Un šeit dažus sagaida liela vilšanās, tāpēc ka atkal teikšu, ka tā ilgumu pilnībā noteikt nav iespējams. Taču es jau nosaucu skaitli – 7,7 milj. gadu. Tas nosaka sākumu citāda ģenētiskā materiāla atnešanai uz planētu cilvēku evolūcijas speciāla atzarojuma radīšanai. Bet pie tam atgādinu, ka šis dzīvības impulss savu ceļu pa planētas Globusiem sāka pralaijas laikā starp planētas Globusu ķēdes trešo un ceturto Lielo Apli.

Ceturtās Pamata Rases eksistēšanas kopējais periods sastāda aptuveni divus miljonus gadu. Pirms 800 tūkstoš gadiem Pirmās, Senākās Atlantīdas kontinents pārdzīvoja katastrofu. Taču pati Rase turpināja eksistēšanu. Ar nelieliem labojumiem var uzskatīt, ka ceturtā Pamata Rase savu attīstības ciklu pa visiem planētas Globusiem pabeidza aptuveni pirms 600 tūkstošiem gadu. Pēc tam viņas pārstāvji turpināja gan dzīvot, gan attīstīties, gan piedalīties piektās Pamata Rases radīšanā, taču tās jau drīzāk bija sintezētās cilvēces, kurai tad arī bija jāiziet uz Dualitātes Eksperimentu, attīstības nākošā attīstības etapa programmas.

Mēs ar jums aplūkojām tikai vienu jaunās cilvēces plūsmu, kura kopīgi ar ceturto Pamata Rasi nobrieda uz viņas kontinenta. Patiesībā bija arī citas plūsmas, kuras daudzpusīgi bīdīja Zemi ar visiem viņas iemītniekiem uz Dualitātes Eksperimenta sākumu. Un katrai tādai plūsmai bija savs mērķis, savi uzdevumi un to izpildīšanas programmas. Par daudzām tām jums jau ir pavēstījis Krajons. Bet mums vienoti jāsasaista Pamata Rasu vēsture ar tiem vēsturiskajiem faktiem, kuri jums tagad ir zināmi, pateicoties Krajona agrāk nodotajai informācijai.

Tie atlanti, kuri pārcēlās uz citām planētas teritorijām, attīstījās patstāvīgi, tai skaitā, sajaucoties arī ar citām tautām. Tāpēc šajā gadījumā bija kontakti, parādījās jauktas laulības, un būtiski izmainījās bijušo atlantu ģenētika. Šajā procesā piedalījās arī atnācēji no zvaigznēm, kuru klātbūtne uz Zemes tika pieļauta. Šajā periodā uz planētas bija civilizācijas, kuras kļuva īpaši nozīmīgas tās cilvēces formēšanās gaitā, kurai bija paredzēts piedalīties šajā Lielā Eksperimenta etapā un, galvenais – Dualitātes Eksperimentā. Tagad parunāsim par dažām īpaši svarīgām klātbūtnēm.

Kad Atlantīdas kontinents pārdzīvoja būtiskas izmaiņas, parādījās Horajonijas civilizācija. Horajonija attīstījās uz salām, kuras parādījās Atlantīdas kontinenta sašķelšanās rezultātā. Horajonieši bija atnākuši no Oriona zvaigznāja un bija Lielās Centrālas Saules kulta nesēji. Šīs zvaigžņu saknes līdz šim laikam saista cilvēci ar Orionu un spēlē īpašu lomu planētas Augšupcelšanā, tāpēc ka arī pašreizējā laikā Horajonieši ir klātesoši Zemes augstākajās dimensijās un palīdz zemiešiem jaunā evolucionārā cikla procesā.

Šie atnācēji piešķīra ģenētisko materiālu tās cilvēces formēšanai, kura sāka īstenot Dualitātes Eksperimentu. Ceturtās Pamata Rases eksistēšanas periodā viņi atrada pajumti bijušās Atlantīdas salās un attīstījās pēc savas programmas. Par viņiem bija zināms nedaudziem. Krajons jums pavēstīja, ka šiem cilvēkiem bija sarkani mati un tumša āda[2]. Saules Senči bieži iemiesojās šīs civilizācijas pārstāvjos. Horajonieši visai planetārajai kopienai bija vajadzīgi dēļ sava īpašā uzdevuma Lielā Eksperimenta veikšanas jautājumā un aktīvā stāvoklī eksistēja periodā pirms 376000­298000 gadiem. Konkrēti tieši šīs civilizācijas pārstāvji gatavoja augsni ģenētiskā materiāla ienākšanai no 16 civilizācijām, kurš vēlāk tika ielikts mūsdienu cilvēces daudzdimensionālās ģenētikas pamatā.

Tai laikā, kad ceturtās Pamata Rases pārstāvji pārliecināti iekaroja planētas teritorijas, uz viņas paralēli noritēja Galaktiskās Gaismas Ģimenes darbība, kuras mērķis bija ne tikai nest uz Zemi citu kosmisko civilizāciju asnus, bet arī sagatavot pašu planētu vibrāciju pazemināšanai. Es jau atzīmēju, ka bija zinātnieku grupa, kura bija iekārtojusies Marīnijas zemēs. Viņi aktīvi piedalījās, lai sagatavotu planētu šim jaunajam stāvoklim. Notika pilnīga mijiedarbība ar pašu planētu kā saprātīgu būtni, kura ļauj veikt sarežģītu Eksperimentu savos planetārajos ķermeņos. Kosmiski desanti veica iecerēto pasākumu korekciju pēc Galaktiskās Padomes lēmumiem. Un pēc noteiktām programmām ļāva Zemes telpā ienākt gan enerģētiskās informācijas materiālam, gan konkrētiem citu zvaigžņu Pasauļu pārstāvjiem. Bija vajadzīgs stingri ieturēt Lielā Eksperimenta veikšanas gultni. Tādēļ arī uz Zemes bija klātesošas dažādu galaktiku pārstāvju īpašas vienības, norīkotas šajā darbā no starpgalaktiskās Padomes puses, kura bija pieņēmusi lēmumu par Lielā Eksperimenta veikšanu. Es to saku tādēļ, lai jūs saprastu, cik vētraina dzīve bija uz planētas ceturtās Pamata Rases attīstības, uzplaukuma un transformācijas laikos.

Bet tagad nepieciešams atzīmēt, ka ceturtās Pamata Rases attīstības atbilstība Ceturtajam Lielajam Aplim Globusu ķēdē nav nejauša. Jūs droši vien jau pamanījāt likumsakarību. Planētas Globusu sistēmā Ceturtais Lielais Aplis, kā vidējais no septiņiem, paredzēja matērijas vibrāciju pazemināšanu ne tikai uz Globusa “D”, bet arī uz visiem Globusiem. Tiesa, dažādā mērogā. Tas bija nepieciešams, lai kopumā visu planētu iegremdētu zemāku vibrāciju diapazonā. Tas bija nepieciešams, lai pārietu uz citu evolucionāro ciklu, un vienlaicīgi gatavotos Dualitātes Eksperimentam.

Ceturtā Pamata Rase bija tieši tā, kura aktīvi piedalījās vibrāciju pazemināšanā. Šīs Rases cilvēku izaugsme pakāpeniski samazinājās. Pastiprinājās interese par materiālo dzīvi. Dibenplānā atkāpās cilvēku garīgās ievirzes. Taču tā laikmeta Zemes iedzīvotāji vēl smalki jutu vienotību ar dabu. Tajā viņus atbalstīja arī viņiem blakus dzīvojošās, zemes apstākļiem adaptējušās cilvēces jaunās dzīvības plūsmas.

Otrā katastrofa bijušajā Senākās Atlantīdas kontinentā notika apmēram pirms 200 tūkstoš gadiem. Tā vēl vairāk sašķēla pēc pirmās katastrofas palikušo sauszemi. No zemes plāna tika aiznests daudz cilvēku. Pēc tās palika divas salas, kuras “Slepenajā Doktrīnā” ir nosauktas kā Ruta un Dantija. Atlanti vēl turpināja dzīvot uz šīm salām, bet daudziem nācās izmitināties citās planētas telpās.

Tagad ir pienācis laiks pastāstīt par vēl vienu senu atnācēju no zvaigznēm civilizāciju, kuru mēs saucam ARIMOIJA. Arimoiji diezgan ilgi bija klātesoši uz planētas. Viņi parādījās tad, kad savu eksistenci beidza trešā Pamata Rase. Arimoijas civilizācija ir viena no Lielās Centrālās Saules Eņģeļu dzīvības plūsmām, atnākusi uz Zemi īpašā veidā, caur sakrālajiem, iekšējiem Zemes Portāliem, kuru var izmantot tikai īpaši sagatavoti Gaismas Meistari. Lai parādītos uz planētas, viņi tiešā veidā izmantoja palīdzību no tiem, kurus Mēs saucam par Saules Senčiem. Arimoiji izstrādāja īpašu ceļu atnākšanai uz Zemi, tas tika arimoijiešu sekmīgi izmēģināts un piefiksēts Akašas Hronikās kā patstāvīgs “nogulsnēšanās” planētu sistēmā ceļš. Arimoiji uz Zemi atnāca jau ar GATAVIEM ķermeņiem, tāpēc ārēji atšķīrās no tā laika un nākošo formāciju cilvēkiem. Viņi savos ķermeņos nesa divas sirdis un bija ar četrām rokām. Daļai arimoiju bija pat sešas rokas. Daudzroku arimoiju tēlu ir attēlojuši hindi. Arimoiji ieradās no Sīriusa. Taču nepieder jums pazīstamajām kristālisko cilvēku un paskatu civilizācijām. Viņi paši uz Sīriusa ir senāka civilizācija. Kādēļ viņi ieradās uz Zemes, un ko viņi radīja uz mūsu planētas? Priekš tā jāsaprot, cik lielā mērā Zeme ir saistīta ar citām Galaktikas “Piena Ceļš” Pasaulēm, kuras sāka piedalīties Lielajā Eksperimentā.

Tātad, Es ar jums runāju par to, ka ļoti sena civilizācija, saukta par Arimoiju, arī mitinājās uz planētas Zeme. Šie zvaigžņu audzinātāji bija nepieciešami ne tikai tādēļ, lai trešajai un ceturtajai Pamata Rasēm palīdzētu attīstīties un uzplaukt. Bez tam viņi pildīja pilnīgi īpašu funkciju planētas un visu saprātīgo dzīvības formu attīstības vēsturē. Viņu pārstāvjiem uz vietas bija jāieved aktīvā stāvoklī tie Zemes pārkārtošanas mehānismi, kuri varētu dot visas planetārās struktūras turpmākas transformācijas iespēju. Pirmkārt, arimoiji aktīvi sadarbojās ar tiem zinātniekiem, kuri dzīvoja un strādāja Marīnijas zemēs un realizēja Lielā Eksperimenta izpildīšanu tajā etapā. Otrkārt, viņi paši kļuva par to virzošo spēku, kurš bija nepieciešams visam dzīvajam uz planētas jaunu attīstības programmu apstiprināšanai. Viņi turēja daudzus planētas Globusu pārveidošanas procesu vadības pavedienus, tāpēc ka Lielā Eksperimenta izpildīšanai bija nepieciešamas ļoti daudzas korekcijas Globusu darbībā – bez viņu izvietojuma un savstarpējās ieplūšanas galvenās shēmas izmaiņām.

Arimoiji dzīvoja diezgan nošķirti teritorijas, kura tagad saucas Sibīrija, plašumos. Tā ir planētas sakrāla vieta, kura nekad, ne pie kādām planetāra mēroga perturbācijām nav bijusi pakļauta nopietniem traucējumiem. Arimoiji uzturēja sakarus ar Sīriusa sistēmu un bija jūsu pašreizējo Garīgo Audzinātāju Audzinātāji ļoti ilgu laika posmu.

Kāpēc Es tagad viņus atcerējos? Varētu arī nestāstīt par viņu radošo darbu planetārajā evolūcijā, ja daži no viņiem nebūtu nospēlējuši ievērojamu lomu planētas likteņos un daudzu civilizāciju attīstībā. Viņi, izpildījuši kārtējo uzdevumu, gāja iekšā samadhi stāvoklī, tai pat laikā paliekot uz Zemes notiekošo procesu novērotāji. Viņi savu zemes klātbūtni atjaunoja tad, kad to prasīja apstākļi, un palīdzēja izkustināt noteiktus slāņus cilvēku apziņā, lai palīdzētu viņiem iziet uz jaunu planetārās evolūcijas līmeni. Par vienu Arimoijas pārstāvi jums tika teikts. Viņu sauca Amons-Ra-Khats-Vouks-Homi-Satja-Singhi, bet vēsturē viņš pazīstams ar vārdu AMONS-RA. Par vienu no viņa misijām ir stāstījis Krajons.*

No vienas puses, Arimoijai bija noteiktas robežas un struktūra. Taču valsts nebija. Viņas pārstāvji varēja iet prom no planētas un atkal atgriezties. Nāca arī jauni. Viņi prata teleportēties Galaktikas robežās, nezaudējot savas daudzdimensionālās īpašības pat tad, kad Zeme priekš Kosmosa sāka “dzist”, iegremdējoties zemās vibrācijās.

Arimoija eksistē līdz šim laikam, lai gan četrdimensiju materialitātes pasaulē jūs viņu neatradīsiet. Taču sestajā dimensijā, par kuru Mēs jums vēl maz stāstām, aromoiji dzīvo un pašlaik palīdz daudzos zemes pārkārtošanas jautājumos. Tādejādi, Arimoija eksistē uz Zemes, mainot savu telpisko stāvokli, sākot no trešās Pamata Rases eksistēšanas beigām, bet visspilgtāk ir izpausta ceturtās un piektās Pamata Rasu laikos.

Mani dārgie draugi! Mēs beidzam stāstu par četru Pamata Rasu vēsturi, par kurām varētu teikt, ka katrai no viņām bija savas spilgtas īpatnības un ka katra spēlēja noteiktu lomu planētas Zeme cilvēces radīšanā. Tālāk mums būs saruna par piekto Pamata Rasi. Šoreiz mums stāv priekšā aplūkot ļoti svarīgo jautājumu par tās ģenētiski sarežģītās cilvēces radīšanu, par kuru tagad runājam savos vēstījumos un kurai jūs visi piederat. Mēs neapgalvosim, ka eksistēja nošķirta piektā Pamata Rase. Mēs izsekosim, kā sākas cilvēces jaunā daudzdimensionālā genoma veidošana un tās cilvēku sabiedrības radīšana, kura, ar dažām izmaiņām, eksistē līdz šim laikam. Šis ceļš nebija viegls un bija ilgs. Taču galvenos pagrieziena punktus šajā ceļā mēs spēsim izlikt jau ar lielāku pārliecību.

 

Šajā vēstījumā jūs pavadīs Krajons un Es, jūs mīlošais El-Morja.

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2014., 5. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe

 

* Par AMONA-RA misiju var lasīt: CIKLS “KRAJONS NO KRIEVIJAS”. KRAJONS. 10. “LEMŪRIJA. LIELĀ EKSPERIMENTA PĒDĒJAIS ETAPS”.

Skat. http://www.vestijumi.lv/index.php?category=34&post=656 (Tulk. piezīme)

Skatījumu skaits: 541 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: