Galvenie » 2015 » Maijs » 26 » ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS
13:19
ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS

EL MORIJA

caur Marinu Shults, Latvija,

un Sergeju Kanaševski, Krievija

ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS

           (Turpinājums; sākums Nr. 1-5 2014. g., Nr. 1 2015. g.)

Pirms 378 tūkstošiem gadu beidzās cilvēces Piektās Rases formēšanās pirmais etaps. Tas sākās pirms 575 tūkstošiem gadu un turpinājās 197 tūkstošus gadu. Šajā laikā savu evolūcijas ceļu izgāja Lantu civilizācija (pirmās Atlantīdas teritorija) un Arktiskās Hiperborejas civilizācija. Kad sākās Piektās Rases eksistences otrais etaps, lanti un hiperboreji jau bija saplūduši vienotā civilizācijā. Sākumā viņi dzīvoja savu senču senajās zemēs. Taču pakāpeniski dzīves apstākļi uz salām pirmās Atlantīdas rajonā un Arktikā sāka pasliktināties. Ne uz labāko pusi mainījās klimats, bet galvenais – strauji sāka palielināties smaguma spēks. Šie faktori veicināja bijušo lantu un hiperboreju masveida pārceļošanu uz planētas Dienvidu puslodi. Šajā puslodē klimats tajos laikos bija daudz labvēlīgāks cilvēku dzīvei. Bet galvenais, daudz mazāks bija smaguma spēks.

Jums, mūsdienu cilvēkiem, var likties fantastika, ka smaguma spēks dažādās teritorijās būtiski atšķīrās. Tomēr tas tā ir. Smaguma spēks, gravitācija ir viens no noteicošajiem faktoriem planetāro dzīvības formu evolūcijā. Ir svarīgi saprast, ka uz Zemes paralēli attīstījās vairākas Dzīvības plūsmas, un katrai no tām tika radīti labvēlīgi apstākļi evolūcijai. Piemēram, tieši tādi apstākļi savā laikā tika radīti gan lantiem, gan arktiskajiem hiperborejiem. Viņi savas civilizācijas attīstīja teritorijās ar atšķirīgiem gravitācijas apstākļiem. Taču rezultātā smaguma spēki senajās zemēs nolīdzinājās. Kā sekas, izveidojās vienota civilizācija, kura savas attīstības nākamajā etapā atrada ērtu vietu dzīvei uz planētas Dienvidu puslodes salām. Šīs salas atradās starp pašreizējiem Dienvidamerikas un Āfrikas kontinentiem. Uz Atlantijas Okeāna salām dzima jauna zeme, kura guva nosaukumu HELIĀNIJA (burtiski: “zeme, kura saņem Sauli” jeb “Saules Zeme”). Lanti un arktiskie hiperboreji savu pārcelšanos uz dienvidiem pabeidza pirms 375 tūkstošiem gadu. Tajā pašā laikā uz pašas lielākās Heliānijas arhipelāga (tā nosauksim salu grupu, uz kurām iemitinājās lantu un hiperboreju pēcteči) salas tika uzbūvēta galvaspilsēta – pilsēta HĒLIOTOPLA (“PELDOŠĀS SAULES PILSĒTA”). Pirmo reizi kā celtniecības materiālu lantu un hiperboreju pēcteči pārsvarā sāka izmantot materiālus priekšmetus. Tajā skaitā – ēku un būvju celšanai sāka izmantot ZELTU, kura papilnam bija Heliānijas arhipelāga salās. HELIĀNIJA izveidoja vienu no jaunajiem evolūcijas centriem cilvēces Piektās Rases formēšanās otrajā etapā.

Par otru Piektās Rases evolūcijas centru kļuva jums jau zināmā Antālija. Kā jūs atceraties, no Āfrikas, no centra “RAMTAN” uz Klusā Okeāna salām devās cilvēki, kuri izveidoja valsti ANTĀLIJU. Šīs salas atradās starp pašreizējo Austrālijas un Dienvidamerikas teritorijām. Kā es jau vēstīju, antālieši patiesi bija milži, viņu garums sasniedza 14 metrus. Atgādinu, ka HELIĀŅI kļuva par divu pamata Genomu “640016” un “160064” nesējiem. ANTĀLIEŠI bija Genoma “016” nesēji. Heliāņiem tādejādi savā ģenētiskajā struktūrā bija kā Mēness-Zemes Dzīvības plūsmas pamati, tā arī Galaktiskā un Starpgalaktiskā Genomu citplanētu zvaigžņu sēklas. Antāliešiem bija Zemes Dzīvības plūsmas Genoms ar 16-dimensiju Visuma ģenētikas saknēm (16 civilizāciju Starpvisumu Genoms). Tajā laikā viņi bija unikālas Gaismas Būtnes, iemiesotas Zemes cilvēku ķermeņos.

Heliāņi un antālieši kļuva par CILVĒCES LEJUPEJOŠĀ ATZAROJUMA (LEJUPEJOŠĀS DZĪVĪBAS PLŪSMAS) pārstāvjiem, kuri tajā vēsturiskajā intervālā savu klātbūtni sakoncentrēja planētas Dienvidu puslodē. Planētas ziemeļu puslodi apdzīvoja CILVĒCES AUGŠUPEJOŠĀ ATZAROJUMA pārstāvji. Par vienu no galvenajiem augšupejošā atzarojuma centriem kļuva to pēcteči, kas atnāca uz Āfrikas Ziemeļiem no centra “RAMTAN”. Sākotnēji tie bija augstāko pasauļu pārstāvji, iemiesoti cilvēku ķermeņos, paredzētos augšupejošā atzarojuma evolūcijai. Genoms “0033” bija unikāls Genoms, par kuru jāpastāsta īpaši. Genoma daļā, apzīmētā ar kodu “00”, attīstījās Mēness-Zemes Dzīvības plūsmas cilvēces ģenētika, kura bija uzņēmusi iepriekšējo četru Pamata Rasu pieredzi. Genoma daļa, kuru apzīmējam ar “33”, saturēja ģenētiku, nepieciešamu kā cilvēkiem, evolucionējošiem no trešās dimensijas, tā arī ģenētiku lejupejošā atzarojuma attīstībai uz īpaša Starpvisumu Genoma pamata. Viens cipars “3” tieši norāda uz trešo dimensiju. Otrs “trijnieks” – tā ir saikne ar trīs īpašām civilizācijām no 19 civilizāciju vidus, kuras uz Zemi atnesa STARPVISUMU ĢENĒTIKU (Starpvisumu Genomu). Genoma “0033” nesēji tādejādi varēja pildīt sekojošas svarīgas misijas. Pirmkārt, viņi kļuva par Pamata Rašu sākotnējās ģenētikas nesējiem, saglabājot to cilvēces nākamajām paaudzēm. Otrkārt, deva iespēju četrdimensionalitātes pasaulē iemiesoties Dvēselēm, kuras bija pabeigušas savu evolūciju trešās dimensijas pasaulēs, tas ir, radīja apstākļus cilvēces augšupejošā atzarojuma evolūcijai. Treškārt, šī Genoma nesēji ļāva uz Zemes attīstīties Starpvisumu Genomam KĀ AUGŠUPEJOŠĀS, TĀ ARĪ LEJUPEJOŠĀS DZĪVĪBAS PLŪSMU (cilvēces augšupejošā un lejupejošā atzarojumu) IETVAROS. Agrāk Starpvisumu Genoms eksistēja tikai lejupejošās Dzīvības plūsmas (lejupejošā atzarojuma) ietvaros. Un tikai pateicoties zinātniekiem-pētniekiem no Laboratorijas “RAMTAN”, kļuva iespējama Starpvisumu Genoma eksistence augšupejošās Dzīvības plūsmas ietvaros. Tas patiesi bija diženākais sasniegums dažādu cilvēces atzarojumu apvienošanā. Tika ielikta daudzdimensionālā ģenētiskā bāze evolūcijas attīstībai daudzus tūkstošus gadu uz priekšu.

Genoma “0033” nesēji, nomitinājušies Āfrikas Ziemeļos, vēlāk sadalījās divās daļās. Vieni tā arī palika dzīvot šeit, izveidojot augšupejošā atzarojuma evolūcijas centru. Otri pārvietojās uz teritoriju, kur salīdzinoši nesen mita lanti, izveidojot brīnišķīgu civilizāciju, kura ieguva nosaukumu HORAJONIJA. Pirms 370 tūkstošiem gadu beidzās jaunā telpas-laika kontinuuma formēšanās. Un kopā ar to ziemeļu afrikāņu ķermeņos savu klātbūtni gandrīz pabeidza augstāko pasauļu pārstāvji. Viņos aktīvi sāka inkarnēties trešās dimensijas pasauļu bijušie iemītnieki. Kā jūs saprotat, viņi nenāca tieši no trešās dimensijas, bet bija sagatavoti iemiesojumam speciālās Globusa “C” piektās dimensijas pasaulēs. Taču viņu attīstības līmenis tomēr bija salīdzinoši neliels. Cilvēkus, dzīvojošus Āfrikas ziemeļos, sāka saukt par IZAFRIEM – cilvēkiem, kuri atnākuši no AFRAS. AFRA – tā ir “cita pasaule”, “cita dzimtene”. Lieta tā, kā daudzi augšupejošā atzarojuma pēcteči sākuma etapā saglabāja atmiņas par... dzīvi trešajā dimensijā.

Kādu laiku Izafru Zeme bija sadalīta it kā divās daļās. Vienā daļā dzīvoja augstu attīstītie horajonieši, kuriem piemita neparastas garīgas spējas un kuri saprata parādību būtību un atcerējās par savu Radniecību ar Kosmosu un Garīgo Pasauli. Otrā daļā dzīvoja trešās dimensijas bijušie iemītnieki. Viņu priekšstatiem par dzīvi bija primitīvs raksturs. Vedēji-horajonieši apmācīja savus aizbilstamos amatos, zemkopības pamatos, saimniecības vešanā. Jāatzīmē, ka izafri nelietoja barībā gaļu. Viņi barībā lietoja izaudzētus augus. Pēc būtības attīstījās zemkopju civilizācija. Var teikt arī, ka tajos laikos tika ielikti reliģijas pamati. Līdz tam laikam, kamēr pasaulē neparādījās trešās dimensijas bijušie iemītnieki, reliģija nebija nepieciešama. Pamata Rasu pārstāvjiem bija saikne ar Dievišķo Sākumu, ar Kosmosu. Viņi nebija atdalīti no Dieva-Radītāja, un tāpēc viņiem nebija nepieciešama reliģisku pamatu eksistēšana. Izafri bija atnākuši no pasaules, kur Dievišķā Sākuma praktiski nebija. Viņiem sākumā bija nepieciešams apzināties pašu priekšstatu par Dievu-Radītāju, nemirstību, Dvēseles eksistēšanas faktu, citām pasaulēm un dimensijām. Izafriem aktīvi izpaudās trešās dimensijas Mēness-Zemes Dzīvības plūsmas ģenētika. Bet Starpvisumu Genoma ģenētika pagaidām snauda dziļi iekšienē...

Taču izafri nebija vienīgie cilvēces augšupejošā atzarojuma pārstāvji. Zemes Ziemeļu puslodē parādījās arī citi evolūcijas centri, kur sāka attīstīties jaunas augšupejošās Dzīvības plūsmas.

Otrais Ziemeļu puslodes evolūcijas centrs tajā laikā atradās mūsdienu Ķīnas teritorijā. Cilvēki, kuri tur dzīvoja, bija Genoma, kuru var apzīmēt kā “003”, nesēji. Tas ir, viņiem bija Mēness-Zemes Dzīvības plūsmas ģenētika un ģenētika, nepieciešama trešās dimensijas bijušo iemītnieku iemiesošanai. Taču viņu daudzdimensionālajā ģenētikā nebija Starpvisumu Genoma. Viņu daudzdimensionālo ģenētiku neradīja centrā “RAMTAN”. Šī evolūcijas centra pārstāvji bija četru Pamata Rasu zemes evolūcijas auglis. Viņi nepiedalījās Piektās Rases evolūcijas pirmajā etapā, turpinot palikt samadhi-pralaijas apstākļos, un mūsu pasaulē izpaudās tad, kad pilnībā bija saformēts jaunais telpas-laika kontinuums, kad radās apstākļi cilvēces Piektās Rases eksistēšanas un attīstības otrajam etapam. Citādi sakot, cilvēces Vedēji izveda Ceturtās Rases pēctečus no samadhi-pralaijas stāvokļa tikai tad, kad radās apstākļi viņu evolūcijai. Cilvēkus, kuri sāka dzīvot mūsdienu Ķīnas teritorijā, nosauksim par SITAJIEM. Viņu zeme ieguva nosaukumu SITAJA (СИТАЙ). “SI” – tā ir saikne ar Sīriusu, bet “TAJA” toreiz nozīmēja “neizzūdošu vietu”. Par “neizzūdošu” vietu tajos laikos kļuva Āzijas teritorija. Eiropa, pašreizējo Ziemeļ- un Dienvidameriku zemes (Marīnija un Senās Atlantīdas kontinents) ne reizi vien tika sadragātas un pagāja zem ūdens. Āzija diezgan ilgu vēsturisku laiku palika “nenogremdējams kontinents” jeb “neizzūdoša vieta”. Sitaji kļuva par Ceturtās Pamata Rases ceturtās un septītās apakšrasu tiešajiem pēctečiem. Tas ir, par SITAJIEM kļuva bijušie TURĀŅU APAKŠRASES pārstāvji, kuriem bija dzeltena ādas krāsa. Taču, ja turāņu apakšrase un viņas pēcteči pārstāvēja evolūcijas lejupejošo plūsmu, tad sitaji kļuva spilgti augšupejošās Dzīvības plūsmas pārstāvji. Sitajas zemes teritorijā sāka aktīvi inkarnēties un attīstīties uzreiz vairāku trešās dimensijas pasauļu pārstāvji. Turklāt atšķirībā no izafriem, sitaji kļuva ne tikai un ne tik daudz par zemkopjiem, cik par lopkopjiem. Viņi barībā lietoja gaļu, un viņiem bija iemaņas šaušanā ar loku. Sitaji ātri iemācījās pārvaldīt dažus primitīvus ieroču veidus. Galvenokārt sitaji bija mežu vai kalnu iedzīvotāji.

Par trešo Ziemeļu puslodes evolūcijas centru kļuva salas mūsdienu Eiropas teritorijā, tā kā pati Eiropa kā Eirāzijas kontinenta daļa toreiz vēl neeksistēja. Šeit izpaudās tie, kurus mēs nosaucām par AKADIEŠIEM, Ceturtās Pamata rases sestās apakšrases pārstāvjiem. Viņu pamata Genomu arī varēja apzīmēt ar kodu “003”. Bijušie akadieši arī kļuva par cilvēces augšupejošā atzarojuma pārstāvjiem. Akadiešu pēcteči ar laiku iedzīvojās teritorijā, kuru mēs nosauksim par FINOGORU Zemi. Finogori kļuva par teicamiem jūrasbraucējiem. Viņu dzīve bija cieši saistīta ar jūras zveju. Viņi pārtikā nelietoja dzīvnieku gaļu, deva priekšroku zivīm un dažādiem jūras produktiem. Taču prata nodarboties arī ar zemkopību. Finagoru galvaspilsēta atradās uz lielas salas, kura atradās mūsdienu Zviedrijas teritorijā. Liela finogoru osta un vadošā apdzīvotā vieta saucās ROSSINDOM (РОССИНДОМ). Sakne “ross” jau aktīvi tika izmantota runā un tajā laikā apzīmēja “Krastu, sauszemes daļu”. Vārds “Dom” pēc leksiskās nozīmes pilnīgi korelē ar mūsdienu nozīmi: “Mājas, Dzimtene”. Vārda daļu “In” var tulkot kā prievārdu “iekš”. Tāpēc ROSSINDOM – tas ir “Krasts dzimtajā Zemā”, “Mājas Dzimtenē”. Pats vārds “FIN” nozīmēja “salas iedzīvotājs”, bet “GOR” – “dzīvojošs”. Tādejādi, Finagorus apzīmēja kā saliniekus, salu iemītniekus – atšķirībā no izafriem un sitajiem, kuri bija kontinentu iedzīvotāji.

Ceturtais Ziemeļu puslodes evolūcijas centrs – HORAJONIJA kļuva īpašs. Viņš izveidojās ne uzreiz. Viņa tapšana noritēja uz salām, kur agrāk mitinājās lanti, bet vēl agrāk – Senākās Atlantīdas pārstāvji. Uz šejieni no Āfrikas ziemeļiem pārcēlās izafru garīgie vedēji. Neskatoties uz to, ka horajonieši dzīvoja Ziemeļu puslodē, viņi bija cilvēces lejupejošā atzarojuma pārstāvji. Viņi izveidoja augstu attīstītu rasi, kura saglabāja saikni ar Garīgo pasauli. Horajoniešiem bija lielas zināšanas par pasaules iekārtojumu, viņi aktīvi attīstīja savas Gaismas Meistaru spējas. Viņi palika Saules Mācības nesēji, īstenojot ciešus sakarus ar Oriona civilizāciju pārstāvjiem.

Tātad vēlreiz apzīmēsim Ziemeļu puslodes četrus evolūcijas centrus.

1. IZAFRU ZEME. Cilvēces augšupejošā atzarojuma pārstāvji. Cilvēku, kuri atnāca no centra “RAMTAM”, pēcteči.

2. ZEME SITAJA. Cilvēces augšupejošā atzarojuma pārstāvji. Ceturtās Pamata Rases ceturtās un septītās apakšrasu pēcteči.

3. FINOGORU ZEME. Cilvēces augšupejošā atzarojuma pārstāvji. Akadiešu – Ceturtās Pamata Rases sestās apakšrases pārstāvji.

4. ZEME HORAJONIJA. Cilvēces lejupejošā atzarojuma pārstāvji. Augsti garīgu cilvēku, atnākušu no centra “RAMTAN”, pēcteči.

Turklāt eksistēja vēl divi cilvēces evolūcijas centri Zemes Dienvidu puslodē. Atzīmēsim tos kā piekto un sesto centru.

5. ZEME HELIĀNIJA. Cilvēces lejupejošā atzarojuma pārstāvji. Lantu un hiperboreju pēcteči.

6. ZEME ANTĀLIJA. Cilvēces lejupejošā atzarojuma pārstāvji. Izceļotāji no centra “RAMTAN”.

Tieši šo sešu centru cilvēce noteica Piektās Rases attīstību viņas eksistēšanas otrajā etapā. Par galveno ārējo faktoru, kurš ietekmēja tā laika cilvēces attīstību, kļuva smaguma spēka starpība planētas Ziemeļu un Dienvidu puslodēs. Aiz šiem ārējiem faktoriem slēpās daudzi iekšējie virzošie spēki. Varētu likties, ka gravitācija raksturo pasaules ārējos, fiziskos parametrus. Taču patiesībā ar to ir saistīti daudzi iekšēji procesi. Vispirms smaguma spēka palielināšanās tiešā veidā ir saistīta ar matērijas vibrāciju līmeņa pazemināšanos. Ziemeļu puslodē pirms 370 tūkstošiem gadu sākas smaguma spēka palielināšanās, vibrāciju līmeņa pazemināšanās procesi. Šiem procesiem bija diezgan intensīvs raksturs. Bet, lūk, Dienvidu puslodē smaguma spēks un matērijas vibrāciju līmenis ilgstoši palika nemainīgs. Kā kas tāds varēja iznākt? Lieta tā, ka Zemes sakrālajā telpā uz to laiku eksistēja trīs gravitācijas centri, trīs Gravitācijas Kodoli, kuri noteica smaguma spēku uz planētas. Pirmais Gravitācijas Kodols noteica Ziemeļu puslodes smaguma spēku, otrais - Dienvidu puslodes smaguma spēku. Trešais Gravitācijas Kodols bija Gravitācijas Glabātuves centrs, kuru varētu izmantot nākotnē – tiem vai citiem evolūcijas mērķiem. Heliāņi un antālieši aktīvi piedalījās Zemes evolūcijas procesos. Tajā skaitā viņi aktīvi piedalījās Ziemeļu puslodes smaguma spēka paaugstināšanā, palielināja šīs puslodes matērijas blīvumu. Tādejādi, Ziemeļu puslodes pasaule visai strauji mainījās. Kamēr pa to laiku Dienvidu puslodes dzīve palika gandrīz nemainīga.

Smaguma spēka palielināšanās smalkajā plānā izpaužas kā dvēseļu šķiršanās process. Civilizācijām, kuras eksistēja uz Zemes līdz tam, bija diezgan augsts Garīgās Vienotības līmenis, viņām bija kopīgi mērķi, kopīgi uzskati, kopīga pasaules sapratne. Sitaju, izafru un finogoru civilizācijas jau bija zaudējušas to vienotību, kura piemita viņu senčiem. Sākas aktīva dalīšanās dzimtās, ģimeņu klanos. Pakāpeniski starp dzimtām, viņu galvām sākās pretrunas, bet vēlāk – konflikti, kuri veda pie pirmajām kara sadursmēm. Tieši cilvēces Piektās Rases otrajā etapā parādījās tādas parādības, kā karš, vardarbība un slepkavošana. Neapšaubāmi, tas bija saistīts ar to, ka uz šo pasauli atnāca Dvēseles, kuras ilgu laiku gāja uzkāpšanas ceļu, dzīvojot pasaulēs, praktiski pilnībā atdalītās no Dievišķā Sākuma. Izvēles brīvība šīm Dvēselēm bija piešķirta sākotnēji. Un šīs Dvēseles sākotnēji izteica savu gribu apgūt blīvo matēriju, zinot, ka tas būs saistīts ar atmiņas zudumu par savu sākotnējo Dievišķo Būtību. Taču bija arī vēl viens cēlonis tam, ka sākas kari un konflikti. Dvēseles, kuras bija apvienotas vienā civilizācijā, atnāca uz planētu no dažādu galaktiku, dažādu Visuma stūrīšu ļoti dažādām pasaulēm. Un šīs pasaules ir tik dažādas, ka Dvēseles agrāk NEKĀDI NEVARĒJA MIJIEDARBOTIES SAVĀ STARPĀ. Konflikti bija sākums lai arī īpašai, bet tomēr mijiedarbībai, startam vienotības sasniegšanas ceļā. Zemes vēsture dziļajā līmenī – tas ir Visuma vēstures turpinājums. Tajā ir iekļauta daudzu Visuma civilizāciju, pasauļu vēsture. Zemes vēsture tiks izzināta ļoti, ļoti ilgi. Savā laikā cilvēce apstāsies uz Lielas Izvēles sliekšņa, tāpēc ka apzināsies savas pagātnes grandiozitāti. Nākotnē cilvēce nespēs izdarīt šo Lielo Izvēli, kamēr tūkstošiem cilvēces vēstures pētnieku neizsekos visus Visuma Pavedienus, no kuriem austs Cilvēces Vēstures Audekls. Un, lūk, tad, kad būs skaidra kopīgā aina, cilvēce veiks savu Lielo Izvēli. Un šī izvēle balstīsies uz Zemes vēstures, tās likumu un mērķu precīzu zināšanu.

Tātad cilvēku starpā sākās konflikti un kari. Sākumā tie bija kari starp klaniem un starp dzimtām, kurās piedalījās augšupejošās Dzīvības plūsmas pārstāvji. Kari uzliesmoja teritorijās, kuras aizņēma izafri, sitaji un finogori. Protams, kari nenotika teritorijās, kur dzīvoja horajonieši, heliāņi un antālieši, par cik lejupejošās Dzīvības plūsmas pārstāvji bija augstu attīstītas Dvēseles, atnākušas uz šo pasauli svarīgu evolūcijas uzdevumu pildīšanai. Pirmās militārās sadursmes var saukt par brāļu kariem. Taču vēlāk sāka notikt militāri konflikti starp finogoriem un sitajiem, kā arī starp izafriem un sitajiem. Dienvidu puslodē finogori, izafri un sitaji nevarēja nokļūt vairāku iemeslu dēļ. Galvenais iemesls bija, ka viņus biedēja mainīgais smaguma spēks. Turklāt viņiem pagaidām bija grūti veikt ilgstošus ceļojumus no tehniskā nodrošinājuma redzes viedokļa. Ir svarīgi arī atzīmēt, ka tajos laikos eksistēja cilvēku dziļa magnētiska piesaiste savai teritorijai, kura neļāva tautām migrēt.

Tieši tāpēc cilvēces augšupejošā atzarojuma pārstāvji nekontaktējās ar lejupejošās Dzīvības plūsmas pārstāvjiem. Pat horajonieši, kuri dzīvoja Ziemeļu puslodē, ļoti ilgi bija izolēti no finogoriem, izafriem un sitajiem. Taču visu sešu evolūcijas centru iemītnieki tajā pašā laikā bija PIEKTĀS PAMATA RASES PĀRSTĀVJI. Kas viņus apvienoja kā Rasi? Pirmkārt, viņiem visiem piemita sākotnējais Zemes Genoms, kurš uz to laiku jau bija nogājis diezgan lielu evolūciju. Otrkārt, formējās jauns Genoms, kurš apvienoja augšupejošās un lejupejošās Dzīvības plūsmu ģenētiskās struktūras. Šis pats Genoms turpināja Zemes cilvēces apvienošanu ar zvaigžņu Genomiem – Galaktisko, Starpgalaktisko, Starpvisumu. Tāda Genoma, kāds tika radīts Piektās Rases eksistēšanas otrajā etapā, nebija nevienai no četrām Pamata Rasēm. Neskatoties uz to, ka fizisku kontaktu starp augšupejošajiem un lejupejošajiem cilvēkiem nebija, Piektās Rases Vienotā Genoma formēšanās tomēr notika. Šis process realizējās, pateicoties tam, ka aktīvi darbojās viļņu, daudzdimensionālā Ģenētika. Piektās Rases Vienotais Genoms formējās kā daudzdimensionāla enerģētiskās informācijas pakete. Zemes sakrālajās telpās notika cilvēces daudzdimensionālā Ģenētiskā Kodola bagātināšanās, tajā skaitā – jūsu ceturtās dimensijas cilvēces Ģenētiskā Kodola bagātināšanās. Katrā evolūcijas centru teritorijā darbojās savi magnētiskie spēki, kuri virzīja viļņu ģenētiku uz nepieciešamajām sakrālajām telpām. Šajās sakrālajās telpās formējās vienots Ģenētisks enerģētiskās informācijas materiāls, kurš kalpoja kā cilvēces Piektās Rases tālākās attīstības pamats.

Arī gravitācija kalpoja kā daudzdimensionālās ģenētikas nesēja. Atšķirīgi smaguma spēki planētas dažādās teritorijās ļāva Ģenētiskajos Kodolos ienest dažādu ģenētisko enerģētisko informāciju. Īpašu lomu kopradīšanā ar gravitācijas spēkiem spēlēja Horajonijas civilizācija. Horajoniešiem bija piekritis ne pārāk viegls uzdevums. Pēc būtības viņi, lejupejošā atzarojuma pārstāvji, dzīvoja vienādos gravitācijas apstākļos ar augšupejošās Dzīvības plūsmas pārstāvjiem. Un tas, ticiet, bija ļoti grūti. Tāpēc ka viņu Daudzdimensionālo Ķermeņu Komplekss vēl nebija pilnībā piemērots tamlīdzīgiem gravitācijas apstākļiem. Horajonieši kļuva par to evolūcijas centru, kurš vislielākajā mērā formēja nākotnes cilvēces Piektās Rases ģenētiku. Antāliešu galvenais uzdevums bija saglabāt un ienest cilvēces Ģenētiskajā Kodolā Starpvisumu Genomu. Heliāņi Ģenētiskajā Kodolā ienesa Galaktiskā un Starpgalaktiskā Genoma ģenētiku. Bet Horajonieši formēja ģenētiskās struktūras, kuras visu atšķirīgo Piektās Rases ģenētiku apvienoja vienā veselā. Turklāt viņi prasmīgi strādāja ar Ziemeļu un Dienvidu pusložu gravitāciju. Šis horajoniešu jaunrades virziens ir jāatzīmē īpaši.

Horajonieši aktīvi piedalījās darbā ar diviem planētas Gravitācijas centriem. Pirmkārt, viņi palīdzēja radīt gravitāciju tajā centrā, kurš atbildēja par smagumu spēku Zemes Ziemeļu puslodē. Otrkārt, formēja Gravitācijas Kodolu, kurš kļuva par īpašu Glabātuvi nākotnes gravitācijai. Horajoniešos iemiesojās Gaismas Būtības, kurām bija pieredze darbā ar gravitāciju. Horajonija kļuva gluži kā gravitācijas ražošanas “fabrika”. Horajonieši radīja speciālas struktūras smalkajā plānā, parādot sevi kā spilgtus, unikālus astro-mentālus Radītājus. Turklāt kopā ar antāliešiem viņi Dienvidu puslodē radīja arī kādus materiālus kompleksus, kuri veicināja planētas evolūciju. Tajā skaitā kopā ar antāliešiem un heliāņiem radīja ne mazums piramidālu kompleksu, kuri sāka aktīvi piedalīties apmaiņā ar enerģētisko informāciju planētas iekšienē, kā arī globālā apmaiņā ar enerģētisko informāciju starp Zemi un Kosmosu.

Horajonieši turpināja sava Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksa radīšanu. Tajā skaitā viņi ievērojami pilnveidoja savu fizisko ķermeni. Pirms 342 tūkstošiem gadu smaguma spēks sasniedza maksimālos parametrus, kādi vien bija iespējami tajā evolūcijas momentā. Horajonieši pietiekami komfortabli spēja eksistēt jaunajos gravitācijas apstākļos. Turklāt viņi aktīvi sadarbojās ar telpu-laiku un pilnībā ieguva to meistarību, kura mūsdienu pasaulē ir apzīmēta ar vārdu “teleportācija”. Meistarības iegūšana teleportācijā horajoniešiem ļāva sākt aktīvus kontaktus ar saviem bijušajiem ciltsbrāļiem – izafriem. Uz to laiku, par kuru stāstām, starp horajoniešiem un izafriem vairs praktiski nebija nekā kopīga – izņemot vienotu dziļo ģenētiku, iegūtu pirms daudziem tūkstošiem gadu centrā “RAMTAN”. Izafri, tāpat kā sitaji un finogori bija pārvērtušies karojošā nācijā. Augšupejošā nozarojuma pārstāvju vairākumam dvēselēs bija iemitinājusies agresija. Horajonieši, kuri prata teleportēties un kuriem bija citas gaismas meistarības iemaņas, augšupejošā nozarojuma pārstāvju vidē parādījās kā dievi, satriecot iztēli cilvēkiem, kuri stāvēja uz zemākas evolucionārās attīstības pakāpes. Tika iztērēts ne mazums pūļu, lai izbeigtu karus un ķildas starp izafriem, sitajiem un finogoriem. Pēc tam augšupejošā nozarojuma pārstāvju vidū sāka izplatīties Gaismas Mācība – par pasaules-ēku, par Dievu-Radītāju, par nemirstību un visa esošā Vienotību. Turklāt horajonieši izafriem, sitajiem un finogoriem mācīja dažas jaunas ēku un būvju celtniecības tehnoloģijas. Uz jaunu līmeni pacēlās zemkopība, parādījās jauni amati, līdz tam brīdim augšupejošā nozarojuma pārstāvjiem nepazīstami.

Pirms 334 tūkstošiem gadu notika svarīgs notikums planētas evolūcijā un Piektās Rases formēšanā viņas eksistēšanas otrajā etapā. Zemes Ziemeļu un Dienvidu pusložu smaguma spēks sāka izlīdzināties. Turklāt Dienvidu puslodes smaguma spēks auga straujos tempos. Bet Dienvidu puslodes smaguma spēks sāka samazināties – tiesa, diezgan lēni. Četrsimt gadus pēc tam, kad smaguma spēks Dienvidu puslodē sāka strauji pieaugt, heliāņi un antālieši sāka pamest šo pasauli. Sākās heliāņu un antāliešu masveida Augšupcelšanās uz piekto dimensiju. Turklāt heliāņi augšupcēlās uz to pasauli, kur mēs apzīmējam kā IEKŠPLANĒTAS PASAULI. Bet antālieši pārgāja uz Zemes ārējām pasaulēm. Par iekšplanētas pasaulēm jūs varat zināt no Telosa vēstures. Var teikt, ka šīs pasaules telpiski atrodas jūsu četrdimensiju geoīda (Zemeslodes) iekšienē. Atbilstoši, ārējās pasaules telpiski atrodas ārpus viņa. Tas ir visai nosacīts dalījums. Taču tajā pašā laikā pasauļu teritoriālais izvietojums attiecībā pret četrdimensiju Zemeslodi spēlē svarīgu lomu jūsu mijiedarbībā ar šīm pasaulēm. Un par to mēs jums pastāstīsim vēlāk.

Kolektīvo augšupcelšanos heliāņi un antālieši īstenoja kopā ar saviem fiziskajiem ķermeņiem. Divu tūkstošu gadu laikā divu civilizāciju pārstāvji pilnībā pameta šo pasauli. Pirms 332 tūkstošiem gadu Heliānija un Antālija pārstāja eksistēt. Pēc lejupejošās Dzīvības plūsmas pārstāvju augšupcelšanās smaguma spēka palielināšanās process Dienvidu puslodē turpinājās aktīvāk. 3 tūkstošu gadu laikā Zemes Dienvidu puslode bija neapdzīvota. Pa šo laiku Dienvidu puslodes smaguma spēks nolīdzinājās ar Ziemeļu puslodes smaguma spēku.

Pirms 329 tūkstošiem gadu beidzās cilvēces Piektās Rases eksistēšanas otrais etaps. Uz šo momentu apdzīvota palika tikai planētas Ziemeļu puslode, kur dzīvoja izafru, sitaju, finogoru un horajoniešu pēcteči. Horajonieši kā lejupejošā atzarojuma pārstāvji turpināja dzīvot nošķirti, parādot sevi kā augstu attīstītas civilizācijas paraugu. Taču viņu ietekme uz izafru, sitaju un finogoru pēctečiem pieauga daudzkārtīgi. Pagājušo tūkstošgažu laikā ar augšupejošās Dzīvības plūsmas pārstāvjiem bija notikušas ievērojamas pārmaiņas. Izafri, sitaji un finogori savā starpā sajaucās, izveidojot vienotu civilizāciju. Starp viņiem iestājās miers. Gaismas Mācība deva savus augļus. Aktīvi attīstījās ne tikai amati, bet arī kultūra, māksla. Par bijušajiem kariem un barbarismu atgādināja tikai folkloras jaunrade. Izafri, sitaji un finogori savā starpā aktīvi krustojās. Dzima jauna civilizācija, jauna zeme. Cilvēki savu jauno zemi sāka dēvēt par LUMĀNIJU. Lumānijas parādīšanās pēc būtības iezīmēja jauna, cilvēces Piektās Rases eksistēšanas un attīstības TREŠĀ ETAPA, sākumu.

Likumīgs ir jautājums: vai Piektās Rases attīstības otrajā etapā eksistēja citas civilizācijas – bez tām, kuras dzīvoja sešos evolūcijas centros? Mana atbilde var pārsteigt jūs daudzus. Jā, dzīvoja. Šī perioda laikā uz Zemes viesojās daudzas civilizācijas – kā no Zemes smalkajām pasaulēm, tā arī no dažādiem Visuma stūrīšiem. Taču šīs civilizācijas NEVAR SAUKT PAR ZEMES CILVĒKIEM, Zems cilvēces pārstāvjiem. Tāpēc mēs stāstu par šīm civilizācijām atstājam aiz šī vēstījuma ietvariem. Jo mūsu uzdevums taču ir izsekot planētas Zeme cilvēces Rases attīstības galvenajam ceļam. Un mēs tupināsim mūsu vēstījumu, sākumā pavēstot apbrīnojami un traģisko Lumānijas vēsturi.

TURPINĀJUMS SEKOS

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2015., 2. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe

Skatījumu skaits: 719 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: