Galvenie » 2015 » Novembris » 1 » ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS
19:17
ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS

EL MORIJA

caur Marinu Shults, Latvija,

un Sergeju Kanaševski, Krievija

ATGRIEŠANĀS PIE SLEPENĀS DOKTRĪNAS

        (Turpinājums; sākums Nr. 1-5 2014. g., Nr. 1-2, 4 2015. g.)

Cilvēces Piektās Rases attīstības CETURTAIS ETAPS sākās ar zvaigžņu atnācēju atnākšanu uz planētu, uz jūsu pasauli. Atnākušās Dvēseles bija vēlējušās kļūt par zemiešiem un piedalīties Apvienotā Daudzdimensionālā Genoma un Polipasaules no septiņām dimensijām (dimensijas no 3. līdz 9.) radīšanas Eksperimentā. Tieši viņas pirms 289 tūkstošiem gadu pirmās “desantējās” Zemes Dienvidu puslodē, ieliekot sākumu jaunam kārtējam evolūcijas ciklam. Eksperimenta jaunie dalībnieki, protams, neatlidoja kosmiskos zvaigžņu kuģos, bet iemiesojās cilvēku ķermeņos, radītos daudzdimensionālajā zinātniski pētnieciskajā institūtā “RAMTAN”. Zvaigžņu atnācējiem bija radīti speciāli Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksi un, protams, fiziskie ķermeņi, kuros viņi varēja komfortabli dzīvot un radīt jūsu ceturtās dimensijas pasaulē. Par Eksperimenta jaunajiem dalībniekiem kļuva daudzu civilizāciju pārstāvji no Pegaza zvaigznāja, no zvaigžņu sistēmas Markabs (zvaigzne Markabs ir Pegaza alfa). Daudzdimensionālā institūta “RAMTAN” darbinieki Eksperimenta jauno dalībnieku Genomā ielika Mēness-Zemes cilvēces ģenētiku, kuru mēs apzīmējam ar skaitļu kodu “00”. Bet citādā ziņā – viņu Genoms atšķīrās no to cilvēku Genoma, kuri evolucionēja cilvēces Piektās Rases trešā attīstības etapa laikā. Atgādinu, ka par pašu progresīvāko Genomu uz to laiku kļuva ardāļu Genoms, kuru mēs apzīmējām “6003316”.

“6” – sestās dimensijas ģenētika

“00” – Mēness-Zemes Genoma ģenētika (Genoms-00),

“33” – trešās dimensijas ģenētika un Starpvisumu Genoma ģenētika (Genoms-19 jeb Genoms 16-3),

“16” – 16 galaktisko civilizāciju ģenētika (Genoms-16).

Atnācēji no Pegaza zvaigznāja sāka saukties par LEMĀRIEM. Bet savu zemi viņi nosauca par LEMĀRIJU – kā atmiņu par savu zvaigzni LEMĀRIJU, kuru cilvēki vēlāk apzīmēja kā MARKABU.

Lemāri iekārtojās Saudzēto Kalnu kontinentā, kurš uz to laiku bija kļuvis ļoti komfortabls dzīvei. Viņi savu kontinentu nosauca par LANTIJU, veltot šo nosaukumu LANTIEM, kuri savlaicīgi radīja apstākļus lemāru atnākšanai. Lemāru augums variējās 4 līdz 6 metru robežās. Viņu ķermeņi bija ļoti tievi, graciozi, sejas – skaistas. Jauno cilvēku acis izstaroja patiesi burvīgu gaismu, kura atspoguļoja viņu augsto garīgo izcelsmi. Šīm dvēselēm bija cieša saikne ar devīto dimensiju. Par viņu uzdevumu kļuva cilvēces rases Genomā ienest Visuma otrā Garīgā Centra (dimensijas 8-12) enerģētisko informāciju – to enerģētisko informāciju, kādu tikai bija iespējams ienest šajā evolūcijas etapā. Atnācēji no Pegaza zvaigznāja Genomā-64 (Starpgalaktiskajā Genomā) ienesa jaunu enerģētisko informāciju. Tā uz to brīdi ietvēra ne tikai otrā Garīgā Centra ģenētisko enerģētisko informāciju, bet arī īpašu enerģētisko informāciju ceturtās un sestās dimensijas saiknei. Skaitļu kodam “64” ir vairākas nozīmes. Pirmkārt, tas paziņo otrā Garīgā Centra dažādu galaktiku civilizāciju skaitu, kuras cilvēces ģenētikā ienesa augstāko, Dievišķo enerģētisko informāciju, evolūcijas attīstības progresīvas Programmas uz desmitiem tūkstošiem gadu. Skaitlis “64” paziņo arī par enerģētiskās informācijas saiknes esamību starp ceturto un sesto dimensiju. Ir arī vēl viena, sakrāla, jēga šajā skaitlī. “6” – tā ir pārmaiņu enerģija, transformācijas enerģija. “64” – tā ir ceturtās dimensijas transformācija. Jau toreiz tika ielikti pamati visas ceturtās dimensijas transformācijai nākotnē, kura veidos jaunu sākumu, jaunu vienotību. Numeroloģiski 64 – tas ir 10 (6+4), kas nozīmē jaunu vienotību un jaunu sākumu, kurus tika plānots izpaust Zemes cilvēces nākotnē.

Tātad Genoms-64 cilvēkiem atnesa ģenētiskas Programmas, kuras pastiprināja viņu saikni ar otro Garīgo Centru, attīstīja cilvēku Augstākos Aspektus. Bet tajā pašā laikā šis Genoms nākotnē pastiprināja cilvēku sakarus ar sesto, īpašu mūsu telpas-laika kontinuuma dimensiju. Šie sakari nokārtojās nevis uzreiz, nevis tieši, bet caur harmoniskās sestās dimensijas enerģētisko informāciju, kuru saturēja Genoms-64. Īpašā sestā dimensija, speciāli radīta Eksperimenta veikšanai, ir raksturīga ar to, ka tās iemītnieki, tāpat kā cilvēki, ilgu laiku attīstījās atrautībā no Dievišķā Sākuma. Daudzas civilizācijas ir sasniegušas augstu attīstītības līmeni. Taču šī apziņa balstās nevis uz Dievišķo Zināšanu, nevis uz Mīlestības enerģiju kā visa esošo pamatu, bet uz mākslīgi apvienotu saprātu, kuriem trūkst patiesa garīguma, attīstību. Tādas sestās dimensijas civilizācijas kļuva nepieciešamas, lai radītu ceturtās dimensijas blīvu mentālo enerģiju. Bez viņām nebūtu iespējama Dualitātes Eksperimenta veikšana, dzīvības attīstība īpašos bipolāros apstākļos. Bez šīm civilizācijām būtu neiespējama veselas virknes zemes civilizāciju, tajā skaitā – mūsdienu cilvēku sabiedrības – eksistence. Genoms-64 tādejādi nesa duālā mentālisma attīstības programmas, bet tajā pašā laikā saturēja arī Programmas, kuras tai vai citai Piektās Rases civilizācijai noteiktā evolūcijas etapā duālo mentālo matēriju ļāva pārveidot Dievišķajā, Dabas, matērijā. Turpmākajā šīs Programmas ne reizi vien sekmīgi palīdzēja dažādu civilizāciju cilvēkiem iziet aiz ierobežotās Duālās Apziņas ietvariem. Šīs Programmas savā ģenētikā ietver arī mūsdienu cilvēce, kura šajā savas attīstības etapā arī ir sākusi duālo apziņu pārveidot Dievišķajā, dabiskajā, apziņā.

Ir jāatzīmē, ka lemāri, pārstāvot harmonisku vienotību, nebija absolūti vienādi. Lemārijas sabiedrības iekšienē pēc būtības eksistēja trīs dažādas civilizācijas. Pats Lantijas kontinents (bijušais Saudzēto Kalnu kontinents, pašreizējo Austrālijas un Okeānijas rajons) sadalījās trīs daļās. Lemārija bija veidota no Centrālā Apļa, Saules Apļa un Mēness Apļa. Tas atspoguļojās Lemārijas teritoriālajā iekārtojumā. Centrālais Aplis, pats mazākais teritorijas ziņā, atradās kontinenta centrā. Apkārt tam atradās Saules Aplis. Centrālais Aplis un Saules Aplis aizņēma apmēram 1/3 no visas Lantijas. Atlikušajā daļā iemitinājās Mēness Apļa pārstāvji. Lemāri, īpašās Genoma-64 ģenētikas apvienoti, atšķīrās cits no cita gan pēc savas iekšējās ģenētikas, gan pat pēc ārienes, tajā skaitā – pēc auguma.

Centrālā Apļa iemītnieku augums sasniedz 6 metrus. Saules Apļa iemītnieku augums bija mazāks – apmēram 5-5,3 metri.

Pats mazākais augums lemāru vidū bija novērojams Mēness Apļa iedzīvotājiem – 4-4,5 metri.

Ar ko bija saistīta tāda atšķirība? Kādēļ bija nepieciešama trīs lemāru Apļu izveidošana? Nav grūti noprast, ka lemāri savā sabiedrības uzbūvē atspoguļoja Visuma iekārtojumu – apzīmēja Visuma trīs Garīgo Centru eksistenci. Centrālais Aplis – pirmais Garīgais Centrs (Lielā Centrālā Saule, 13. dimensija). Saules Aplis – otrais Garīgais Centrs (dimensijas 12-8), Mēness Aplis – trešais Garīgais Centrs (dimensijas 7-1). Katrā Aplī mitinājās lemāri, kuriem bija savas ģenētiskās īpašības. Visus Lemārijas iemītniekus apvienoja Genoms-64 (viņu sākotnējais Genoms) un Genoms-00 (Piektās Rases bāzes Genoms, kurš ietvēra Mēness-Zemes cilvēces pamata ģenētiku). Tādejādi, lemāru kopīgo Genomu var atspoguļot ar cipariem tā: “6400”. Turklāt katrai no lemāru trīs grupām bija sava ģenētiska komponente. Centrālā Apļa iemītniekiem šo komponenti izteica skaitlis “13”. Tā ir saikne ar 13. dimensiju, Dievišķās Triādes vienotība. Saules Apļa iedzīvotājiem ģenētisko īpatnību izteica skaitlis “9”, kas nozīmēja saikni ar devīto dimensiju. Mēness Apļa iemītniekiem bija papildus ģenētika, kuru var izteikt ar skaitli “78”. Šī skaitļa galvenā nozīme – saikne starp septīto un astoto dimensiju. Mēness Apļa iedzīvotāji jau toreiz nesa enerģētisko informāciju par MATĒRIJAS POLIPASAULĪBU, kura saistīs trešo un otro Garīgo Centru, septīto un astoto dimensiju.

Tātad trīs apļu iedzīvotāju Genomi attiecīgi apzīmējās tā:

Centrālais Aplis – “640013”.

Saules Aplis – “64009”

Mēness Aplis – “640078”.

Smalkajā Plānā eksistēja lemāru Vienotais Genoms, kuru var izteikt ar skaitļu kodu: “640013978”. Ciparu numeroloģiska saskaitīšana dod skaitli “11”, bet tas nozīmē lemāru Genoma divkāršu piesātinājumu ar Dievišķajām vibrācijām. Turklāt skaitlis “11” vienmēr jūsu pasaulei ir nesis enerģētisko informāciju par jauniem evolucionāriem pārveidojumiem. Tas ir jauns sākums.

Tikko kā lemāri nodrošināja savu pienācīgu materiālu eksistenci jaunajā pasaulē, uzreiz sākās gaismas jaunrade, vērsta uz planētas un cilvēces evolucionāru attīstību. Centrālajā Aplī notika Kalpošanas, par kuru mērķi tajā etapā kļuva gatavošanās jaunu civilizāciju pieņemšanai. Gaismas darbs noritēja daudzos virzienos. Lemāri sāka aktīvi sadarboties ar planētas Stihijām, lai radītu dabas klimatiskos apstākļus tām daudzajām civilizācijām, kurām drīzumā stāvēja priekšā attīstība uz ceturtās dimensijas Zemes. Protams, ka formējās arī jauna planetārā gravitācija. Bija plānots saformēt trīs tipu gravitāciju. Pašas Lantijas teritorijā lemāriem stāvēja priekšā ar Gaismas Ģimenes palīdzību radīt gravitācijas struktūras, kuras ļaus pakāpeniski palielināt smaguma spēku. Turklāt Lemārijas gravitācija bija aicināta kļūt par centru īpašas ģenētiskas enerģētiskās informācijas izplatīšanā, kura pasaulē nāca no augstākajām dimensijām. Āfrikas, kuru lemāri nosauca par kontinentu DANUJA, teritorijā tika konstruēts otrais gravitācijas tips, kurš ļautu nodrošināt smaguma spēka pakāpenisku samazināšanu, kā arī – ģenētiskās enerģētiskās informācijas programmu efektīvu pieņemšanu un izplatīšanu no Lemārijas.

Uz to momentu, kad lemāri sāka apgūt jauno pasauli, Eiropas teritorija bija arhipelāgs no daudzām salām, bet Āzija, kaut arī pēc būtības bija palikusi kā vienots kontinents, kļuva par upju un ezeru kontinentu. Ūdens aizņēma gandrīz 1/2 daļu šī kontinenta. Pašreizējās Eirāzijas teritorijā bija plānots radīt tādu pašu gravitācijas tipu kā Danujā (Āfrikā). Teritorijā, kur tagad atrodas Dienvidamerika, uz to laiku bija izaudzis liels kontinents. Tas bija izstiepts no ziemeļiem uz dienvidiem (kā pašreizējā Amerika), un no rietumiem – uz austrumiem. Šis kontinents ieguva nosaukumu “KAMALS”. Šeit bija paredzēts attīstīt gravitāciju ar palielinātu smaguma spēku un radīt cilvēku ķermeņus, spējīgus dzīvot un attīstīties īpašos apstākļos.

Lemāri, kuri mitinājās Centrālajā Aplī, īstenoja savu tautiešu, kuri mitinājās Saules Aplī, vadību. Ne vieni, ne otri savas Lemārijas dzīves laikā neatstāja tās robežas. Viņi vadīja dzīvi pastāvīgā kalpošanā. Viņu fiziskie ķermeņi vienmēr atradās jūsu ceturtās dimensijas pasaulē, bet apziņa un Gars visbiežāk viesojās augstākajās pasaulēs. To nevar teikt par Mēness Apļa lemāriem. Viņi veica daudz ceļojumu pa visu planētu. Šim nolūkam bija radīt speciāli transportlīdzekļi, kuri diezgan ātri pārvietojās pa zemi un gaisā, varēja dienas laikā pārvietot lemārus no viena kontinenta uz otru. Lidaparātu dzinēju darbības pamatā bija gravitācijas enerģija, kuru lemāri apguva ļoti ātri. Nepieciešamību ceļot izraisīja misija, kuru pildīja Mēness Apļa iemītnieki. Viņi sniedza praktisku palīdzību tām civilizācijām, kurām stāvēja priekšā iziet evolucionāru attīstību cilvēces vēstures kārtējā etapā. Pirmām kārtām lemāri apmeklēja speciālas pazemes glabātuves, kur glabājās iepriekšējo civilizāciju cilvēku ķermeņi. Liels daudzums cilvēku tika izvests no samadhi stāvokļu, un viņi sāka dzīvot jaunajā pasaulē. Daudzi no viņiem bija aicināti kļūt par jauno civilizāciju vedējiem. Turklāt planētas dažādās vietās tika veidoti portāli, caur kuriem uz šo pasauli nāca cilvēki no zemākajām pasaulēm – cilvēces augšupejošā atzarojuma pārstāvji. Mēness Apļa lemāri būvēja viņiem mājokļus, nodeva nepieciešamās zināšanas.

Nedaudz vairāk par diviem tūkstošiem gadu bija nepieciešams, lai tiktu apdzīvota visa planēta. Cilvēces Piektās Rases attīstības ceturtā etapa sākumā Zeme bija apdzīvota ļoti blīvi. Pirms 286 tūkstošiem gadu iemiesoto cilvēku kopējais skaits sasniedza gandrīz trīs miljardus. Pārsvarā tie bija augšupejošā atzarojuma pārstāvji. Sākumā civilizācijas attīstījās diezgan izolēti. Cilvēki, kuri bija atnākuši no zemākajām pasaulēm, dzīvoja primitīvu dzīvi. Daudzas civilizācijas var pieskaitīt tai sabiedrības formai, kura ir nosaukta par pirmatnējās kopienas iekārtu. Taču parādījās arī diezgan attīstītas civilizācijas. Pie pēdējām jāpieskaita Amras (AM-RA nozīmēja “Iekšējā Saule”) civilizācija. Amrieši mitinājās Danujas (Āfrikas) teritorijās – tur, kur tagad atrodas Sahāras tuksnesis. Tajos laikos, par kuriem runājam, šī teritorijā izcēlās ar lielisku klimatu. Augsnei piemita augsta auglība. Amras ziemeļos auga burvīgi meži, bet dienvidos daudzu, daudzu kilometru garumā stiepās auglīgi lauki. Divas ūdeņiem bagātas upes amriešus apgādāja ar ūdeni. Trīs lieli ezeri bija kaimiņos trim lielām pilsētām, kuras uzbūvēja amrieši. Par Amras galvaspilsētu kļuva Hamra, kur dzīvoja zemes dižciltīgie cilvēki. Hamras pašā centrā bija uzbūvēta skaista pils, kurā mitinājās Amras valdnieks, Amras aristokrātijas ievēlēts. Ir jāsaka, ka par Amras dižciltīgajiem cilvēkiem nekļuva ne bagātnieki, ne augstu stāvoši augstmaņi. Amras dižciltīgajiem piemita kādas ZINĀŠANAS, kuras amriešiem īsā laikā ļāva izveidot valsti un to attīstīt. Valstī relatīvi īsā laika intervālā tika uzbūvēti pietiekoši komfortabli mājokļi visiem pilsoņiem. Tās bija mājas no īpaša materiāla, kuru prata izgatavot Amras DIŽCILTĪGIE CILVĒKI. Ir jāatzīmē, ka materiāls bija jūsu mākslīgo celtniecības paneļu un celtniecības moduļu prototips. Amriešu mājās bija ievilkts ūdensvads un pat – elektrība. Turklāt katrā mājā bija uzstādīts aparāts, kurš bija jūsu radiouztvērēju analogs. Caur šiem radiouztvērējiem zemes dižciltīgie cilvēki prasmīgi vadīja savus pilsoņus. Par dižciltīgajiem amriešiem kļuva piektās dimensijas – vienas no Zemes iekšplanetārajām pasaulēm – bijušie iemītnieki. Vairāk nekā tūkstotis bijušo lantu no piektās dimensijas iekšplanetāras pasaules atnāca uz ceturtās dimensijas pasauli, lai turpinātu cilvēces evolūciju un izpildītu īpašu misiju.

Jā, jā, mani dārgie. Amriešu civilizācijai stāvēja priekšā izpildīt īpašu misiju cilvēces Piektās Rases attīstības ceturtā etapa laikā. Taču par šo misiju es pastāstīšu vēlāk. Bet pagaidām veiksim ceļojumu uz kontinenta Kamals (Dienvidamerika) teritoriju. Šeit, kā jūs atceraties, lemāri kopā ar Gaismas Ģimeni sāka radīt gravitāciju ar paaugstinātu smaguma spēku – salīdzinot ar pārējiem planētas kontinentiem. Tas pirmkārt bija nepieciešams, lai Kamalā varētu evolucionēt cilvēki, atnākuši no blīvākām pasaulēm. Spēcīgs smaguma spēks viņiem bija nepieciešams priekšnoteikums. Laikā, kad citos kontinentos sakaru portāli ar zemākajām pasaulēm jau bija pārtraukuši darboties, Kamalā tamlīdzīgi Portāli turpināja darboties arī pēc četriem tūkstošiem gadu, kopš bija beigusies samadhi-pralaija, kopš bija sācies Piektās Rases attīstības ceturtais etaps. Tāpēc Kamala iedzīvotāju skaits kļuva vislielākais. Šeit dzīvoja gandrīz 2/3 no visiem toreizējiem Zemes iedzīvotājiem. Pakāpeniski kontinenta pārapdzīvotība sāka nelabvēlīgi ietekmēt kamaliešu materiālos apstākļus; viņi ilgu laiku turpināja dzīvot ciltīs. Pakāpeniski dažādu cilšu dzīves līmenis sāka stipri atšķirties, kas izraisīja maznodrošināto kaimiņu neapmierinātību. Tas pamudināja agresiju, par kuras rezultātu kļuva vēlēšanās apvienoties cilšu Savienībās pastiprinājumam.

282 374. gadā pirms mūsu ēras (mazliet vairāk nekā pirms 282 tūkstošiem gadu) notika notikums, kurš ietekmēja tā perioda cilvēku vēsturi. Caur trim portāliem, kuri agrāk pārvietoja cilvēkus no zemākajām pasaulēm uz jūsu pasauli, Kamalā ieradās neparasti cilvēki, ārēji atšķirīgi no kamaliešiem. Kamalieša vidējais augums sasniedza 1 metru 80 centimetrus. Kamalieši pārsvarā bija drukni cilvēki ar spēcīgu miesasbūvi. Gandrīz visi Kamala iedzīvotāji nesāja biezus, garus matus. Caur portāliem ieradušies cilvēki augumā ievērojami pārsniedza aborigēnus – gandrīz par veselu metru. Viņi bija diezgan nespēcīgi, kalseni, un viņiem nebija apmatojuma uz galvas. Kamaliešu cilts, kuras teritorijā atradās portāli, diezgan naidīgi sagaidīja atnācējus. Aborigēni metās virsū svešiniekiem ar nažiem, rungām. Sāka šaut uz nelūgtajiem viesim no lokiem. Taču neviena bulta, neviens šķēps neaizlidoja līdz mērķim. Neviens nazis neskāra atnācēju ķermeni. Apkārt viņiem gluži kā bija izveidojusies neredzama barjera. Tāda enerģētiska barjera patiešām eksistēja. To radīt Kamala viesiem nesagādāja grūtības, tāpēc ka viņi nāca no tās pasaules, kur tehnoloģijas bija augstu attīstītas. Atnācēju dzimtene bija viena no sestās dimensijas tehnogēnajām pasaulēm.

Dārgie lasītāji! Daudzi mūsu vēsturiskā vēstījuma fakti var jums likties fantastiski. Piemēram, starptelpas portālu eksistence un viesu ierašanās no augstākas dimensijas. Gribu jums pavēstīt: daudzas, daudzas pasaules ir savā starpā saistītas ar dažāda veida portāliem, un pārvietošanās caur viņiem nav kaut kas neparasts tiem, kas tos izmanto. Jūsu pasaule ilgu laiku attīstījās izolētos apstākļos, portālu izmantošana jums pagaidām ir vairāk fantastiska parādība nekā reāla. Taču tas, ka jūs ilgu laiku nevarējāt izmantot starptelpas un starpdimensiju portālus, ir viens no jūsu attīstības nosacījumiem sadalītības, Dualitātes apstākļos. Jums ne tikai apziņa un ķermenis bija atdalīti no Dievišķības. Jūsu pasaule ilgu laiku paliek atdalīta no daudzām, daudzām citām pasaulēm, ar kurām agrāk bija cieši saistīta.

Neparasti bija nevis tas, ka caur portāliem ieradās negaidīti viesi. Kaut kas tāds reizēm notiek vienās vai otrās pasaulēs. Par apbrīnojamu kļuva cits fakts: portāli, noskaņoti uz cilvēku pacelšanu no zemākajām pasaulēm uz augstāku, pēkšņi nostrādāja citādā veidā: ceturtajā dimensijā nogādāja sestās dimensijas pārstāvjus! Tas patiesi bija kaut kas neparasts un pat apbrīnojams – tiem cilvēkiem, tiem iemiesotajiem civilizāciju vedējiem, kuri tajā laikā veda cilvēci pa evolūcijas ceļu. Nelūgto viesu ierašanās izraisīju izbrīnu gan lemāru vidū, gan amriešu elites vidū. Jā, lemāriem bija enerģētiskās informācijas saikne ar sesto dimensiju. Bet tā bija cita dimensija – citā telpas-laika kontinuumā. Sestā dimensija, kura bija zināma lemāriem, izcēlās ar augstu harmonijas līmeni. Tajā evolucionēja harmoniskas augstu attīstītas civilizācijas. Atnācējus, kuri bija ieradušies Kamalā, nevarēja saukt par harmoniskiem. Viņi pārstāvēja to sesto dimensiju, kura bija radīta speciāli Dualitātes Eksperimenta realizēšanai uz planētas Zeme un uz dažām citām galaktikas Piena Ceļš planētām.

Viesi no sestās dimensijas, bez pūlēm iežogojušies no Kamala aborigēnu uzbrukuma, pārgāja pie aktīvām darbībām. Kad ieradušos skaits pārsniedza simts cilvēku, augstākās dimensijas pārstāvji kamaliešus iegremdēja hipnozes stāvoklī un iedvesa viņiem, ka garie atnācēji ir dievi, kuriem vajag bez ierunām pakļauties. Līdz tam Kamala iedzīvotāji neticēja nekādiem dieviem un godāja tikai Dabu kā Vienoto Lielo Garu, kurš visiem dāvā dzīvību. Kamalieši neticēja dzīvei pēc nāves. Viņi vienkārši domāja, ka Lielais Gars kaut kāda iemesla dēļ paņem cilvēkus caur Uguni. Un tāpēc mirušos sadedzināja ugunskuros, piesaucot Vienoto Lielo Garu paņemt mirušā ķermeni.

Cilts, kuras teritorijā sāka darboties neparastie portāli, saucās par MORIĀNU (МОРЯНЫ) cilti. Tajā bija gandrīz divsimt tūkstoš cilvēku. Un pēc dažām dienām visi divsimt tūkstoš cilvēki izrādījās sestās dimensijas viesu hipnozes ietekmē. Viņi bez ierunām sāka pakļauties saviem “dieviem”, pildot viņu pavēles. Un kas tad bija šie “dievi”?

Atnācēji no sestās dimensijas bija valahu ģenētiski radinieki. Veselā virknē zvaigžņu sistēmu viņi ir pazīstami kā “prātu pārvaldītāji”. Viņu visizplatītākais nosaukums – ANIGRAMI. Kaut gan dažās pasaulēs šīs civilizācijas pārstāvjus dēvē citādāk. Otrs nosaukums – “mentauri” – tas ir, “mentālismu pārvaldošie”.

Es jums jau vēstīju, ka valahi, kļuvuši par vienu no pamata civilizācijām Piektās Rases attīstības trešajā etapā, involūcijas rezultātā veica pāreju no trešās dimensijas uz sesto. Anigrami un valahi reiz bija vienota sestās dimensijas civilizācija. Taču neparastas evolūcijas procesā šī civilizācija sadalījās divos atzaros, kuri kļuva par patstāvīgām civilizācijām. Valahi aktīvi sāka attīstīt maģiskās spējas, tā saukto Spēku tumšo pusi, kā rezultātā izveidoja karmisku mezglu, kuru nebija iespējams atraisīt, neizejot jaunu augšupiešanas ceļu no trešās dimensijas. Anigrami izvēlējās tehnokrātisko attīstības ceļu. Un turpināja mitināties sestajā dimensijā, attīstot savu tehnokrātisko apziņu un tehnoloģijas, kuras pirmkārt bija vērstas uz savas mentālās matērijas apjomu palielināšanu. Sestās dimensijas mentālā matērija kļuva par viņu eksistences pamatu, par sava veida “teritoriju”, viņu telpas-laika apjomu. Šos apjomus viņi pieaudzēja... zogot citu pasauļu mentālo matēriju. Lūdzu jūs, Gaismas Darbinieki, nebrīnīties par tik negaidītu mūsu vēsturisko notikumu pagriezienu. Mūsu vēstījuma gaitā jūs sapratīsiet patiesos mērķus tam, par ko es jums stāstu.

Tātad anigrami bija ne tikai “prātu pārvaldītāji”, bet arī “prātu laupītāji”. Vai tas nozīmē, ka viņi laupīja būtnes no citām pasaulēm un nogādāja savā? Nē, protams! Viņi vienkārši bija apguvuši tehnoloģiju... kā pārvietot mentālo matēriju no vienas pasaules uz otru. Ar ko to var salīdzināt? Ar Zemes derīgo izrakteņu pārvietošanu. Piemēram, nafta tiek iegūta vienā vietā, bet pēc tam tiek pārvietota uz otru zemes pusi. Mentālā matērija veidojas no vairākiem avotiem. Visu pasauļu mentālās matērijas sākotnējais avots ir Dievišķais Mentālisms – tas ir, Dieva radītāja Apziņa. Vēlāk šis avots tiek papildināts ar citu. Mentālo matēriju rada Ercenģeļi, speciālas Stihijas un dažas citas Kosmisko Gaismas Būtņu sugas, kuras jums pagaidām ir nezināmas. Pēc tam mentālās enerģijas radīšanā piedalās vienas vai otras pasaules iemītnieki. Par vienu no galvenajiem jūsu mentālās enerģijas avotiem kalpo cilvēki. Tie ir arī dzīvnieku, augu pasauļu un minerālu pasaules pārstāvji. Dievišķo mentālo matēriju nav iespējams pārvietot no vienas pasaules otrā. Bet, lūk, mentālo enerģiju, kuru rada cilvēki, ir iespējams. Tā ir bagātība, kuru mūsdienu cilvēki vēl nav paspējuši “nosvērt” un novērtēt. Piemēram, no jūsu pasaules mentālās enerģijas var radīt citu pasauli un sākt viņā valdīt kā galvenais pārvaldnieks. Tieši tā arī rīkojās anigrami. Viņi iesakņojās dažās pasaulēs, radīja tur speciālus aparātus mentālās enerģijas vākšanai, bet pēc tam caur starpdimensiju portāliem šo enerģiju pārvietoja uz savu pasauli. Pēc tam sākās citas, “kabatas” pasaules radīšana, kur anigrami kļuva par “mākslīgiem dieviem”, kuri pārvalda pasauli pēc saviem ieskatiem...

Iekļuvuši jūsu pasaulē kontinenta Kamals teritorijā, anigrami sāka realizēt savu standarta plānu. Moriānu cilts kļuva par viņu gribas paklausīgiem izpildītājiem. Anigrami padarīja cilvēkus par vergiem-celtniekiem, kuri priekš atnacējiem cēla neparastu ierīci. Sākumā moriāni nolīdzināja milzīgu teritorijas iecirkni, pēc tam nolēja to ar speciālu javu, kuras recepti paziņoja anigrami. Pēc tam sākās milzīga torņa būvēšana, tā augstums, pārtraucot celtniecību, sasniedza 123 metrus. Kādēļ bija vajadzīgs šīs tornis? Lieta tā, ka tas tika būvēts no īpaša materiāla, kuru sintezēja anigrami. Tika radīts milzīgs daudzums bloku, kuri spēja akumulēt un pārraidīt mentālo enerģiju. Lai darbi ritētu efektīvāk, anigrami iedvesa moriāniem, ka uzbūvējuši torni, viņi spēs... paši pacelties uz augstāko pasauli un kļūt dievi.

Anigramu plāns ne reizi vien bija veiksmīgi realizējies dažādās pasaulēs. Taču “prātu laupītāji” nevarēja svinēt uzvaru šajā reizē. Torņa augstumam bija jāsasniedz 257 metri. Taču 123 metru augstumā celtniecība tika pārtraukta. Kas iztraucēja anigramu plānus? Kas stājās viņiem ceļā? Notika tas, ar ko agrāk anigramiem nebija nācies sadurties. Bloki, no kuriem tika radīts tornis, pēkšņi kļuva... ļoti smagi. Agrāk anigrami moriāniem palīdzēja tos uzstādīt ar savas tehnoloģijas palīdzību, kura ļāva bloku svaru pie pārvietošanas padarīt minimālu. Svars kļuva normāls, kad bloks izrādījās savā vietā. Taču darba 141. dienā bloki ne tikai nezaudēja svaru pie pārvietošanas, bet pat kļuva smagāki – sešas reizes! Tos nebija iespējams pārvietot ne ar anigramu tehnoloģijas palīdzību, ne kaut kādā citā veidā. Turklāt viela, kura savienoja blokus savā starpā, sākumā zaudēja elastības īpašību, bet pēc tam – spēju savienot torņa blokus. Anigramu konstrukcija sāk brukt. Atnācēji no sestās dimensijas saprata, ka šoreiz viņu plāniem nav lemts realizēties, un nolēma atkāpties, atgriezties savā pasaulē. Taču drīz noskaidroja, ka portāli, kurus viņiem bija izdevies pārveidot saviem mērķiem, ir pārstājuši funkcionēt. Uz to laiku moriānu cilts teritorijā atradās vairāk nekā divi tūkstoši anigramu. Un viņus visus pārņēma šausmas no tā, ka portāli ir pārstājuši darboties. Nesauktie viesi zināja, ka cita paņēmiena atgriezties mājās nav. Kādu laiku viņi loloja cerības, ka portāli atkal sāks darboties. Taču gāja dienas, mēneši, bet portāli palika aizvērti.

Beidzot anigrami saprata, ka viņiem stāv priekšā palikt šajā pasaulē ja ne uz visiem laikiem, tad ilgi. Pēc tam pieņēma lēmumu uzbūvēt pilsētu un dzīvot tajā tik ilgi, cik būs noteicis liktenis. Moriāni joprojām atradās savu “dievu” hipnotiskajā ietekmē. Tāpēc atnācējiem nesagādāja pūles uzbūvēt nelielu pilsētu, kuru viņi nosauca par ČILIDORU, kas nozīmēja “Sešu Piļu Pilsēta”. Pilsētā patiešām tika uzbūvētas sešas Pilis. Taču šīm Pilīm nebija nekā kopīga ar Pilīm pēc jūsu priekšstata. Katrai no tā sauktajām Pilīm bija savs funkcionāls uzdevums. Pirmā Pils nodrošināja Čilidoru ar nepieciešamo enerģiju, otrā bija paredzēta barības ražošanai, trešā ražoja anigramiem nepieciešamās ierīces, ceturtā kļuva par transportlīdzekļu izgatavošanas fabriku. Piekto Pili anigrami izmantoja dzīvošanai. Bet, lūk, sestā pils kļuva par specializētu pētniecības centru, kuram bija jāatrod paņēmiens, kā aktivizēt kaut vai vienu portālu, lai atgrieztos mājās.

Ir jāatzīmē, ka anigramu fiziskie ķermeņi, ar kādiem viņi ieradās šajā pasaulē, bija radīti pēc līdzības ar cilvēku fiziskajiem ķermeņiem. Turklāt visiem anigramiem bija vīriešu ķermeņi. Iekārtojušies moriānu teritorijā, vīrieši-anigrami sāka ņemt par sievām pašas skaistākās sievietes. Turklāt sievietes tika piemeklētas ne tikai no moriānu cilts, bet arī no citām ciltīm. Fiziska vardarbība turklāt netika lietota, jo anigrami izmantoja citu vardarbības formu – PSIHISKO vardarbību. Viņi turpināja izplatīt savu ietekmi ar masu hipnozes palīdzību. Pēc dažiem gadiem kopš Čilidoras radīšanas tajā parādījās pirmie bērni. Viņi bija anigramu un kamaliešu ģenētiskās krustošanās auglis. Apbrīnojami ir, lūk, kas: dzimstošie bērni augumā pārsniedza ne tikai savas mātes, bet arī pat tēvus. Kad pirmie bērni izauga, kļuva pieauguši, noskaidrojās, ka viņu augums sasniedz gandrīz četrus metrus.

Taču ne tas kļuva par pašu apbrīnojamāko parādību. Anigramu un kamaliešu bērniem piemita spēja... sazināties telepātiski. Turklāt viņi telepātiski sazinājās ne tikai ar saviem vecākiem, savā starpā, bet arī ar tiem cilvēkiem, kuri dzīvoja citos planētas kontinentos. Kamaliešu dzīves ilgums tajā laikā vidēji bija 150-180 gadi. Anigramu, kuri ieradās caur portāliem, dzīves ilgums vidēji bija 230 gadi. Kad atnācēju bija palicis pavisam maz, pie varas Čildorā nāca viņu bērni. Un izrādījās, ka viņiem ir pavisam citi uzskati par dzīvi nekā viņu tēviem. No šī brīža Kamalā un kopumā uz planētas sākās notikumi, kuri ietekmēja cilvēces attīstības vispārējo gaitu. Pirmām kārtām anigramu bērni pārtrauca Čilidoras sestās Pils darbību. Nepieciešamības aktivizēt portālus kamaliešu-anigramu jaunajai paaudzei vairs nebija. Bet, lūk, pārējās piecas Pilis turpināja aktīvi darboties. Atnācēju bērni no saviem vecākiem saņēma nepieciešamās zināšanas, lai nodrošinātu neparasto konstrukciju ilgstošu funkcionēšanu. Turklāt pakāpeniski viņi sāka rekonstruēt Čilidoras Pilis. Viņu darbībām piemita pārdomāts, stingri secīgs raksturs. Radās iespaids, ka viņi no kāda ir saņēmuši skaidras instrukcijas.

Kas veda anigramu bērnus? Uz ko tiecās atnācēju no sestās dimensijas pēcteči? Kādi bija viņu mērķi?

 

2015. g. 31.08. – 2015. g. 09.07.

 

TURPINĀJUMS SEKOS

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2015., 5. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe

Skatījumu skaits: 434 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: