Galvenie » 2014 » Februāris » 25 » Augšupcelšana uz mūsu mājas sliekšņa (3)
07:48
Augšupcelšana uz mūsu mājas sliekšņa (3)
Augšupcelšana uz mūsu mājas sliekšņa (3)

Cilvēka Atklāsme, pārdzīvojuša Apziņas Augšupcelšanas pieredzi
Trešā vēstule

Katerina-Krajolina, ASV
Tulkoja Ņina Suhanova

Žurnāls "MIROVOI ČENNELING: duhovnije soobščeņija"

Iesākums: Nr 2(2) 2012.
Informācija (1): Cilvēka Atklāsme, pārdzīvojuša Apziņas Augšupcelšanas pieredzi
Latviskojums lasāms: http://spekavots.ucoz.ru/23.02.2014.00:50

Turpinājums: Nr 6(6) 2012.
Informācija (2), turpinājums iepriekšējai no žurnāla "M.Č" Nr 2(2) 2012.
Latviskojums lasāms: http://spekavots.ucoz.ru/24.02.2014.07:52

Turpinājums: Nr 4(10) 2013.
Informācija (3): Cilvēka Atklāsme, pārdzīvojuša Apziņas Augšupcelšanu. Trešā vēstule.
Latviskojums lasāms: http://spekavots.ucoz.ru/25.02.2014

Šajā rakstā es gribu padalīties savā pēdējā Augšupcelšanas simptomu sajūtu pieredzē. Ik pa laikames turpinu sajust augstas vibrācijas un apziņas paplašināšanos. Parasti tas notiek naktī, kad pieklust ārējā aktivitāte, mazinās troksnis uz ielām, visi man apkārt guļ.
Dažas dienas atpakaļ, es biju mana drauga mājā un mēs nolēmām pusnaktī pastaigāties. Tas bija brīvlaikā un dažreiz es ļoti vēlu gāju gulēt. Mans draugs arī, tāpat kā es, apveltīts ar gaišredzību un enerģiju izjušanu. Viņa atmoda notika apmēram deviņus gadus atpakaļ, kad mācījās koledžā. Tagad viņš savu dāvinājumu izmanto priekš profesionālas palīdzības cilvēkiem. Viņa darbs ietver cilvēku apmācību dzīvot daudz laimīgāku un pilnvērtīgāku dzīvi.
Tagad es atkal atgriežos pie sava stāstījuma. Kad mēs pastaigājāmies, spīdēja Pilnmēness, ielas bija praktiski tukšas, pieturējās pilnīgs klusums. Mēs priecājāmies par Mēnesi un jutām, kā viņš pievelk ar saviem spēcīgiem magnētiskiem laukiem. Bija kaut kas dīvains, kad mēs skatījāmies debesīs un vērojām Mēnesi. Viņš bija tik gaišs, spilgti izgaismoja ielas. Bija gaišāks kā parasti pusnaktī. Mēs abi izjutām pārsteidzošas, dīvainas sajūtas, uztvērām visu kā nereālu. Lielās mājas šķita rotaļīgas, ielas atgādināja skatuvi ar dekorācijām, pat koki izskatījās neīsti. Ielas, pa kurām mēs gājām, burtiski pārvērtās liela teātra tiltiņos, bet mēs ar draugu kļuvām aktieri. Tad garām pabrauca mašīna, un šoferis arī man likās kā aktieris, tikai šofera lomu izpildošs. Mums abiem bija tā nedaudz neomulīgi, jo mēs taču nebijām pieraduši dzīvi uztvert tādā veidā. Mans draugs paskaidroja, ka šis tagad - vislabākais laiks personīgās dzīves izvērtēšanai.
Pieņemt lēmumu un izvirzīt sev mērķi ievērojami vieglāk, izbaudot atslēgtību no fiziskās realitātes. Mēs pastaigājāmies pa pludmali, atceros, kā es skatījos uz mierīgo okeāna līdzenumu un man bija sajūta, ka tas - milzīgs baseins. Viss šķita sastindzis un ūdens tik tikko kustējās.
Kad mēs pārnācām mājās. Es izlēmu tūliņ doties gulēt. Tomēr mana pieredze ar to nebeidzās. Iespējams, ka es iemigu uz kādām desmit minūtēm, taču tad mani pamodināja negaiss. Pretim gultai atrodas logs, un kad zibens nozibsnīja, es tūliņ pamodos un paskatījos tieši uz viņu. Tikko pagriezu galvu un paskatījos sānis, ievēroju, ka istabā viss... simetriski izzīmēts. Vispirms es redzēju apļus, tad rombus, pēc tam citas figūras... Visas mēbeles un pat sienas bija viscaur šajos simetriskajos zīmējumos! Šīs ģeometriskās figūras - vienāda izmēra, caurspīdīgas, spilgtas, pulsējošas un izstarojošas gaismu. Es jau tādu agrāk redzēju un mani tas nesatrauca. Agrāk, ja es izjutu kaut ko jaunu, es izbijos. Tas manī izraisīja baiļu gūzmu un visas sajūtas pastiprinājās. Es iemācījos nebaidīties, atlaist visas domas, un atļaut visām šīm sajūtām vienkārši aiziet, neanalizējot un nepaskaidrojot, kāpēc tas notiek vai kā to apturēt. Guļot gultā, es nolēmu nomierināties. Tad es sajutu spiedienu čakrās, visspēcīgāko spiedienu sajutu sirds čakrā. Sajutu arī spiedienu plaukstās un kāju pēdās. Tas turpinājās tikai nedaudz sekundes. Pēc tam sajutu, ka man niez ķermenis. Ko tādu es agrāk nejutu. Un tas arī turpinājās visai neilgi. Es turpināju gulēt un nomierinājos. Pēc nedaudz minūtēm, es pilnīgi atslābinājos. Un sāku izjust eņģelisku mīlestību visā ķermenī, it kā es pilnībā atklājos Dievišķai mīlestībai un sajutu kā viņa plūst pa visu manu ķermeni. Viņa bija maiga un silta. Taču arī tas ilga ne vairāk kā divas minūtes. Tad man izdevās aizmigt...
Nākošajā dienā viss atgriezās normā un visi simptomi pazuda.
Es enrģijas sajūtu meditāciju laikā, kad noņemos ar vingrinājumiem vai esmu dabā. Apmēram mēnesi atpakaļ, es sāku pievērst umanību domu daudzumam, kas pienāk manā galvā. Es sapratu, ka dažreiz man tikdaudz domu, ka galva sāk sāpēt. Te man palīdz, kad es... nomierinu domas meditāciju laikā. Dažreiz man vieglāk nedomāt, kad man acis atvērtas un es fokusēju skatu uz nekustīgu priekšmetu. Tāda vingrinājuma izpildīšana man ļauj būt mierīgai visu dienu, jo es pieradināju savas domas nekārtīgi neklejot.
Es arī sāku veikt darbu iekšējai dziedināšanai, jo katrai būtībai, uz Zemes dzimušai, nepieciešama dziedināšana. Ar mana drauga palīdzību, es iemācījos atšķirt manas domas no manām EGO domām. Biedrošanās ar EGO, līdzīga sarunai ar citu cilvēku - piemēram, bērnu. Jo ātrāk un abāk es apzinos, ka tās ne manas domas, bet EGO domas, jo vieglāk aizvākt bailes. Es arī sapratu, ka mans prāts tik ļoti iemācīts domāt par negatīvo, ka tad, kad es iegūstu kaut kādu pieredzi, mans prāts mehāniski domā par kaut ko sliktu. Dažas nedēļas atpakaļ es biju uz mācību semestra noslēguma nodarbību. Un apjēdzu, ka katrreiz, kad pasniedzējs uzdeva jautājumu, es domāju par atbildi uz to un pēc tam man likās, ka mana atbilde nepareiza. Rezultātā es sapratu, ka es tā domāju katru reizi, kad pasniedzējs uzdeva jautājumu. Un tas arī bija EGO darbs. Jo taču Dievišķā apziņa patiesībā zina atbildes uz visiem jautājumiem. Un tad es sev paziņoju, ka vispār nekļūdos! Es faktiski sarunājos ar to sevis daļu, kurai bija negatīvās domas. Es sev teicu: "Es zinu, ko tu jūti, it kā tev nebūtu taisnība, taču patiesībā, tas tā nav. Un pat ja tā, ka tev nav taisnība, tad arī viss kārtībā. Tas normāli". Pēc tā es kļuvu daudz pārliecinātāka, saspingums aizgāja. Bija līdzīgi, it kā izbiedēts bērns manā iekšienē būtu izdziedinājies. Es obligāti ar sevi runājos katru reizi, kad izjūtu bailes, tas man palīdz viņas atlaist. Es saprotu, ka bailes, tā domu projekcija, kas radīta "es" iekšienē priekš tā, lai sajustu izaugsmi un apziņas stāvokļa izmaiņas. Skaitās, ka bailes, tāpat kā ego, tas slikti. Tomēr, katra cilvēciskā emocija mums dota mērķtiecīgi. Ja jūs izjūtiet baiļu smagumu un spiedienu, jūsu cilvēciskā apziņa dod jums signālu uz kaut kādu fokusēšanos, lai izmainītu savu stāvokli. Bez tam, tās neizzudīs kamēr jūs tām nepievērsīsiet uzmanību vai arī pēc kādas darbības. Tas tāpat kā sāpes ķermenī. Sāpes var neizzust, kamēr jūs kaut ko nedarīsiet. Tā bailes līdzīgas sāpēm. Tas vienkārši signāls, radīts, lai jūs varētu pievērst uzmanību kaut kam jūsu dzīvē notiekošam. Taču tā vietā, lai paļautos bailēm un par to uztrauktos, pacenšaties atzīt, ka jūs izjūtiet bailes, lai pēc tam kaut ko savā dzīvē izmainītu un uzlabotu to. Lai tās izmaiņas darbībās vai pārliecībās. Bailes palīdz apzināties, ka kaut kur notiek sastingums/sastrēgums un jums nepieciešams virzīties uz priekšu, lai uzlabotu savu dzīvi un savu "Es".
Vēl viens gadījums, par kuru gribu pastastīt, notika, kad es biju mājās dažus mēnešus atpakaļ un sajutu, ka ļoti gribu izdzirdēt zvaniņu skaņas. Es ļoti slāpu dzirdēt zvaniņu skaņas, bet man mājās viņu nav. Jutu nemieru, jo zināju, ka paklausoties zvaniņu skaņas, nomierināšos. Pēc tam atcerējos, ka man gaitenī uz plaukta ir "vēju mūzika". Es ar pirkstiem pieskāros šīm plāksnītēm un viņas ieskanējās, līdzīgi tam, ko es tik ļoti gribēju dzirdēt. Sajutu, ka šī skaņa līdzsvaro un enerģētiski izlīdzina manu ķermeni. Tad es atcerējos, ka uz citas planētas es biju kristāliska būtne un mani mati sastāvēja no kristāliņiem. Es parasti sapurināju galvu un mani mati skanēja. Es dzirdēju kā skanīgie kristāliņi, pieskaroties viens otram, skanēja brīnišķīgās, eņģeliskās skaņās. Tās mani parasti atbalstīja augstās vibrācijās un līdzsvarotā stāvoklī. Kad man vajadzēja ātru izlīdzināšanos, es vienkārši papurināju galvu un sajutu savu "Es" pilnīgā harmonijā. Ievērojami vieglāk tanī dzīvē, nekā šinī, bija noskaņoties pilnā harmonijā. Tanī kristāliskajā dzīvē es visu redzēju caurspīdīgu, spilgtās krāsās. Viss mirdzēja un kalpoja priekš izdziedināšanas.
Tas man atgādināja par agriem Atlantīdas laikiem, kad priesteri atveda cilvēkus ar enerģētiski nelīdzsvarotiem ķermeņiem kristāliskās aizās, novietoja uz kristāliskas grīdas un speciāliem āmuriņiem piesita pie noteiktiem kristāliem, lai cilvēku ķermeņus sakārtotu līdzsvarā un harmonijā.
Šobrīd es izzinu dzīves darbību terapiju, kas uzskatāma kā dzīvot mākslas apmācība. Manā nākošā terapeita karjerā es vēlētos radīt piemērotību, lai tās izmantotu dziednieciskā terapijā. Piemēram, man gribētos radīt gredzenu, kuru var uzlikt galvā cilvēkam, bet no šī gredzena nokarātos mazi kristāliņi. Kad cilvēks pakratītu galvu, kristāliņi viens ar otru saskartos, radot skaņu. Es domāju, ka šī skaņa aizvāktu satraukumu un vibratīvi līdzsvarotu cilvēku. Starp citu, dārgie lasītāji, kamēr tādas ierīces nav, ja jūs vēlaties izmantot dziedināšanos ar kristāliņiem, vienkārši nopērciet dažus kristālus, vai nu nolieciet tos zem spilvena, kad ejat gulēt, vai nesiet tos pie sevis dienas laikā. Tas arī jums palīdzēs dziedināties.
Reiz naktī es nodarbojos ar kristālisko dziedināšanu, uzliekot kristālus sev uz pieres, uz kakla un apakšējām čakrām. Dažus kristālus turēju rokās. Es sajutu enerģijas no kristāliem. Tad es tiecos pie viņiem, es pēc viņiem slāpu. Gribēju, lai kristāls būtu man mutē. Man bija maziņš kristāliņš, atdalīts no liela. Es noliku šo mazo kristāliņu zem mēles. Šķita ka kristāliņš attīra smaganas un zobus mutē. Bija visīstākās attīrīšanas sajūtas. Tāpat arī tika nodota informācija, ieslēgta kristālā, caur siekalām, asinīm un ķermeņa šūnām. Es to paturēju mutē dažas minūtes, bet pēc tam izņēmu.
Reiz es gāju pa ielu lietus laikā un pēkšņi iejutos citā apziņas stāvoklī, viss apkārt izskatījās daudz spilgtāks kā parsti. Visas krāsas bija ļoti intensīvas. Sajutu savu "Es" citā realitātē. Domāju, ka es nokļuvu piektajā dimensijā... Ievēroju kā putni draiskojas stūklakā, piepildītā ar ūdeni. Viņi bija tik brīnišķīgi un rotaļīgi. Es īstenībā redzēju visu kas man apkārt. Tas bija līdzīgs pasakai. Ejot, kaut kas piesaistīja manu skatienu, un es uz to skatījos ar interesi - vai tā bija māja vai puķes, debesis vai pat stabi uz ielas, izstarojoši gaismu priekš garām braucošām mašīnām. Lietus nebija stiprs un man bija patīkami pastaigāties bez lietussarga. Tad es redzēju augstu koku ar resnu horizontālu zaru. Par cik koks bija slapjš, tad zars izskatījās kā patiesi dzīvs ķermenis. Virspuse bija gluda, līdzīga ādai. Es sajutu, ka koks izstaro mīlestību. Kad stāvēju zem koka, sajutu kā lietus lāsītes krita man uz vainaga čakras. Es paskatījos augšup un redzēju, ka uz horizontālā zara izveidojās lāsītes un krita man uz galvas. Bija sajūta, ka mani izdziedina. Tad paskatījos augšup un ļāvu lāsītei nokrist uz manas pieres "trešās acs" apgabalā. Paskatījos pretim un ieraudzīju citu tā koka zaru, kas savāca lietu un izsmidzināja dušas veidā. Pārgāju pie tā zara un nostājos zem tā. Es pat iesmējos, kad sajutu kā koks mani apšļāc ar dušu. Sajutu, ka koks spēlē it kā rūpīgu auklīti un aplej mani ar dušu kā mamma savu bērniņu. Es biju tik pateicīga, ka vienkārši apskāvu koka stumbru un teicu, ka mīlu viņu. Man likās ka koks atsaucās, sakot man atbildi: "Es arī mīlu, bērniņ"! Es zinu, ka koki kalpo lielam mērķim. Viņi - mūsu patvērums, viņi priekš mums izaudzina barību, viņi mūs pasargā no stipras saules vai lietus, apgādā mūs ar skābekli. Koki īsteni apveltīti ar visām rūpīgas mātes īpašībām un pat tad, kad tu viņu apskauj, sajūti ka viņi atgriež tev mīlestību atbildei. Todien es sapratu, cik koki ir svarīgas, brīnišķīgas un mīlošas būtības.
Es gribu pateikties visiem lasītājiem par to, ka veltīja laiku, lai izlasītu šo rakstu un iepriekšējos rakstus. Es augstu vērtēju atbalstu, kuru saņemu no cilvēkiem, izlasījušiem manus rakstus. Ceru,ka jums patīk mani stāsti un pieredze, kurā es dalos ar jums.

KATERINA-KRAJOLINA.

Avots: žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения" № 4(10) 2013. Тел факс: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Эл.адрес журнала: mirovoy_channeling@mail.ru
Latviskoja, intuitīvi, Eslauma 24.02.2014., latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru/25.02.2014. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 25.02.2014.
Skatījumu skaits: 543 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 5.0/1
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: