Galvenie » 2016 » Aprīlis » 11 » CEĻOJUMI ĀRPUS ĶERMEŅA
17:56
CEĻOJUMI ĀRPUS ĶERMEŅA

Vladimirs Kuklins, Krievija

CEĻOJUMI ĀRPUS ĶERMEŅA

Analītisks garīgās informācijas apskats

Nobeigums. Sākums Nr. 5 (23). 2015. g.

 

Sveicināti, dārgie! Raksta pirmajā daļā mēs ar jums aplūkojām ceļojumu ārpus ķermeņa pamata jautājumus, atzīmējām iespējas, kuras piedāvā ārpusķermeņa pieredzes iegūšana, iepazināmies ar ieiešanas apziņas izmainītos stāvokļos galvenajiem paņēmieniem. Sarunu turpināsim, aplūkojot jautājumu, cik droši ir ārpusķermeņa ceļojumi.

Ir zināmi gadījumi, kad nesagatavotu iesācēju patstāvīgi ceļojumi uz pasauļu daudzdimensionālajām realitātēm nereti ir veduši pie tā, ka viņi „pazuda” vienā no šīm realitātēm, nespējot atgriezties mūsu pasaulē [1]. Astrālo ceļojumu uz noslēpumainām un fantastiskām pasaulēm laikā arī Robertam Monro bija diezgan bīstamas tikšanās ar dēmoniem, gariem un cilvēkveidīgām būtnēm. Dažas no viņām uzbruka viņam vai āķējās pie viņa ķermeņa. Viņam vairakkārt bija iespēja pārliecināties, ka Lokāls II ir ne tikai mierīguma un bezkonfliktuma vieta, reizēm tur bija skaidru agresivitātes izpausmju gadījumi, piemēram:

„Kādā apmeklējumā man piesējās kāds parastā apģērbā tērpies vīrietis. Sācis ausīties, es nolēmu pagaidīt, ko viņš darīs.

– Tu atceries Arozio Le Franke? – viņš nekautrējoties jautāja.

Vēl joprojām sasprindzis, es teicu „nē”.

– Padomā un katrā ziņā atcerēsies, – vīrietis kategoriski paziņoja.

Viņa uzvedība slēpa draudu, un es sajutos ne savā ādā. Es atbildēju, ka pilnīgi noteikti neatceros nevienu ar tādu vārdu.

– Bet tu vispār kādu tur lejā pazīsti? – viņš jautāja.

Es nepaspēju pateikt „nē”, kad pēkšņi saļimu, bet vīrietis mani sagrāba. Viņš turēja mani aiz vienas rokas, un es sajutu, ka aiz otras mani ņem vēl kāds. Divatā viņi sāka mani vilkt pie kaut kā, kas bija līdzīgs trīs spožiem gaismas plankumiem. Pretojoties es beidzot izrāvos un apjautu izmantot signālu „atpakaļ – fiziskajā ķermenī”. Es sāku ātri attālināties un drīz izrādījos savā fiziskajā ķermenī pie sevis ofisā. Gribas domāt, ka mani noturēja par kādu citu.” [19]

Ar laiku Monro saprata, ka sagatavotam cilvēkam astrālā pieredze ir absolūti nekaitīga, bet astrālā dubultnieka atgriešana fiziskajā ķermenī notiek zemapziņas baiļu dēļ. Kā tikko šī doma bija apzināta, visas viņa bailes un bažas pazuda pašas no sevis. Tomēr viņa pieredze visai redzami pierāda, ka cilvēka doma spēj materializēt pilnīgi reālus paralēlo pasauļu pārstāvjus.

Jūs varat pamatoti piezīmēt: ja tas tomēr ir bīstami, tad kā Roberts Monro apmēram četrdesmit gadus nodarbojās ar ārpusķermeņa ceļojumiem un izvairījās no briesmām? Lieta ir tāda – jo garīgāk attīstīts cilvēks, jo drošāki viņam tādi ceļojumi. Garīga cilvēka apziņa ir tuvāk Vienotības apziņai, viņam ir uzbūvētas smalkmateriālās sakaru sistēmas ar augstākajām dimensijām, stabilāki sakari ar Augstāko „Es”. Un tātad viņam ir vienkāršāk noskaņoties uz smalkākām dimensijām, viņš vieglāk spēj pārnest apziņu astrālajā un mentālajā ķermenī, bet viņa domu tīrība ļauj viņam atbrīvoties no bailēm un ceļot drošās telpās, „nepievelkot” apakšējā astrāla zemu vibrāciju būtības. Tas, kas patiešām var būt bīstams nepietiekami pieredzējušam astrālajam ceļotājam, ir absolūti drošs garīgi attīstītam cilvēkam.

Džons Feivorks arī vēsta, ka ārpusķermeņa ceļojumi var slēpt sevī briesmas:

„Ārpusķermeņa ceļojumi var būt ne tikai aizraujoši un interesanti, bet satur arī zināmas briesmas nesagatavotiem „ceļotājiem”, jo patiesībā nav redzes ilūzijas.

Kad jums ir darīšana ar smalkajām pasaulēm, jūs gaida skaistums un gaida briesmas. Skaistums – atklāsmēs un apgaismībā, kuras jūs varat atnest sev līdzi uz fizisko pasauli, nomoda stāvoklī. Briesmu būtība ir tāda, ka jūs varat tikt pakļauts negatīvām iedarbībām. Ir daudz pozitīvu un negatīvu būtību, kuras spēj iekļūt aizmiguša cilvēka vai cilvēka, kurš veic astrālu ceļojumu, apziņā. Viņas bieži parādās ģimenes locekļu vai tuvu draugu izskatā. Smalkajā plānā ir tādas būtnes ar slieksmi stāties ar aizmigušu cilvēku nevēlamā seksuālā kontaktā…

…Kad cilvēka aura vibrē zemā frekvencē alkohola vai narkotiku ietekmes dēļ, viņš kļūst par vieglu guvumu tādām bezķermeniskām būtnēm.

Ja jūs esat garīgi atvērts, jūsu smalkais ķermenis izstaro īpašu starojumu, kurš pievelk kā dievišķas, tā arī negatīvas dabas  būtības. Jūs kļūstat jutīgāks, uztverīgāks pret jebkurām parādībām. Jums paaugstinās intuīcija, sapņi ir piesātinātāki ar daudzveidīgu pieredzi. Pat miegā jūs noteikti saņemsiet tos vēstījumus, kuri jums jāsaņem, neapzināti rīkosieties atbilstoši tiem nomoda stāvoklī. Ja kāds vēstījums patiešām ir paredzēts jūsu garīgajai izaugsmei, jūs varat to aizmirst vai neapzināties tā nozīmi, taču tas vienalga ietekmēs jūsu apziņu. Kopumā kā pozitīva, tā arī negatīva pieredze – tie ir jūsu garīgās attīstītības līmeņa „kvalitātes testi”. [11]

Vēl vienas astrālo ceļotāju iesācēju bažas ir saistītas ar bailēm, ka viņi apmaldīsies un nespēs atgriezties atpakaļ. Iemeslu bailēm nav – atgriezties savā ķermenī no tāla ceļojuma un neapmaldīties astrālajā telpā un laikā palīdz tā sauktā „sudraba aukla”, kura vienmēr uztur saikni starp astrālo un fizisko ķermeni. Viņu raksturo kā gaismas staru, kurš sākas fiziskā ķermeņa pieres daļā un beidzas astrālā ķermeņa nabas daļā. Sudraba aukla ir elastīga un var izstiepties praktiski līdz bezgalībai. Pēc nāves sudraba aukla pārtrūkst, un astrālais ķermenis pamet fizisko apvalku [5].

[18] sniegtas zinās par ārpusķermeņa ceļojumu drošības tehniku:

„… nepieciešams apzināties baiļu, kuras laiku pa laikam piemeklē katru ceļotāju iesācēju, avotu. Un tikai tad viss nostāsies savās vietās.

No kā baidās eksperimentētāji un amatieri-iesācēji? Pirmām kārtām, visi iesācēji baidās, ka viņiem neizdosies atgriezties savā fiziskajā ķermenī pēc tam, kad astrālais ceļojums beigsies. Lai iegūtu mieru, vajag stingri saprast, ka jebkurā momentā sekundes daļās jūs spēsiet atgriezties savā fiziskajā ķermenī. Vajag tikai izrunāt vai tikai padomāt “Uz mājām!”, un jūs momentāni izrādīsieties dzimtajā apvalkā.

Daudzi, pat paši veselākie, satraucas, ka nomirs astrālā ceļojuma laikā. Ko tad lai saka par sirds un astmas slimniekiem. Iegaumējiet, tūkstošu gadu vēsture nav fiksējusi nevienu tādu gadījumi.

Dažus uztrauc viņu sudraba auklas drošums. Parapsiholoģijas ģēnijs Edgars Keisijs (Edgar Cayce) baidījās, ka viņš var iet bojā iziešanas no ķermeņa seansa laikā, pārtrūkstot glābējai auklai. Tas ir piemērs no psihisku kompleksu sfēras. Sudraba aukla pārtrūkst tikai pēc komandas no “Augšas”.

Bez izņēmuma visus piemeklē bažas, ka astrālā ceļojuma laikā viņu fizisko ķermeni var iegūt citas pasaules būtība. Starp citu, šīs bažas nav abstraktas. R. Monro divreiz negaidīti izrādījās svešā ķermenī. Stāvoklis nav no patīkamajiem. Kāpēc ļaundarim nemēģināt izdarīt to pašu? Steidzamies lasītājus nomierināt. Ir pamanīts, ka iziešanas astrālā laikā vismaz daļiņa apziņas paliek fiziskajā apvalkā. Viņa laikus signalizēs par ielaušanās briesmām. Gadījums ar Monro notika momentā, kad sveša cilvēka dvēsele uz visiem laikiem pameta viņa ķermeni. Vēlreiz apliecināsim, ka pie mazākajiem draudiem fiziskajam ķermenim astrālais dubultnieks “automātiski” un momentāni atgriežas savā apvalkā.

Speciālisti ar pilnu atbildību apliecina, ka nevajag baiļoties arī par to, ka, kamēr jūsu nav, jūsu māju var aptvert ugunsgrēks. Iegaumējiet, ka pie pirmās tuvojošos briesmu pazīmes astrālais dubultnieks nekavējoši atgriežas savā apvalkā.

Baiļu starpā tiek minēta baidīšanās no visādiem mošķiem, dažāda veida tā sauktajiem “tumšajiem spēkiem”, mirušu neliešu nolādētām dvēselēm u.c. Mūsu padoms: netēlojiet varoņus, neielaidieties ar lipīgu draņķi, neielaidieties debatēs ar vulgārumu, nenodarbojieties ar bezcerīgu muļķu izglītošanu. Izmantojiet savu spēju jebkurā momentā vienā mirklī atgriezieties paša ķermenī. Tādejādi, astrālais plāns ir daudz drošāks par ikdienas realitāti, jo nelabvēlīgu situāciju spēj likvidēt momentāni.

Tātad briesmu nav. Taču var būt neērtības un nepatikšanas. Caur to vajag iziet patstāvīgi.”

Kas attiecas uz agrāk aplūkotajiem ceļojumu ārpus fiziskā ķermeņa paņēmieniem, tad vēl viens interesants paņēmiens ir sapņi. Iespējams, daudzi par to brīnīsies, jo sapņus ir pieņemts attiecināt uz sapņojumu pasauli, mainīgu un nepastāvīgu. Kā var ceļot pa pasauli, kura ir tikai fantāzijas auglis, mūsu zemapziņas radījums? Bet Sets [10] saka, ka

“Sapņu pasaule – tas ir tāds pats visums, tikai savienots “laukā”, kuru jūs neuztverat ar fiziskajiem maņu orgāniem. Taču viņš ir viengabalaināks nekā tas, kuru jūs pazīstat, un viņā gadās sakritības, kuras ir apbrīnojami vērot.”

Fiziskā pasaule tiek uzskatīta par viengabalainu un objektīvu, tāpēc ka mēs, kas atrodamies tajā, vairāk vai mazāk vienādi uztveram visu, kas šajā pasaulē notiek. Sapņi, gluži otrādi, mums liekas ļoti individuāli un fragmentāri. Taču, neskatoties uz to, sapņa realitāte patiesībā ir tikpat ticama kā nomoda realitāte, bet sapņu visums ir ne mazāk viengabalains kā fiziskā pasaule, kuras monolītums ir tikai ilūzija:

“Pirmām kārtām... fiziskā realitāte pati par sevi ir konglomerāts no atšķirīgiem individuāliem simboliem, no kuriem neviens nenozīmē vienu un to pašu diviem dažādiem cilvēkiem. Nevar būt pārliecības pat par tā sauktajiem pamata raksturojumiem, piemēram, krāsu un stāvokli telpā. Jūs vienkārši fokusējaties uz līdzību. Telepātiju var saukt par līmi, kura fizisko realitāti notur nedrošā līdzsvarā, lai jūsu priekšstati par priekšmetu eksistenci un īpašībām varētu sakrist.” [10]

Bet, ja dzīve sapnī ir ne mazāk “objektīva” kā nomodā, tad no tā izriet interesanti secinājumi, kurus arī ir atzīmējis Sets. Viens no tiem – pēc aizmigušā pamošanās sapņa realitāte paliek un turpina savu neatkarīgu eksistēšanu. Tas ir izskaidrojams ar to, ka enerģija, kura ielikta sapņu pasaules tēlu radīšanā sapņošanas procesā, paliek tajā pasaulē un turpina savu eksistēšanu pēc likumiem:

“Enerģija, noprojicēta uz jebkuru konstrukciju – fizisku vai garīgu – nevar atgriezties atpakaļ, un viņai ir jāseko tās formas likumiem, kādā tika pārvērsta. Tāpēc, kad aizmigušais saspiež savus multi-reālos objektus, priekš sevis pabeidzot viņa radīto sapņojumu – sapnis beidzas tikai viņam.” [10]

No sapņu realitātes izriet arī, ka, kad mums rādās citi cilvēki, viņi to zina. Kad mēs rādāmies viņiem, mēs arī to zinām. Tiesa, ne tuvu visi var atcerēties savus sapņus, lai būtu pārsteigti par tādu sakritību. Kaut arī pirms dažām desmitgadēm zinātnieki izmēģinājumos pierādīja tādu kopīgu sapņojumu iespējamību.

Vēl vairāk, mums mēdz būt sadalītie, jeb “masveida”, sapņi, kuri darbojas kā ikdienas dzīves stabilizators. Tādu sapņu laikā cilvēce kolektīvi iedziļinās politiska un sociāla rakstura problēmās. Risinājumi, pie kuriem viņa nonāk, ne vienmēr sakrīt ar tiem, kuri tiek pieņemti fiziskajā pasaulē, taču šie risinājumi saglabājas kā sabiedriski ideāli un tādā veidā ietekmē mūsu īstenību. Ar mērķi izslēgt ietekmi uz Dualitātes Eksperimenta veikšanas apstākļiem informācija par tādu kopīgu cilvēku dalību nedrīkstēja palikt viņu atmiņā, tāpēc sadalītie sapņi, kā likums, atrodas zemāk par apzināto līmeni.

Atgriezīsimies pie ārpusķermeņa ceļojumiem. Vai ir vietā runāt par to saikni ar sapņu pasauli, jo ceļojums taču paredz apzinātu pārvietošanos kādā telpā-laikā, bet sapņojumu laikā mēs, kā likums, esam vai nu vērotāji, vai arī dalībnieki-vērotāji (sapnis ar mums it kā “gadās”, mēs tikai vērojam to, kas notiek, kaut arī paši esam sapņa daļa)? Sets [10] paskaidroja, ka sapnī var izmantot kritisku pieeju un projicēt apziņu no ķermeņa, izmantojot sapni kā kādu tramplīnu, tas ir, var izpildīt projekciju no sapņa stāvokļa. Tas nozīmē, ka dažreiz sapnī var saprast, ka mēs redzam sapni, ienest savu “nomodā esošo apziņu” sapņa situācijā un izmantot viņu, lai projicētu apziņu, uz ko vēlies. Tādus sapņus sauc par apzinātiem.

Apzinātie sapņi tiek raksturoti kā apziņas izmainīts stāvoklis, kurā cilvēks apzinās, ka redz sapni, un tādā vai citādā mērā var vadīt tā saturu. Tāda “apzinātība” dod ļoti interesantu efektu. Ja parastajā sapnī jūs uzstājaties kā vienkāršs skatītājs, tas ir, vienkārši skatāties filmu (kaut arī bieži pašam piedaloties), tad apzinātā sapņojumā jūs paši vadāt sapni, paši lemjat, ko jūs gribat darīt un kas notiks jūs aptverošajā pasaulē. Apzināti sapņi – tā ir ārpusķermeņa pieredzes forma, tas ir, pieredze, kurā jūs jūtat, ka pārvietojaties un darbojaties atsevišķi no sava fiziskā ķermeņa. Sels Reičels (Sal Rachele) tā raksturo apzinātos sapņojumus:

„Pēc būtības sapņus apzināti redzošais mostas no zemapziņas projekcijas un ieiet īstajā astrālajā sfērā. Tādā stāvoklī viņš var pilnībā apzināties un meklēt astrālas pieredzes. Tēli šeit ir skaidri un dzīvi. Tādus sapņus var dalīt ar citām astrālām būtībām vai sapņus redzošajiem, kaut gan tas prasa ļoti apzinātu prāta stāvokli. Sapņus apzināti redzošais apzinās savu astrālo ķermeni un bieži viņu izmanto, lai lidotu. Es pētīju savu astrālo ķermeni un konstatēju, ka viņš ir no vaska un kaut kāds kā no gumijas. Ja skatās spogulī, astrālajām acīm gandrīz nav zīlīšu, un astrālā plāna ēteriskajā gaismā viņas izskatās mirgojošas un no vaska.” [20]

Apzinātā sapnī jūs varat darīt visu, ko vēlaties. Piemēram, jūs varat sākt lidot, varat pārvērsties miljardierī, varat kļūt viduslaiku bruņinieks un uzvarēt drakonu, bet varat kļūt drakons un uzvarēt bruņinieku. Bez izklaidējošās puses apzinātie sapņojumi spēj nest arī praktisku labumu. Piemēram, atrast risinājumu kaut kādām nobriedušām problēmām, veikt slimību agro diagnostiku utt. Iespējamas pasaules izzināšanas caur astrālajiem ceļojumiem, kad aizmigušais cilvēks reāli pārnes savu astrālo ķermeni uz citām dimensijām ar „sudraba auklas” palīdzību. Sels Reičels [20] tādu apzināta sapņa variantu definē kā metafizisku vai starptelpu sapni, kurš vairumam cilvēku ir ārkārtīgi rets.

Ir jāatzīmē – apzināšanās, ka jūs esat miegā, fakts nenozīmē, ka jūsu apziņa ir aktīva tādā pašā pakāpē kā nomoda stāvoklī. Iesācējiem ar šo apzināšanos visbiežāk pietiek tikai tam, lai daudzmaz aktīvi darbotos tā sapņa vidē, kurā notikusi „pamošanās”. Visa iespēju bagātība, kuru piešķir ārpusķermeņa ceļojumi, turklāt nav pat atmiņā. Jo lielāka „apzinātības” pakāpe apzinātā sapņa iekšienē, jo lielāka iespēja tam, ka jūs „izgrūdīs” no sapņa, un jūs pamodīsieties pavisam, nožēlojot nerealizētās iespējas. Iemesls slēpjas jūsu ego:

„Sapņu realitātē ir vairāk brīvības. Ego nav klāt. Nomodā esoša apziņa, mani dārgie, – tas nav ego. Ego ir tikai nomodā esošas apziņas daļa, kura atbild par fiziskajām darbībām. Nomodā esošu apziņu var pārvest miega stāvoklī, ego – nē, tāpēc ka viņš būs apjucis, un jūs cietīsiet neveiksmi.” [10]

Tas ir, apzinātu sapņojumu nestabilitātes iemesls it tāds, ka kopā ar apziņas aktivizāciju sapnī sāk „mosties” arī mūsu ego. Ja ego pamošanās pakāpe apzinātā sapnī pārsniedz zināmu pieļaujamo slieksni tam smalkajam plānam, kurā mošanās ir notikusi, notiek „izkrišana” no sapņa. Starp citu, garīgā izaugsme, treniņi un speciālu tehniku (sniegtu, piemēram, [7]) izmantošana ļauj labot šo uzstādījumu.

Apzināto sapņu teoriju un praksi izstrādāja daudzi zinātnieki, kā no psiholoģiskā skatupunkta, tā arī no okultisma skatupunkta. Viens no tiem, kuriem visvairāk sekmējās šajā jautājumā, ir Stīvens Laberžs (Stephen LaBerge) (dz. 1947. g.). Stenfordas Universitātes aspirantūrā viņš pētīja cilvēka psihi, īpašu apzināto sapņu fenomenu. Sapratis apzināto sapņojumu rašanās mehānismu, viņš spēja izskaidrot to praktisko labumu, kā arī izstrādāja ieiešanas un kontroles pār tiem tehnikas. Laberžs 1987. Nodibināja Apzināto Sapņu Institūtu, kurš kļuva par „caurspīdīgo sapņu” potenciāla pētīšanas centru. Radījis virkni zinātnisku darbu, kuri attiecās uz sapņojumiem, saņēma filozofijas un pshihofilozofijas zinātņu doktora pakāpi. Krievijā S. Laberžs galvenokārt ir pazīstams pēc divām grāmatām „Apzinātie sapņojumi” („Осознанные сновидения”), 1985. g. un līdzautorībā – „Apzināto sapņojumu pasaules pētījumi” („Исследование мира осознанных сновидений”), 1990. g.. Vispopulārākā no viņa izstrādātajām praksēm, kuras ļauj apgūt prasmi apzināties savu „Es” miegā, ir tehnika WILD jeb „Apzinātu sapņu mnemoniskā ģenerēšana” [3].

Sava „Es” apzināšanās miegā vieglam paņēmienam Laberža Universitātes komanda ir izstrādājusi ierīces „Dreamlight” un „Novadreamer”, kuras atpazīst ātrā miega fāzi un guļošā smadzenēm sūta impulsus, pateicoties kuriem viņš spēj apzināties, ka ir aizmidzis, bet turklāt nav pamodies. Izmantojot šīs ierīces pastāvīgi, sapņotājs ātri mācās patstāvīgi apzināties savu „Es” miegā un kontrolēt viņu [4].

Kas attiecas uz metodiskiem materiāliem par ārpusķermeņa pārdzīvojumiem, tad pašreizējā laikā populāra ir Ārpusķermeņa ceļojumu skola [6], kura ir Mihaila Radugas pētniecisks projekts, lai pētītu metodes, kā ieiet fāzu stāvoklī (iziešana no ķermeņa/apzināts sapnis), vadīt to un pielietot praktiski. Skolas mērķis: iemācīt cilvēkam ieiet ārpusķermeņa pārdzīvojumā jeb apzinātā sapnī, iedziļināties tajā, noturēties tajā, zināt tā īpašības, prast tās vadīt, prast to izmantot lietišķiem mērķiem. No 2007. līdz 2015. gadam tika veikti tāda veida masveida eksperimenti ar tūkstošiem dalībnieku. Balstoties uz tiem, tika radīta grāmata „Fāze. Praktisks mācību līdzeklis ārpusķermeņa pārdzīvojumos” („Фаза. Практический учебник по внетелесным переживаниям”) [7]. Autors neaplūko ārpusķermeņa pārdzīvojumu no ezotēriskā skatupunkta kā iespēju saņemt apzinātu pieredzi no atrašanās smalkajos materiālajos ķermeņos. Viņam pieturas pie pragmātiskāka viedokļa, izskaidrojot šo stāvokļu dabu kā smadzeņu neparastu stāvokli, kuras vada zemapziņa:

„Kaut arī šī mācību līdzekļa kopīgais tonis ir izturēts pragmatiskā un diezgan materiālā manierē, fāzes galvenā jēga ir cilvēku apvienošanā, balstoties uz praksi, nevis teoriju. Pirmā ir neapstrīdama, otro vienmēr un visi apstrīdēs. Šī iemesla dēļ nav absolūti nekādas starpības, kā praktiķis redz parādības dabu, tajā skaitā, vai viņš tajā redz ezotēriskus vai mistiskus motīvus… Šīs grāmatas vienīgais uzdevums – sagatavot lasītāju reālai praksei.” [7]

Ar šo uzdevumu grāmata, kura ietver fāzu stāvokļu visu jautājumu sistematizētu izklāstu un ir piesātināta ar daudzveidīgu prakšu, padomu, rekomendāciju, ārpusķermeņa pieredzes dalībnieku raksturojumiem, – tiek galā lieliski. Viena no šīs grāmatas neapšaubāmajām labajām īpašībām ir tāda, ka pēc tās izlasīšanas jūs sapratīsiet, ka ārpusķermeņa pieredzes iegūšana ir pieejama praktiski visiem un nesagādā grūtības – jautājums ir tikai par vēlēšanos un laiku.

Starp ārpusķermeņa ceļojumu popularizētājiem var minēt arī Ričardu Vebsteru (Richard Webster) – ārstu-hipnologu, kurš jau vairāk nekā četrdesmit gadu nodarbojas ar metafizikas problēmām. Šajā laikā viņš ir kļuvis par autoru vairāk nekā 30 grāmatām par ezotēriskajām zināšanām un to izmantošanu, lai risinātu problēmas, kuras laiku pa laikam parādās jebkura cilvēka dzīvē. Viņš uzstājas ar lekcijām visā pasaulē un ir ezotērisku semināru organizētājs daudzās valstīs, stāstus par apbrīnojamām parādībām un cilvēka iezīmēm viņš pastiprina ar piemēriem no mūsu laikabiedru un pazīstamu paraspsihologu dzīves [8].

Populāra ir arī grāmata “Astrālā projekcija iesācējiem” (Астральная проекция для начинающих”) (autors Makkojs Edains (MacCoy Edain)), kurā sniegtas instrukcijas pa etapiem sešu dažādu astrālās projekcijas veidu lietošanai: apziņas vispārējai pārvietošanai, meditācijai ar mērķi iziet uz astrālo plānu, vadāmajai meditācijai, simbolisko vārtu izmantošanai, projekcijai ar čakru palīdzību un iziešanai aiz jūsu sapņu ietvariem [2].

Borejevs G.A. [9] apraksta deviņus dažādus apzinātas iziešanas no ķermeņa paņēmienus, sakārtojot tos vienu pēc otra pēc sarežģītības pieaugšanas pakāpes. Šīs tehnikas autors ir apguvis patstāvīgi, atšifrējot skopās ziņas par šo tēmu no dažādām okultām grāmatām, atceroties maģiskus vingrinājumus no savām pagājušajām dzīvēm. Pēc tam ilgāk nekā desmit gadu viņš šo informāciju nodeva savu mācekļu grupai. Turklāt grāmatā detalizēti un pieejami tiek doti arī vingrinājumi skaidrredzēšanas, telepātijas, intuīcijas, telekinēzes, levitācijas, teleportācijas un auras lasīšanas attīstīšanai, tiek atklātas dažādas fiziskās nemirstības sasniegšanas tehnikas. Kas attiecas uz ārpusķermeņa pieredzes iegūšanu, tad papildus iepriekšējiem avotiem norādītajā grāmatā tiek aplūkots variants ceļojumiem Gaismas ķermenī, kuru sauc “Merkaba (Mer-Ka-Ba)”.

Jūs jau zināt, ka daži garīgā ziņā „attīstīti” cilvēki var veikt ceļojumus telpā-laikā īpašos Daudzdimensionālā ķermeņu Kompleksa īpašos ķermeņos. Sīkāk par Gaismas ķermeņiem var izlasīt Vselenska J.N, Vselenskas L.A. [13] un Drunvalo Melhisedeka [12] grāmatās. Struktūras ziņā Merkaba ir ļoti daudzdimensionāla, bet ar viņu bieži asociētais zvaigžņu tetraedrs patiesībā ir tikai viņas daļa. Samērā ar cilvēka virzīšanos pa garīgo ceļu šie ķermeņi kļūst arvien sarežģītāki, pārejot no viena paveida uz citu. Viņi atspoguļo arī dažādu spēku pievienošanos, kuri palīdz cilvēkam, sarežģījot viņa Gaismas sistēmu. Šie Gaismas spēki, pievilkti no telpas, veido spēcīgu aizsardzības karkasu un spēj nest izstrādāto spēka un zināšanu potenciālu. Kad mēs augšupcelsimies uz augstākajām pasaulēm, gaismas Merkaba – attīstīsies tādā mērā, ka mums vairs nebūs vajadzīgi kosmiskie kuģi:

„Kad jūs pārvietojaties no vienas Visuma vietas uz citu, tas notiek praktiski momentāni, bet tādēļ jūsu Merkaba maina savu formu… Merkaba – tas ir „transformeris”! Formas, kuras var pieņemt Merkaba – ir tīrās zinātnes izpētes priekšmets… Ja jūs varētu redzēt Merkabu, tad saprastu, ka viņai ir tiešākais sakars ar šo visu, jo Merkaba ir ģeometrijas iemiesojums un ir balstīta uz jūsu divpadsmitisko skaitīšanas sistēmu. Visas viņas formas ir ar kārtu seši, un tam ir savi iemesli, kurus jūs pagaidām vēl neredzat. Mēs runājam par Merkabu kā par kaut ko diženu un spožu. Viņa jums pieder, un viņa ir jums katram. Taču viņa neparādīsies uz šīs planētas, jo, ja jūs viņu iegūsiet, jūsu bioloģiskais ķermenis iztvaikos. Viņas enerģija ir vienkārši kolosāla. Bet, kaut arī jūs nevarat uzreiz pieprasīt savu Merkabu, jūs tomēr varat pie viņas strādāt, jo viņa eksistē astrālajā plānā. Daļa pakāpju, kuras vajag iziet, lai iegūtu augšuppaceltības statusu, ir paredzēta darbam ar viņas integrēšanu ar jūsu bioloģisko ķermeni.” [15]

Tātad, apkopojot rezultātus, atzīmēsim, ka ārpusķermeņa ceļojumi – tas ir tilts starp parasto pasauli un smalko matēriju pasauli. Iziešana uz smalkajām pasaulēm cilvēkam atklāj pasaules-ēkas un dvēseles nemirstības noslēpumus, dod iespēju attīstīt spējas un superspējas, palīdz izdziedināt dvēseli un ķermeni, spēj atjaunot saziņu ar cilvēkiem, aizgājušiem no fiziskā plāna, kā arī ļauj iepazīties ar Gaismas būtībām citos plānos. Viss tas veicina virzību pa ceļu pie personības harmonizēšanas un savas „Es” dziedināšanas.

Turklāt mēs zinām, ka cilvēces zemes civilizācija neturpinās attīstīties pa tehnogēno ceļu. Nākotne ir dievišķo superspēju, mums piemītošu sākotnēji, „atcerēšanās” un attīstīšana. Viens no pirmajiem mūsu nākotnes iespēju varenā koka dīgļiem ir ceļojumu ārpus ķermeņa iepazīšana un apgūšana:

„Vai jūs tagad izmantosiet rāciju, mācoties Morzes ābeci, ja ir mobilais telefons? Bet, vai jūs izmantosiet mobilo telefonu, ja ir jūsu DABISKĀ GARĪGĀ SPĒJA – TELEPĀTIJA? (Paziņoju uzreiz: visi tarifi ir absolūti bezmaksas! - KRAJONA KOSMISKAIS HUMORS). Bet, vai jūs lidosiet ar masīviem zvaigžņu kuģiem, ja zināt, ka spēsiet projicēt savu apziņu, garu un nepieciešamo ķermeni (vajadzīgā blīvuma) jebkurā telpas-laika punktā? Daudzi jau zina par šo cilvēka spēju, nosaucot to par “astrālās projekcijas” spēju. Ceļojumus ārpus ķermeņa (pareizāk – ar citu, nefizisku, ķermeni!) jau praktizē simtiem tūkstošu cilvēku uz planētas! Pajautājiet viņiem, un viņi pateiks, ka neviens raķešu nesējs nespēs veikt tādu aizraujošu ceļojumu, kādā dodas viņi! UN TĀ – IR CILVĒCISKĀS BŪTNES DABISKA SPĒJA!” [16]

Bet, tāpat kā jebkurai parādībai, ar visiem saviem neapstrīdamajiem „plusiem”, ārpusķermeņa pieredzes iegūšanai ir arī otra puse. Pirmkārt, tās it briesmas, kuras saistītas ar zemu vibrāciju būtībām, tikšanās ar kurām ir iespējama ceļotājiem, kuri nav gatavi un nav spējīgi pacelties augstāk par apakšējo astrālu. Otrkārt, un to ir svarīgi saprast – ārpusķermeņa ceļojumi ir viens no ĀRA pasaules izzināšanas paņēmieniem. Un, kaut arī mūsu apziņa turklāt atrodas smalkajos ķermeņos, tomēr ceļojumos ārpus ķermeņa mēs iepazīstam pasaules, kuras atrodas ĀRPUS apziņas nesēja. Un tas nozīmē, ka mēs joprojām darbojamies no duālās SADALĪTĪBAS pozīcijām. Kā sekas – vadošo lomu tur spēle Ego, kaut arī viņš ir nedaudz vājināts tajā apziņas izmainītajā stāvoklī, kurā notiek ārpusķermeņa ceļojumi. Varētu likties, ka nekā slikta tajā nav, taču spilgtie pārdzīvojumi, pats ārpusķermeņa ceļojumu neparastums aizrauj iztēli un rauj līdzi. Nepietiek ar to, ka turklāt tiek piebarots individuālais Ego, bet ļoti reālas ir briesmas viegli aizrauties ar ārpusķermeņa ceļojumiem un „iesēsties” tajos, kaitējot garīgajai izaugsmei. Saprotiet pareizi – tas nav mēģinājums kādu atrunāt, taču jautājumam par aizraušanās ar ārpusķermeņa pieredzēm piemērotību vajag pieiet individuāli. Šo burvīgo iespēju vajadzētu uzlūkot kā lielisku instrumentu, kurš var veicināt garīgo izaugsmi un kuram tā ir jāveicina, bet ne jānovirza no tās.

Alternatīva ārpusķermeņa pieredzei ir sava „Es” ezotēriskā izzināšana:

„Jūs nestādāties priekšā, cik dimensiju un pasauļu ir visumā. Daudz mentālu, astrālu un blīvu plānu. Ieejiet sevī un izziniet sevi kā visumu, nav obligāti jālido kosmosā.” [17]

Iegremdēšanās sakrālajā sirdī, saistītas ar apziņas paplašināšos, ir analoģiskas ceļojumiem kosmiskajā telpā. Paplašinot savu apziņu līdz Zemes, Saules sistēmas, Galaktikas  utt. apmēriem, mēs pakāpeniski izejam uz kosmiskās apziņas līmeni. Un, ar apziņu aptverot arvien lielākas telpas, mēs vienlaikus izzinām tās kā sava „Es” daļu. Šī kustība dziļumā/plašumā ir nesaraujami saistīta ar personiskās daudzdimensionalitātes un bezlaika pieredzes iegūšanu:

„Jautājums: Dārgais Krajon, apmēram pirms gada man divreiz izdevās īstenot astrālo projekciju. Tā bija patiešām neaizmirstama pieredze, kuru es kopš tā laika ne reizi vien esmu mēģinājis atkārtot. Taču pēc tam es Ekharta Tolles (Ekharts Tolle (Eckhart Tolle) – mūsdienu garīgais skolotājs; viņa grāmatu „Pašreizējā mirkļa spēks” („Сила настоящего мгновения”) sauc par vienu no labākajām grāmatām, kuras veltītās garīgajai izaugsmei – S.K. piez.) grāmatā izlasīju, ka mums nevajadzētu tiekties iziet uz astrālo plānu. Tā vietā mums ir jācenšas visu vest pie sevis. Vai tu nevarētu apgaismot šo problēmu? Kā var radīt no jauna šo pašu sajūtu, atrodoties nomoda  stāvoklī? Es būtu ļoti pateicīgs, ja tu varētu ieteikt mums kaut kādus vingrinājumus.

Atbilde: Nav nemaz tik grūti tikt skaidrībā ar šo jautājumu, ja apzinās koncepciju TAGAD. Tas, kurš aprobežojas ar trīs dimensiju ietvariem, neizbēgami saduras ar laika lineāro secību – pagātni, tagadni un nākotni. Un, tikai sākot apzināties savu daudzdimensionālo dabu, jūs nonākat pie sapratnes, ka pagātne, tagadne un nākotne ir sakoncentrētas vienā mirklī.

Pat jūsu zinātne sāk apjēgt, ka īsteno realitāti var raksturot tikai ar daudzdimensionālo teoriju palīdzību. Zinātnieki apgalvo, ka jūsu iepriekšējā realitāte ir bijusi ierobežota ar četrām dimensijām, kad patiesībā to ir vienpadsmit! (Tā sauktā superstīgu teorija.) Tāpēc atbilde uz tavu jautājumu šķiet diezgan vienkārša: nevis jums ir jāiziet uz astrālu, bet astrālam ir jānāk pie jums. Tu vari just to pašu atrašanos ārpus ķermeņa sajūtu, nepametot turklāt savu fizisko apvalku. Radi momentu tagad, kad viss būs tieši tev priekšā, un vairs nav nepieciešamas nekur iziet.

Nav vajadzīgi nekādi ceļojumi – vienkārši paplašinies! Lai pieskartos tiem dievišķajiem principiem, kuri pēc tavām sajūtām atrodas „kaut kur tur”, vajag vienkārši attīstīties līdz šo principu līmenim. Lūk, ko māca Ekharts Tolle. Lai visas grūtības jūsu dzīvē pārvar tas, kas tās ir radījis realitātē tagad, – tu pats!” [14]

 

IZMANTOTIE AVOTI

1. http://esotericnews.ru/vnetelesnye-puteshestviya-tayat-v-sebe-opasnost.html

2. http://log-in.ru/books/astralnaya-proekcsiya-dlya-nachinayushikh-mak-koiy-edaiyn-osoznannye-snovideniya/

3. http://psi-lab.ru/osoznannie_sni/praktika_os/976-effektivnaya-tehnika-wake-induced-lucid-dream-wild.html

4. http://remee.su/laberzh.php

5. http://samopoznanie.ru/schools/astralnye_puteshestviya/

6. http://school.aing.ru/o_shkole/

7. http://www.ezobox.ru/mihail-raduga/books/74/download/

8. http://www.koob.ru/webster/

9. Borejevs. G.A. Apzinātas iziešanas no ķermeņa. Deviņas praktiskas metodes (Бореев Г. А. Сознательные выходы из тела. Девять практических методов) http://svitk.ru/004_book_book/5b/1264_boreev-iz_tela.php

10. Džeina Robertsa. Seta materiāli. 2. daļa (Jane Roberts) (Джейн Робертс. Материалы Сета. Часть 2) http://mreadz.com/new/index.php?id=287424

11. Džons Feivorss. Garīgais karavīrs (John Favors) (Джон Фэйворс. Духовный воин) http://naturalworld.ru/kniga_duhovniy-voin.htm

12. Drunvalo Melhisedeks. Dzīvības Zieda Senais Noslēpums (Drunvalo Melchizedek) (Друнвало Мельхиседек. Древняя Тайна Цветка Жизни) http://e-libra.ru/read/232137-drevnyaya-tajna-cvetka-zhizni.-tom-2.html

13. J.N. Vselenskis, L.A. Vselenska. MerKaBa-Universums. 11., 12., 13. līmeņa daudzslāņu torsionu aizsardzību sistēma MerKaBa-Universums-Zvezdatrons (Е. Н. Вселенский, Л. А. Вселенская. МерКаБа­Универсум: Система многослойных торсионных защит МерКаБа­Универсум­Звездатрон (МУЗ) 11, 12, 13­го уровней) http://books.imhonet.ru/element/231022/

14. Krajons caur Lī Kerolu. Darboties vai gaidīt? Jautājumi un atbildes. (Крайон через Ли Кэрролла. Действовать или ждать? Вопросы и ответы) http://www.avatargroup.ru/Biblioteka/Li_Kerroll_-_Krajon_Dejstvovatj_ili_zhdatj_Vopros.aspx

15. Krajons caur Lī Kerolu. 3. Grāmata. Cilvēka gara alķīmija (Крайон через Ли Кэрролла. Книга 3. Алхимия человеческого духа) http://detectivebooks.ru/book/15035656/

16. Krajons caur Sergeju Kanaševski. No cikla „Krajons no Krievijas”. Matrica eņģeļiem (par robotizētajām būtībām un planētas ēnu valdību) (Крайон через Сергея Канашевского. Из цикла "Крайон из России". Матрица для ангелов (О роботизированных сущностях и теневом правительстве планеты)) http://www.vestijumi.lv/index.php?category=34&post=884

17. Natālija Koteļņikova. Atskaite par vebināru ar Dievišķo Aizgādni (Наталья Котельникова. Отчёт о семинаре с Божественной Попечительницей) http://www.sanatkumara.lv/index.php/2-uncategorised/593-atskaite-par-vebinaru-ar-dievisko-aizgadni

18. R.A. Savuškins. Blakus-pasauļu parapsiholoģija (Р.А.Савушкин. Парапсихология сопредельных миров) http://tanat.info/parapsihologija-sopredelnih-mirov-savyshkin.html

19. Roberts Monro. Ceļojums ārpus ķermeņa (Robert Monroe) (Роберт Монро. Путешествия вне тела) http://вседуховное.рф/%D0%BC%D0%BE%D0%BD%D1%80%D0%BE-%D1%80%D0%BE%D0%B1%D0%B5%D1%80%D1%82-%D0%BF%D1%83%D1%82%D0%B5%D1%88%D0%B5%D1%81%D1%82%D0%B2%D0%B8%D1%8F-%D0%B2%D0%BD%D0%B5-%D1%82%D0%B5%D0%BB%D0%B0/

20. Sels Reičels. Dzīve uz priekšējas līnijas. Personīgā izaugsme un garīgā attīstība (Sal Rachele) (Сэл Рейчел. Жизнь на передовой. Личный рост и духовное развитие) http://lib100.com/book/channeling/jizn_na_peredovoy/%D0%A1%D1%8D%D0%BB%20%D0%A0%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B5%D0%BB%20-%20%D0%96%D0%B8%D0%B7%D0%BD%D1%8C%20%D0%BD%D0%B0%20%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%B4%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%B9.pdf

 

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2015., 6. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe

Skatījumu skaits: 1015 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: