Владимир Куклин - ЛЮДИ И ЖИВОТНЫЕ: МИР СОВРЕМЕННЫЙ, МИР БУДУЩИЙ…

Vladimirs Kuklins, Krievija

CILVĒKI UN DZĪVNIEKI: MŪSDIENU PASAULE, NĀKOTNES PASAULE

Analītisks apskats

Sveicināti, dārgie!

Pēc Krajona izteikuma visi cilvēki ir Dieva aktieru trupa, kura spēlē cilvēku izrādē. Skatuve ir planēta Zeme, bet dekorācijas veido mūs aptverošā daba – minerālā valstība, augu valstība un dzīvnieku valstība. Ja pirmās cilvēku rases cilvēku un dabu uztvēra vienotībā, kā Radījuma daļu, tad, samērā ar iegremdēšanos matērijas blīvumā, attieksme pret dabu kļuva arvien vairāk patērnieciska: tieši kā pret dekorācijām, kuras var bezrūpīgi izmantot savām vajadzībām, tās ir jānovieto tā, lai būtu maksimāli ērti cilvēkam, bet, ja tas neizdodas – jānojauc un jāuzbūvē jaunas. “Daba nav templis, bet darbnīca, un cilvēks ir darbinieks tajā” (Bazārovs I. S. Turgeņeva romānā “Tēvi un dēli”), “mēs nevaram gaidīt žēlastības dāvanas no dabas, paņemt tās no viņas – mūsu uzdevums” (I. V. Mičurins) – lūk, izteikumi, kuri atspoguļo šo patērniecisko pasaules uzskatu. Taču pakāpeniski mēs sākam saprast, ka salauzt ir viegli, bet radīt jaunu neiznāk, un iznāk vienīgi surogāts no tā, kas tika iznīcināts. Cilvēks ir attapies, ka, graujot dabas Vienotību, viņš zaudē savas eksistences vidi. Vēl vairāk, viņš pakāpeniski sāk saprast, ka, izrādās, dekorācijas tak ir saprātīgas, ka arī viņas pašas evolucionāri attīstās, ejot cauri saviem izmaiņu etapiem. Cilvēcei, kura pastāvīgi ir cildinājusi savu saprātīgumu kā pārākumu pār dabu, ir laiks sākt šaubīties par savu saprātīgumu. Paradokss ir, ka cilvēka saprātīgums izpaužas tādā mērā, kādā mērā viņš ir gatavs atzīt kā visas Dabas saprātīgumu kopumā, tā arī to, ka apziņa piemīt katram viņas pārstāvim, ieskaitot tos, kurus pieņemts pieskaitīt “nedzīvajai” dabai.

“Vai dzīvniekiem ir saprāts?” – jautājums, kuru cilvēki pēdējā laikā uzdod cits citam, redzot cik lielā mērā arvien biežāk un biežāk dzīvnieki demonstrē inteliģentas uzvedības pazīmes. Daudzu valstu zinātnieki pēta dzīvnieku uzvedību un nonāk pie apbrīnojamiem rezultātiem. To labi ilustrē 2013. gada oktobrī parādījusies ziņa, ka Indija pirmā ir atzinusi delfīnus par personībām un aizliegusi delfinārijus un uzstāšanās ar nebrīvē esošu delfīnu piedalīšanos [2]. Indijas valdība delfīniem ir piešķīrusi “personu, kuras nepieder cilvēku dzimtai” statusu. Saskaņā ar pēdējiem pētījumiem delfīni vēršas cits pie cita pēc unikāla vārda, kuru viņi izvēlas paši, pirms kļūst gadu veci. Viņiem ir raksturīga cilvēkam līdzīga sevis apjēgšana un iesaistīšanās sarežģītā komunikācijas sistēmā ar citiem delfīniem ar gramatiska teikuma struktūras palīdzību.

Diemžēl uz Zemes cilvēki pagaidām vēl nepamana attīstītas apziņas esamības dabas pārstāvjos iespējamību. Taču Visuma mērogos aina ir citāda: “Cilvēks stāv virs augiem un dzīvniekiem uz evolūcijas kāpnēm, bet patiesībā tikai virs zemes variantiem. Visumā ir ļoti attīstītas augu un dzīvnieku civilizācijas, kuras ir varenākas par cilvēkiem. Viņām ir augstāk attīstīta apziņa un saprātīgi likumi, kuri ļauj viņām izdzīvot un plaukt.” [19] Viens no galvenajiem cēloņiem, saskaņā ar kuru cilvēki ilgu laiku atteicās atzīt, ka apkārtējās dabas pārstāvjiem ir apziņa, ir saistīts ar to, ka dažādas dabas valstības savas apziņas attīsta dažādās dimensijās. Cilvēki visas apkārtējās dzīvās būtnes sliecas vērtēt, balstoties uz to, cik lielā mērā viņu darbības var izskaidrot no cilvēka domāšanas un cilvēka reakciju uz ārējiem notikumiem skatpunkta. Evolūcijas tehnogēno ceļu, pa kuru līdz šim ir notikusi un pagaidām notiek cilvēces attīstība, cilvēki uzskata par vienīgo iespējamo. Tie ir lieli maldi, kuru dēļ dzīvnieku pasaulei, tālai no evolūcijas tehnogēnā ceļa, tiek atvēlēta vieta ļoti zemos apziņas attīstītības līmeņos. Taču Visumam nav jēdzienu “augstāk” vai “zemāk” – ir tikai apziņu, kuras attīstās dažādos atbilstošu dimensiju vibrāciju līmeņos, atšķirīgas īpatnības. Viņas nav “labākas” vai “sliktākas” – viņas vienkārši ir citādas. Piemēram, Hatori – viena no Vērša galaktiskajiem atzariem augsti garīgi pārstāvji (viņu kanāls ir Toms Kenjons (Tom Kenyon)), neorganizē matēriju kā spēka mehānisku aizstājēju, neražo lietas un neaudzē barību [17].

Pirms mēs turpināsim sarunu par cilvēku un dzīvnieku savstarpējām attiecībām, aplūkosim, kā savā starpā attiecas dažādas dabas valstības un vibrāciju dimensijas. Ercenģelis Mihaēls vēsta, ka [4]:

“katrai dimensijai jūsu zemes plāna ēteriskās apkārtnes iekšienē ir septiņi apakšlīmeņi...

Pirmā dimensija *minerālā valstība*: Pirmā dimensija un otrās dimensijas zemākie apakšlīmeņi: Minerālā un Augu valstības tiek vadītas stingri instinktīvi, tās ir piepildītas ar Dievišķo Gaismu/devu un stihiju valstību Dzīvību. Pirmās dimensijas vide – elementu, materiālās pasaules būvniecības bloku pasaule no subatomu daļiņām līdz augsnei, akmeņiem un ūdenim, kuri veido Zemes ķermeni...

Otrā dimensija *flora un fauna*: augu un dzīvnieku valstības: Otrās dimensijas Vidējais līmenis – tā ir vieta, kur materializējas Dzīvnieku valstība, tas ir apziņas parādīšanās apakšlīmenis. Sākotnēji Dzīvnieku valstība eksistēja un eksistences līdzekļus saņēma no augu dzīvības – tai nekad nebija paredzēts būt gaļēdāju valstībai...

Trešā dimensija: Kopš cilvēces apziņas krišanās, pirms daudziem tūkstošiem gadu, Zeme un viņas fiziskā vide sastāv no trešās un ceturtās dimensijas komponentēm... Šīs dimensijas saprātīgās būtnes – attīstītākie Dzīvnieku pasaules pārstāvji (ar grupveida apziņu) un cilvēku būtnes, kuriem ir individualizēta dvēseles Apziņa.

Trešā valstība/trešā dimensija: *pirmie trīs apakšplāni*: dzīvnieku/dabas valstība: dzīvnieku pasaules sugas ar augstu apziņu (высокосознательные) – instinkts/zemapziņa.

Trešās dimensijas pirmie trīs līmeņi: Dzīvnieki, kuri pakāpeniski ir attīstījušies augstākajās sugās un attīstījuši ierobežotu jūtošu intelektu sava saprāta diapazona ietvaros (pērtiķi un cilvēkveidīgie pērtiķi), ziloņi, zirgi, suņi un kaķi.

Trešā dimensija: *no ceturtā līdz septītajam apakšplānam*: cilvēku valstība... Tas ir pats zemākais cilvēces izpaušanās līmenis. Galvenā, instinktīvā izdzīvošanas daba sāka attīstīties pakāpeniski, no ierobežotas Es apzināšanās... Cilvēku būtnes sāka atdalīties no bara apziņas, ar kuru reti parādījās kaut kādas ārkārtējas vai individualizētas domas. Zināšanu liela daļa nāca no grupveida instinktīvas dabas un pamata koncepcijām, vecāko nodotām.

Ceturtā valstība/ceturtās dimensijas cilvēku valstība: zemapziņa un apzinātība. Ceturtajā dimensijā momenta “Tagad” apzināšanās pievienojas telpas garumam, platumam un augstumam. Ceturtā dimensija – tā ir emociju, Maija/ilūzijas sfēra – Astrālais plāns... Jums ir jāiziet cauri masu apziņas vērtību sistēmai, kura galvenokārt sastāv no neharmonisku trīsdimensiju vibrāciju sakopojuma. Jūsu uzdevums ir attīrīt vai neitralizēt savas personīgās nesaskaņotās vibrāciju frekvences, lai izietu četrdimensiju apkārtējās vides septiņus apakšlīmeņus un sāktu apzināties savu “Es” Piektās dimensijas apkārtējās vides iekšienē.

Ceturtā valstība no pirmā līdz trešajam apakšplānam: cilvēce/cilvēku valstība. Cilvēku būtnes šajā attīstības etapā izmanto savas dzīvnieka instinktīvās dabas daļu reizē ar zemapziņu un apzinošos cilvēka dabu. No ceturtā līdz septītajam apakšplānam: cilvēka/Garīgās dabas attīstības sākums.”

Minerālās, augu un dzīvnieku valstību zemes plāna evolūcija sākās kopīgi ar cilvēku dzīvības vilni, kad Mēness bija sagatavojis nodošanai uz Zemi dažādas dzīvības formas. Sākumā tika nodota tikai garīgā un mentālā enerģētiskā informācija, uz kuru balstoties, dzīvības plūsmas sāka savu tapšanu dažādās formās [22].

Savvaļas zvēru pieradināšana, kad sāka parādīties dzīvnieki, kuri dzīvoja blakus cilvēkam un kurus viņš izmantoja dažādiem mērķiem, sāka notikt trešajā pamata rasē. Tajos laikos cilvēki prata lidot uz spārnotiem reptiļiem. Un līdz pat Cilvēces Piektās rases formēšanās sākumam tā laika cilvēki atrada savstarpējo sapratni ar daudzveidīgās dzīvnieku pasaules pārstāvjiem. Starp cilvēkiem, augiem un dzīvniekiem valdīja miers un harmonija. Idile tika iztraucēta apmēram pirms četrsimt tūkstoš gadiem, kad uz Zemes “D” globusu sāka nākt evolūcijas augšupejošā atzarojuma Lielās Centrālās Saules Eņģeļu plūsma, kura savā attīstībā bija izgājusi grūtu ceļu caur zemākajām dimensijām. Sāka attīstīties zemkopība, lopkopība, zivju un dzīvnieku gaļas lietošana barībā. Tā laika cilvēces evolūcijas augšupejošā atzarojuma pārstāvjos bija stipras instinktīvas izdzīvošanas dabas, bara apziņas, neharmonisku trīsdimensiju vibrāciju izpausmes.

Pašlaik uz Zemes dzīvojošie dzīvnieki nav unikālas formas Visumā: “jebkura jūsu dzīvnieku, zivju, putnu vai kukaiņu suga kaut kādā pasaulē ir dominējošā saprātīgā suga. Un tā nav fantastika. Tā ir Apziņas un Ķermeņa bezgalīgas formu dažādības Likuma izpausme, par kuru drīz uzzinās jūsu zinātnieki.” [12] Kāpēc tad mēs neredzam saprāta izpausmi dzīvās dabas pārstāvjos? Galvenie cēloņi ir tādi, ka citplanētu civilizācijas – Eksperimenta uz Zemes dalībnieki, nododot savu ģenētisko materiālu dzīvnieku valstības radīšanai un pazeminot tās pārstāvju apgarotības pakāpi, sekoja vairākiem mērķiem. Pirmkārt, nodrošināja apkārtni, apkārtējo vidi Eksperimentam, kura centrālā darbības figūra ir cilvēce, otrkārt, guva iespēju apmaiņai ar enerģētisko informāciju no Zemes caur dzīvnieku pasauli, un, treškārt, guva savu pašu civilizāciju attīstības iespēju:

“Daudzas dzīvnieku sugas pēc būtības bija citu civilizāciju pārstāvji, ieradušies no Galaktikas Piena Ceļš dažādiem stūrīšiem. Taču viņi vairs nebija augstu attīstītas garīgas būtnes – tādas, kādas dzīvoja savās pasaulēs. Kā gan iznāca, ka bijušās garīgi saprātīgās būtnes pārgāja uz dzīvnieku valstību, uz zemāku attīstītības pakāpi? Protams, tiešas pāriešanas no augstākā attīstītības līmeņa uz zemāko nebija. Daudzu civilizāciju pārstāvji savu daudzdimensionālo ģenētiku piešķīra Zemes dzīvnieku pasaules radīšanai. Uz mūsu planētu tika nodots nevis vienkārši ģenētisks materiāls, atnāca tieši apgaroti aspekti no citu galaktiku citām civilizācijām, kuras aktīvi piedalījās un piedalās Lielajā Eksperimentā uz planētas Zeme. Turklāt apgarojoties aspekti ieguva daudz ierobežojumu, kuri neļāva viņiem izpaust savu augsto garīgo sākumu, augsto Garīguma līmeni. Daudzu civilizāciju augstu attīstītas Gaismas Būtnes, sūtot savus aspektus uz Zemi, no vienas puses, palīdzēja attīstīties Eksperimentam. Caur šiem aspektiem (caur iemiesojumiem dzīvniekos) viņa ieguva iespēju ciešai saiknei ar Zemi. Pateicoties dzīvniekiem, vienmēr ir notikusi un notiek enerģētiskās informācijas apmaiņa starp Zemi un tām civilizācijām, kuras palīdz viņai attīstīties un ved pa augstas misijas ceļu. No otras puses, pateicoties enerģētiskās informācijas apmaiņai ar Zemi, īstenojas šo civilizāciju attīstība.” [22]

Valstību evolūcija uz planētām notiek secīgi, no zemākajām dimensijām uz augstākajām. Visas dabas valstības – minerālā, augu, dzīvnieku un cilvēku – uz katras planētas attīstās no nulles. Minerālā valstība, attīstījusies, sagatavo augsni augu valstības attīstībai, augu valsts – dzīvnieku valstībai. Tāpēc dzīvnieku valstības daļa – tās ir augu Monādes, kuras pārgājušas uz nākamo, augstāku pasauli. Dzīvnieku valsts radīja apstākļus, lai uz Zemes parādītos dzīvnieka cilvēks. Interesanti, ka kādas valstības atsevišķa pārstāvja evolūcija notiek tikai konkrētās valstības iekšienē, un pāreju uz citu valstību veic vienlaicīgi visa valstība: “Eksistē progress. Mēs sakām jums, ka jūs neevolucionējat līdz minerālu valstības augstākajam punktam, pārvietojoties tālāk uz augu valstību. Evolūcija notiek ne tā. Visa minerālu valstība pārvietojas uz augu līmeni vienlaicīgi un uzreiz. Visa cilvēce pārvietojas uz eņģeļu realitāti kopā un uzreiz. Lūk, kāpēc jūs pašlaik esat uz šīs pārvietošanās sliekšņa, un mēs sakām jums, ka tas notiks acumirklī. Šī iemesla dēļ jūs kļūstat Cilvēki-Eņģeļi un sperat šo soli uz priekšu.” [21]

Kad mēs sakām, ka cilvēces augšupejošā atzarojuma evolūcija sākās no zemākās, pirmās dimensijas, tas nozīmē, ka uz planētu atnākušo cilvēka būtņu attīstībai tika izieti un apzināti visi ķermeņu varianti – gan dzīvnieku ķermeņi, gan augu, gan pat domājošas baktēriju kolonijas [16]. Sākumā zemes dvēseles iemiesojās fiziskās formās, kuras vislabāk atbilda viņu vēl arvien rudimentārajai sava “Es” jušanai, – vienšūnu organismos. Pēc tam, kad šī pieredze bija iegūta un apgūta apziņā, parādījās sarežģītākas dzīvības formas – viņas radīja apziņa, atbildot uz to, kādas iekšējās vajadzības un vēlmes bija zemes dvēselēm, kuru kolektīvā apziņa sākotnēji mita uz Zemes [9]. Jaunu sugu kā sarežģītāku fiziskās izpausmes līdzekļu parādīšanās un zemes dvēseļu iemiesošanās šo sugu individuālos pārstāvjos ir liels dzīvības un apziņas eksperiments.

Zemes dvēseles eksperimentēja ar visiem dzīvnieku dzīvības formu veidiem. Viņas iemitinājās vairākos fiziskā ķermeņa veidos dzīvnieku valstībā, bet ne visas sekoja vienai un tai pašai attīstības līnijai. Dvēseļu attīstības ceļi ir ļoti daudzveidīgi, galvenais dzenulis šeit ir vēlēšanās izpētīt jaunu dzīvības formu, pieredzes un izpausmes slāpes. Kad evolūcija uz Zemes bija pienākusi pie cilvēka rašanās, tas iezīmēja sākumu svarīgam etapam dvēseles apziņas attīstībā uz Zemes. Lielajā dzīvības eksperimentā zemes dvēselēm parādījās iespēja ieiet ego etapā – individuālas, nevis grupveida apziņas attīstības etapā. Cilvēka radīšana ļāva viņām pētīt dzīvības formu, kurai piemīt brīvā griba. Uz to laiku eksistējošie augu valstība un noteikti dzīvnieki, zivis un putni bija ar mieru būt par barību cilvēces valstībai noteikta laika intervāla garumā.

Taču ir jāatzīmē, ka līdz cilvēces augšupejošā atzarojuma atnākšanai uz Zemi dzīvnieku loma bija cita. Dzīvnieku valstība tajos laikos gāja savu attīstības ceļu paralēli cilvēcei, harmoniskā sadarbībā un cieņā. Būtiski atšķīrās arī tā laika dzīvnieku ārējais izskats. Daļēji informācija par tiem laikiem ir nonākusi līdz mums pasaku, leģendu, teiksmu veidā, daļēji – balstoties uz arheoloģijas atradumu analīzi. Piemēram, daudz maldu ir par dinozauriem:

“Cilvēki ir pieraduši domāt par reptiļiem kā pār kādiem savvaļas dzīvniekiem. Bet bija laiki, kad reptiļiem piemita augstākais saprāts. Uz Zemes eksistēja dinozauru – kā augsti attīstītu būtņu – civilizācija. Un bija tādi laiki, kad viņi mijiedarbojās ar cilvēkiem ne tikai kā līdztiesīgi partneri, bet arī kā cilvēku vecākie brāļi. Tamlīdzīgs stāsts notika mazliet vairāk nekā pirms trīs miljoniem gadu.” [11]

Ļoti cieša sadarbība tajā etapā izveidojās starp cilvēci un drakoniem. Drakoni guva labpatiku, kalpojot cilvēkiem simtiem tūkstošu gadu ilgi Lemūrijas laikā, kad dzīvība atradās vispilnīgākajā harmonijā. Bērni ar sajūsmu nāca rotaļāties ar drakoniem, kuri nereti ļāva viņiem uzrāpties drošā vietā starp milzīgajiem spārniem un ņēma viņus līdzi lidojumos virs zemes [6]. Tajā laikā gandrīz katrs pēc savas vēlēšanās varēja pacelt vai nolaist vibrāciju līmeni no trešās dimensijas frekvences līdz piektās frekvencei, kļūstot vibrāciju ziņā ļoti viegls. Tāpēc neeksistēja nokrišanas briesmas, jo gan cilvēki, gan drakoni ieguva pilnīgu kontroli pār saviem ķermeņiem.

Mūsu pasaulē joprojām ir atlikuši daži drakoni, ne mazums viņu pašlaik ir atgriezušies, lai palīdzētu planētai un cilvēcei atjaunot līdzsvaru ar dabu planētas transformācijas laikos. Daži no viņiem ir masīvi, sasniedz 50 metru izmēru garumā un izstaro zelta gaismu. Viņi pārsvarā eksistē augstākā paralēlā pasaulē, bet tāpat reāli eksistē mūsu fiziskajā pasaulē. Viņi ir klātesoši Jeloustonā, Grand Teton, Šasta Kalnā, Himalajos, Karakorumā, Šang Po, Havajās, Indonēzijā un Antarktīdā – vairumā no vulkāniskajiem pazemes reģioniem un augstkalnu ķēdēs, kurām ir magnētiski kristāliski lauki [3]. Virsmas drakoni mīt ļoti augstās augstienēs, uz terasēm, alās un katlienēs attālos rajonos magnētiski kristāliskās kalnu ķēdēs. Faktiski viņus redz retos gadījumos, pat fotografē, taču noliedz viņu realitāti kā ilūziju vai mistifikāciju. Viņi šeit ir klātesoši pilnīgi fiziski, taču ir neredzami mūsu redzes orgāniem, jo vibrē uz piektās dimensijas Gaismas Valstību frekvences. Viņu enerģija ir planētai dziedinoša, jo tajā lieliski ir nolīdzsvarotas stihijas. Viņi strādā ar Augšupceltajiem Meistariem, Aštara Komandu, Starpgalaktisko Brālību un sīriusiešiem planētas „kundalini” spēka, leju, portālu utt. vadīšanā. Bez viņu atbalsta planētai un cilvēcei būtu bijis sarežģīti veikt pāriešanu uz augstākām dimensijām bez planetāro stihijas spēku satricinājuma.

Tajos laikos bija maz būtņu, kuras varēja līdzināties drakoniem saprātīgumā, līdzcietībā, spēkā un skaistumā, ja nu vienīgi skaistais un cēlais Zirgu Ģimenes pārstāvis – Vienradzis. Vienradži bija dzīvnieki ar pašām augstākajām vibrācijām uz planētas. Atrodoties smalkajā pasaulē, viņi arī pašlaik palīdz pacelt planētu apziņas ziņā. Viņu misija – mīlēt un kalpot cilvēkiem, piesātinot planētu ar maģiskām enerģijām [17]. Viņi atnāk pie romantiskām dvēselēm, kuriem sirdī ir fantāzija un gaisma, un cenšas, lai šī gaisma cilvēkā nedzistu, iedvesmojot uz cēlu rīcību un labiem darbiem.

Eksistē vēl kāds no Zirgu Ģimenes dzimtas, kuru mūsdienu cilvēki uzskata par pilnīgi mītisku. Tie ir kentauri. Taču izrādās, ka arheologi pēdējās desmitgadēs ir atraduši vairāk nekā desmit kentauru skeletu, no kuriem daudzi bija diezgan labi saglabājušies [1]. Kalifornijas dabaszinātņu institūta profesors Dž. R. R. Epšteins pēc profesora Gerasimova metodes atjaunoja kentaura ārējo izskatu. Kentaura izmēri: skausts – apmēram metra augstumā, no priekšējiem nagiem līdz paurim – apmēram metrs astoņdesmit. Kentauri tika radīti vienlaicīgi ar cilvēkiem kā saprātīgas rases variants, taču cilvēki savā attīstībā apsteidza kentaurus lielākas piemērošanās spējas dēļ. Kentauri eksistēja vairākus tūkstošus gadu, pavadot saprātīgu būtņu civilizācijas. Viņiem piemita zināšanas maģijā un vides vadīšanā, un viņi pat atklāja maģijas skolas, kur apmācīja planētas saprātīgos iedzīvotājus [17]. Viņu atlieku mazais skaits ir izskaidrojams ar to, ka kentauri neraka kapus. Tie apbedījumi, kuri ir atrasti pašreizējā laikā, ir tikuši cilvēki veikti.

Ne pārāk tālā nākotnē cilvēcei atklāsies zaudēto zināšanu slāņi, kuri parādīs, cik apbrīnojama ir bijusi cilvēces agrīnā vēsture. Tajā atradīsies vieta gan pasakainajiem elfiem, rūķiem, undīnēm, gan saprātīgiem dzīvniekiem, gan fantastiskām citplanētu civilizācijām, gan ar intelektu apveltītiem robotiem.

Samērā ar to, kā cilvēces evolūcijas augšupejošā atzarojuma pārstāvji izklīda un dibināja viņiem sagatavotās teritorijas, mainījās arī Zemes dzīvnieku pasaule. Augšupejošā atzarojuma cilvēce izrādījās diezgan agresīva suga, izspiežot un iznīcinot tos augu un dzīvnieku valstību pārstāvjus, kurus nevarēja pieradināt un kuri ar viņu konkurēja dzīves telpas iegūšanā. Daudzi dzīvnieki savas evolūcijas turpināšanai bija spiesti pārvietoties uz paralēlām realitātēm vai, samērā ar gatavību, augšupcelties uz augstākām dimensijām. Dzīvnieku pasaules mainīšanos veicināja arī planetāra līmeņa kataklizmas, kuras pavadīja planētas blīvuma paaugstināšanas procesus samērā ar Eksperimenta sagatavotību un izvēršanu. Blakus cilvēkam palika tās dzīvnieku sugas, kuras ar viņu saistīja vienots mērķis – Lielā Eksperimenta izpildīšana. Turklāt dzīvnieku uzdevums – atbalstīt cilvēci, kas izpaužas sekojoši:

„1. Lai uzturētu bioloģiskās dzīves balansu – to enerģiju ciklu, kurš jums vajadzīgs, lai eksistētu tajā, ko jūs saucat par „dabu”.

2. Lai būtu lietojami. Jā, tā ir taisnība. Daudzi eksistē jūsu eksistences atbalstam, un tas ir likumsakarīgi. Starp Cilvēku un dzīvnieku eksistē harmonija, un vienmēr ir eksistējusi. Atceraties vērsi, kurš pēc savas gribas atnāca uz iezemiešu cilti, lai tiktu upurēts, kad viņu pasauks? Tie ir stāsti, kurus jums vajadzētu atkal izpētīt. Šodienas kultūras neadekvātums ir tajā, kā apietas ar šīm vērtīgajām būtnēm. Vai jūs zināt – ja viņu nāves mirklī būtu cildināšanas ceremonija, tad viņi sniegtu jums lielāku labumu? Vai jūs zināt, ka eksistē ceremonija, kura tādā veidā atnestu labumu cilvēkam? Iespējams, ir pienācis laiks, lai jūs to ieraudzītu.

3. Lai būtu mīlēti un mīlētu. Daudzās kultūrās dzīvnieki kalpo kā bērnu aizstājēji, kurus mīl un par kuriem rūpējas. Tas ir ārkārtīgi svarīgi daudziem un nodrošina viņu balansu un centrējumu.

Vai dzīvnieki par to visu zina? Fundamentālā līmenī – zina. Ne tā, kā zināt jūs, taču šūnu apzināšanās līmenī viņi saprot: viņi ir šeit, lai kalpotu planētai Zeme. Ja jūs viņus godāsiet visus trijos punktos, tad rezultāts būs līdzsvars. Jūsu jūtas pret viņiem un jūsu apiešanās ar viņiem ir ļoti svarīgas. Mīkstiniet jūsu reakcijas ar garīgu loģiku, ka dzīvnieki un viņu kalpošana cilvēcei ir piemērota.” [10]

Dzīvniekiem piemīt grupveida dvēseles. Apziņa, kura iemiesojas dzīvnieku ķermeņos, ir organizēta ievērojami vienkāršāk nekā saprātīgā cilvēku apziņa. Turklāt dzīvnieku grupveida dvēseles atsevišķi fragmenti var iegūt vienu vai otru pieejamo pieredzi. Viens no cēloņiem, kāpēc dažas dzīvnieku sugas dzīvo blakus cilvēkam, ir iespēja iegūt dvēseles individualizācijas un apziņas sākuma pieredzi. Augstākie dzīvnieki, piemēram, primāti (pērtiķi un cilvēkveidīgie pērtiķi), ziloņi, zirgi, suņi un kaķi nākotnē, noteiktā „Augšupcelšanās procesa” etapā, tiks „apgaroti” un apveltīti ar individualizētu „Es” apziņu [4]. Viena no pasaulēm, ar kuru pašlaik ir aktīvi sākusi mijiedarboties mūsu pasaule, ir dažu augšupceltu dzīvnieku pasaule. Kaķi, suņi, pērtiķi un dažas citas dzīvnieku pasaules sugas šajā pasaulē iegūst savu veselumu un tajā pašā laikā, – vairāk individualizējas. Ja cilvēki, iepazinuši sadalījumu, individualitāti, pašlaik tiecas izveidot kolektīvu apziņu, tad mājdzīvnieki, otrādi, dzīves kopā ar cilvēkiem procesā saņem no mums enerģētisku informāciju viņu individualitātes attīstīšanai, personības attīstīšanai [13].

Iekšējos Plānos visi dzīvnieki ir ļoti saprātīgi un visai būtiski atšķiras no mūsu priekšstatiem par viņiem. Daži no viņiem vada pasaules un planētas [5]. Visiem dzīvniekiem, tāpat kā visām cilvēku būtnēm, piemīt virsdvēsele jeb augstākais „Es”, taču viņš pēc savas dabas nedaudz atšķiras. Atšķirība ir tāda, ka viņi ir radīti kā citādas, nekā mūsējā, dabas valstības daļa, taču viņi, tāpat kā cilvēki, ir daudz grandiozāka, Dievības cita aspekta paplašinājumi.

Vai dzīvniekiem eksistē reinkarnācija? Kas attiecas uz mājdzīvniekiem, kuru uzdevuma būtība ir palīdzēt cilvēcei, tad – jā, viņi reinkarnējas. Vēl vairāk, bieži viņi atriežas tajos pašos rajonos, no kuriem aizgāja, lai mēs atkal varētu viņus atrast! [10] Taču kopumā dzīvnieki, kā likums, neizdzīvo tik daudz dzīvju kā saprātīgās dvēseles, jo viņu pieredzes sfēra ir šaurāka.

Bet vai cilvēki var iemiesoties dzīvniekos? Jā, iespējami arī tādi varianti. Dažos kaķos iemiesojas augstu attīstītas būtnes, spējīgas paust spilgtu individualitāti – piemēram, augsti Gari no Sīriusa. Vairums mūsu dzīvnieku – tās ir jaunas dvēsele, kuras vēl nav bijuši cilvēki, taču varbūtība, kas tas notiks, ir ļoti liela, un tā notiek daudz biežāk, nekā mēs domājam, jo dvēselēm ir bagātīgas iespējas, lai pētītu blīvās realitātes:

„Mēdz būt gadījumi, kad lieli meistari paši izvēlas ieiet zvēru valstībā, lai pabūtu citā dimensijā dzīvnieka veidā un pabeigtu savu kontraktu vai vairākus kontraktus ar citiem dzīvniekiem. Tas notiek daudz biežāk, nekā jūs iedomājaties. Vai ir iespējams, ka cilvēks ir spējīgs spert soli atpakaļ pa evolūcijas līniju un pieņemt dzīvnieka formu? Mēs jums sākām, ka iespējams ir ne tikai tas. Lieli meistari var atkāpties arī piecus soļus atpakaļ un nonākt pat minerālu valstībā. Arī tas notiek biežāk, nekā jūs domājat. Un, kad viņi pabeidz tādu iemiesojumu, viņiem ļauj atriezties tajā punktā, kur viņi bija pirms tā sākuma.” [21]

Dzīvnieki spēj mitināties daudzās dimensijās. Dimensiju daudzējādībā un to saplūdināšanā dzīvnieki ir lieli skolotāji. Viņiem piemīt spējas brīvi iet cauri dimensijām [7]:

„Vai esat kādreiz novērojuši sekojošu parādību: vienā momentā jūs redzējāt putnu vai dzīvnieku, bet nākamajā mirklī viņi jau ir pazuduši? …Kukaiņi un vardes, piemēram, atver ceļus starp dimensijām ar skaņas palīdzību. Citi ar skaņas palīdzību var veikt ceļojumus. Visi ceļo sapnī, apmeklējot citas realitātes… Vaboles, tārpi un vardes zina, ka viņi no vienas realitātes pāriet citā. Viņi aiziet uz citām pasaulēm un tajā pašā laikā paliek šeit konkrētajā pasaulē…

Kukaiņi ir daudzu dimensiju būtnes. Viņi kalpo kā daudzu pasauļu glabātāji un vārtu sargi. Daži no dieviem-radītājiem ārēji un rakstura ziņā ir līdzīgi kukaiņiem. Eksistē cilvēki, kuri ir fotografējuši būtības vai kontaktējušies ar būtībām, kuras daļēji ir izskatījušās kā cilvēki, un daļēji – kā kukaiņi. Dievi-radītāji veidoja sevi formu daudzveidībā, lai kļūtu šeit par savas sugas klusējošiem pārstāvjiem…

Kad varde dzied, viņa ar skaņas palīdzību atver durvis uz citām dimensijām – īpaši kukaiņiem, kā arī dažādiem dzīvnieku valstības pārstāvjiem. Vardes un kukaiņi notur noteiktu vibrācijas frekvenci, un viņiem piemīt noteiktas spējas. Kad vardes kurkst mierīgā dienā vai naktī, viņas rada harmonisku jēgu, noteiktu enerģētisku impulsu. Apkārtējās enerģijas var ieiet šajā skaņas spinā un viegli iegūt no viņām pašām atšķirīgas dzīvības formas pieredzi…

Visi dzīvnieki ir daudz ciešāk saistīti ar daudzām dimensijām. Viņi var daudz ko iemācīt cilvēkam, nododot viņam citu dimensiju zināšanas. Daži cilvēki spēj saplūst ar dzīvnieku apziņu, pētīt dzīvnieku valstību un iegūt dzīves pieredzi Dzīvās Bibliotēkas iekšienē…

Kurš no jums nesen ir sarunājies ar savu kaķi vai suni? Saziņa ar dzīvniekiem palīdz saasināt jūsu uztveres spēju, sensitivitāti un izved jūs uz jaunu lēmumu pieņemšanas līmeni, jo dzīvnieki un augi savas zināšanas gūst tieši no Zemes. Viņi ir lieliski informēti par to, kas notiek, un pacietīgi gaida, kad jūs atzīsiet faktu, ka viņi var jums palīdzēt un dot padomu. Viņi var izstāstīt jums savus dziedināšanās noslēpumus, parādīt, kur atrodas enerģētiski labvēlīgas vietas. Viņi var jums to visu parādīt. Viņi zina. Un zināt, kāpēc? Viņi neekspluatē dabu un Zemi. Viņi nemanipulē. Kamēr jūs kā suga ekspluatēsiet citas sugas, Zemi un pašus cilvēkus, Zeme neatklās jums savus noslēpumus.” [7]

Mēs paspēlējam dzīvniekiem daudzās nozīmēs – fiziskajā spēkā, izturībā, imunitātē, izdzīvošanas spējā, maņu orgānu asumā. Īpaši jūtams tas ir dzirdes uztveres sfērā. Diezin vai daudzi no jums agrāk ir aizdomājušies, cik lielu lomu skaņas spēlē dabas pasaulē un cik svarīgi ir, lai mēs pētītu dabas vibrācijas. Problēma ir tajā, ka, kad mēs šīs skaņas atskaņojam no magnetofona lentēm vai no citām iegaumējošām ierīcēm, tās neskan precīzi, jo ieraksta procesā tiek zaudēta svarīga informācijas daļa, kuru nav iespējams saglabāt ar tehnisku līdzekļu palīdzību. Mēs nevaram atveidot dabu, bet tehnoloģiskie sasniegumu patiesībā tikai novirza mūs no īstenās sapratnes par to, kas mēs esam.

Skaņas kā vibrāciju viļņi caurauž ne tikai mūsu, bet arī daudzas citas dimensijas. Vaļi kā vieni no vissmalkāk jūtošajām būtnēm uz planētas, saka, ka Zemes dziesma ir dzirdama neskaitāmi daudzos Galaktikas stūrīšos. [20] viņi vēsta:

„visa dzīvo būtņu pasaule – visas apziņas vienības, visas dzīvības formas – reaģē un rada formu no skaņas. Skaņa, nevis gaisma, – lūk, galvenais radīšanas elements fiziskajā pasaulē. Vizuālā uztvere, pats ierobežotākais izzināšanas spektrs, uz kuru galvenokārt paļaujas cilvēks, ir sekundārs. Lai izietu aiz tā ietvariem, uz pasaulēm, kuras jūs saucat par „augstākajām” dimensijām, jums nepieciešams sajust dzīvības skaņas mūzikas, kura spēlē jūsu dvēsele, formā…

Kamēr cilvēki koncentrējas uz šo visai šauro apzināšanās spektru, vizuālajā diapazonā, pārējās dzīvās būtnes ieklausās Visuma skaņās – no Zemes skaņām līdz tām, kuras nāk no tālām realitātes robežām. Kopumā cilvēce ir pazaudējusi spēju uztvert skaņas savas uzmācīgās apmātības ar redzēšanu dēļ. Tas ir jūsu sugas pieķeršanās materiālās pasaules – formu pasaules – ierobežojumiem viens no  pašiem acīmredzamākajiem cēloņiem.

Skaņa vēsta par attiecībām telpā – proporcijām, viļņiem un vibrācijām. Fiziskā gaisma vēsta tikai par daudz iluzorākiem raksturojumiem.

Mēs skaņas redzam savā galvā. Pateicoties tam, mēs redzam saaustā Multiversuma struktūru. Mēs  redzam pasauļu harmonijas, ritmus un to saplūšanu vienotā laukā.

Mēs redzam viļņa garumu, mēs redzam skaņu ātrumu un izmēru, kad tās iet pa mūsu ķermeņiem spiediena, enerģijas – tādas intensīvas enerģijas – veidā…

Skaņas, kura atskan telpā, struktūras it nemaz nav nejaušas un haotiskas tur, kur valda miers un mīlestība. Dabā viss ir saistīts cits ar citu ar skaņas palīdzību.”

Dzīvnieki ir lieliski, un daudzi no viņiem ir gudrāki par cilvēkiem. Mēs ļoti reti atzīstam, ka dzīvniekiem ir neticama apzinātība, un tā ir viena no mūsu pašām nopietnākajām kļūdām: mēs nenovērtējam apbrīnojamo prātu un apzinātību, raksturīgu dzīvnieku, augu un pat minerālu valstībām, kuras šajā brīnišķīgajā, dievišķīgajā sfērā ir kaimiņos cilvēku rasei. Atšķirībā no cilvēkiem dzīvnieki nekad negarlaikojas un nekad neapdomājas, ko viņiem darīt. Viņiem ir daudz, daudz nodarbju un piedzīvojumu, kurus mēs uz šodienu nespējam saprast.

Dzīvnieki zina – kad viņi mirst, viņu eksistence nebeidzas, viņiem ir iedzimts viedums un uzticēšanās dzīvei.

Viens no dzīvnieku uzdevumiem ir apmācīt mūs. Viņi kā spogulis atspoguļo mums mūsu pašu aspektus, nepieciešamus apzināšanai. Viņi pat pārņem savu saimnieku raksturu. Dzīvnieki pašreizējā momentā atspoguļo mums tās sāpes, kuras mēs paši izjūtam kā garīgi, tā arī psiholoģiski [7]. Daudzi mājdzīvnieki, vadoties pēc dziļas uzticības un mīlestības pret jums, savāc mūsu slimības, lai parādītu mums to, ko mēs nevaram ieraudzīt paši. Taču viņi spēj arī dziedināt cilvēkus, jo jūt slimības… smaržu. Tāpēc pēdējā laikā populāra kļūst pet-terapija (zooterapija jeb animaloterapija) –

Turpinājums nākošreiz...