Galvenie » 2013 » Marts » 31 » Draugs Minops. Cilvēka fiziskais ķermenis,
23:20
Draugs Minops. Cilvēka fiziskais ķermenis,
Draugs Minops. Cilvēka fiziskais ķermenis,
kā instruments izzināšanai

2012. gada 7. jūlijā

Cilvēki dzimst ar vienādu hromosomu komplektu, vai, var teikt, ka jums visiem ir vienāds fiziskais ķermenis, kā instruments apkārtējās dzīves izzināšanai. Var būt nelielas atšķirības, bet tās nav būtiskas. Kad bērns aug, viņš pasauli izprot tieši ar sava ķermeņa palīdzību: silti vai auksti, mitrs vai sauss, mīksts vai ciets un tā tālāk. Vēlāk šī izzināšana kļūst sarežģītāka, kad jūtu orgāni kļūst pilnīgāki. Tās būtnes uzdevums, kura iemiesojās cilvēciskā ķermenī, izzināt to pasauli, kura viņu apņem.

Īstenībā pasauļu ļoti daudz un viņas nav līdzīgas viena otrai. Tā pasaule, kurā iemiesojāties jūs, bija augsto būtņu radīta ar noteiktu mērķi. Šis mērķis - izzināt pašam sevi. Tāds uzdevums stāv katra cilvēka priekšā. Tas varbūt šķitīs dīvaini, taču jūs paši sevi it nemaz nepazīstiet. Jums no bērnības tiek dots zināšanu standarta komplekts, kas ar jums paliek līdz pēdējai stundai. Maz kurš no cilvēkiem cenšas uzzināt kaut ko mazliet vairāk par to. Tādus cilvēkus var saskaitīt uz jūsu rokas pirkstiem. Kad cilvēks nonāk pie sapratnes, ka viņš nepazīst pats sevi, tad tas nozīmē, ka viņš garīgi pamodies. Un šeit sākas pats interesantakais viņa dzīvē. Vienīgais instruments sevis paša izzināšana - tas viņa personīgais ķermenis. Ķermenis, kuru viņš uzskatīja pašu par sevi saprotamu, izrādās ir kaut kas cits. Var teikt, ka cilvēks sāk to, ko sauc par garīgo praksi. Viņš sāk izstudēt pats sevi. Viņš sāk saprast, ka fiziskais ķermenis nepastāvīgs, mainīgs, neparedzams. Nekad iepriekš nevar pateikt, kā viņš izturēsies vienos vai otros apstākļos. Un cilvēks sāk eksperimentēt pats ar sevi. Tas, kas viņam atklājas, tādu eksperimentu rezultātā, pārsteidz iztēli. Izradās, ķermenis saprātīgs, viņš var kā attīstīties tā arī degradēties. Viņš var novecot, bet var arī kļūt jaunāks, pie kam, dažreiz pat ļoti stipri. Šo pārsteidzošo ķermeņa īpašību sauc alķīmija, un tie, kuri pirmo reizi izdarīja tādu atklājumu, sāka sevi saukt par alķīmiķiem. Jaunības atgriezšana kļuva priekš viņiem pašmērķis un pašizziņas procesu apturēja.

Daži gāja tālāk sevis izzināšanā un viņus nosauca par okultistiem, ezotēriķiem un mistiķiem. Tie ir cilvēki, kuri pa pašizziņas ceļu pavirzījās tālāk par citiem, vēl ir tie, kurus sauc jogi - līderi tie. Īsti jogas tikai vieninieki, bet tie, kuri praktizē asanus - miljoni. Taču viņi ceļā uz pašizziņu un tas priecē.

No tagad dzīvojošiem cilvēkiem līdz galam sevi nezina neviens. Tādēļ, ka pašizziņas procesā cilvēks ne vienkārši uzzina kaut ko jaunu par sevi, bet viņš vienkārši mainās pastāvīgi, tas ir, it kā pašpilnveidojas, bet šim procesam robežu nav. Pilnība nesasniedzama, viņa vienmēr priekšā. Iestājas tāds moments, kad cilvēks pārstāj būt cilvēks, bet kļūst pusdievs, bet pēc tam arī dievs. Taču pašizziņas process ar to nebeidzas. Nebeidzas, bet kļūst arvien aizraujošāks. Mēs visi - nākošie dievi, atceraties to un nekad neapstājieties pie sasniegtā.

Jūsu vecais draugs Minops.
2012.gada 7.jūlijā.

Avots: http://kuthumi.ucoz.ru/publ/diktovki_2011/diktovki_ehl_morii/fizicheskoe_telo_cheloveka/10-1-0-155 (latviskoja, intuitīvi, Eslauma 07.07.2012., ievietots Internet-saitā: http://spekavots.ucoz.ru/ 31.03.2013.)
Skatījumu skaits: 414 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: