Galvenie » 2015 » Maijs » 22 » Gaismas Pilsēta virs Sungiras
11:27
Gaismas Pilsēta virs Sungiras

Gaismas Pilsēta virs Sungiras

Vladimirs Kostins, Krievija
Sākumu Sungiras vēsturei lasiet V.Kostina rakstā "Ko pastāstīja Sungira", Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 5(17) 2014.
(Latviskojums lasāms: http://spekavots.ucoz.ru/news/ko_psatastija_sungir/2015-05-18-1464 )

Negaidīti pienāca doma: jābrauc uz Sungiru. Nākošajā dienā es grasījos braukt uz Vladimiru, lai nopirktu produktus un Jaungada dāvanas. Bet Sungiras apmeklējums tika plānots uz vēlāku laiku - lai sapulcinātu grupu un vadītu tur meditāciju. Taču Sungira aicināja mani vienu. Tātad, jābrauc.
Pieturējās sals, naktī aukstums līdz mīnus 23. Atbraucot Vladimirā un pilsētas autobusā, nokļūstot līdz pieturai "Sungira", es, aukstumā drebinoties, gāju pa ceļu, kas sākumā ved starp garāžām, bet pēc tam iziet uz sungiras izrakumiem. Lauks izskatījās dievišķi balts. Vasarnīcu sezona beigusies, bet vasarnieku mašīnas nevagoja lauku. Es gāju pa neskarta sniega baltumu līdz laukuma centram un apstājos netālu no izrakumiem.
Vienam meditēt vienmēr grūti, taču jau tuvojoties Sungirai, manā apziņā notika kaut kāda sakustēšanās. Un, stāvot laukuma centrā, nesteidzoties meditēt, es redzēju kā telpa virs Sungiras sāk mainīties. Tur parādījās mirdzošas, zeltītas ugunis un drīz manā priekšā parādījās Gaismas Pilsētas apveidi. Un pilsēta nonāca pat ne no augšienes, kā tas parasti mēdz būt, bet vienkārši izauga uz zemes. Mirdzums pastiprinājās un es sāku Gaismas Pilsētā pamanīt zeltītus cilvēku apveidus, kuri gāja man garām. Mūsu pasaules tik ļoti satuvinājās, ka arī es varēju gaismas ķermenī ieiet pilsētā un pa to pastaigāties, aplūkojot neskaidrās celtņu kontūras.
Redzējums drīz izgaisa, un es izrādījos atkal viens tīrā laukā. Man kļuva skaidrs, ka Sungiras zeme, tiešām svēta, šeit atrodas sakaru portāls ar piekto dimensiju.
Izejot no Sungiras lauka, es šķērsoju trasi, lai pastrādātu ar austrumu virziena telpu, par kuru bieži atgādināja Melisa, un kur plānojās radīt Garīgi-Ekoloģiskās Civilizācijas Saudzējamo zonu. Vienā vietā, birzītē pie ceļa, bija izcirsta stiga, un kad es tur iegāju, manā priekšā pavērās sungiras ielejas panorāma. Pa labi izkārtojās Bogoļubovas vienstāvu mājas, pa kreisi - Vladimiras celtnes, bet tālāk priekšā pavērās praktiski neapdzīvota telpa.
Es pacēlu rokas, lai sajustu telpas enerģiju. Taču tā neatsaucās. Telpa vēl gulēja. Un es izlēmu, ka ar šo telpu jāpastrādā grupā. Ar to mana sazināšanās ar Sungiru beidzās un es, veicis iepirkšanos, atgriezos mājās.
Tuvojās jaungada nakts, taču noskaņojums bija nomācošs. Mani plosīja, šķietami, nesavienojamas enerģijas. Es, kopā ar savu komandu, darbojos Lemūriešu Kriestālu aktivācijā un šādā darbā jāiedziļinās ar visu dvēseli. Bet šeit nu izvirzījās Sungiras tēma, priekš kuras darba arī jāatdodas pilnībā. Pie tam, savas iestrādes par Sungiru, es gribēju atdot mūsu apmetnes iedzīvotāju un visu anastasijiešu kustības dalībnieku izlasīšanai. Taču enerģijas šeit citas. Ne visiem būs skaidrs tas par ko es rakstu, bet citi vispār pret to var izturēties negatīvi. Šīs telpiskās enerģijas ieplūda manī, izraisot fiziskas sāpes.
Kā risināt izvirzīto uzdevumu? Intuitīvi es sapratu ka jābūt apkopojošam punktam, kas apvienos nesavienojamos virzienus vienā veselumā. Bet kur tas sakopošanas punkts. Mana apziņa negaidīti pacēlās augšup, smalkajā plānā. Un tur es ieraudzīju mūsu Dzimtā ciema visu iedzīvotāju Augstākos "Es". Mūsu augstākie aspekti tur jau savienojās Vienā Kolektīvā gaismas Būtnē, vienā organismā. Viņi brīnišķīgi informēti/zinoši par to darbu, kuru es risinu un visādi atbalsta to. Ja cilvēku ego-apvalki var izrādīt pretestību, tad viņu Augstākie "Es" uz viņiem izrādīs nomierinošu ietekmi. Es tiešām redzēju, kā Augstākie "Es" noņēma no manis mokošās poblēmas.
"Brīnišķīgi! - sajūsminājos es, - jautājumā par Sungiru jāsadarbojas ar Augstākajiem "Es". Šeit mēs vienoti un uzmanību ego-apvalku reakcijai, nepievērst".
Viena problēma bija daļēji atrisināta. Taču tūliņ radās cita. Augšupcelšanas process - smalks, intīms jautājums, kur domām dalīties var tikai ar cilvēkiem to saprotošiem. Taču nevar to nolikt plašas, nezinošu cilvēku auditorijas priekšā. Darbs ar Sungiru prasīja plašas auditorijas piesaistīšanu, bet šeit dažādas enerģijas, līdz pat zemām vibrācijām. Kā atrast risinājumu?
Man gribējās Jauno Gadu pavadīt "cilvēciski" un nosēdēt līdz atvēlētiem pulksten 12-iem, bet pēc tam doties gulēt. Taču negaidīti man uznāca tāds smagums un miegainība, ka pacietība neizturēja... Un es, novēlot visai cilvēcei patīkamu jaungada nakti, saklāju gultu un, iekārtojies zem siltas segas, tūliņ iegrimu ciešā miegā.
Taču pēc pusnakts ar mani sāka kaut kas notikt. Ķermeni .../корёжило ?/ un lauza. Acīmredzot, notika transformācija. Pēc tam redzēju sapni, kurā caur galvu uz āru izgāja maza bumbiņa vai atoms. Un tas manī radīja atvieglojuma ieelpu. Notika!!! Un tālāk jau es gulēju kā nevainīgs mazulis.
No rīta pamodos atsvaidzis. Tās problēmas, kas mani mocīja vakar, precīzāk, pagājušajā gadā, aizgāja. Es sajutu iekšēju mierinājumu. Pirmo jaungada dienu pavadīju meditācijās. Bet nākošās dienas rītā, kad mans stāvoklis pilnīgi nostabilizējās, izlēmu palasīt Žurnālu "Mirovoi Čenneling" 2014.gada Nr 6(18). Daļu rakstu es jau biju izlasījis, bet tagad izlēmu izlasīt pārējos. Un šī žurnāla pats pirmais raksts "Dievišķās Evolūcijas Laboratorija" {Latviskojums: http://spekavots.ucoz.ru/news/dieviskas_evolucijas_laboratorija/2015-03-08-1391 } izraisīja vētrainu emociju uzliesmojumu. Šeit bija tas, ko es tik mokoši meklēju pēdājās dienās.
Rakstā ir runa par pašaugšupcelšanos. Priekš tā, lai īstenotu augšupcelšanos, nepieciešams veikt divas operācijas.
1. Caur tīru nodomu radīt daudzdimensionālo ķermeņu kompleksu.
2. Ievietot šajā kompleksā Dievišķo fraktālu ar nosaukumu "Antahara". Un es tūliņ izteicu šos nodomus.
"Es izsaku tīru nodomu Daudzlīmeņu Ķermeņu Kompleksa izpaušanai manā realitātē pašaugšupcelšanās īstenošanai.
Es izsaku tīru nodomu Dievišķā fraktāla ANTAHARA aktivizēšanai manā Daudzlīmeņu Ķemeņu Kompleksā"
.
Cik viss vienkārši! Vārds fraktāls nozīmē "līdzība". Dievišķais fraktāls - tā Dieva daļiņa. Mēs zinām, ka Dievs visā un viss Dievā. Dievs vienlaicīgi eksistē bezgalīgi daudzās pasaulēs un dimensijās. Un augšupcelšana - tas ne ārējais, bet iekšējais process. Jāsavienojas ar Dieva Punktu - Antahara tava "Es" iekšienē un tu iemanto spējas izpausties jebkurās pasaulēs un dimensijās. Šo punktu taču man jau agrāk parādīja kristāls Monotrons. Tagad es uzzināju viņa nosaukumu un darba paņēmu ar viņu.
Pēc kāda brīža es sēdos meditēt un ieraudzīju, kā manī veidojās vienots Daudzdimensionāko Ķermeņu Komplekss. Zinot tālāko ceremoniju, es pieaicināju Dievišķo fraktālu Antahara un tūliņ ieraudzīju, kā ķermeņu kompleksā sirdsčakras līmenī iemirdzējās žilbinoši balta zvaigznīte. Fraktāls Antahara aktualizējās manī. Es iegāju šajā zvaigznītē ar savu apziņu un ieraudzīju kā ap fizisko ķermeni izveidojās Daudzdimensionālu Ķermeņu Komplekss. Es kļuvu DAUDZDIMENSIONĀLA būtne.
Man tūliņ kļuva saprotami iepriekšējo moku cēloņi. Es centos savienot dažādus vizienus ar linearo paņēmienu, bet tas bezjēdzīgi. Bet tagad ar apziņu atrodoties fraktālā Antahara, es redzēju kā dažādie virzieni apvienojas ap fraktālu un ne tikai netraucē, bet vēl stimulē viens otru. Es iemantoju spēju strādāt uzreiz vairākos virzienos. Gan Lemūriešu kristālu aktivizēšanas komandā, gan pie Sungiras tāmas un pie tam, atklāt šo tēmu plašai sabiedrībai un arī nodarboties ar personīgo augšupcelšanos. Viens otram netraucē, pat otrādi, stimulē. Darba ražīgums daudzdimensionalitātē tūliņ palielinājās par četrsimt procentiem, bez pārpūlēšanās darbā. Tur daudzdimensionalitātes spēks.
"Brīnišķīgi!! - sajūsminājos es. Savas zemes problēmas es atrisināju., bet kā šis daudzdimensionālais instruments strādās jautājumā augšupcelšanai citās dimensijās, teiksim, meilasu pasaulē?"
Un es vērsos pie savas Antaharas ar lūgumu pārvietot mani meilasu dimensijā. Lūgums tika izpildīts, praktiski, mirklīgi. Es izrādījos pie smalkas, caurspīdīgas plēves, aiz kuras bija redzama cita pasaule. Un tajā pasaulē miglaini bija redzami cilvēki, koki. Aizsegs starp pasaulēm izsmalcinājās/истончилась līdz plānai, puscaurspīdīgai plēvei. Es centos ieiet viņu pasaulē, taču sapratu, ka vēl neesmu gatavs. Tur bija cits telpas-laika kontinuums un es nezināju kā tajā iekārtoties. Jāturpina darbs ar sevi - jāaklimatizējas sfēriskā laikā, jārada pastāvīgi darbojošies pārejas portāls, jāapgūst prāniskā barošanās.Es atrados pašaugsupcelšanās sākuma punktā, vēl jāiziet vesels apmācības etaps.
Bet šos neatrisinātos jautājumus mēs tieši risinām caur Lemūriešu Kristālu aktivāciju. Tātad, jo nopietnāk un atbildīgāk izturēšos pret Kristālu aktivācijas darbu, jo ātrāk man atklāsies ceļš uz meilasu dimensiju. Un šeit viens virziens stimulē otru. Un man radās jauns mīlestības un pateicības uzliesmojums uz Melisu - par to, ka viņa negaidīti iebrāzās manā dzīvē. Ja ne viņa, ja ne Sungiras tēma, tad es, droši vien, paietu garām savai Antaharai un, kā iepriekš, atrastos līnijlaikā. Bet tagad es redzēju, ka pašaugšupcelšana reāla, un visi procesi, nonākoši manī, ietilpinās vienā notī, vienā augšupcelšanas dziesmā.
Pēc kāda laika saņemu vēstuli no Asi.
----------------
"Sungiras zemes aizstāvībai.
01.01.2015. Uzcelt kristāla templi uz Sungiri zemes ļoti vienkārši. Un es jums tur palīdzēšu. Sākumā izsakiet tīru nodomu, bet pēc tam no kristāla celiet augstu templi, uz tā virsotnes uzlieciet baznīcas kupolu no kristāla un izsakiet: "Stāvi, templi, mūžīgi, nesot savu aizsardzību un mīlestību visai sungirai! Āmen!" un tur tūliņ ienesiet savas mīlestības starus un virziet tos uz visām pusēm!
Izmainot savu domāšanu uz pozitīvumu, jūs iegūsiet panākumus visā.
Loti lūdzu, katru no jums, katru dienu pievienot šim templim sava nodoma vēstījumu: "Uz Sungiri svētās zemes radām Garīgo - Ekoloģiskās Civilizācijas Saudzējamo zonu!"
Ejiet un mirdziet ar savas Mīlestības Gaismu, un īstenosies viss, ko vēlēsieties!
Āmen.
Meitene no Sungiras".
---------------

Melisa piedāvā vadīt nelielu meditāciju un katru dienu izteikt tīru nodomu Garīgi-Ekoloģiskas Civilizācijas Saudzējamas zonas radīšanai. Pēdējais mani iepriecina. Es vispār no rītiem vienmēr izsaku vēlējumus un slavinājumus mūsu pasaulei un dabai. Tagad pie tā jāpievieno Sungira.
Un es, lai nenoliktu lietu ilgajā lādē, izlemju šo nodomu izteikt tūliņ. Paceļu rokas ar plaukstām uz augšu, ievelku elpu un... izrunāju citu:
- Es izsaku tīru nodomu Sungiras Gara modināšanai!
Purinu galvu, lai atbrīvotos no uzmātības, atkal paceļu rokas ar plaukstām uz augšu, ievelku elpu un... atkal izrunāju:
- Es izsaku tīru nodomu Sungiras Gara modināšanai!
- Kas noticis? - es nesaprotu.
Un tur manī iebrāžas informācijas straume. Priekš tā, lai aktivizētu Saudzējamo zonu, vispirms vajag aktivizēt Sungiras Garu. Tādēļ ka Saudzējamās zonas bāzes pamats ir Sungiras Gars. Tieši Viņš radīs šo zonu. Sungiras Gars sāks izvēlēties sev vajadzīgos cilvēkus, kuri sāks apdzīvot šīs zemes, atdzīvinās hiperborejiskās zināšanas, nodibinās sakarus starp dimensijām. Visas atslēgas Saudzējamās zonas atjaunošanai atrodas pie Sungiras Gara. Un katrā, kurš izteiks nodomu un uzaicinās Sungiras Garu savā sirdī, sāks atklāties jaunas zināšanas un iespējas. Sungiras ielejas zemju apgūšana jāsāk ar Sungiras Gara uzaicināšanu savā sakrālajā sirdī.
Mani ieinteresēja: bet ko ar sevi pārstāv Sungiras Gars? Kur viņa spēks un kādas iespējas? Un man sāka atklāties šīs zināšanas. Sungiras Gars, viens no senākajiem Zemes Gariem. Viņam miljardi gadu. Viņš ir viena no Zemes Mātes Gaijas apziņas enerģijām un arī Druīdu Uguns enerģijām. Viņa sākotnes iziet no Zemes Kodola - Gaijas sakrālās Sirds un tādēļ satur viņas vissakrālākās enerģijas. Pie tādām Ugunīm piederīga arī Dzīvībradošā Uguns, kurai ir izpausme dabas Valstībā. Tādēļ Sungiras Gars nes enrģijas Svēto Birstalu un Paradīzes radīšanai.
Sungiras Gars daudzdimensionāls. Viņa klātbūtne izpaužas daudzās pasaulēs un dimensijās. Viņš arī kosmiskais Gars, esošam saiknei ar citiem planētu un zvaigžņu sistēmu līdzīgiem Gariem. Viņš sevī nes informāciju par hiperborejiešiem un sungiriešiem. Un šo informāciju viņš nodos cilvēkiem. Viņa darbības virziens - cilvēka, dabas un planētas Apziņas harmoniska kopeksistēšana.
Vienlaicīgi ar šīm zināšanām, man atvērās sakaru kanāls ar Sungiras Garu. Šis kanāls aizgāja tālu planētas dziļumā un no turienes caur manu sirdi gāja baltas enerģijas plūsma. Es sapratu, ka notika Sungiras Gara aktivācija. Viņa liesma tagad deg arī manā sirdī.
Un tikai pēc tam sajutu, ka man dod atļauju Saudzējamās zonas aktivācijai. Es pacēlu rokas augšup, ievilku elpu un izteicu... vajadzīgo:
- Es izsaku tīru nodomu uz Sungiras Svētās zemes Garīgi-Ekoloģiskās Civilizācijas Saudzējamās zonas radīšanai.
Un manā priekšā tūliņ plaši atvērās telpa. Es izrādījos divās dimensijās.Es atrados mūsu pasaulē un tanī pat laikā redzēju, kā Sungiras ielejā parādās cilvēki, izaug koki. No zemes parādās kaut kādas zīmes, simboli, kas, iespējams ar sevi pauž jaunu zināšanu energopaketes. Bet pēc tam izpaudās vārds Svētais(tā) Sungir. (Vīriešu un sieviešu dzimte vienādi der priekš Sungiras. saudzējamās zonas nosaukums būs Svētā Sungir.
Un šis redzējums manī izraisīja prieka jūtas: Svētā Sungira pamodās!!!
Man atlika paveikt līdz galam dažus praktiskus jautājumus: kā iekārtot Svētās Sungiras Saudzējamo zonu Krievijas juridiskajās struktūrās? Kā pierādīt ka šī zona tiešām saudzējama un aizsardzība nepieciešama? Un es redzēju kā šajā zonā sāk formēties jauns telpas-laika kontinuums (TLK). Es pat izstrādāju šī TLK pazīmju, kurām nepieciešama aizsardzība, uzskaitījumu. Bez tam, no masu plašsaziņas līdzekļu ziņām es uzzināju, ka Krievijā tagad formējas tā saucamie {krievu val. tekstā: TOPы - Територии Опережающего Развития} Paātrinātās Attīstības Teritorijas (PAT). Šīs teritorijas, taisnību sakot, tehnokratiskā virziena, taču Svētās Sungiras Saudzējamā zona var kļūt PAT/TOP, garīgi-ekoloģiskā virziena PAT/TOP. Kopumā, Svētās Sungiras Saudzējamās zonas iekārtošana Krievijas juridiskajā sistēmā iespējama. Tā problēma atrisināma.
Un tad nu tagad varētu atpūsties, atslābināties, bet negaidīti sāka parādīties cita līmeņa jautājumi. Bet kāds sakars Gaismas Pilsētai ar meilasiem? Un kā šajā sistēmā iekārtot Galaktisko centru augšupcelšanai un pasauļu saaudzēšanai? Turklāt no Ņinas Suhanovas atnāca nesaprotams vārds AK-TRI-EĻ/АК-ТРИ-ЭЛЬ. Viņai notika čenelings ar Rameliusu un no viņa pienāca vēstījums:
------------
Jautājumi senajam Sungiri garam:
Es - Mātes Liesma , neredzama Avota,
Es steidzos pie jums no tālēm tālām
Es ar Gaijas Sirdi saikni turu, Uguni Druīdu sirdī sargāju.
Vai dzīvojām Sungirā mēs?
Jā, bija - bija tie laiki,
Un dzīve bija mirdzuma pilna
Uz senās saudzējamās zemes
Dega-liesmoja Uguns uz altāra,
Un baltu priesteru svētais koris
Kalpošanu vadīja tur gadu no gada.
Un jūs tur bijāt, meistarību apguvāt,
Mātes-Tēva Sirdij paklausīgi.
Bet Iesvētīšanu tik viena no jums izgāja
Un Druīdu Uguns Gaismu sirdī nosargāja,
Citai viņu mantojumā atdeva
Lai pār zemi dzimto viņu gaišā griba nestu.
Sen tas laiks lolotais pagāja,
Bet dzīva tā Gaisma sirdīs - Mīlestības- Labuma.
Vai Druīdu Altāris ir uz Samaras Loka?
Priesteru un priesterieņu ne maz uz Zemes -
Izkaisīti kā dzirkstelītes Telpā,
Taču diena tuvu - saullēkkta ausmā
Jūs aicinās jaunos ceļojumos
Kopības Dvēsele - Ugunīgais Kristāls
Lai Uguņu Gaisma pa visu Zemi laistītos,
Un būs uz Krievzemes Svēto Uguņu Aplis
No tās Krievzemes, no tās - Hiperborejas,
Viņš Gaismas Pilsētās dzīvo - uz tās,
Kā auglis sakrāls - viņš altāros briest.
Sakrālo Gaismas pilsētu Zelta gredzens virs Svētās Krievzemes.
----------------
No vienas puses šis čenelings apstiprināja Sungiras Gara saikni ar Druīdu Uguni, kā arī runāja par mūsu senu sakaru ar Sungiru. Taču pēdējā rinda šajā čenelingā mani satrieca. Sakrālo Gaismas pilsētu Zelta gredzens virs Svētās Krievzemes. Kas tas? Šī frāze neierakstījās čenelinga kopējā loģikā un stāvēja savrūp. Es sapratu, ka ir kaut kāda saistība ar Sungiru. Bet kāda? Manā galvā tūliņ sacēlās tāds asociāciju viesulis, ka mani aktīvi darbojošies seši procenti galvas smadzeņu neizturēja šo slodzi un aizķīlējās/заклинили. Es sapratu, ka tā - kādas jaunas struktūras vai zīmējuma puzle, kuru stāv priekšā vēl atklāt, taču dotajā momentā man tādu iespēju nebija. Manas smadzenes kā dzīvoklis pēs korķu izdegšanas, iegrima tumsā. Es domāju, ka mēs jau atrisinājām Sungiras problēmu, bet īstenībā viss tikai sākas...
Pēc sarakstīšanās ar saviem draugiem es uzzināju, ka Taņa Parhajeva sapulcina grupu, lai vadītu gaismas darbu Vladimiras klosteros un tempļos. Es viņai uzrakstīju vēstuli, ka būtu labi pie viena vadīt arī meditāciju Sungirā par cik tas ir pa ceļam uz Bogoļubovu, kā arī nosūtīju viņai rakstu par Sungiru. Šo jautājumu mēs nolēmām apspriest Gaismas Grupas nodarbībā sestdien, kurp es iecerēju aizbraukt.
Darbs grupā vienmēr norit ar iedvesmojošu pacēlumu un, protams, tur vienmēr ir vieta brīnumiem. Meditācijas laikā man pagadījās vieta uz krēsla starp divām brīnišķīgām sievietēm - Olgu Ļubimovu un Ludmilu Matuleni. Olga mūsu grupā izrādījās pilmo reizi. Kā viņa teica, tad kaut kāds spēks viņai ieteica atnākt uz šo nodarbību. Bet Ludmila Matulene jau piedalījās dažās mūsu grupas nodarbībās Nulles Punkta aktivizēšanā. Es vēl neko nesapratu, bet brīnumi jau izvērsa savu notikumainību.
Un, lūk, pēc nodarbības, pēc meditācijas, iedvesmoti un enerģiju pārpildīti, mēs sākām apspriest braucienu uz Vladimiru. Es, protams, teicu, ka būtu labi apmeklēt Sungiru. Un kā tikai es izrunāju vārdu Sungira, telpa burtiski uzdzirksteļoja. Olgai tūliņ atvērās kanāls un viņa sāka dot informāciju. "Tur, Sungirā, 4-5 metru dziļumā ir akmens. Tas ar kaut ko līdzīgs Siņ-akmenim {Синь-камень}. Tur energoinformācija ielikta. Šim akmenim bija pieci Glabātāji, tagad palika trīs. Nepieciešama viņa aktivizēšana".
Tikai man vienam bija saprotms Olgas teiktais. Un no šīs informācijas galvā notika eksplozija, kas manas galvas smadzenes nesaplosīja, bet gan otrādi, savienoja visu haosu vienā precīzā struktūrā.
- Dievs! Cik viss izrādījās vienkārši! Cik ilgi mēs maldijāmies riņķī apkārt un beidzot atradām šo akmeni! - izsaucos es sajūsmā un atvieglojumā.
Es jau tā biju enerģiju pārpildīts, bet šī informācija atklāja jaunus snaudošus slāņus manā apziņā - viss tas bija jāizprot. Un es, izsakot vēlējumus par tikšanos Vladimirā, atvadījos un atstāju zāli.
Nākošajā dienā, sēžot elektiskajā vilcienā, ceļā uz Vladimiru, es nesaistītās enerģijas ieguldīju vienā kompleksā un man sanāca daudzdimensionāla struktūra, kas saistīja visu vienā mūsu darba virzienā. Šī struktūra sastāvēja no četriem līmeņiem.
Pirmais līmenis. Tas saistīts ar meilasiem. Viņu vēsturi, kā arī ar pārejas procesu un pasauļu saaudzēšanu. Šajā virzienā mēs jau aktīvi strādājam. Mums pastāvīgs sakars ar Melisu - meiteni no Sungiras. Izstrādājas procesi pasauļu saaudzēšanai. "Auzsegs" starp pasaulēm izsmalcinās līdz caurspīdīgas plēves stāvoklim. Tātad, ne aiz kalniem pati pāreja. Jau izlemts, ka meilasi atnāks mūsu asaulē. Gribu arī es nokļūt meilasu pasaulē. Bet nesen man paradīja, ka netālā nākotnē īstenos pāreju mūsu pasaulē meilasu dzimtas vadonis. Viņa vizītes rezultātā, starp Krieviju un meilasu pasauli nodibināsies diplomātiskas attiecības, kā arī būs noslēgta virkne vienošanos par pasauļu savstarpējo sadarbību. Arī no tās puses rūpīgi un detalizēti gatavojas pārejai, ņemot vērā visas mūsu pasaules nianses. Bet, lai pasauļu saaudzēšanas jautājums būtu saprotamāks, sniegšu Asi vēstuli:
----------
"Labdien, Vladimir! Meitene no Sungiras lūdz nodot, ka viņa ļoti gribētu tikties ar tevi. Tālajos laikos tu biji viņas .../суженным. Un, iespējams, jūs esat dvīņu liesmas. Kad pienāca laiks, jūs nomirāt vienā dienā, un jūsu kapavieta atrodas tagadējo izrakumu austrumos, iespējams, pēc 30-40 metriem atrodas krauja. Apbedījums nav dārgumumeklētāju skarts. Iespējams, nevajag vairs meklēt tās rūnas un buramvārdus, ar kuru palīdzību priesteri pārveda viņus paralēlā pasaulē, t.k. ir priekš tā jauni instrumenti. Un tu pats vari viņus atrast ar mīlestības palīdzību... Jūs varat kļūt pirmie uz Zemes, kuri tiksies un apvienosies atbalstot divu pasauļu apvienošanu. Priekš tā nav jāgaida simtgades. tas iespējams, piemēram, 10 gadu robežās... Uh! Šķiet, sniedzu visu, ko apsolīju.
Ar cieņu, Asja
."
----------------
Otrs līmenis saists ar Sungiras Garu un Garīgi-Ekoloģiskās civilizācijas Saudzējamās zonas radīšanu. Šajā virzienā arī mēs krietni pastrādājām. Sungiras ielejā sāks veidoties dzimtas mājvietu apmetnes, kas tālāk aizvedīs līdz Saudzējamai zonai, vai PATa/TOPa - Paātrinātas Attīstības Teritorija/Територия Опережающего Развития garīgi-ekoloģiskam virzienam. Šis telpiskais darbs faktiski aizvedīs līdz jauna TLK - telpas-laika kontinuuma atjaunošanai un radīšanai.
Tēmai nepieciešams pievienot vēl vienu detaļu. Vienā no meditācijām, es izgāju uz Peresvet vilni. Manā priekšā parādījās attēls, kurā es ieraudzīju Peresvet un viņa dvīņu liesmas Kristālu Akadiju. Attēls bija nekustīgs, bet pār to plūda tīrības, prieka, svētlaimes viļņi. Es raudzījos uz attēlu un sajutu kā šīs maigās, agrāk neizjustās enerģijas, caurstrāvo manu ķermeni. Es vienkārši sajutos svētlaimīgs viņās.
Bet pēc tam mana uzmanība pārcēlās uz Sungiru. Tur vērojams smags, miglains plīvurs, kas pakāpeniski sāka izplēnēt Peresveta enerģiju ietekmē. Un drīz, caur pelēku plēvi, parādījās ābele ar lieliem, zeltīti-sarkaniem āboliem zaros. Es sapratu, ka ābele svēta no Svētās birztalas. Tātad, Svētām birzīm Sungirā jābūt! Un cilvēki dzimtas mājvietās sāks audzēt ne tikai ekoloģiski tīrus bet arī svētus augļus un saknes. Sungiras āboli būs slaveni visā pasaulē. Vispār, kā āboli arī no citām Krievijas vietām, kur arī sāks izaudzēt svētas saknes un augļus. Bet āboli - vēl arī Krievijas atjaunošanās simbols, visas mūsu pasaules, caur apgarošanas procesiem un Jaunās Dzīves radīšanu.
Jaunie procesi Krievijā jau sākās. Un daļējs apstiprinājums tam ir Krievijas Prezidenta Pavēle no 2015. gada 19. janvāra, kas dod tiesības 1 hektāra zemes iegādei visiem Tālo Austrumu iedzīvotājiem, kuri vēlas. Bet tas runā par sākumu jauna TLK formēšanos visas Krievijas teritorijā. Tādēļ Saudzējamās zonas radīšanai Sungirā jau liek pamatus normatīvie akti.
Trešais līmenis sarežģītāks. Es vienmēr uzskatīju, ka Krievzemes vēsture attīstījās ne haotiski, pēc valdošo iegribām, kā to pasniedz vēsture, bet pēc stingi noteikta plāna. Eksistē nostāsts, ka tanī vietā, kur tagad atrodas Bogoļubova, negaidīti apstājās kņaza Bogoļubova zirgu pajūgs. Šeit viņš redzēja arī Dievmāti. Pēc tam, pēc viņa stāstījuma tika uzzīmēta Bogoļubovas Dievmātes ikona, kuru uzskata par brīnumdarītāju. Bet šajā vietā viņš uzcēla templi, kas arī šobrīd atrodas Bogoļubovas sieviešu klostera teritorijā. Rodas jautājums: kādēļ Dievmāte apturēja kņazu Andreju tieši šajā vietā? Un kādēļ mūsdienu Krievija sākās no Vladimiras-Suzdaļas kņazistes? Dabīgi, šo faktu izskaidros ar gadījuma apstākļiem. Taču es jau zināju, ka pirmie nākotnes Krievijas valdnieki - Andrejs Bogoļubskis, Jurijs Dolgorukijs, Aleksandrs Ņevskis ielika garīgos bāzes pamatus nākošam valstiskumam, uz kuriem joprojām stāv un plaukst Krievija. Un šie pamati ir VALSTISKUMS, izpausts caur Juriju Dolgorukiju, SVĒTUMS, kura nesējs bija Andrejs Bogoļubskis, un SPĒKS, personificējums kuram kļuva Aleksandrs Ņevskis. Tas runā par to, ka pirmie kņazi radīja krievisko valstiskumu ne pēc savām iegribām, bet pēc Augstākā Dievišķā Nodoma vai Programmas. No kurienes viņi zināja par šo Nodomu? Jābūt kādam artefaktam - šīs programmas nesējam. Tas var būt kristāls, akmens, templis, cits priekšmets, caur kuru tika sniegta jaunā valstiskuma iedibināšanas programma.
Un, lūk, tagad kļuva skaidrs, ka viens no šīs programmas nesējiem ir akmens Sungirā. Tur arī bija ielikta energoinformatīvā programma, pēc kuras sāka attīstīties Maskavas Krievzeme. Tādēļ Dievmāte apturēja kņazu Andreju šī energoinformatīvā avota tuvumā.
Meilasiem uz šo akmeni ir tikai viduvējiska attieksme. Viņiem nebija spēju ielikt akmeņos energoinformāciju programmu. Ar šo jautājumu nodarbojās lemūrieši. Viņi ievadīja akmeņos un citos artefaktos Siriusa un Oriona enerģijas, pēc kurām arī sāka attīstīties krieviskais valstiskums. Taču iesākuma etapā akmeņos iemitināja enerģijas pārejai uz citu dimensiju. Šajā vietā senie sungirieši uzcēla Templi un caur kalpošanu templī īstenoja pāreju uz citu dimensiju. Pārejas enerģijas šajā akmenī saglabājās līdz šim laikam. Tādēļ arī man pienāca redzējums par Galaktiskā centra radīšanu Sungirā augšupcelšanai un dimensiju saaudzēšanai.
Es jau atteicos no vēstures lineārās saprašanas, kad vēsturi izskata līnijā, no viena notikuma līdz otram. Un pārgāju uz vēstures sfērisko saprašanu. No sfēriskā laika pozīcijas vēsture rodas no nulles punkta un atraisās jaunā TLK. Tā arī Krievijas vēsture sākās no Dievišķā Nodoma Nulles Punkta un izvērsās reālā TLK, kurā mēs pašlaik dzīvojam.
Un tad man kļuva saprotama frāze nodota caur Ņinu Suhanovu: Sakrālo Gaismas pilsētu Zelta gredzens uz Svētās Krievzemes. Šo frāzi var saprast tikai apgūstot sfērisko laiku. Tas runā par to, kā no Nulles Punkta atvērās Svētās Krievzemes Gaismas Pilsētu ziedkopa.
Tādā veidā, šis akmens daudzfunkcionāls. Tas savā daudzdimensionālajā "Es" nes, gan augšupcelšanas enerģijas, gan pasauļu saaudzēšanas enerģijas un Svētās Krievzemes atdzimšanas programmu caur Nulles Punktu. Bet vārds AK-TRI-EĻ/АК-ТРИ-ЭЛЬ, ispējams, izsaka akmeņa nosaukumu. Un šo nosaukumu var iztulkot kā Baltā Dievišķā Trialitāte vai Trīsvienība {kr.val. Белая Божественная Триальность или Триединство}
Ceturtais līmenis attīstījās tūliņ pēc šiem secinājumiem. Manos deniņos ieskanējās vārds: ČINTAMANI.Es redzēju enerģētisko saikni starp mūsu akmeni AK-TRI-EĻ un daudzdimensionālo ČINTAMANI. Gan viens, gan otrs nes Trīsvienības enerģijas. Bet par cik es zināju, ka ČINTAMANI saistīts ar Betelgeizas zvaigzni, bet caur viņu ar Oriona Zvaigžņu Gredzenu un 16-mit dimensiju Visumu, tad man tūliņ izkārtojās šī saikne. Un tikai tagad, kad saskatīju visa Sungiras uzdevuma daudzdimensību un daudzlīmenību, tad sajutu atvieglojumu un apmierinājumu. Lūk, kā daudzdimensionalitāte izrādījās seno sungiriešu slēpta uz zemes!

Pirmdien mums plānota tikšanās internetā ar Kristāla Monotron Glabātāju komandu. Tikšanās laikā es pastāstīju jaunu informāciju par Sungiru. Mēs nolēmām vadīt meditāciju ar Monotrona Kristālu, lai pārbaudītu šo informāciju. Savienojušies visas komandas vienotā sakrālā sirdī, mēs iegājām kristālā Monotron. Enerģijas bija ļoti augstas. Un, kad mūsu fiziskie apvalki savibrēja unisonā ar Monotrona mirdzumu, es ieraudzīju akmeni uz Sungiras. Tas bija ietekmīgu izmēru: 4-5 metri platumā, garumā, tam bija plakana forma. Akmeņa centrā izgaismojās punkts un mēs visa komanda iegājām tur. Enerģijas arī šeit bija augstas. Pēc tam no punkta izgāja gaismas līnija augšup uz visuma centru un lejup uz Zemes centru. Šī līnija sāka griezties un izveidoja gaismojošu apli. No apļa līnijas gāja stari augšup un savienojušies ar centrālo asi, izveidoja konusu, Tāds pats konuss virzīts ar spici Zemes centrā, izveidojās lejup. Rezultātā, sanāca konstrukcija no diviem konusiem savienoti viens ar otru uz/no vienas pamatnes. Pēc tam, apļa perifērijā, austrumu vizrzienā parādījās augsts Templis. Es tūliņ to pazinu. Par to paziņoja Melisa. Tas atradās kaut kur stepē, tālumā no apdzīvotiem punktiem. Šobrīd Templis pilnīgi sagrauts un nolīdzināts līdz ar zemi. Taču tam bija kaut kāda svarīga nozīme priekš meilasiem. No tempļa stars gāja tālāk, dienvidaustrumu virzienā. Uz mirkli parādījās Kailasa kalns, un mēs... negaidīti atradāmies Šambalā, kaut kādā mirdzošā zālē. Es sapratu, ka mums šeit vajag paveikt kādu svarīgu darbību. Bet enerģijas bija augstas, mans fiziskais apvalks vairs slodzi neizturēja un es izlēmu, ka ar to meditācija jābeidz. Mēs atpakaļceļā atgriezāmies kristālā Monotron, bet pēc tam savos fiziskajos apvalkos.
Mēs nevarējām pilnībā izpildīt nepieciešamos programmu un tas bija likumsakarīgs rezultāts. Vēl pirms meditācijas mums pienāca informācija, ka mēs nevarēsim ar savas komandas spēkiem veikt akmeņa aktivāciju. To var izdarīt tikai sieviete ar balss palīdzību. Es zināju divas sievietes, kuras strādāja ar balsi. Tā - Marija Kļučņikova, - dziedošais kanāls RAŠIIBA un Ludmila Matulene, arī strādājoša ar balsi un esoša speciālists ar Nulles Punktiem. Ludmila izteica nodomu atbraukt kopā ar grupu uz Vladimiru tuvākajā sestdienā. Tādēļ man bija cerība pabeigt iesākto darbu jau uz Sungiri lauka.
Taču kopumā meditācija parādīja, ka akmens eksistē īstenībā un satur noteiktu energoinformāciju, kuru stāv priekšā vēl atšifrēt. Vēl vairāk, horizontālās un vertikālas līnijas šķēršošana norāda par Nulles Punkta esamību akmenī. Bet lai galīgi pārliecinātos savos secinājumos, bija jāsagaida grupas ierašanās no Maskavas.
Visu atlikušo laiku es pavadīju priekšā stāvošā notikuma gaidīšanā. Vai atbrauks Ludmila Matulene? Bez viņas dalības akmens aktivācija neiespējama. Vai gribēs grupa braukt uz Sungiru? Te taču aizaugusi, neapdzīvota vieta, bijušās izgāztuves vieta, vai cilvēki gribēs šeit vadīt gaismas darbu? Pie tam, no sarakstīšanās es zināju, ka grupa vēlas izdalīties. Cerības un šaubas mainījās manā dvēselē, radot nenoturīgu stāvokli.
Un, lūk, pienāca ilgi gaidītā diena. Mūsu vladimiriešu grupa aizbrauca uz staciju sagaidīt viesus. Un kāda man bija līksme, kad es starp maskaviešiem ieraudzīju Ludmilu Matuleni. Tātad, mums viss izdosies!!! Tur, jau stacijā, mēs nolēmām nedalīties grupās, bet visiem kopā braukt uz Sungiru, labi ka tas pa ceļam uz Bogoļubovu, bet pēc tam veikt svētceļojumu pa tempļiem. Tādu ko neizdomāt pat vislabākajos sapņos! Tas pārsniedza manas vislabākās vēlēšanās. Sungirs izrādījās vislielākais burvis. Kā mācēja/varēja pie sevis pievilkt cilvēkus, kuri nekad nedzirdēja par Sungiru un pirmoreiz atbrauca uz Valdimiru? Tātad, sirds dziļumos viņiem glabājās atmiņas par Sungiru.
Autobuss apstājās sungiras lauka nomalē. Vadītājs neiedrošinājās braukt tālāk pa sniegoto līdzenumu. Mēs izkāpām no autobusa un gājām pa sasalušām grambām uz lauka centru. Es zināju, kur atrodas akmens, taču tālāk vajadzēja iet pa dziļu, neskartu sniegu. Es nedroši norādīju virzienu, kurp jādodas tālāk, neesot pārliecinātam, vai sievietes iedrošināsies novirzīties no iebrauktajām grambām. Taču, kad sievietes, pilsētas zābaciņos, drosmīgi gāja pa pusmetrīgi dziļo sniegu, sajūsmas vētra izlauzās no manis.
- Tāda tauta neuzvarama!!! Ar tādu tautu pa spēkam jebkuras lietas!
Un pats gāju pa priekšu grimstot līdz ceļgaliem slapjajā sniegā. Mēs aizgājām līdz meklētajai vietai, nomīdījām apli sniegā un stājāmies vidū. Kopā mēs bijām 25 cilvēki. Ludmila gāja apļa centrā un mūsu mistiskā darbība sākās.
Iesākumā gāja smagas enerģijas. Iestāvējusies telpa atklājās ar grūtībām. Taču Ludmila bija telpas atvēršanas meistars. Un drīz izlauzās kanāls augšup un lejup. Elpot kļuva vieglāk un mierīgāk. Bet tālāk... Tālāk sākās skaņu un krāsu feerija. Ludmilas spēcīgā balss izlauzās caur telpu uz debesīm, pie augstākiem slāvu dieviem un debesis sāka atvērties...
Es ar visu būtni saplūdu ar Ludmilas balsi un uzlidoju augšup, debesu augstumos. Un tur man atvērās kaut kas jau pazīstams un tanī pat laikā negaidīts. Es ieraudzīju TOR/ТОР. Milzīgu TORu. Dzīvu, darbojošos TORu. No tora centra, no tukšuma, vakuuma, no bubļika/barankas caurumiem, izplūda enerģija, pacēlās augšup un aizsedzot tora aploci, nolaidās lejup un atkal savācās tora centrā. Dzīvība rodas no Tukšuma, veicot apgriezienu, atjaunota, atkal atgriezās Tukšumā. Tā strādāja planētas Nulles Punkts.
Tanī vietā, kur mēs stāvējām parādījās milzīgs kristāla augšupsalas Templis, pēc konstrukcijas atgādinošs pareizticīgo baznīcas zvanu torni. Agrāk es to redzēju mazu, bet tagad, pateicoties mūsu enerģijām, tas izauga līdz savam pirmsākumu augstumam. Bet pēc kāda laika, es sev blakus ieraudzīju Melisu - meiteni no Sungiras. Viņa arī vēlējās piedalīties mūsu darbā. Bet aiz viņas parādījās liela grupa cilvēku baltos apģērbos. Tie bija meilasi. Viņi mūsu darbu uztvēra kā svētku svinības, notikušas pirmo reizi pēc daudziem tūkstošgadiem kopš viņu aiziešanas no mūsu pasaules. Mūsu pasaules satuvinājās un es sajutu mūsu dvēseļu vienotību.
Taču ne tikai uz zemes bet arī debesīs notika kaut kas neticams. Tur es ieraudzīju cilvēku drūzmu, Gaismas Būtnes. Tur arī svētki un līksmības. Bet pēc tam eņģeļi pūta taures par jaunas ēras, vai jauna cikla sākumu. Īstenojās/piepildījās!!!
Ludmilas balss sāka klusināties. Mēs atkal atgriezāmies savos fiziskajos apvalkos. Un pierastā pasaule atkal bija mūsu acu priekšā. Taču sajūta palika viena: TELPA ATKLĀJĀS!!!
Un kur? Tukšumā, kur nav nekādu artefaktu! No šī brīža šī vieta sāka izstarot svētuma enerģijas!
Tālāk ceļš mūs veda uz Bogoļubovu, uz sieviešu klosteri. Šeit Andrejs Bogoļubskis iedibināja pirmo Templi Dievmātes godam. Pēc darba Sungirā, es gribēju saņemt apstiprinājumu vai impulsu apstiprinājumam no Maskavas Krievzemes pamatlicējiem Andreja Bogoļubska un Aleksandra Ņevska viņu saistībai ar Sungiru. Es jutu, ka tādai saistībai jābūt. No Andreja Bogoļubska tieši es neko nesaņēmu, taču, kad mēs templī stāvējām Bogoļubovas Dievmātes ikonas priekšā, pie mums pienāca mūķene un sāka stāstīt par tempļa vēsturi. Viņa Andreju Bogoļubski uzskata par pirmo Krievzemes caru, bet Nikolaju Otro - pēdējo. Kā vienu, tā otru nogalināja vienā dienā - 17. jūlijā un abos gadījumos nogalināšana bija rituāla. Un vēl viņa teica, ka ir pareģojums, ka Vladimira, kas bija pirmā Krievzemes galvaspilsēta, atkal sev atjaunos šo statusu.
Es šo frāzi atcerējos vēl arī tādēļ, ka vladimiriešiem spēcīgi mesiju noskaņojumi, un viņi tic savas pilsētas dievišķam uzdevumam. Es šo frāzi sapratu nedaudz citādi. Saprotams, ka Vladimiras pilsētai nav nepieciešams atņemt Maskavai viņas politisko, finasiālo, ekonomisko varu. Viss tas paliks iepriekšējā galvaspilsētā. Taču caur Vladimiru sāksies Krievzemes pārveidošanās process, pamodīsies jauns sākums. Un tādas enerģijas sajūtamas Vladimirā.
Mūsu programmā bija paredzēts arī Pokrova Tempļa apmeklējums, bet pēc tam mēs braucām atpakaļ uz Vladimiru Roždestvenskas Dievmātes vīriešu klosteri, kur apglabāti Aleksandra Ņevska pīšļi. Apziņa jau bija pārpildīta ar enerģijām un īpašas sajūtas es nesaņēmu.
Vakarā visa grupa atbrauca pie mums Rodnoē/в Родное. Šeit mēs apmainījāmies iespaidiem par paveikto darbu un pēc vakara maltītes aizgājām nakšņot dažādās mājās. No rīta pēc mums atbrauca autobuss un mēs devāmies uz Vladimiru ekskursijas turpināšanai. Mūsu svētceļojuma pirmā vieta bija Svēto Uspenskas Kņazieņu {krievu. val. Свято-Успенский Княгинин} klosteris. Tas tika uzcelts pēc - čehu karaļa Švarna meitas un kņaza Vsevoloda Boļšoe Gņezdo sievas - kņazienes Marijas Švarnovnas prasības. Un šeit jāatzīmē, ka Vladimiru un pēc tam visu Maskavas Krievzemi sāka izbūvēt vienas dzimtas atzars. Viss sākās no Jurija Dolgorukija, kurš bija Kijevas kņaza Vladimira Monomaha dēls. Dolgorukija lietu turpināja viņa dēls Andrejs Bogoļubskis. Bet pēc viņa nāves Vladimiras tronī kāpa brālis Vsevolods Boļšoe Gņezdo, kurš turpināja savu vecāku lietu. Aleksandrs Ņevskis, atnesis Krievzemei cīņu slavu, bija Vsevoloda Boļšoe Gņezdo mazdēls. Un visa šī ģimene simt gadu laikā draudzīgi strādāja pēc vienas programmas un vienā virzienā.
Pēc arhitektūras, Kņazienes templis celts senkrievu arhitektūras stilā. Un tādos tempļos vienmēr jūtama īpaša enerģētika. Mēs iegājām tempļa celtnes priekštelpā un tur apstājāmies. Galvenajā zālē notika uzkopšanas darbi. Tikai pēc 15 minūtēm mūsu priekšā atvērās durvis un mēs iegājām tīri uzkoptā zālē, uz dimanta ūdenslāsītēs mirdzošas marmora grīdas. Radās iespaids, ka grīdas mazgāja dēļ mūsu ierašanās.
Manu uzmanību tūliņ saistīja Bogoļubskas Dievmātes ikona. Tā izstaroja tādu maigumu un svētlaimi, ka mans ķermenis burtiski sāka izšķīst šajās enerģijās. Es sajutu ne tikai apgaismošanās zibšņus, bet arī visu ķermeņa šūnu izgaismošanos. Tas kļuva puscaurspīdīgs, bet man apkārt izveidojās tāda pati puscaurspīdīga, zeltīta telpa. Un šajā telpā es redzēju visus tos svētos cilvēkus, kuri radīja pirmos tempļus Krievzemē. Bet pārsteidzošākais bija tas, ka es viņus redzēju ne kā tālās senatnes cilvēkus, bet kā savus laikabiedrus. Mēs atrodamies vienā sfēriskā laika punktā. Jā, mēs bijām dažādās dimensijās, viņi - piektajā, bet es ceturtajā. Taču neskatoties uz to, mūsu dimensijas un dažādie laiki saplūda vienā laika punktā. Un šajā punktā mēs radījām vienu/kopīgu lietu.
Nedaudz vēlāk man kļuva skaidrs šī efekta iemesls. Savā laikā 900-800 gadus atpakaļ, viņi, būdami celmlauži, sāka jaunā telpas-laika radīšanu. Viņi stāvēja pie mūsu valstiskuma sākotnes un ielika tādus garīgus pamatus uz kuriem arī šobrīd stāv Krievzeme. Bet mēs tagad sākam darīt to pašu, bet uz spirāles citas vītnes. Savā meditācijā Uz Sungiras lauka mēs ielikām pamatus jaunajam telpas-laika kontinuumam, kas attīstīsies ar nosaukumu Svētā Krievzeme. Mēs tagad darām to ko viņi arīja 900 tūkstošus gadu atpakaļ. Un darām to ne patstāvīgi, bet kopā ar viņiem. Viņi arī ieliek savu darbu, savu enerģiju un pieredzi, par cik zina, kā to darīt. Un tas savieno mūs vienotā sfēriskā laika punktā.
Pēc tam es atcerējos meilasus un ieraudzīju, ka arī ar viņiem mēs savienoti vienotā sfēriskā laika punktā. Viņi - arī mūsu laikabiedri, kaut arī dzīvo citā pasaulē. Mēs visi kopā veicam vienu darbu pasauļu un dimensiju saaudzēšanā, planētas augšupcelšanā un jaunā TLK formēšanā. Es sevi sajutu dzīvojošu vienlaicīgi trijās dimensijās - trešā, ceturtajā un piektajā. Un katrā dimensijā dzīvoja man tuvi un mīļi cilvēki. Un šī vienotība dāvāja tādas negaidītas prieka un svētlaimes sajūtas, ka es pilnībā izšķīdu šajās enerģijās.
No tempļa es izgāju jau cits cilvēks. Es reāli sevī sajutu pasauļu vienotību un jau galīgi ticēju tam, ka Sungirā mēs ielikām jaunā daudzdimensionālā TLK pamatus, kuri sāks atrasīties mirdzošā daudzdimensionālajā Svētajā Krievzemē.
Pa ceļam uz staciju mēs apmeklējām Uspenskas un Dmitrijevas katedrāles un visur ar mani kopā bija Kņazienes klostera labsirdības enerģijas. Un savus draugus es sāku redzēt citādi - ne tikai viņu fiziskos apvalkus, bet arī gaismas ķermeņus, eksistējošus citās dimensijās. Cik brīnišķīgi sajust pasauļu un dimensiju saplūsmi!
Mēs tikko atvadījāmies stacijā un, kad es braucu autobusā mājup, manī negaidīti radās jautājums: bet vai mēs aizklauvējāmies līdz 16-mit dimensiju Visumam? Es varēju atvērt sakaru kanālu ar tām pasaulēm, taču man gribējās reāli sajust šī Visuma enerģijas, lai pārliecinātos par tā dalību jaunā TLK radīšanā. Un, tiklīdz es uzdevu šo jautājumu, mani no jauna piepildīja svētlaimes enerģija. Dvēselē kļuva tik viegli un tīri, ka acīs sariesās asaras. Mēs vienoti visā Pasaulsēkā! Un tās vislabākās jūtas, kas nepieciešamas dvēselei.

Vladimirs KOSTINS

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 2(20) 2015, Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ , Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296. Par iespējām pasūtīt Žurnāla speciālizdevumu "Runā piektā dimensija"/"Говорит пятое измерение" var uzzināt: http://spekavots.ucoz.ru/news/uzmanibu_specials_zurnala_izlaidums/2015-04-13-1428
=====
Latviskojums ievietots vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/22.05.2015. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 22.05.2015.

Skatījumu skaits: 602 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: