IESVĒTĪJUMS LUKSORĀ

Grupas "4-5-4" darba pieredze
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 5(23) 2015., latviskoja, intuitīvi, Eslauma 30.11.2015.

Vladimirs KOSTINS:
VAI TIEŠĀM TAS jau notiek?! Vai tiešām sirdssapņi sāk piepildīties?!...
Vairāk kā piecus gadus atpakaļ, apdomājot savu tālāko likteni, es pieņēmu lēmumu par augšupcelšanos ķermenī. Tad tā bija tikai vēlēšanās un cerība, ka cilvēces "nepiepildāmais sapnis" varētu īstenoties. Taču gāja dienas, katru rītu un uz nakti es skaļi izteicu savu loloto sapni un kaut kādā dabīgā veidā iegāju projektā "Augšupcelšana", saistītu ar Lemūriešu Kristālu aktivāciju. Bet pēc tam, tādā pašā dabīgā veidā Maskavas Gaismas Grupā veidojās divas grupas "4-5-4" augšupcelšanai ķermenī uz piekto dimensiju un atgriezšanās atpakaļ ceturtajā dimensijā. Vēl vairāk, tur, piektajā dimensijā arī noformējās grupa palīdzībai Pārejā, Oļega Dāla vadīta un Sašas Dedjajeva - Maskavas Gaismas grupas darbinieka, nesen pārgājuša piektajā dimensijā. Ar lielu prieku un sirsnīgu vēlēšanos es iegāju šīs grupas sastāvā. Tā mans sapnis sāka iemantot praktiskas aprises.
Taču ne viss bija vienkārši mūsu "4-5-4" grupā divu gadu eksistēšanas laikā. Vieni aizgāja, citi atnāca, sastāvs mainījās. Iesākumā mēs pastāvīgi izgājām sakaros ar Oļegu Dālu un pārejas instruktoriem, saņēmām no viņiem rekomendācijas. Bet pēc tam sakari pārtrūka. Pēdējā tikšanās reizē Oļegs Dāls un Nikolajs Rērihs deva mums uzdevumu iziet no "Ego" ietekmes. Pēc kā... sakari pārtrūka vairāk kā uz astoņiem mēnešiem! Ja agrāk aizbildņi veda mūs aiz rokas, tad tagad katram uzticēja patstāvīgu uzdevumu.
Kā iziet no "Ego" ietekmes? Un vispār, kas tas ir "Ego"? Es jau toreiz sajutu dzīves apgrūtinājumu astrālā un mentālā apvalka rāmjos. Loģika un emocijas nedeva pasaules uztveres pilnību. Vēl vairāk, izkropļoja to. Nepieciešams atrast citu redzējumu, citu ķermeni, kas dotu pilnīgāku, krāsaināku uztveri ne tikai četrdimensiju, bet arī citu pasauļu.
Bet kā iziet aiz astālā un mentālā apvalka robežām? Un, lūk, miega laikā man parādīja JAUNO ĶERMENI. Tas izpaudās neatkarīgi no astrālā un mentālā apvalka un saturēja citu apziņu. Grūti dot pilnīgu raksturojumu tādai apziņai, tā drīzāk atgādina brīnumainību vai pasakainumu. Vienlaicīgi bija teikts, ka šī apziņa jāizved četrdimensijā, kā bāzes apziņa. Taču kā to izdarīt?
Mūsu aizbildņi jau vairs neiejaucās mūsu jaunrades procesā. Mums nācās pašiem uztaustīt jauno ceļu pēc zināmā pasaku principa: aizej tur, nezin kur, atrodi to nezin ko. Mēs turpinājām pulcēties, apmainījāmies ar informāciju, atradām pieturas punktus, pakāpeniski sāka izpausties mūsu ceļa kontūras.
Projekta "Augšupcelšana" ietvaros, es nodarbojos ar savu Glabātāju grupu un tikšanās laikā, nesaistītās ar Lemūriešu Kristālu aktivāciju, mums pakāpeniski izstrādājās sava meditācija, kuru nosaucām "Fiziskā ķermeņa šūnu meditācija". Īsumā pastāstīšu par šo meditāciju.
Kā parasti, caurelpojam ķermeni. Tad pieaicinām darbā savus Augstākos "Es", Skolotājus, Aizbildņus, Eņģeļus Glabātājus, Atbalsta Grupu un citas Gaismas Būtnes. Apturam domu skrējienu un panākam pilnīgu tukšumu un klusumu apziņā. Ķermeņa iekšienē arī nodibinās miers un klusums. Un paši no malas vērojam iekšienē tukšumu un klusumu. Un neiejaucamies procesā. Mēs - tikai novērotāji un nekas vairāk. Vienkārši vērojam klusumu, mieru un savu ķermeni, lai visas viņa daļas atrastos ērtā, atbrīvotā stāvoklī. Iekšējais klusums un tukšums paši sāk ķermenī veikt nepieciešamās pārveidošanas. Parasti tūliņ atrodas saspringuma vietas. Tās - veco enerģiju izpausmes. Un, ja ķermenis atslābināts, tad sākas fiziskā ķermeņa, veco, savu laiku nokalpojušo programmu, nesošo šūnu dziedināšanas process. Var rasties sāpes dažās vietās ķermenī. Un ja uz tām maigi reaģē, tad ķermenis ar laiku reģenerējas un atjaunojas.
Pakāpeniski izveidojas pieradums pie sava iekšējā tukšuma. Tas kļūst tuvs, dabīgs, radniecisks. Rodas sajūta, ka mēs beidzot tikāmies paši ar sevi, ar savu patieso "Es", savu patieso būtību. Rodas dziļa, īsta mīlestība uz sevi. Mūsu "Ego" mūs vienmēr tur burzmā, kaut kādā trauksmē pēc kaut kā vēlama, bet šeit mēs apturam dzīves skrējienu un pirmo reizi, varbūt visas dzīves laikā, esam vienatnē ar sevi. Un mums sāk atklāties savs iekšējais skaistums, patiesā Dievišķā būtība. Tas rada brīnumainu sevis burvīgumu.
Tā no tukšuma un klusuma sāk ķermenī izpausties mūsu patiesais "Es". Tā sāk īstenoties mūsu "Ego" izeja no astrāli-mentālā apvalka.
Taču šajā meditācijā ir arī citas robežas. Iegremdēšanās tukšumā un klusumā ir iegremdēšanās Nulles Punktā. Tā - iegremdēšanās bezgalībā un bezdibenī, pie tam, iekšējā bezgalībā. Bet kas tā iekšējā bezgalība? Tas - DAUDZDIMENSIONĀLS GENOMS. Jo dziļāk iegremdējamies sava iekšējā "Es" bezgalībā, jo vairāk pietuvojamies Genomam, jo vairāk atbalstām tā atklāšanos/atvēršanos. Un tad, lūk, tukšumā un klusumā pamanāma Genoma mirdzēšana; tas nozīmē jaunu īpašību atklāšanos sevī. Un no meditācijas tad izejam atjaunoti un jauneklīgāki.
Un šeit svarīgi saprast kā un kādēļ notiek atjaunošanās un atjaunināšanās? Iegremdēšanās Nulles Punktā nav bezgalības un bezdibeņa process. Katrs pie IEGREMDĒŠANĀS atrod savu "dziļuma dibenu", pēc kā - uzmanību! - sākas IZVĒRSUMS, bet pēc tā atgriezenisks process: PACELŠANĀS
Un, lūk, tagad mēs izejam uz universālu kosmisko likumu, kas saucas - ABSOLŪTA ELPOŠANA. Ieelpa - izelpa. Iegremdēšanās - pacelšanās. Iegremdēšanās Pralaijā - izgriezšanās/izvēršanās Manvantarā. Pēc šī vienkāršā likuma attīstās mūsu Pasaulsēka. Uz šī vienkāršā likuma veidots arī augšupcelšanas ķermenī process. Iegremdēšanās savā Genomā vai Vienotā Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksā - Augšupcelšanās vajadzīgajā telpā vai pasaulē.
Bet kā šis process izskatās praksē? Iegremdējoties tukšumā, bet pēc tam Genomā, mēs tādējādi iekļūstam Daudzdimensionalitātē. Genoms daudzdimensionāls, tas sevī nes dimensijas 3-šo līdz 16-tai un meditācijas laikā mēs veicam Daudzdimensionālā Genoma savienošanu ar mūsu četrdimensionālo ķermeņu šūnām. Un, lūk, tagad - atkal uzmanību! Ar ko atšķiras dotā meditācija no citiem gaismas darbiem? Visos gaismas darbos mums parasti piedalās tikai gaismas ķermenis, kā smalkmateriālo ķermeņu komplekss. Fiziskais ķermenis dalību neņem. Dotajā meditācijā mēs pieslēdzam fiziskā ķermeņa šūnas pie Genoma atklāšanas. Tas - sarežģītāks process. Taču kādu rezultātu tas dod?
Pie parastas meditācijas mēs vienkārši pārvietojamies gaismas ķermenī uz piekto vai citu dimensiju. Bet kad meditācijai pieslēdzam fiziskā ķermeņa šūnas - PIEKTĀ DIMENSIJA... SĀK VEIDOTIES APKĀRT FIZISKAJAM ĶERMENIM. NE JŪS PĀRVIETOJATIES CITĀ TELPĀ, BET CITA TELPA VEIDOJAS AP JUMS. TĀ ARĪ IR DAĻA AUGŠUPCELŠANĀS FIZISKAJĀ ĶERMENĪ.
Dabīgi, mums radās arī citi jautājumi. Kad pienāks augšupcelšanās diena? Un atbilde pienāca negaidīta.
TĀ JAU PIENĀCA!
Lai iemācītos staigāt, nepieciešams sākt staigāt. Lai iemācītos peldēt, jāsāk peldēt.
Lai īstenotu augšupcelšanos ķermenī, vajag sākt īstenot augšupcelšanos ķermenī. Tādā mērā, kādā mēs šobrīd to spējam veikt. Un mēs sākām savās meditācijās īstenot reālu augšupcelšanās ķermenī procesu. Protams, tādā mērā, kādā mēs uz šodienu spējam.
APRAKSTĪŠU dažus individuālus augšupcelšanās ķermenī piemērus. Apguļos uz dīvāna, atslābinu ķermeni, pierasti apturu apziņu, uzicinu ķermenī tukšumu un vēroju tālākās darbības. Mīļais tukšums ātri veidojas jaunajā ķermenī, kas piepilda ar gaismu fiziskā ķermeņa šūnas, un tas sāk spīdēt. Pēc tā seko automātiska iegremdēšanās Daudzdimensionālā Genomā. Sajūtu Genoma atvēršanos, tā daudzdimensionālo mirdzumu, kas piepilda ar gaismu fiziskā ķermeņa šūnas. Un fiziskais ķermenis sāk iekārtoties Genoma daudzdimensionālajā harmonijā. Redzu un jūtu savu "Es", jau ne fiziskajā ķermenī, ar tā anatomiskiem orgāniem, bet apbrīnojami skaistā Daudzdimensionālā Ķermeņu Kompleksā. Saprotu, ka tā - mana patiesā būtība. Fiziskais, astālais un mentālais ķermenis - tikai apvalki, vieni no maniem daudzajiem ķermeņiem. Manā priekšā parādās piektās dimensijas telpa. Atceros par savu fizisko ķermeni, un piektās dimensijas telpa veidojas ap mani. Es tur atrodos savā fiziskajā apvalkā.
Par cik dzīvoju dzimtas mājvietā, tad atceros par saviem kokiem, savu dārzu un tūliņ redzu, kā koki piepildās ar piektās dimensijas enerģijām un iemanto pilnīgi jaunas dievišķas īpašības. Svētās ugunis piepilda augu miesu un tie sāk dot svētus dārzeņus un augļus. Daba augšupceļas kopā ar mani. Es reāli atrodos kopā ar dabu piektās dimensijas telpā.
AR TO mana augšupcelšanās apturējās/apstājās. Es nodzīvoju piektajā dimensijā tieši tik cik uz doto momentu spējīgs izturēt mans fiziskais apvalks.
TAČU PĒC ŠĪS un līdzīgām meditācijām es sajutu... spēcīgu tieksmi nomirt. Pienāca skaidra sajušana, ka mana dzīves programma, sākot no dzimšanas un līdz šodienai, beigusies un turpinājuma nav. Manas eksistēšanas jēga, četrdimensiju pasaulē, izsmelta. Sākās iegremdēšanās process nāvē.
Kopumā man pozitīva attieksme pret nāvi. Savas dzīves ritējumā es ne reizi vien nonācu līdz nāves punktam un katrreiz, kad iegremdējos līdz pilnīgai bezcerībai, notika izvērsums/pagrieziens un manā iekšienē iedegās dzirkstelīte jaunam dzīves turpinājumam. Un šoreiz es sajutu, ka mana vecā dzīves programma pilnībā atstrādāta, taču jaunā vēl neradās. Man bija vienreizējas, vai impulsīvas nokļūšanas piektajā dimensijā, bet tagad prasījās tās pārvērst dzīves veidā. Bet priekš tā nepieciešams pārveidot Daudzdimensionālo Genomu un ielikt jaunu ģenētisko programmu. Taču, kā to izdarīt?
Gandrīz divas dienas es atrados nāves stāvoklī. Nē, ne komā un ne bezsamaņas stāvoklī. Mans ķermenis bija vesels un mundrs, un es dzīvoju parastu dzīvi. Es iemācījos dzīvot nāvē un apdzīvot nāvi. Bija nedaudz apgrūtinoši sajust pilnīgu bezapgaismību. Bet es vienkārši gaidīju, kas notiks tālāk un no malas vēroju notiekošos procesus. Un šim piedzīvojumam ar kaut ko jābeidzas.
Un, lūk, otrā dienā, pēc iegremdēšanās mentālajā nāvē, redzu krāsainu sapni. Tas neparasts. Redzu simbolus, zīmes, ģeometriskas figūras, kas mirguļo acu priekšā kaut kādā hronoloģiskā pēctecībā. Saprotu, ka pienāca jauna ģenētiskā programma turpmākai dzīvei. Un tiešām, pamostos no rīta, dvēselē jau ne nāves krēsla, bet jaunās dzīves dziesma. Aizsegs pārvarēts. Skaidri redzu, kā manas nākošās dzīves vektors iziet no četrdimensiju pasaules telpas un aiziet neaptveramos kosmosa plašumos. URĀ!!! Ceļš daudzdimensiju pasaulē atklāts! Jaunās dzīves programma sāk strādāt!
Gadus piecpadsmit atpakaļ, īsā dzjolītī es raksturoju līdzīgu procesu un, lūk, tas izpaudās realitātē.
Ak, Nāve!
Cik bieži biju stāvoklī ar tevi,
Manas dvēseles makstī
Tu audzējama ienāci.
Bet katrreiz dzimu es
Tevī pašā
Apskaidrības priekā
Ar kliedzienu jaunai dzīves lasīšanai.
ES NONĀCU līdz savas nāves "dibenam/dziļumam", pēc kā sākās dzīves jaunās ģenētiskās programmas izvērsums {выворот ?} un dzimšana.
Bet tālāk risinājās brīnumi. Nākošajā naktī redzēju sapni. Augšupcelšanas Hierars Serapiss Beijs uziacina mani ieiet jaunā grupā. No Maskavas Gaismas Grupas tur jau iegāja trīs cilvēki, es - ceturtais. No citu pilsētu Gaismas Grupām, jaunajai grupai izvēlas pa vienam cilvēkam. Kopumā sakomplektējas jauna grupa, kuru vadīs Augšupcelšanas Hierars Serapiss Beijs. Vienlaicīgi parādās Luksoras attēls - Serapisa Beija Augšupcelšanas Centrs. Mūs uzaicina uz Luksoru.
Mūsu grupas "4-5-4" kārtējā tikšanās paredzēta piektdien. Šajā tikšanās reizē es pastāstīju par notikumiem, notikušiem ar mani un pateicu, ka Serapiss Beijs gaida mūsu grupu Luksorā. Neatliekot lietu dziļajā lādē, mēs sākām meditāciju. Serapiss Beijs jau ar mums. Viņa mirdzums izgaismo piektās dimensijas telpu, kur radzamas Tempļa aprises Luksorā. Mūs uzaicina tempļa zālē. Viņi, nez kāpēc, sēž uz pulēta marmora grīdas. Mēs arī sēžamies uz grīdas aplī. No augšas uz apli parādās gaisma, tā palielinās. Un šajā gaismā uzzinām par Serapisa Beija klātbūtni. Viņš pie mums nolaižas no augstākām dimensijām. Viņa enerģijas patīkamas, priecīgas un tādas vēlēšanās, ka rodas sajūta, it kā saņemam tagad, ko meklējām visu dzīvi. Cik ilgi mēs meklējām šo tikšanos ar Skolotāju! Mūsu ķermeņi priecīgi piesātinās ar Viņa enerģiju - Augšupcelšanas enerģiju, kas noved pie Genoma atvēršanās. Sāku sajust mirdzēšanu ķermeņa iekšienē. Un ne tikai fiziskā, bet sava daudzdimensionālā ķermeņa mirdzēšanu. Un šī mirdzēšana tik ļoti apžilbinoša, tik spilgta, ka apburoši skatos uz to. Nekad vēl nenācās redzēt savu iekšējo dievišķo skaistumu. Sajūtu savu "Es" kā galaktisku būtni, visumu Radītāju. Pedzējums tik ļoti skaists, ka nevaru no tā acis atraut.
Pēc tam atceros savu fizisko ķermeni un tūliņ redzu, kā Luksoras Tempļa zāle izvietojas apkārt man. Es, ne tur, Luksorā, bet Luksora šeit, apkārt man. Pēc tam Serapiss Beijs ved mūs pie Ēgiptes piramīdām, Sfinksas. Tur, zem piramīdām, ir pazemes Gaismas Pilsēta. Nolaižamies tur. Taču tā pagaidām neatveras. Mums dod saprast, ka mēs šeit iziesim apmācību.
Atgriežamies atpakaļ, Luksorā, bet pēc tam savā reālajā fiziskajā pasaulē. Ceļojums beidzies. Saprotam, ka mūms Luksoras apmeklējums nav nejaušs. Šeit mēs saņēmām iesvētījumu ar Augšupcelšanas Uguni no Serapisa Beija.
Mūsu meditācijā piedalījās pieci cilvēki, un iespaidi visiem bija spilgti, brīnišķīgi un detalizēti. Tādēļ piedāvāju iepazīties ar viņu skicēm. Jūs kopā ar mums pabūsiet Luksorā un izbaudīsiet neierobežotu prieku no Auģšupcelšanas Uguns pieņemšanas.

Natālija BAJUK:
Es stāvēju pie tempļa Luksorā, atpazīstot tā apveidu, baudot krāsu un zaļumu rotaļas. Es jau šeit biju un pazīstu šo templi ar visiem viņa krāšņumiem Spožā Laikmetā. Ieejot, atrodoties, tādu pašu kā es, skolnieku aplī, klausoties Volojas balsi, es savā galvā izdzirdēju: "Amon Ra!"
- Interesanti, iepriekšējo reizi es apmeklēju šo epohu/laikmetu priekš tikšanās ar Totu Trismegistu... Amon Ra!
- Aicinu!
Mēs aplī. Parādās Skolotājs Serapiss Beijs. Tā - figūra garos tunikos un gariem matiem. Ar bārdu.
Doma: "Kādēļ visi mani Skolotāji atnāk līdzīgā izskatā?"
Atbilde ar smaidu: "Tā tava lūzšana".
Es: "Tad parādi savu īsto būtību".
Redzu izstieptu, vertikālu gaismas sabiezinājumu. Nokrāsas neizsakāmi baltas un caurspīdīgas, spožas. Vairāk vēsu toņu, kā silto...
Prātā ienāk vārds: "Absolūts".
Bet tagad skatos uz jums! Viss aplis, sastāvošs no skolniekiem, pārgāja šajā stāvoklī. Tagad mēs visi - gaismas kūniņas, kas mēs īstenībā arī esam.
Es redzu templi no putna lidojuma, atdalītu no zemes - droši vien, tā viena no viņa daudzdimensionālām izpausmēm. Viņš ir milzīgas Mēbiusa lentas centrs, liela, horizintāla astotnieka. "Izvērsuma Punkts" - galvā parādās frāze. Apkārt - zelta sfēra vibrē ar savu magnētismu (Krajons).
Zēlē. Skolotājs pienāca un uzlika savu roku man uz pieres. Notika mirklīga pieslēgšana.
Man nevajag uzdot jautājumu - vai gribu es sekot viņam. Gan jautājums, gan mana atbilde vienmēr eksistēja pasaulsēkā. Es vienkārši izteicu skaļi: "Jā, mans Skolotāj, sekoju tev".
Es klausījos Vladimira balsi un sajutu kaut kādu vāji tveramu diskomfortu. tādu kā ierobežojuma sajūtu. Tagad es saprotu: mani četrdimensiju ķermeņi mani ierobežoja.
Ieslēdzu Patiesā Laika Kristālu, viņa daudzdimensionalitātes un caurplūsmes izpausmē. Tūliņ sajutu atvieglojumu un sapratu, ka katrs mana ķermeņa atoms prasa to pašu, ko arī viss ķermenis. Brīnišķīgā roze, Kristāls, lentas Mēbius sabiezinājums, mirklīgi ieelpojās katrā manā šūnā, atomā, DNS...
Paskatoties "augšup", ieraudzīju nākošajā dimensijā, manā nākošajā slānī notiek tāda pati darbība.
Man vairs negribējās to nosaukt Augstākais "Es". Tā biju ES VISA. ES VISA pulsēju vienlaicīgi visur un visā. Redzēju visu manu ceļu uz šo punktu un vienlaicīgi sajutu savu "Es" mūsu Visumā un ar visiem maniem visumiem, kuru avots esmu. Vienlaicīgi sajutu un dzirdēju savu četrdimensiju.
Bet Vokodjas balss runāja par dimensijām, 16-dimensionālo Visumu - pazīstamības un zināšanas sajūtas par šo Visumu. Es palūkojos "apkārt" (kā izvēlēties sinonīmu, visdimensionālam vārdam "apkārt")
- Mūsu darbs izpildīts...
Es neesmu vēl gatava atgriezties. Lūdzu redzēto un apzināto neatstāt mani nekad.
Pateicos visiem.

Natālija JEĻISEJEVA:
KAD DEVĀMIES pie piramīdām, tad no augšas ieraudzīju virsotni vienai no tām, saules pielietu. Apkārt piramīdai, blīvā kvadrātā, vairākās rindās stāvēja daudz cilvēku. Viņi atradās it kā ēnā, sejas neredzamas. Sajūtams bija prieks un svētku noskaņa.
Nokļūstot Luksora zālē, ieraudzīju savu "Es" no malas, tempļa priesterienes tēlā. Trausla, smuidra-daiļa, ar taisniem, melniem matiem līdz pleciem, brīnišķīgā svētku rotājumā. Templis, rotājums - visas bronzas un antīkā zelta krāsas ar miljonos pārmainošos toņos. Priesteriene aizgāja zāles centrā, apsēdās neparastā pozā un sāka kalpošanu. No viņas plūda dziļas zināšanas, gudrība, harmonija, un dabisks miers. Mēs visi bijām nedalāmi, kā viens veselums.
Pēc tam viņa piecēlās, kā pulksteņa apļa centrā, baltas gaismas apmirdzēta. Mana apziņa vēroja notiekošo no augšas. Grīdas akmens bija tik ļoti noslīpēts, ka šķita stiklots. Uz grīdas sāka izpausties violetas, ceriņkrāsas struktūras, burtiski uzzīmētas ar milzīgu flomasteri. Pēc tam, apgaismotā tempļa daļa kopā ar priesterieni it kā atrāvās un pārvietojās kosmiskajā telpā. No malas tas atgādināja kosmisko lidaparātu.
Viss kosmoss bija prieka piepildīts, no visām pusēm izpaudās violeti staruraksti, līdzīgi salūtam
Attēlu bija daudz, tie mainījās zibeņveidā. Nepaspēju noturēt uzmanībā. Atvērās gaismas portāli ar to iemītniekiem, kuri laistījās visos varavīksnes toņos. Bija interesanti priecīgi un netrokšņaini. Tā kā man patīk.
Kad atnāca Skolotāji, man sāka atslēgties apziņa. Sajutu notiekošā enerģiju. Attēli gāja pārmaiņus no ceturtās un citām dimensijām.
Iegremdējoties Genomā, sajutu spēcīgu karstumu, sevišķi uz vaigiem. Taču notiekošo neredzēju.
Piekrītu Natašai. Mums visiem deva "dāvanas", katram savas.
Laimīga, ka esmu ar jums.
Jūs brīnišķīgi!!!

Vera GURKALO:
Sākās jauns sagatavošanas etaps
Augšupcelšanai ķermenī.
Un ir gatavība
Apziņas līmenī,
Garīguma līmenī.
Jaunajā līmenī akcents
Uz fizisko ķermeni -
Uz tā transformāciju,
Pārveidošanu.
Un atnāca Skolotājs, gatvs mums palīdzēt.
Dārgais, Serapiss Beijs, Sirdī atsaucību atrada.
Sirds Viņam atvērās pilnā pieņemšanā un uzticībā.
Un sākās kopīgs darbs
Jaunā Ķermeņa radīšanā.
Mēs Luksorā - Serapisa Beija mītnē.
Un mītne šī ne tikai Ēģiptē,
Tā - mūsu Sirds Telpā Vienotā.
Mēs šajā mītnē ne vieni -
Atrodas tur jau vairāki Skolnieki Serapisa Beija,
Gatavi, kā arī mēs, augšupcelties ķermeņos.
Mēs pievienojamies viņiem - uz grīdas sēžamies
Kopējā aplī lielas gaismas zāles centrā.
Un mūsu apļa centrā izpaudās Serapiss Beijs
Baltos, vistīrākos tērpos.
No Skolotāja plūst Mīlestības un Prieka Stari.
Un mēs pieņemam šīs enerģijas,
Un sākam paši izstarot tādas enerģijas,
Kādas mēs vēl neizstarojām.
Jaunās Enerģijas Mīlestības un Prieka
Piepilda ķermeņus mūsu - katru šūniņu.
Un patīkami uz gēnu līmeni iet
Jaunas Programmas sagatavošanai fizisko ķermeņu
Augšupcelšanai.
Mūsu Skolotājs deva mums tikai
Jaunu Augsto Mīlestības un Prieka Impulsu,
Bet mēs izrādījāmies gatavi visi radīt sevi
Jaunā Mīlestības un Prieka Enerģijā -
Enerģijas transformējošas un pārveidojošas
Mūsu ķermeņus Augšupcelšanai,
Enerģijas, aktivizējošās mūsos gēnu līmenī
Jaunās Programmās Augšupcelšanai ar Ķermeni.
Šīs Programmas tikai izpakoties sāk,
Un mēs strādāsim viņās mūsu gatavības līmenī.
Izmaiņas notiek ne tikai ķermeņos mūsu,
Bet arī Telpā mūs aptverošā.
Un mēs sākam sajust un redzēt skaidri
Vienotību savu ar visām dimensijām un Pasaulēm
Mūsu planētas, mūsu Galakstikas, mūsu Visuma.
Un atnāk apzināšanās, ka caur šo Vienotību
Mēs pārveidojam Pasaules šīs , dimensijas šīs
Ar savu Enerģiju Jauno, mūsu Siržu izstarotu.
Unikālas šīs Enerģijas - tās Rada
Tikai jaunā Cilvēka Sirds,
Dzīvojoša uz gaišzilās planētas Gaija.
Enerģija šī ieņēma Ugunis visas, Enerģijas visas
Mūsu Radītāja - Tēva-Mātes, mūsu Visuma.
Un pārveidojušies caur duālo pieredzi,
Tās nes pilnīgi Jaunu, Unikālu
Energoinformāciju.
Un tieši šinī Enerģijā notiek radīšana
Jaunā 16-dimensiju Visuma,
Jaunais Zemes Cilvēks ir šī Jaunā Visuma Radītājs!
Un tādēļ Jauno Fizisko Ķermeņu radīšana
Gatavu dzīvot šajā Visumā -
Visās tās Pasaulēs un dimensijās,
Ir svarīgs darba virziens
Cilvēka pamodušās, apgaismota.
Un tāds darbs uz Zemes sākas!
Formējas Jaunas Grupas
Sagatavotībai augšupcelties ķermeņos.
Un tas - svarīgs moments Cilvēka Evolūcijā,
Jauns Etaps apzinātā sava "Es" radīšanā
Kā Jaunā Visuma Radītāja.
2015. gada 4. jūlijā.

Natālija BAJUK:
Vera brīnišķīgi sniedza prieka stāvokli! Paldies! Gribu teikt, šorīt gaidīju savu rindu veikalā un atvēru telefonā pirmo pagadījušos žurnālu "MČ". Izrādījās, 2012. gada pirmais numurs. Un kāds bija mans pārsteigums, kad es pavilku ar pirkstu pa ekrānu, jautājot dienas padomu. Un žurnāls atvēra Serapisa Beija rakstu par Augšupcelšanu!!!!
PAREIZU CEĻU EJAM, BIEDRI!

Sagatavoja Vladimirs KOSTINS.

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 5(23) 2015, Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296.
=====
Latviskojums ievietots vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/04.12.2015. nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 04.12.2015.