Kādēļ es pārstāju būt aktrise
Faina Raņevska
caur Viktoru Truhinu, Krievija
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 7(25) 2015, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 06.06.2016.
Faina Georgijevna Raņevska - viena no izcilām un paradoksālām personībām padomju ēras aktieru pasaulē. Kur tad paradoksālisms? Bet prasiet, kuram vēlaties:
- Kas tā Faina Raņevska?
- O! Tā liela aktrise, - atbildēs gandrīz katrs.
- Bet ko viņa spēlāja?
Un tur atmiņa pakalpīgi saka priekšā "Mulla, nenervozē mani!", jā, pamāti vecā filmā par Pelnrušķīti. Nu, ja nu vēl balss Freken Bok no "Mazuļa un Karlsona". Nē, pēc tam, ja vēl parakņāties atmiņā, var atcerēties mazas lomiņas kino vai tajos gados populārajā kinožurnālā "Fitiļs" {"Фитиль" ?}... Taču otrā plāna aktrišu, oh, cik daudz, bet Raņevska - tikai viena. Un viņa pēc taisnības ieņēma vienu no pirmajām vietām toreizējā teātra un kino-bomondēm {кино-бомонде ?}.
Nu, lūk, ar šo izcilo, paradoksālo, lielo un leģendāro personību man uzticēts stāties kontaktos. Un, pie tam, dzīvojot četrdimensionalitātē, sarunāties ar žurnālistiem viņa ne īpaši mīlēja. Man, piemēram, zināma tikai viena vienīga intervija, ko Faina Georgijevna, jau pusmūža gados, deva Centrālā televīzijā. Varbūt, tieši tādēļ, ilgāku laiku neizdevās ar viņu saskaņoties.
Bet pēc tam, procesam pieslēdzās divi mūsu kaķi. No rīta, atlika vērt acis, šīs gudrās būtības, pēc kārtas, bet dažreiz kopā, uzrāpās man uz krūtīm un mēs kopīgi meklējām "ticamu frekvenci". Lieta gāja uz labu.
Faina Georgijevna parādījās manā priekšā pašā spēku plaukumā - pēc skata - viņai ap četrdesmit (starp citu, kā tanī pašā Mullā). Ārēji - viņa tā pati Raņevska, kaut arī ne gluži. Nevaru pateikt, kur slēpjas notikusī pārmaiņa, taču, ieraugot savu sarunbiedri, es kaut kā uzreiz nomieriājos. It kā man nāktos sarunāties ne ar "lielu un leģendāru", bet... teiksim ar savu mīļo tanti, tikai krietni jaunāku kļuvušu. Un sauc viņu citādi. Tagad viņa - ELIANA. Kaut arī šis tas palika viņā arī no agrākās Raņevskas. Vai arī tā Faina Georgijevna savā laikā daudz mantoja no Elianas?..
Sazināšanās turpinājās... četros no rīta. Bet rezultātā intervija tomēr izdevās.
Un tātad...
= Sveicinata Faina Georgijevna! Vai var, es Jūs tā saukšu? Jūs priekš manis, vispirms - liela aktrise!
- Lūk, tikai sarunāsim, bez šiem madrigaliem! Kur jau nu tik liela... Sveicināti. Bet sauciet, kā ērtāk, man vienalga.
= Sakiet lūdzu, pēc pārejas jaunajā pasaulē, jūs turpinājāt nodarboties ar skatuves darbu, vai izvēlējāties citu profesiju?
- Nē, es protams, mīlu teātri, taču tērēt dzīvi uz vienu un to pašu - tā, manuprāt izšķērdība. Kaut arī, teātris augstākajā pasaulē cits... Bez tam, šeit es, beidzot, uzzināju aktieru darba jēgu. Izrādās, aktieri ne tikai vienkārši rada brīnišķīgas jūtas un nes tās pasaulē. Kopā ar to - ziniet, kas notiek? Tiek radīta astrālā matērija, rodas un pilnveidojas cilvēku astrālie ķermeņi. Esmu pārliecināta: lielākais vairākums aktieru arī nezina, ka piedalās cilvēku astrālo ķermeņu radīšanas procesā. Tomēr, tas tā. Piedalīšanās šinī varenajā Dievišķajā procesā - visu patiesu aktieru misija...
Jā, neslēpšu: doma palikt par aktrisi man bija. Bet pēc tā, kā man parādīja manas jaunās pasaules Cilvēku astrālos ķermeņus un salīdzināja tos ar manu astrālo ķermeni, es sapratu: man pašai vēl, oi, cik tālu līdz daudziem no tiem...
= Un kādu nodarbošanos jūs izvēlējāties?
- Dzīvojot četrdimensionalitātē, sevišķi pēdējos gadus, es ļoti cietu no vientulības. Jā, jā! Neskatoties uz manas profesijas publicitāti, es biju ļoti vientuļa... Un, kad man radās iespēja izvēlēties, es izlēmu nodarboties ar tādu darbu, kur darba sakarā, nāksies daudz sazināties. Un ne tikai ar cilvēkiem. Vispār, mana tagadējā darbavieta - tā komunikāciju Dienests darbam ar dažādām dzīvības formām.
= Kas tas par Dienestu? Pastāstiet sīkāk!
- Mūsu pasaule jau ne tik tālu aizgāja no jūsu. Arī šeit ne visi prot tieši, pilnvērtīgi kontaktēties ar citu dzīvības formu būtnēm. Piemēram, ar kristāliem vai dzīvniekiem. Lūk, šeit tad arī nepieciešams mūsu Dienests.
= Un par ko jūs sarunājaties ar kriestāliem?
- Es, pa lielākai daļai, strādāju ar Čūskām un Delfīniem. Un par šīm būtnēm uzzināju ļoti daudz jauna. Tagad man saprotams, kādēļ čūska jūsu pasaulē - simbolizē gudrību. Šeit man nākas nodrošināt sakaru starp Čūsku rasi un mūsu zinātniekiem. Dažreiz es pat ne vienmēr saprotu par ko viņi apspriežas - nepārtraukti zinātniski izteicieni. Taču vienu varu teikt noteikti: Čūskas - ļoti pieklājīgas, pat ārkārtīgi pieklājīgas būtības. Un ļoti mīļas. Kaut arī ne vienmēr viegli saprotamas.
Cita lieta Delfīni. Tā ļoti sena tauta, es teiktu Filozofi un Dzejnieki. Ar Lielo Burtu. Pat jūsu, četrdimensionālā pasaulē, Delfīniem nav nepieciešams ik dienu dabūt savu dienišķo maizi, rūpēties par iedzīvi un apģērbu. Tādēļ viņiem arī evolūcija gāja pa citu ceļu. Viņu - miljons un katrs saistīts ar visiem pārējiem, katrs kā individualitāte un kā daļa visas rases vienota veseluma. Viņu dzīve, lielāko daļu, aizpildīta ar pārdomām, filozofēšanu, uz kuru pamata tūkstoš gadu laikā viņi kopā radīja Lielo Poemu, vai, ja vēlaties Dzīves Simfoniju. Šīs burvīgās dziesmas turpinās līdz šim laikam. Tie pārsteidzoši radījumi, ietveroši jūtu visu spektru, pieejamu Piektās dimensijas domājošām būtnēm. Es biju pārsteigta, kad pirmoreiz iepazinos ar šo Simfoniju. Un tikai tagad saprotu, ka to apzināt pa īstam nav dots ne man ne jums pagaidām...
= Bet kā viņi saglabā savu Simfoniju? To taču vajag kaut kur ierakstīt/pierakstīt!
- Ūdens - universāls energoinformācijas uzkrājējs. Ne tikai pie mums, bet arī jūsu pasaulē...
Starp citu, ja jau runa iet par Delfīniem. Dažus gadus atpakaļ , pēc jūsu laika, El Morija vērsās pie ceturtās dimensijas iedzīvotājiem. Un, tanī skaitā, caur jūsu Žurnālu. Runa bija par Vaļu un Delfīnu aizsardzību. Varbūt atceraties?
= Protams, atceros. Pats piedalījos...
- Tad, lūk, gribu jums pateikties par to darbu, tam bija liela ietekme. Būtu labi laiku pa laikam to atkātot, kaut nelielām grupām, vai pat individuāli...
= Labi, es jūsu vēlēšanos nodošu mūsu lasītājiem.
Sakiet, lūdzu, kā jūs pavadiet brīvo laiku? Kā vispār jūsu piektās dimensijas cilvēki atpūšas?
- Brīvais laiks? Bet kas tas tāds? Tas, kad nav ko darīt? Taču man tā nemēdz būt!.. Bet, ja nopietni, tad mūsu brīvais laiks atšķiras no jūsējā galvenokārt ar to, ka mēs nezinām fizisko nogurumu. Tādēļ arī atpūšamies, kā likums, aktīvi. Es, piemēram, mīlu ceļot. Jo vairāk, ka mums nav ilgu, nogurdinošu pārbraucienu. Piecdimensiju ēteris ļauj pārvietoties uz jebkuru telpas punktu, gandrīz mirklīgi. Un ne tikai telpas, bet arī mums pārskatāmā laikā... Tādēļ mums ļoti attīstīta aizraušanās ar vēsturi. Kaut arī mani pazīstamie mīl dažreiz, vienkārši, neko nedarīt....
= Bet teātris? Vai jums ir teātris un, vai ejat jūs uz izrādēm?
- Protams, ir, un, saprotams, eju.
= Vai ir starpība starp jūsu teātri un mūsu, kuram Jūs atdevāt visu iepriekšējo dzīvi?
- Gan ir, gan nav. Protams, teātra ārējā puse ļoti iegūst ar to, ka mums ir piecdimensiju ēteris. Tas arī mirklīga skatuves noformējuma transformācija un visas skatītāju zāles; un, nepieciešamības gadījumā, visu skatītāju pārvietošana uz citu vietu un iespēja nodot domas no attāluma... Lūk, piemēram. Četrdimensiju teātrī ir tāda izpratne "aparāts". Tas ir tad, kad aktieris runā "sānis", citiem vārdiem, izsaka savas domas, bet partneri, atrodošies blakus, viņu "nedzird". Man vienmēr nepatika tāda nosacītība, bet ko bija darīt? Šeit tādas problēmas nav - ja skatītājam pēc režisora nodoma vajag dzirdēt aktiera domu, viņi dzird domu. Ir pat veselas izrādes, izkārtotas uz pārdomām... Taču tā visa atribūtika, tā teikt, pielāgošanās. Galvenais, kā iepriekš, paliek Aktieris. Cilvēks. Labi aktieri - labs teātris, slikti aktieri - slikts teātris. Un nekādi ēteri tur nepalīdzēs!
= Mūsu lasītājus interesē dažādi cilvēku dzīves sīkumi augstākās pasaulēs. Piemēram, kāda jūsu pasaulē sabiedriskā iekārta? Vai kaut kādā veidā eksistē vara?
- Kā iekārtota sabiedība? Vai jūs atceraties sociālistisko iekārtu, Marksa raksturoto?Jā, jā, tas pats bēdīgi slavenais komunisms. Tad, lūk, ļoti līdzīgi. Tikai nekāda materiāli tehniskā bāze nav nepieciešama. Bet pamata princips "No katra - pēc spējām, katram - pēc vajadzības" brīnišķīgi strādā.
Bet, kas attiecas uz varu... Ir, protams, kaut kas līdzīgs. Taču, vispirms, man vārds "vara" ne gluži patīk. Tas paredz vienu cilvēku gribas pakļaušanu citu gribai, brīvības ierobežošana, piespiešana un viss tamlīdzīgi... Pie mums neviens nevalda ne pār ko. Vienkārši, vienas sabiedriskās struktūras saskaņo citu struktūru un atsevišķu cilvēku darbības. Pie tam, Senātu (nosauksim tos tā) sastāvā ieiet/ietilpst tiešām kompitentas un autoritatīvas personības. Tādēļ šī koordinācija reti izraisa citos cilvēkos protestu. Bez tam, lai izpildītu Senatora pienākumus, vispār nevajag atstāt galveno darbu. Es pati nesen strādāju vienā no reģionālajiem Senātiem. Savu pienākumu izpildīšanai, mums vispār nebija obligāti veselām dienām sēdēt greznās zālēs un klausīties likumprojektus. Mēs pastāvīgi bijām telepātiskos sakaros viens ar otru, un visus lēmumus pieņēmām, tā teikt, no darba brīvajā laikā. Bet, ka kāds grib Senātam izteikt savus priekšlikumus vai piezīmes, viņš var griezties pie jebkura no Senatoriem, un visi pārējie tūliņ būs lietas kursā. Ļoti ērti.
= Bet kas ir pats galvenais Senātā? Prezidents vai kaut kas tamlīdzīgs?
- Nē, pie nepieciešamības, Senāta darbu koordinē kāds no Senatoriem. Līdzīgi, priekšēdētājs/vadītājs, kā jūsu sapulcēs.
= Lūdzu, pastāstiet par to, kā jūs veicāt pāreju no mūsu pasaules uz šo. Ko ieteiksiet tiem cilvēkiem, kuri jau noslēdz savu iemiesojumu un gatavojas pārejai?
- Bet, lūk, šeit diez vai es varēšu jūs ar kaut ko pārsteigt. Pārgāju arī es tā, kā vairākums mūsu laika cilvēku. Izgāju visus pēcnāves etapus. Bija arī tumšais tunelis ar ugunīgām zīmēm, un deviņas dienas, un termiņš... Taisnība, atceros to visu diezgan miglaini, bet brīžiem apziņa vispār atslēdzās. Vispār, tagad viss notiek citādi. Un es kaut kad tikšu skaidrībā, kā tieši. Bet pagaidām, ne līdz tam bija. Jūs ar tādiem jautājumiem griezieties pie Dāla, tas viss viņa daļa. Ļoti patīkams, jauns cilvēks... Arī četrdimensiju pasaulē bija tāds, un arī šeit tāds palika.
Bet padomu varu dot tikai vienu: nebaidaties! Pati es - oi kā negribēju nomirt! Un mani taču četrdimensijā nekas neturēja: visi man tuvie cilvēki jau pārgāja, fiziskais ķermenis nodilis līdz galējībai - šķiet, veselas vietas neatlika, bet, lūk, pamēģini tu... Es tikai filmās un izrādēs skaļas sievas spēlēju, bet īstenībā, briesmīga bailule biju...
Taču arī steigties nav vērts. Svarīgi saprast, vai, ja arī varat, atcerēties, kādēļ matērijā iegremdējāties, un izejiet savas mācības līdz galam. Lai pēc tam nav jānožēlo iztērētais laiks.
= Paldies, Faina Georgijevna, par to, ka piekritāt dot mums interviju. Jo taču agrāk Jūs ne ļoti gribējāt ar žurnālistiem sarunāties?
- Bet varbūt tie žurnālisti negribēja ar mani sarunāties? Un otrkārt, es tagad ne Faina Georgijevna, bet Eliana...
Veiksmi jums, svarīgu lietu darāt.
2015. gada jūnijs.
Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 7(25) 2015, Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālr. 29613296.
=====
Latviskojums ievietots Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/12.06.2016. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 12.06.2016.
|
