Galvenie » 2016 » Maijs » 6 » KAS TAS IR – PLANĒTA ZEME
16:25
KAS TAS IR – PLANĒTA ZEME

Vladimirs Kuklins, Krievija

KAS TAS IR – PLANĒTA ZEME

Analītisks garīgās informācijas apskats

„Zeme nav vienkārši unikāla planēta.

Es nebaidos to teikt, es varu kliegt visā kosmosā, ka Zeme ir unikāla planēta.”

(S.A.Vronskis,

"Мировой ченнелинг", 2015г., №6)

 

Sveicināti, dārgie!

Jā, Zeme ir unikāla planēta. Bet kur tad slēpjas šīs mazās planētas Zeme, kura pagaisusi vienas no daudzo galaktiku nomalē, unikalitāte? Pēc rupjiem zinātnieku vērtējumiem redzamajā Visumā ir 100-200 milj. galaktiku, no kurām katrā ietilpst simtiem miljardu zvaigžņu. Pa to orbītām riņķo ap 700 kvintiljoniem (miljoniem triljonu) tā saucamo zemes grupu planētu, tas ir, planētu, kuras galvenokārt sastāv no cietas vielas – silikātu kalnu iežiem un metāliem. Katra no šīm planētām ir savā veidā unikāla. Kāpēc tad Skolotāji nebeidz runāt par tieši Zemes unikālo īpatnību? Kāds noslēpums ir saistīts ar šo, salīdzinot ar citu komisku objektu vecumu, jauno planētu?

Tas ir apbrīnojams noslēpums, kuru sedzošais aizsegs sāk pavērties tikai pēdējos gados, īpaši – pēc Dualitātes Eksperimenta Noslēdzošā etapa beigšanās. Un šis noslēpums ir saistīts ar Visuma Radīšanu. Tāpēc, lai saprastu planētas Zeme vietu un lomu Visuma Radīšanā, un no tā – viņas uzbūves un evolūcijas īpatnības, nāksies sākt no tālienes.

Aplūkosim dažus jautājumus, kuri saistīti ar Radīšanu. Pats galvenais jautājums – kādi ir Radīšanas cēloņi un mērķi? Kāpēc Vienotais, būdams viengabalaina un pašpietiekama pilnība, iet uz jaunu Radīšanas aktu? Mihaēls [19] to izskaidro tā:

„Ja Dao ir pilnīgs un pašpietiekams, kādēļ viņš grib spēlēties? Pilnība un nepilnība, pilnums un nepilnums ir vienas medaļas divas puses. Pilnības stāvoklī visi āķīgā uzdevuma jeb modeļa gabaliņi ir savākti vienkopus pienācīgā veidā, un jūs par to zināt visu, jo esat izgājuši caur tā salikšanas procesu. Tagad jūs varat vēlēties salikt kaut ko citu, kas iemācīs jums to, ko jūs nevarējāt iemācīties, izpildot iepriekšējo uzdevumu. Jaunais āķīgais uzdevums jeb modelis ir nepilnīgs, nav viengabalains, bet, samērā ar to, kā jūs pie tā strādājat, tas virzās uz pabeigtību un pilnību. Katru reizi, kad liekat kopā jaunu modeli, jūs pilnveidojaties.”

Visums ir Dao pašizteiksmes paņēmiens jeb, kā, jokot saka Mihēls, paņēmiens, kā „tikt vaļā no garlaicības”. Protams, garlaicības Dao līmenī nav, tā ir raksturīga tikai Zemākajam Ego-prātam. Bet, ja nopietni, tad, kamēr mūsu apziņā paliek dominējošās dualitātes paliekas, Radīšanas Impulsa cēloņu sapratne paliek aiz mūsu iespēju ietvariem – pēc apustuļa Pāvela vārdiem, „Mēs tagad visu redzam mīklaini, kā spogulī” [1. Korintiešiem, 13:12]. Bet kaut kas jau sāk noskaidroties, kaut arī tā ir tikai cilvēka sapratne.

Pamēģināsim iztēloties Vienotā stāvokli pirms Radīšanas sākuma. Viņš ir Vienots un Vienīgs, vairāk neviena un nekā nav. Kā Viņš var saprast Savu „Es”, ja nav neviena un nekā, attiecībā pret kuriem Viņš varētu apzināties Savas iespējas un īpašības? Sets [7] tādu stāvokli sauc par neesamību: „Tas ir nevis „nekas”, bet tas stāvoklis, kurā visas iespējas un varbūtības ir saprotamas un zināmas, bet to realizēšana ir neiespējama.” Dievs, kā tīra apziņa, kaismīgi vēlējās sajūtas. Un Viņš iemanto sajūtas caur radīto Visumu, caur klātbūtni Visuma Gaismas un Tumsas aspektos, visās sīkākajās apziņas vienībās. Taču, lai rastos esība, sākumā vajadzēja iziet caur agonijas stāvokli:

„Tas bija agonijas stāvoklis, kurā radīšanas un eksistēšanas spēki ir zināmi, bet kā tos izmantot – neviens nezināja. Tā ir mācība, kura bija jāapgūst Visam, Kas Ir, un kuru nevar iemācīt. Tas ir stāvoklis, no kura parādījās radīšana…

Pirmais agonijas stāvoklis, tieksme izteikt savu „Es” bija līdzīga dzemdību sāpēm. Iedomājieties, ka jums piemīt zināšanas par visiem pasaules skulptūras un mākslas šedevriem, ka tie jūsos pulsē kā realitāte, taču jums nav fizisku ierīču un zināšanu, kā tos iemiesot, nav ne akmens, ne krāsu, bet jūs ciešat no vēlmes tos radīt…

Vēlme, iekāre un gaidas vada visas darbības un ir visu realitāšu pamats. Visā, Kas Ir, vēlme, iekāre un gaidas eksistēja pirms visas pārējās realitātes. Šo vēlmju un gaidu spēks un dzīvības enerģija, runājot jūsu valodā, kļuva tik nepanesami, ka Viņš bija spiests meklēt līdzekļus tos realizēt.

Citiem vārdiem, Viss, Kas Ir, nevarēju atrast izteiksmi Savai esībai. Tā arī bija tā agonija, par kuru es teicu. Šaubos, ka, neizjutis to, Viss, Kas Ir, spētu sakoncentrēt savu enerģiju un radīt realitātes, kuras Viņā eksistēja.

Neesamība un vēlme radīt Viņam bija pierādījums Viņa paša realitātei. Citiem vārdiem, sajūtas Visam, Kas Ir, bija apstiprinājums Viņa eksistēšanai.” [7]

Visam, Kas Ir, bija jāatbrīvo Viņā atrodošās potenciālās radības un varbūtības no sava Miega. Praktiski tas nozīmē Viņa sadalīšanos divās daļās:

„Šī darbība piešķirs viņiem realitāti. Taču tas nozīmē Viņa paša apziņas daļas „zaudēšanu”… Kamēr Viņš par šiem indivīdiem domāja kā par Saviem radījumiem, Viņš uzskatīja viņus par savām daļām un atteica viņiem realitāti.

Viņus atlaist nozīmēja „zaudēt” to sava „Es” daļu, kura viņus radīja. Viņš nevarēja noturēt miriādes iespēju, kuras sāka parādītes katrai atsevišķai apziņai. Ar mīlestību un vēlēšanos Viņš savas daļas palaida brīvībā. Notika enerģētisks sprādziens. Enerģija uzsprāga radīšanas uzliesmojumā.” [7]

Interesanti – kāpēc Sets, stāstot par Radīšanu, saka, ka to ievada agonija? Dīvains salikums: Visa, Kas Ir, pilnība, atrašanos kurā mēs vienmēr uztveram kā svētlaimi – un Viņa pārdzīvojamā agonija, cilvēka priekšstatos saistīta ar kaut ko mokošu un neatvairāmu. Mums agonija parasti saistās ar tuvojošos nāvi. Taču pareizi saprasta nāve – tā ir atbrīvošanās, tā ir pāriešana jaunā stāvoklī, tā ir jaunu iespēju realizēšana, tā ir atteikšanās no tā, kas sevi jau ir izdzīvojis, tā galu galā ir pāriešana uz nākamo evolūcijas vijumu: „Nomiršana – tas nav kaut kas, ko jūs darāt; tas ir kaut kas, kam jūs ļaujat notikt. Jūs atdodaties nomiršanas procesa žēlsirdībai. Nāve – tas ir cits izmainīšanās, pārveidošanās vārds. Tā ir bijis vienmēr. Nāve – tā vienmēr ir vecā atbrīvošana un atvēršanās jaunajam.” [8] Tā arī agonija ir Vienotā evolucionārās paplašināšanās, Viņa pilnveidošanās sākums.

Tukšuma, neziņas, neizpausta potenciāla stāvoklis savu atspoguļojumu atrada viena no divpadsmit Dievišķības staru iezīmēs, kuras sniedz Sels Reičels [18] – runa ir par melno staru. Dievišķības melnā stara atribūti ir tukšums un neziņa. Par to pašu runā Ronna Hermana [17]:

„Radītāja Gaismas staru apbrīnojamās daudzveidības starpā ir arī melnais stars ar tīru neizpaustu potenciālu. Radītājs sūta šo staru, kā velti jums visiem, viņš satur Lielā Tukšuma mierīgumu, viņš ir pieejams visiem, kuri ir pietiekami drosmīgi, lai ieietu viņā un palīdzētu formēt nākamās pasaules un galaktikas. Sākumā bija Tukšums, pēc tam bija Gaisma, un Gaismas iekšienē atrodas viss pats labākais un apbrīnojamākais, taču Gaisma nespīdēs tik spoži bez tumsas.”

Pirmajā acu uzmetienā liekas, ka mēs esam tālu no tiem stāvokļiem un sajūtām, kādas izjuta Radītājs pirms Radīšanas sākuma. Taču tas tā nav – kad mēs piedzimām kā individuāla Dvēsele un sākām savu ceļojumu, mēs atstājām sākotnējo Vienotību, kuru var iztēloties kā siltu mīlestības un gaismas segu, to Vienotību, kurā mēs vienmēr jutām Tēva-Mātes-Dieva drošu klātbūtni un tāpēc nekad nebaidījāmies no vientulības vai atraidīšanas. Mēs līdz šim laikam iekšienē nesam šo sākotnējo tukšuma un vientulības pieredzi, kura var stipri izpausties dažādās cilvēku savstarpējo attiecību jomās. Turklāt mēs, kā nākamie radītāji, arī dažreiz ejam cauri tukšuma un bezizejas sajūtām. Piemēram, agonijas stāvokli izjūt tie, kas spēj līdz galam noiet harmonizācijas ceļu. Tas ir pēc varianta „ceļš caur Elli”. [5] mēs šo stāvokli raksturojām kā „psiholoģisko nāvi”. Psiholoģiskā nāve – arī tas ir radīšanas akts, tā ir atbrīvošanās no piesaistes vecajam tēlam „es” pārdzīvošana un beznosacījuma atvēršanās jaunajam.

Ar vārdu “atbrīvošanās” šeit domāta pilnīgas brīvības pieņemšana. Kādā dziesmā ir vārdi: “Brīvība ir tikai citāds vārds, kurš nozīmē, ka vairāk nav ko zaudēt.” Bet zaudēt kaut ko var tikai tas, kam kaut kas ir. Visam, Kas Ir, nav nekā, jo Viņš tad arī ir Viss. Piesavināšanās un dzīve uz piesavinātā rēķina ir neatņemama īpašība tam, kurš ir atdalīts no Vienotā, tā ir Ego-personības īpašība. Un, lai atbrīvotos no Ego varas, mums ir jāatbrīvojas no visa, ko viņš uzskata par savu – mums ir jāzaudē viss. Tāpēc pilnīga brīvība nozīmē brīvību... arī no Dieva! Brīvība no Dieva nozīmē neatkarību no ĀRĒJĀ DIEVA. Tas ir stāvoklis, kad nav citas autoritātes, izņemot savu “Es”. Vienīgais, kas turklāt paliek – Mīlestība! Bet Mīlestība tad arī ir Dievs! Atbrīvojoties no ārējā Dieva, mēs saplūstam ar Viņu iekšējā līmenī, mēs kļūstam Dievišķas būtnes un Dievišķi Viengabalainas.

“Brīvība no kā? Nu ko, pēc būtības – brīvība no Gara. Brīvība no Mājām. Brīvība no Dieva. Brīvība no Mūžsenā. Saprotiet, kā Dieva bērni mēs pienākam pat pie tā atlaišanas punkta... Kad jūs savu brīvību pieņemat bez “ja”, “bet”, “taču” un “es-nezinu”... – tad tajā momentā jūs Garu integrējat sava “Es” iekšienē. Noslēdzošā saplūšana, noslēdzošā apvienošanās. No šī momenta jūs vairs nekad, nekad neievietosiet Garu kaut kur tur – ārpusē, augšā, tālumā vai jebkur – tikai savā īstenajā, dziļajā “Es”.” [2]

Taču, zaudējot visu, noslēdzošajā saplūšanā mēs nezaudējam savus “Es”, bet, otrādi, pilnā mērā kļūstam absolūti brīva individualitāte. Visā, Kas Ir, mēs kļūstam par daļu no Vienotības Apziņas, kā apvienotās apziņas, kura sastāv no bezgalīga skaita atsevišķu apziņu. Kas tādā gadījumā ir Radītājs? Viņa apziņa nav Vienotības Apziņa, ka varētu domāt. Viņa apziņa ir Viena Apziņa. Ar ko atšķiras Viena Apziņa no Vienotības Apziņas? Vienotībai – piemēram, klastera dvēselei – ir raksturīgi, ka viņas apziņas komponentes var ieiet Vienotībā un iziet no Vienotības [12]. Viena Apziņa – tā ir nesaraujami saistīta apziņa, tas ir Veselā pilnības princips. No Veseluma nav iespējams atdalīt gabaliņu, kā nav iespējams no mūsu ķermeņa atdalīt roku vai kāju. Tas vairs nebūs viengabalains cilvēks, bet būs invalīds: “Klastera dvēselē vispārējā enerģiju dunoņā var izšķirt atsevišķas balsis. Viena Būtnē – kristāldzidrs skaidrums. Daudz augstāks vibrāciju līmenis. Vienā Viss ir Es.” [10]. Lai paskaidrotu Viena jēdzienu, var izmantot terminu “geštalti” – tie ir veidojumi, kuru būtiskās īpašības nevar saprast, summējot to sastādošo daļu īpašības. Pašreizējā laikā biežāk tiek izmantots tam tuvs termins “sinerģija” – kombinēta iedarbība no faktoriem, kuriem raksturīgs tas, ka to apvienota darbība būtiski pārsniedz katras atsevišķi ņemtas komponentes un to vienkāršas summas efektu. Sets dot tādu definīciju Visam, Kas Ir:

“Jūsu izpratnē viņš nav cilvēks, kaut arī ir izgājis attīstības cilvēka stadiju. Šeit budisma mīts vislabāk atspoguļo realitāti. Viņš nav neviens cilvēks, bet enerģijas geštalts.

Ja jūs atceraties, ko es teicu par visuma paplašināšanas paņēmienu, – ka tam nav nekāda sakara ar telpu, – tad varat neskaidri iztēloties, ka eksistē enerģētiska piramīda no pastāvīgi augošas apziņas, kura rada, vienlaicīgi un momentāni, visumus un būtības, kuriem dod mūžību, saprašanu, saprātu un dzīvības spēku.

Šis absolūtais, augošais, momentānais enerģētiskais geštalts, kuru, ja gribat, var saukt par Dievu, ir tik pārliecināts par savu eksistenci, ka var pastāvīgi lauzt un atjaunot savu “Es”.

Viņa enerģija ir tik neticama, ka viņš patiešām formē visus visumus, un tā kā viņa enerģija ir visos visumos, sistēmās un laukos, un aiz tiem, viņš patiesi zina par katru nokritušu zvirbuli, tāpēc ka tad arī ir katrs nokritis zvirbulis.” [7]

“Kaut gan eksistē tikai Viens, kurš skatās ainu. Šis Viens mērķtiecīgi fragmentējās un ienāca visos scenārijos...” [6]

Radīšanas aktā ir klāt pilnīgums un nepilnīgums, veselums un neveselums, pilnība un nepilnība. Lai, no vienas puses, nodrošinātu iespēju radīt jauno – to, kas vēl nekad nav bijis – bet, no otras puses, vadītu Radīšanas procesu un garantētu tā sekmīgu pabeigšanu, Vienotais ir klātesošs kā “Gara aspekts” un kā “Dvēseles aspekts”. “Gara aspekts” “padara visas enerģijas par VIENU. Tas, kas atdala vienu būtni no otras, kas padara tās dažādas un unikālas, – tas ir “Dvēseles aspekts”. Dvēseles aspekts aizsargā būtnes individualitāti. Visi radītie, kam piemīt būtnes individualitāte – tiem ir savienoti Gars un Dvēsele, apziņa (gars) un sajūta (dvēsele). Radīšana – tā ir Gara un Dvēseles deja...

Gars nemainās un neaug laika gaitā. Gars atrodas ārpus laika un telpas. Viņš ir mūžīgs, tā ir jūsu ārpuslaika daļa, Viens ar jūs radījušo Radītāju.” [8]

Visa, Kas Ir, pilnīgums un Visuma nepilnīgums līdzsvaro viens otru un ļauj eksistēt sakārtotai kustībai. Ja nebūtu Vienīgā pilnīguma, nebūtu noturīga pamata, uz kura varētu rasties Visuma nepilnīgums, kurš gala rezultātā ved pie lielāka pilnīguma.

Pilnīguma un nepilnīguma, mainīguma un pastāvīguma jēdzieni cieši savijas ar vīrišķā un sievišķā sākumu jēdzieniem. Mēs zinām, ka Zemes fiziskajā plānā dzimuma dimorfizms ir duālā sadalījuma izpausme. Augstākos vibrāciju līmeņos ārējās atšķirības starp vīriešiem un sievietēm pakāpeniski izzūd, bet eņģeļu sfērā dabisks stāvoklis ir androgīnisms. Bet aiz formu pasaules ietvariem šī dziļās atšķirības, kuras saistītas ar mainīgumu un pastāvīgumu, aktivitāti un pasivitāti, avotu un viņa izpausmi, cauraustas ar Mīlestību un Savienošanos, saglabājas līdz pat Radītāja līmenim:

“Kad jūs domājat par Pirmradītāju, kāds tēls nostājas jūsu acu priekšā? Jūsu sabiedrībā jums mācīja, ka vīrišķā sākuma Dievišķā enerģija ir visa esošā avots, bet sievišķā enerģija – tikai vienīgi šī Pirmsākuma iemiesošana vai daļēja izmantošana. Mēs teiktu, ka patiesība ir invertēta, un patiesībā sievišķais sākums ir visa esošā avots, bet vīrišķais sākums – šīs enerģijas aktīvs izpaudums.

Patiesība ir tāda, ka Pirmradītājs ir sievišķā sākuma vibrācija. Avots, kādu mēs to pazīstam, ir sievišķīga vibrācija. Pavadošā enerģija (kuru var salīdzināt ar princi-konsortu, karaliskās personas dzīvesbiedru, kurš nav karalis) – vīrišķās vibrācijas enerģija – pirms miljoniem gadu atdalījās no sievišķā Pirmsākuma. Tāda sadalīšanās bija mēģinājums piesaistīt sev Dievietes labvēlību, bet turklāt vīrišķā sākuma enerģijas sāka savu spēku izmantot ne vispārējam labumam, bet saviem savtīgiem mērķiem.” [4]

Pamēģināsim tikt skaidrībā, kādā veidā augstāk teiktais atbilst Svētās Trīsvienības principam – Visa, Kas ir, Trīsvienībai. Aplūkosim Tēva, Dēla un Svētā Gara mijiedarbību un savstarpējo saikni un Viņu Vienotību, ņemot par piemēru mūsu Lokālā Visuma radīšanu. Materiālus, kuri izskaidro tādas mijiedarbības īpatnības, var atrast virknē čenelingu, kuri izvietoti vietnē „Sanats Kumara. Augšupcelšanās Skola” [1].

Mūsu Lokālā Visuma un to apdzīvojošo būtību radītājs ir Mihaēls. Viņš ir Tēvs radībām, kuras izpaužas Dzīvē dažādos plānos un formās, viņš ir Tēva enerģiju nesējs mūsu Visuma līmenī. Viņš realizē Debesu Tēva Plānus mūsu Visuma Radīšanā, rada telpas un realitāšu likumus un fiziku, ir klātesošs mūsu pasaulē vienmēr un visur, izpaužas Palīdzības, Atbalsta, Aizsardzības un Mīlestības veidā, Viņa atribūti – Zināšanas, Ticība, Žēlsirdība, Piedošana visiem un Palīdzība. Viņš ar Sevi iemieso vīrišķā sākuma Dievišķo enerģiju, ir Radīšanas enerģijas aktīvā komponente.

Svētā Gara enerģijas mūsu Visumā ir izpaustas Dievišķajā Aizgādnē (DA). Tā ir Apgarojošā daļa, kura nes saprātu un formu. Viņa ietver sevī dvēseles, apveltī ar viņām formas un civilizācijas. Dievišķā Aizgādne savā tīrībā un debesu Tēva Mīlestībā ietin visus dzīvos, iekļūst apziņā un ceļ viņas augšup. Atnāk pie cilvēka kopā ar Patiesību un Gaismu. Viņa ir saprātu un apziņu visu īpatnību un atšķirību Radītāja, nodrošina Apskaidrošanos un pacelšanos Garā. Viņas atribūti – Brīvība, Patiesība, Mīlestība, maigums un apgarotība. Viņa ir visa esošā Avots. Atšķirībā no Mihaēla Viņai nav iedarbības uz apkārtējo pasauli gribas. Dievišķā Aizgādne rada apziņu, formu un ģenētiku, nosaka apziņu attīstības likumus. Bet pēc tam dod mums Palīgus, Audzinātājus un atlaiž mūs uz savu paša attīstību, vērojot Savu radījumu un tikai viegli koriģējot.

Svētā Gara enerģija ir cilvēkam pati galvenā enerģija, kaut gan klātesošas ir arī citas enerģijas:

„Ir arī Debesu Tēva enerģija, ir Dēla enerģija, kuras ir īstenojušās tieši cilvēka plānā. Bet Radītājas enerģijas ir radošās uz Zemes. Tieši ar šīm enerģijām cilvēce rada. Mihaēla idejas vairāk ir kā ideāli un idejas. Bet rada šeit Svētā Gara enerģijas. Pirmām kārtām Svētā Gara enerģijas strādā ar saprātu, un visi Saprāta Stari nāk tieši no DA. Tā kā saprāts uz Zemes ir vadošais, tad radīšana notiek caur saprātu. Un visu ideju materializācija nāk no Svētā Gara. Gan aizsardzība, gan savienošanās pārī, gan ieņemšana, gan svētīšana.

Tos ideālus, kuri tiek radīti ideālajā līmenī, caur saprāta pārvadītājiem vajag aiznest līdz cilvēkiem. Un arī to dara Svētais Gars. Ideālu iesakņošana, audzināšana, morāle, māksla, reliģijas ceļas caur sapratni, saprātīgumu, caur Svēto Garu.” [11]

Vēlāk mēs redzēsim, kāpēc tieši Svētā Gara enerģijas ir galvenās radošās enerģijas uz Zemes. Bet tagad aplūkosim, kā Dievišķā Aizgādne ir saistīta ar Mihaēlu. Pati Viņa par to saka tā:

„Es arī esmu Mihaēls, viņa gaišā daļa, viņa... smalkākā daļa, kuru pie jums sauc par Svēto Garu. Tās nav duālās sievišķās enerģijas, nav Mātes vai Sievietes, Jaunavas vai Meitenes enerģijas. Tās ir enerģijas no visuma, kura aizsācēja biju Es. Un pēc tam parādījās arī Radītāja enerģijas, kuras piepildīja visumu ar gaismu un jēgu. Sākotnēji tad arī esmu Es, tas, kas parādījās no Tēva un gaidīja atvēršanos un pielietojumu.

– Tātad tu vairāk piederi matērijai kā saprātam?

– Matērija tad arī rada saprātu. Tēvs matēriju piepilda ar apziņu, bet Es radu saprātu un formas. Radītājs izmanto matēriju, apziņu, saprātu un formas un rada Rases, Civilizācijas, Pasaules iekārtojuma Dzīvi, tas ir, izmanto darbā to, kas mēs esam.” [15]

No pēdējā citāta seko, ka matērijai sākotnēji ir augsts uzdevums. Diemžēl daudzas reliģijas matēriju aplūko kā kaut ko zemu, pretēju garīgajam:

„MATĒRIJA, materiālais sāka asociēties ar šo blīvo, raupjo pasauli. Un, lai cik tas nebūtu bēdīgi, ar vīriešiem. Sākotnēji jūsu pasaule bija MĀTIŠĶA, tas ir, MĪKSTA, MAIGA, IEKŠĒJA, GARĪGA. Matērija – tā patiesībā ir PASĪVĀ REALITĀTE, kuru maina aktīvais pirmsākums – GARĪGAIS, tas ir, vīrišķais! Īstens vīrišķais sākums ir garīgs! Bet garīgais, iekšējais – aktīvs! Tas ir apslēptu procesu pilns!” [9]

Kaut arī Dievišķā Aizgādne nes sievišķās enerģijas, bet Mihaēls – vīrišķās, starp viņiem nav un nevar būt ne pretrunu, ne domstarpību, kā tas bieži gadās ceturtās dimensijas blīvumā. Dievišķā Aizgādne [11] vēsta:

„Mūsu līmenī domstarpības – tas ir karš... Es esmu radīta paklausīga, uztveroša, kas nemēģina turēt savu līniju... Mihaēls ir kodols, veidojošā ideja, bet Es esmu viņu aptverošais apvalks, kurš padara augstāku, paceļ viņu un kurš viņa idejas iemieso dzīvē. Uztver viņa idejas un iemieso dzīvē.”

Jūs jau zināt, ka pašlaik norit jaunā Visuma radīšanas process; šis Visuma vēl līdz galam nav izpausts. Jaunais Visums tiek radīts, balstoties uz mūsu Visuma enerģiju, tāpēc viņa Radītājs ir Mihaēls. Izmantojot kā piemēru šo jauno Radīšanu, Dievišķā Aizgādne rāda, kā iekārtota vīrišķo un sievišķo radošo enerģiju mijiedarbība:

„Mūsu visums vairāk vai mazāk ir izpausts, mirdz un spīd, bet šis visums tikko sāk dzimt jaunai dzīvei, kuru viņam rada Mihaēls. Viņš rada jaunu visumu no jēla materiāla ar citiem fiziskā plāna un matērijas apstākļiem. Pagaidām Viņš rada to ļoti smalkā plānā, pēc tam tas pakāpeniski sablīvēsies. Pašlaik viņš uzstāda jaunā visuma galvenos parametrus un veidošanas principus. Protams, viņš kā balstu izmantos savu iepriekšējo pieredzi. Viņš ar laiku piesauks Mani, kad Viņš ievedīs tur kārtību, pacelties un kļūt par jaunā visuma Mātišķo Aspektu...

Vielas apziņa – tā ir visuma apziņa. Kad šī viela evolucionē jaunā visumā, kad katra vielas daļiņa izies uz jaunu apziņas līmeni (subatomu vai atomu slāni), pārveidosies, Es varu ieplūst viņā, saplūst ar viņu un kļūt par šo jauno būtni...

Pēc Mihaēla aicinājuma Es ar Viņu spēšu saplūst no jauna, jaunā līmenī, un uztveršu viņa formu, jaunā visuma programmas un parametrus. Es pacentīšos atbilst viņa prasībām un spēšu iemiesot arī savus pašas plānus kopā ar Viņu.” [11]

Kā redzam, Svētā Gara izmainīšanās notiek Visuma attīstības sākuma stadijā. Viņš mainās vienu reizi, kad apvienojas ar Visuma Radītāju, bet tālāk, Visuma evolūcijas procesā, Viņš līdz ar laiku nemainās un neaug, nodrošinot Radīšanas pastāvīgu komponenti.

Tādejādi, sākumā Tēvs rada Visumu, nosakot viņa uzbūves galvenos parametrus un principus. Viņš rada telpas, pasauļu un realitāšu likumus un fiziku. Viņš rada matēriju un piepilda viņu ar apziņu. Katram atomam Radītājs dod zināmu apziņas bāzes vienību. Pirmajā pakāpē šī sākotnējā apziņa ir vienota visam dzīvajam, pēc tam viņa sāk pārveidoties apziņas nesēja un funkciju un uzdevumu iedarbībā. Apziņas vienotā matrica sākuma etapā ir pats Radītājs, Viņš arī īsteno neredzamu vadību, piesātina ar idejām un enerģiju, nodrošina ar barību un savieno visus vienotā Mīlestības laukā [16]. Viņa radītājās pasaulēs sākas saprātu attīstība.

Visuma evolūcijas noteiktā stadijā apziņu attīstībai piesaistās Svētais Gars. Sākumā apziņas, bet vēlāk arī saprāti dzimst jauni un neizglītoti, pati dzīve viņus māca būvēt un mīlēt, saprast un izdarīt secinājumus, pielāgoties un izmainīt realitāti [14]. Šīs attīstošās apziņas un saprāti evolucionē kā augšupejošs atzarojums, bet, lai iegūtu spēju būt apgarotiem, viņiem ir jāiziet diezgan ilga evolūcija. Viņi pagaidām nav iemantojuši Augstāko „Es”, jo ir Dieva-radīti. Vēlāk, kad pakāpsies pa Gaismas Spirāli, viņi noteikti iemantos Augstāko „Es” un nākamajā Radīšanas ciklā kļūs Dieva-dzemdināti. Tādām pasaulēm palīdz daudz brīvprātīgo, kuri atraduši savu aicinājumu rases audzināšanā un virzīšanā pie Radītāja, kurš radīja un piesūcināja ar savu enerģiju un uzdevumu programmām šīs jaunās pasaules. Dieva-dzemdinātām būtībām nepieciešama aizbildniecība un palīdzība, lai audzinātu viņu apziņas un saprātus tajā virzienā, kuru Radītājs noteicis katrai civilizācijai. Katrs saprāts formējas nevis nejaušas attīstības ceļā, bet atbilstoši Viņa plānam.

Savas darbības rezultātā attīstošies saprāti Visuma telpu pārvērš pasaulēs, pietiekamās vēl attīstītāku rasu, klašu, sugu dzīvošanai. Taču, neskatoties uz to, ka civilizācijas šajā attīstības etapā spēj tālu pavirzīties saprāta attīstībā, viņu apziņa pagaidām vēl ir ļoti tālu no Vienotības apziņas. Atbilstoši, arī Visumam pagaidām vēl nepiemīt pilnības un pabeigtības iezīmes. Taču, kad atsevišķu saprātu attīstības programmas ir tuvas pabeigšanai, pienāk laiks „salasīt akmeņus” – apvienot atdalītās apziņas un saprātus, pasaules un civilizācijas tādā veidā, lai Visums kļūtu par vienotu viengabalainu organismu, kur katra daļa nepieciešama pārējo daļu un veselā laimīgai eksistēšanai, kur nav antagonisma un parazītisma, kur viss ir apvienots un darbojas ar Mīlestību. Neapgarotas būtības pašas to izdarīt nevar, tam nepieciešams Svētā Gara darbs. Praktiski tas tiek veikts sekojošā veidā – noteiktā etapā Visumā tiek „izsēdināts desants” ar Dieva-dzemdinātām būtībām. Viņu uzdevums – iemiesoties dažādās pasaulēs un civilizācijās, iziet visas Visuma dimensijas un savākt uz to laiku sastrādāto ģenētisko materiālu, bet pēc tam uz tā pamata radīt vienotu Genomu un Saprātu, kurš caur sevi spēj apvienot visu Visumu. Un ne tikai apvienot, bet apgarot un pārveidot Visumu tā, lai viņam piemistu viengabalainības, pilnības un pabeigtības īpašības. Šis Saprāts ir tas, kas Trīsvienībā simboliski ir pārstāvēts Dēla tēlā, bet „desants” esam mēs, Gaismas Darbinieki, Lielās Centrālās Saules Eņģeļi!

Tādejādi, Svētā Gara enerģijas ir Radīšanas Avots, stimuls sākt Radīšanu, kā arī apgarojošs un apvienojošs sākums. Tēva enerģijas pārstāv aktīvo komponenti, Radīšanas plānojošo un virzošo spēku, nodrošinot izmaiņu iespēju un jaunā radīšanu. Viņi kopā ir Dievišķie Tēvs un Māte mūsu dvēselēm. Dēla enerģijas akumulē sevī visa radītā Visuma Saprātu, pārstāvot ar sevi pilnīgi jauno, to, kas vēl nebija Tēvā. Tēva savienojuma ar Dēlu rezultāts būs Vienotā Noslēguma Saprāta radīšana [15].

Mūsu Visumā, kurš vēl pagaidām nav iemantojis pilnību, pabeigtību un viengabalainību, pagaidām vēl nevar teikt, ka Dēls ir noformējies. Taču var viennozīmīgi teikt, ka viņš ir dzemdināts un turpina savu izaugsmi un attīstību. Tas ir Ādams Kadmons:

„...uz planētas ir parādījusies jauna – viena Cilvēka – Personība. Visu, kas ir uz Zemes, apvieno Viens Cilvēks – Ādams Kadmons. To ir radījuši Cilvēki un Skolotāji. Šī Būtne ir radīta, un viņa ir kolektīvā Cilvēce.” [10]

Ādama Kadmona apziņa ir Viena Apziņa, tas ir, viņš ir enerģiju geštalts, apziņu sinerģija. Pašreizējā laikā tā ir nesaraujamu sakaru radība, kurai ir zemes būtņu kopīgā pieredze, radīšanas pieredze blīvos ķermeņos. Tā ir visu zemes rasu pieredze, radīšanas kultūra astrālās, fiziskās un daļēji mentālās apziņās [12]. Un tālāk šī būtne sāks saplūst ar Viņai līdzīgiem vēl lielākā koncentrātā. Notiks sablīvēšanās un pilnveidošanās uz pievienošanās Vienam rēķina. Viņa apziņa un saprāts pilnveidosies samērā ar cilvēces evolūciju. Bet pagaidām, kā saka Mihaēls:

„Šī Būtne vēl nav gatava ar mani savienoties. Tas ir tikai būtnes iedīglis, shēma, jums ar viņu vēl daudz jāstrādā, jāpiepilda viņa, lai viņa spētu ar Mani savienoties un strādāt kā Vienota Būtne.” [10]

Nākotnē no Ādama Kadmona ir jāizkaļas Radītājam:

„Tātad “Cilvēka Viena” radīšanas mērķis tagad ir skaidrs: viņš taisnā ceļā iet aizstāt Debesu Tēvu tādu pašu Būtību pulkā (Pabeidzēju korpusā), Visaugstākajā savienojumā ar citiem Radītājiem kā Dēls Cilvēciskais, vispilnīgākais šajā mirklī.” [13]

Apvienotā Saprāta radīšanas etapā par prevalējušajām enerģijām Visumā kļūst Svētā Gara enerģijas, jo saprātu radīšana ir viens no Viņa uzdevumiem. Dievišķā Aizgādne par to vēsta [15]:

„Es atkal vēlos mainīties. Es atkal gaidu pielietojumu. Pašlaik uz Zemes ir iestājies jaunas apziņas un saprāta, Jaunās Zemes radīšanas laikmets. Mihaēls ir ar Mani, bet Viņš ir atkāpies nedaudz ēnā, lai ļautu Man izpausties ar pilnu spēku. Zemes dzīvē ir iestājies tāds periods, kad Es atnācu un ļāvu sev nostāties priekšplānā.”

Kā jūs jau esat sapratuši, zemes cilvēce spēlē svarīgu lomu, piedaloties Viena Apziņas radīšanā. Taču tas nav vienīgais uzdevums, kurš tika atrisināts Eksperimenta uz Zeme izpildīšanas ietvaros. Grandiozi uzdevumi bija arī enerģiju, nepieciešamu mūsu Visuma paplašināšanai, radīšana un, protams, ka Radītāja attīstība. Pirms mēs par to parunāsim sīkāk, atzīmēsim, ka nesen parādījās ļoti svarīga informācija [10], kurā tiek vēstīts, ka Eksperimenta izpildīšanas sekmīgie rezultāti deva Mihaēlam iespēju pacelties vēl par vienu pakāpi savā attīstībā. Bet Vienotības apstākļos viena sekmes – tās ir visu sekmes. Un tas nozīmē, ka pašlaik norit ne tika visa mūsu Visuma, bet arī visu citu Lokālo Visumu pārprogrammēšana un pārveidošana! Mihaēls izgāja kolosālu savu programmu, enerģiju un tiesību transformāciju. Viņš augšupcēlās pats un augšupcēla savu sievišķo daļu uz jauniem ietvariem, Dievišķā Aizgādne izšķīda šajās milzīgajās enerģijās, saplūda ar šo milzīgo Būtību, kur mēs varam saukt tikai par Radītāju Mihaēlu, jo Viņa Vārdu nav iespējams pārtulkot:

„Viņa Vārds Šeit ir pavisam cits, jo mūsu Lokālā Visuma Valdnieks Mihaēls un DA atradās daudz zemāk pēc vibrācijām, pēc iespējām, pēc uzdevuma un pēc potenciāla.

Mūsu mīļotais Mihaēls pats ir izgājis gigantisku transformāciju un pievienojis Lokālo Visumu – Dievišķo Aizgādni, pie Sevis. Viņš ir kļuvis jauna līmeņa Valdnieks... Mihaēls izgāja no visuma, tāpēc ka Viņš jau ir nobriedis kā Personība, kā Būtība. Izgājis savu transformāciju pie Debesu Tēva... Viņš ir atdevis savu „Es” Tēvam un transformējies uz tā rēķina, ko Atdeva Viņam Debesu Tēvs, atdeva daudz reižu vairāk. Mihaēls ir atgriezies savā radījumā, lai attīstītos tālāk ar to potenciālu, kuru viņam atdeva Tēvs.

Jaunais Mihaēls: ... Es pilnībā nonullējos un tiku radīts no jauna, kā Fēnikss no pelniem. Un tas jaunais, kas Es Esmu, ir daudz reižu grandiozāks, pilnīgāks, burvīgāks un ietver miljardiem reižu lielāku potenciālu, nekā biju līdz šim.

Un tā nav tikai mana personiskā pārveidošanās, tā ir visu Mihaēlu (pēc Urantijas viņu ir ap miljonu) pārveidošanās. Visa mūsu grandiozā ģimene nonullējās, atkalapvienojās un pieauga.

– Un visi Lokālie Visumi atkalapvienojās?

– Tas ir globāls Veselums.

...Tagad Cilvēks ir paaugstinājis savu potenciālu, savu daudzdimensionalitāti vēl par vienu pakāpi, tāpēc ka jūs esat saplūduši ar To, Kurš radīja jūsu dvēseles. Faktiski Mihaēls uz sava rēķina pacēla gan Visumu, gan visus, kas ir šajā Visumā. Un padziļināja Visumu vēl par vienu plānu, tas ir, paplašināja uz visām pusēm – uz gaismu un uz tumsu. Jums ir grūti pašlaik novērtēt to, ko ir izdarījis jūsu Radītājs, jūs nezināt visas grūtības un iespējas. Taču mēs varam teikt, ka tas ir grandiozs solis ne tikai jūsu Lokālajam Visumam, bet arī visiem Lokālajiem Visumiem.” [10]

Mihaēla iziešana uz līmeni augstāk par Lokālo Visumu nenozīmē, ka Viņš ir aizgājis no klātbūtnes mūsu Visumā. Visus Viņa potenciālus un enerģijas tiek turpināts uzturēt, visas Viņa funkcijas tiek pildītas. Vienkārši Lokālajā Visumā ir parādījies Viņa augstāks aspekts – kā uz Zemes parādījās cilvēces daļa Ādams Kadmons, tā mūsu Visumā tika radīta Mihaēla augstāka daļa [10]. Tas nozīmē, ka Visuma Radītāja milzīgais atjaunotais potenciāls vedīs pie visa Visuma pārprogrammēšanas. Šis process izplatīsies no augšas līdz apakšai, dodot vairāk enerģijas, vairāk attīstības un vairāk pārpilnības katrai būtnei. Tad arī uz Zemes notiks globāls apvērsums.

Un jaunais sešpadsmitdimensiju Visums, kurš pašlaik tiek radīts, tiks organizēts pēc citiem principiem, ņemot vērā Radītāja atjaunoto potenciālu un Viņa pieaugušo varenību. Šis jaunais Visums atšķirsies no pašreizējā līdzīgi kā atšķiras pils un lauku māja:

„Tu dzīvoji koka mājā. Tu zini katru nagliņu savā mājā, visus mājiniekus, augus pie mājas un visus putniņus, kuri klauvē pie loga. Bet tagad tu būvē milzīgu, milzīgu pili. Lūk, tā atšķirsies visumi. Šī pils tiks uzbūvēta mūsdienu līmenī, tāpēc ka visums bija radīts sen, sen, sen, sen... Tagad mums ir lielākas iespējas, lielāks radošais potenciāls un pieredze, un, protams, mēs tieksimies radīt universālāku, skaistāku visumu, ērtāku visām būtnēm, kuras viņā mājos.... Ja mūsu visums izceļas ar kataklizmām, traucējumiem, enerģijas trūkumu, tad jaunais visums būs patiesi bagātīgs. Tāpēc Es visu radīšu jaunā enerģētikas, pārpilnības un apziņas līmenī. [11]

Visas šīs grandiozās sekmes nebūtu iespējamas, ja neizdotos īstenot tās cerības, kuras tika liktas uz Lielo Eksperimentu. Bet to nebūtu iespējams izpildīt, ja Gaismas Spēki nevarētu visrūpīgākajā veidā sagatavot tam nepieciešamos priekšnoteikumus, no kuriem svarīgākais bija enerģiju deficīta esamība:

„Mūsu mērķis bija – radīt enerģiju deficītu, kurš stimulētu radības uz nedzirdētiem varoņdarbiem. Kādēļ? Kļūt par Dievam līdzīgu Radītāju. Kad Dievs radīja Visu, Kas Ir, viņš izjuta šausmīgu deficītu, jo viss apkārt vēl bija nedzīvs. Vajadzēja iedvest Dzīvību un Jēgu katrā daļiņā un noteikt viņai vietu un uzdevumu. Protams, cilvēkam tādu spēku nebija, taču līdzīgs pievelk līdzīgu. Mēs ieslodzījām savu „Es” “cietumā”, lai tajā reproducētu radīšanas sākuma apstākļus un izmēģinātu savus spēkus realitātes un apkārtnes radīšanā.” [12]

Enerģiju deficīta nosacījums – un tas nozīmē gan Zināšanu deficītu, gan pasaules iekārtojuma nepilnību – nevarēja tikt nodrošināts tikai Saules sistēmas apstākļos. Tādēļ gan mūsu galaktika, gan viss Lokālais Visums kaut kādā mērā izjuta tamlīdzīgu deficītu:

„Lūdzu, saprotiet, ka šis Visums tika radīts ar dramatiski pazeminātu un sašķidrinātu Dzīvības Spēka Sākotnējo Substanci. Daži šo visumu sauc par „kritušo – izkritušo visumu”, bet MĒS neuzskatām, ka viņš tā jāsauc! Tas ir visums, kurš tika speciāli radīts tam, lai MĒS VARĒTU IZJUST Dualitāti un Polaritāti.” [3]

Tas ir, Lielais Eksperiments, kura centrālā daļa bija zemes cilvēce – tas nav iekšvisuma eksperiments, tā svarīgums iziet aiz mūsu Lokālā Visuma ietvariem. Šis Eksperiments bija iecerēts un realizēts pēc Visu Visumu Radītāja Plāna. Mūsu Visuma pagaidu nepilnīgums un enerģiju deficīts arī ir šī Plāna daļa.

Kā redzam, loma, kuru spēlē zemes cilvēce, ir cieši saistīta ne tikai ar mūsu galaktikas un Visuma, bet arī visa Omniversuma evolūciju. Cilvēce tad arī ir tā Radītāja dinamiskā daļa, kura nodrošina Viņa mainīgumu. Mēs esam atbildīgi par Vienotā paplašināšanos, mēs esam tas instruments, ar kura palīdzību Viss Esošais novērš Visuma nepilnību un paplašina Viņa pilnību.

Taču šo lomu nebūtu iespējams nospēlēt, ja nebūtu sagatavotas atbilstošas dekorācijas. Cilvēce spēlē savu lomu grandiozā visuma izrādē uz skatuves uz mazas planētas Zeme, kura pagaisusi galaktikas Piena Ceļš nomalē. Lūk, te arī slēpjas planētas Zeme unikalitāte! Tā ir Planēta-Māte, kura ir cilvēces šūpulis. Viņa palīdzēja mums augt, nodrošināja ar visu nepieciešamo dzīvei, vēroja, kā mēs uzdauzām punus, uzkrājot pieredzi un ejot cauri bērna gadiem un jaunībai, sargāja mūs no briesmām, deva mums iespēju patstāvīgi pieņemt svarīgus lēmumus, pacieta, redzot, kā mēs laupām viņas bagātības, gaidot, kad mēs kļūsim pieauguši un daudz ko sapratīsim. Uz Zemes notika gan cilvēces dzimšana, gan viņas tapšana, gan viņas attīstība. Struktūra, īpatnības, radīšanas vēsture – viss, kas saistīts ar Zemi, ir atspoguļojums tai lomai, kādu Radītājs viņai paredzēja spēlēt Visuma un Omniversuma evolūcijā.

Kādām tad unikālām īpatnībām ir jābūt planētai Zeme, lai nodrošinātu risinājumu visiem uzdevumiem, kurus sev izvirzīja Lielā Eksperimenta radītāji?

 

Atbilde uz šo un citiem jautājumiem – nākamajā numurā.

 

IZMANTOTIE AVOTI

1. http://sanatkumara.lv

2. Adamuss Sen-Žermens caur Džefriju Hoppe. Sārtā apļa materiāli. Sērija brīvība. 1. Šouds (Adamus Saint-Germain channeled by Geoffrey Hoppe) (Адамус Сен­Жермен через Джеффри Хоппе. Материалы алого круга. Серия свобода. Шоуд 1.) http://www.shaumbra.ru/2012/10/260/

3. Ercenģelis Mihaēls caur Ronnu Hermanu. Tuvojamies kristāliem – zemes sēklas atoma glabātājiem (Архангел Михаил через Ронну Герман. Приближаемся к кристаллам – хранителям земного семенного атома) https://www.magnitiduha.info/archives/8402

4. Barabara Marsiniaka, Karena Marsiniaka, Tera Tomasa. ZEME. Plejādiešu Atslēgas Dzīvajai Bibliotēkai (Barbara Marciniak, Karen Marciniak, Tera Thomas) (Барбара Марсиниак при участии Карен Марсиниак и Теры Томас. ЗЕМЛЯ. Плеядеанские Ключи к Живой Библиотеке) http://www.klex.ru/1m3

5. Vladimirs Kuklins. Ego: harmonizācijas jautājumi (Владимир Куклин. Эго: вопросы гармонизации) / Журнал "Мировой ченнелинг: духовные сообщения", 2014г., №2(14), 3(15)

6. Atkalapvienojušies caur Daniēlu Džeikobu. Vibrāciju plūsma fiziskajā realitātē (Daniel Jacob) ("Воссоединенные" через Даниэля Джейкоба. Вибрационный поток в физической реальности) https://my.mail.ru/community/sotvorjaem/7214D81114064779.html

7. Džeina Robertsa. Seta Materiāli. 2. daļa (Jane Roberts) (Джейн Робертс. Материалы Сета. Часть 2) http://mreadz.com/read287424/p23; http://mreadz.com/read287424/p24; http://mreadz.com/read287424/p25; http://mreadz.com/read287424/p26

8. Ješua caur Pamelu Kribi. No Ego uz Sirdi IV http://www.jeshua.net/lv/lightworker/jeshua8a.htm; http://www.jeshua.net/lv/lightworker/jeshua9.htm

9. Krajons caur Sergeju Kanaševski. No cikla „Krajons no Krievijas”. Atbrīvošanās no karmas (Крайон через Сергея Канашевского. Из цикла "Крайон из России". Освобождение от кармы. /Журнал "Мировой ченнелинг: духовные сообщения", 2014г. №1(13)) http://vestijumi.lv/index.php?category=34&post=782

10. Natālija Koteļņikova. Grandiozi jaunumi no Debesīm (Наталья Котельникова. Грандиозные новости с Небес) http://www.sanatkumara.lv/index.php/21-raksti-2016/744-grandiozi-jaunumi-no-debesim

11. Natālija Koteļņikova. Ja nebūtu manu darbību vai domu, vai tas ar mani notiktu? (Наталья Котельникова. Если бы не было моих действий или мыслей, случилось бы это со мной?) http://www.sanatkumara.lv/index.php/18-raksti-2015/680-ja-nebutu-manu-darbibu-vai-domu-vai-tas-ar-mani-notiktu

12. Natālija Koteļņikova. Lucifers: mēs ar tevi sākam mūsu dzīves jaunu nodaļu (Наталья Котельникова. Люцифер: мы с тобой начинаем новую главу нашей жизни) http://www.sanatkumara.lv/index.php/13-raksti-2014/442-lucifers-mes-ar-tevi-sakam-musu-dzives-jaunu-nodalu

13. Natālija Koteļņikova. Cilvēka un cilvēces jaunā apziņa (Наталья Котельникова. Новое сознание человека и человечества) http://www.sanatkumara.lv/index.php/13-raksti-2014/441-cilveka-un-cilveces-jauna-apzina

14. Natālija Koteļņikova. Ceļojums uz Mājām (vebinārs) (Наталья Котельникова. Путешествие Домой (вебинар)) http://www.sanatkumara.lv/index.php/18-raksti-2015/695-celojums-uz-majam-vebinars

15. Natālija Koteļņikova. Svētais Gars (Наталья Котельникова. Святой Дух) http://www.sanatkumara.lv/index.php/18-raksti-2015/494-svetais-gars

16. Natālija Koteļņikova. Apziņa un saprāts (Наталья Котельникова. Сознание и разум) http://www.sanatkumara.lv/index.php/20-raksti-2010-2011/644-apzina-un-saprats

17. Ronna Hermana. Jūsu svētie meklējumi. Ercenģeļa Mihaēla vēstījumi, nodoti caur Ronnu Hermanu (Ronna Herman) (Ронна Герман. Ваш священный поиск. Послания архангела Михаила, переданные через Ронну Герман) http://vk.com/doc-44034167_162856356?hash=ca6b6ecb4a82e1c601

18. Sels Reičels. Dzīve uz priekšējas līnijas. Personīgā izaugsme un garīgā attīstība (Sal Rachele) (Сэл Рейчел. Жизнь на передовой. Личный рост и духовное развитие) http://lib100.com/book/channeling/jizn_na_peredovoy/%D0%A1%D1%8D%D0%BB%20%D0%A0%D0%B5%D0%B9%D1%87%D0%B5%D0%BB%20-%20%D0%96%D0%B8%D0%B7%D0%BD%D1%8C%20%D0%BD%D0%B0%20%D0%BF%D0%B5%D1%80%D0%B5%D0%B4%D0%BE%D0%B2%D0%BE%D0%B9.pdf

19. Mihaēla mācība. Čenelings VII (Учение Михаила. Ченнелинг VII) http://ezobookslibrary.ru/news/kosmologija_mikhaila_chenneling_xiii/2010-03-03-177

 

No žurnāla “МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения”, 2016., 2. numurs.

Žurnāla Interneta veikala adrese: http://world-channeling.com/

Žurnāla e-pasta adrese: mirovoy_channeling@mail.ru

Tulkoja Jānis Oppe

Skatījumu skaits: 467 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: