*(KD) "Varenais Spēks!"
Tas tik bija numuriņš! Visu rītu dzirdu kā meita-mammīte nikni skolo dēliņu-mazdēliņu, kurš nekādi nevar saprast, šķietami, vienkāršu uzdevumu! Man sāpīgi dzirdēt to dusmīgumu uz bērnu (12 gadi), kurš, kā skaidri jūtams, nevar saprast to, pieaugušam cilvēkam vienkārši saprotamu uzdevumu!
Izeju virtuvē, kad meita tur viena un lūdzu, lai dēliņu-mazdēliņu pažēlo! Var taču iztikt bez niknuma! Un meitiņa, protams, atkal nikumā par tādu, it kā aizrādījumu viņai, uzsver ka tā viņu pašu darīšana, lai nejaucoties!
Tur, kā saukts, ienāk znotiņš nikns starp mums ar savu atbalstu mammītei, ka tas viņu bērns un tikai paši lems kā mācīt viņu! Un tur es arī iebilstu, ka viņi paši taču arī ir mani bērni... Taču tālāk netieku, jo znotiņš, veiksmīgs austrumu cīņu meistars, saspringtā izskatā man pietuvojās draudīgā tuvumā un, manas neatkāpšanās rezultātā, mūsu deguntiņi saskārās, tiešā nozīmē, fiziskā!
Nu tas bija trieciens spēka vīra pašlepnumam un viņš mani sagrāba aiz pleciem... bet tālāk es no sajūtām maz ko atceros, jo... saļimu! Ķermenis zaudēja spēku, sāka drebēt, raustīties! Jutu sevi ļoti vāji, it kā no kaut kāda liela attāluma! Tikai ļoti gribēju būt neaizskarta, gribēju būt viena, pati rāpot uz savu ... istabu! Ļoti lūdzu, cik varēju, lūdzu, lai atstāj mani mierā, palīdzību nevajag, tikai mieru un būt vienai! Paklausīja mani!
Lēnām ķepurojos, grozījos un šaurajā spraugā starp galdu un plīts virsmu, tveroties pie krēsla un plīts galda, uzslējos uz ceļgaliem, tad arī uz pēdām un kaut kādās klusās, asarotās vaimanās, bet laimē, ka varu būt viena, turoties pie sienām, nokļuvu līdz savai istabai un gultai.
Laimīga biju, ka mājās ir miers. Ātri atguvos no drebēšanas. Mani pārņēma prieks, ka mēs ar znotiņu tik lieliski mērojāmies Varenā Spēkā!
Drīz mazdēliņš pavēra durvis: vai ar mani viss esot kārtībā? Protams, kārtībā! Saku viņiem visiem sirsnīgu paldies par Dzīves Skolu priekš mums visiem! Tālāk dzirdu mammītes normālu sarunu ar dēliņu-mazdēliņu un esmu laimīga, ka mums visiem palīdzēja Dievišķās Mīlestības Varenais Spēks!
Paldies mīļais DebesTēvs-DievMāmiņ-GaismasĢimene! Paldies neredzamie Gaismas Skolotāji, Meistari, mūsu Dievišķās Gaismas Eņģeļu Dvēseļu pulki, Zemes-Māmuliņ-Dzīvību Dzirkstelītes, ka Kopā Esam Mīlestības Varenais Spēks!
23.04.2017.11:25 --- KopDarbu pierakstīja Es+Lauma.

Pēc dažām stundām, latviskojot Tēva Absolūta Katrēnu 23.04.17. "Dzīve un Gars", iepriecināja vārdi: "Kaut kas ne tā ģimenē? Cilvēki līdz kautiņam nonāk, Pierādot kaut ko sev!" Jā, tā sanāca, pierādot Mīlestības Vareno Spēku! Paldies, Tēvs Absolūt! Paldies!
-------
KopDarbs "Varenais Spēks!", Eslaumas pierakstīts 23.04.2017.11:25, ievietots:
Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /24.04.2017.
Nosūtīts Latvijas Radio viļņiem: info@inbox.lv /24.04.2017.
Un: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /24.04.2017.
Arī: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /24.04.2017.
Un arī: myway@dvizhenietvorca.com
=====
Viskopīgai pieredzei KopDarbu *(KD) "Varenais Spēks!" sagatavoja Eslauma 24.04.2017.