Zigmunds Freids
caur Sergeju Kanaševski
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 7(25) 2015, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 11.06.2016.

Zigmunds Freids - pilns vārds Sigismunds Šlomo Freids (1856. - 1939.) - austriešu psihologs, psihiatrs un neirologs.
Zigmunds Freids vairāk pazīstams kā psihoanalīzes pamatlicējs, kurš radīja ievērojamu ietekmi uz psiholoģiju, medicīnu, socioloģiju, antropoloģiju, literatūru un mākslu XX gadsimtā. Daudzas zinātniskas autoritātes atzina, ka Freida uzskati par cilvēka dabu bija priekš sava laika novatoriski, taču visas viņa dzīves laikā, pētījumi izraisīja kritiku zinātnieku aprindās. Interese par zinātnieka teorijām nezūd arī mūsdienās.
Starp Freida sasniegumiem vissvarīgākie ir: psihes modeļa trīskomponentu struktūras izstrāde (sastāvoša no "Viņš", "Es" un "Virs-Es"), personības psihoseksuālās attīstības specifisku fāzu izdalīšana, Vienota kompleksa teorijas radīšana, psihē funkcionējošu aizsardzības mehānismu eksistēšana, izpratnes "neapzināts" psiholoģizācija, pārnešanas un kontr-pārnešanas atklāšana, kā arī tādu terapeitisku metožu atklāšana, kā brīvu asociāciju metode, un sapņu tulkošana.

Sveicināti cienījamie Žurnāla lasītāji. Sveicināti kolēģi. Kad es saku "kolēģi" - tas nenozīmē, ka visus Gaismas Darbiniekus uzskatu par psihoanalītiķiem (smaida enerģija). Jūs - mani kolēģi tādēļ, ka mēs ar jums kopā īstenojam cilvēces un planētas visu dzīvības formu Augšupcelšanu. Mēs kolēģi gaismas jaunradē. Varbūt daudzi no jums būs pārsteigti, kad uzzinās, ka es aktīvs piektās dimensijas Reabilitācijas Centra darbinieks. Vispār, kur tad nu vēl strādāt psihoanalītiķim, ja ne reabilitācijas centrā? Ja godīgi, izteikums "Reabilitācijas Centrs", kādu jūs izmantojiet, ne gluži atbilst tam, kas eksistē īstenībā. Vārds "centrs" piesaistīts noteiktam apgabalam, vietai, telpai. Piektās dimensijas reabilitācijas centrs - tas talpu kopums, bet precīzāk - dažādu pasauļu (lielu un mazu), kurās cilvēki iziet reabilitāciju pēc iemiesojuma četrdimensiju pasaulēs. Kā jūs saprotiet, jūsu pasaule nav vienīgā ceturtās dimensijas pasaule. Un mūsu piektās dimensijas Reabilitācijas Telpā atnāk cilvēki no citām pasaulēm. Kā arī citas četrdimensijas dažādu pasauļu dzīvības formas. Tieši tādēļ piektās dimensijas Reabilitācijas Telpas ļoti daudzveidīgas un dažādveidīgas. Tās izpaustas dažādos piecdimensionalitātes līmeņos. Es - Reabilitācijas Telpas darbinieks piektajā dimensijā, kur sagaida un reabilitē jūsu pasaules cilvēkus. Es atbildu par psihiskā stāvokļa atjaunošanu cilvēkiem, veikušiem Pāreju. Tādēļ psihoanalīze man pat ļoti palīdz. Kaut arī, kā jūs atceraties, tagadējā mana psihoanalīze saknē atšķiras no tās psihoanalīzes, kas praktizējās mana Zigmunda Freida iemiesojuma laikā. Bez tam, es priekš psihiskās reabilitācijas izmantoju visas dziedināšanas metodes, kādas pieejamas šeit, piektajā dimensijā. Bet to, ticiet, daudz vairāk nekā jūsu pasaulē.
Taču pirms stāstīt par manu tagadējo darbu, gribu jums pastāstīt par to, kas ar mani bija pēc Pārejas piektajā dimensijā. Protams, dvēselē man dzīvoja Dievs - kā lielākajam vairumam ēbreju. Taču mani vienmēr mocīja šaubas, sakarā ar pilnvērtīgu dvēseles dzīvi pēc ķermeņa nāves. Manī vienmēr eksistēja pretrunas, kas radās nesavienojamībā starp zinātnieka pasaules uzskatu un vienkārša cilvēka uzskatu, kurš vienmēr gribēja kaut ko vairāk, kā dzīvi zinātnē un medicīnas praksē. Es ļoti bieži izjutu neapmierinātību ar dzīvi. Sevišķi - manos pēdējos dzīves gados. Mana pāreja. pēc ķermeņa atstāšanas, bija neilga un viegla. Mani Eņģeļi mani sagaidīja pie debesu līnijas un pavadīja mierā, kur es pietiekami ilgi iemantoju savu garīgo būtību. Kad es nedaudz atjaunojos, uzņēmu spēkus, pie manis atnāca mans Skolotājs, taču es sākumā Viņu nevarāju pieņemt un atzīt. Es vienkārši viņu aizmirsu. Un tad viņš man parādīja vienu no savām sejām, kas man bija labi pazīstama - pravieša Moiseja seju.
- Tu - Moisejs?! - izbrīnījos es
- Jā, atbildēja viņš. - Tas mans iemiesojums. Es pazīstams arī kā Skolotājs Ilarions. Taču tu vari mani saukt Moisejs.Tu biji kopā ar mani daudzos klejojumos, kad mēs atstājām Ēģipti. Tu dzīvoji arī tanī laikā, kad es kļuvu trīspadsmitais apustulis. Bet manis nebija līdzās, kad tu kļuvi zinātnieks ar pasaules vārdu. Pēdējo iemiesojumu mans Skolnieks izgāja viens, Skolotāja nebija tev līdzās. Diemžēl, tu izdarīji kļūdas, kuras tagad vajag izlabot. Vai saproti, mans dārgais, cilvēki, kuri sasniedz panākumus un atzīšanu zemes dzīvē, bieži pieļauj ne mazumu kļūdu. Pat vairāk kā tie cilvēki, kuri dzīvo klusumā un ģimenes vientulībā. Nedziedināmā slimība [1923. gadā Zigmundam Freidam attīstījās vēža tūska], kas atnāca tavā ķermenī, nedzima tukšā vietā. Tā - ne mantota, kā domā daudzi cilvēki. Tāda slimība rodas tad, kad cilvēks tik ļoti aiziet no savas Garīgās sākotnes, ka materiālais ķermenis sāk izkropļoties. Tavu, kopumā sekmīgu, zinātnieka un praktiķa-psihoanalītiķa ceļu pavadīja pakāpeniska atvirzīšanās no Garīgās sākotnes un dzīves misijas izpildīšanas. Neapšaubāmi, tu sasniedzi daudz. Par Freidu daudz runā zemes dzīvē un vēl ilgi atcerēsies. Taču tu neizpildīji to, ko mēs ar tevi plānojām līdz tava pēdējā iemiesojuma sākumam. Tikai, lūdzu, saproti, mans draugs, tā - ne kritika. Kritikas pietika tavā iemiesojumā. Tā - informācija, kas palīdzēs izlabot pieļautās kļūdas un izpildīt misiju tagad. Tādēļ, ka neizpildīta dzīves misija, neļaus manam Skolniekam iet tālāk pa evolūcijas kāpnēm un iemantot dzīvi augstākajā pasaulē.
- Es neizpildīju misiju?! - iesaucos es. - Bet, ak Dievs, kur tad tā bija? Es palīdzēju cilvēkiem, izaudzināju sešus bērnus. Es viss atdevos kalpošanai zinātnei, patiesības meklēšanai. Nesaprotu...
- Patiesība - Dievā un Mīlestībā, - atbildēja Moisejs. - Atceries: jaunībā, tu bieži domāji par Dievu. Tu patiesi mīlēji Martu, savus bērnus. Bet vai tā mīlēji arī Dievu un citus cilvēkus? Jo tālāk tu gāji pa zinātnes atklājumu un sabiedrības atzīšanas ceļu, jo vairāk tu attālinājies no Dieva un Mīlestības. Tas nenozīmē, ka zinātne, Dievs un mīlestība nesavienojami. Tas nozīmē, ka tikai tu tos nevarēji savienot. Bet, starp citu, mēs ar tevi plānojām, ka tu kļūsi viens no pirmajiem pasaules zinātniekiem, pievērsošs uzmanību cilvēka Dievišķībai, kuru... var izpētīt zinātne.
Vēlāk, no sarunas ar Skolotāju, es apzinājos savas kļūdas. To, tiešām, nebija maz. Viena no galvenajām: es daudz runāju par seksualitāti, bet noklusēju par Mīlestību. Es sāku izpētīt seksuālo enerģiju, taču pielīdzināju to kopīgai plūsmai, kas dažādi ietekmē cilvēkus. Īstenībā, seksuālā enerģija kvalitatīvi daudzveidīga. Viņai ir dažādi sākumi un viņas plūsmas iekrīt dažādās enerģētiskās gultnēs. Seksuālā enerģija kaut kur salīdzināma ar atomenerģiju. Ar atomenerģijas palīdzību var izstrādāt cilvēkiem tik nepieciešamo elektroenerģiju, bet var - izgatavot atombumbu un to nomenst uz mierīgu cilvēku galvām. Seksuālā enerģija, bez mīlestības - lēnas iedarbības minibumba, kas var agrāk vai vēlāk uzspridzināt cilvēka psihisko un fizisko veselību. Seksuālā enerģija, patiesas Mīlestības izraisīta, rada Dievišķo Enerģiju, kas spējīga radīt jaunu dzīvību un pat - radīt jaunas pasaules ar jaunām dzīvības formām. To derīgi zināt katram cilvēkam, kurš uzsāk pieauguša cilvēka dzīvi. Un par to jāstāsta meitenēm un zēniem, kuri vēl mācās skolā. Taču jūsu sabiedrība vēl nav gatava runāt par seksualitāti un mīlestību no Dievišķīguma pozīcijas. Tagadējā laika cilvēki jūsu pasaulē joprojām mīlestību saprot aprobežoti. Un to neuzskata par galveno enerģiju, kas nosaka cilvēka veselību. Ne ar kādām tabletēm nevar aizstāt mīlestības nepietiekamību vai enerģētisko plūsmu izkropķojumu cilvēka ķermenī.
Zigmunda Freida cita nopietna kļūda bija, ka es nepaklausīju savu skolnieku. Es sāku kritizēt Karlu Jungu - tā vietā, lai dotos kopā ar viņu brīnišķīgā mitoloģisko tēlu pētīšanā okultisma pasaulē. Tā ļautu plašāk palūkoties uz cilvēka psihi. Es uzskatīju neapzināto par individuālo fenomenu, tā vietā, kā mans Skolnieks gāja daudz tālāk, sākot pētīt kolektīvo neapzināto. Vispār, es pieļāvu psihoanalītiskās sabiedrības sašķeltību tā vietā, lai to attīstītu visos virzienos. Tas - mana darba "Ego", egocentrisma rezultāts, bez Garīgās sākotnes. Tanī laikā, kad notika augstāk minētā sašķeltība, es jau pietiekami attālinājos no sava Dievišķā sākuma, manī pamodās lepnums, izpaudās ambīcijas un autoritārisms. Un viss tas tādēļ, ka ar gadiem manā Dvēselē palika arvien mazāk mīlestības. Nē, protams, es mīlēju savu ģimeni, sievu Martu, savas meitas un dēlus, bet manī palika arvien mazāk tās Dievišķās Mīlestības, kas manu dvēseli sildīja jaunības gados. Ar laiku es aizmirsu un nodevu viņu, šo Mīlestību. Un šī nodevība pāvērtās manas dzīves bēdu rezultātā. Kā arī - zinātnisko uzskatu ierobežotībā.
Pienāca laiks teikt par to, ka ilgu laiku pēc Pārejas es neredzēju savu jauno ķermeni. Jā, es jau varēju pārvietoties pa nelielu telpu, kur mani reabilitēja, kontaktējos ar Skolotāju, ar Reabilitācijas Centra darbiniekiem. Taču es neredzēju savu rumpi, kājas, rokas. Apkārt bija tikai gaiši zils enerģētisks lauks mākoņa veidā. Es par to jautāju darbiniekiem, kuri man palīdzēja reabilitēties. Atbilde vienmēr bija viena un tā pati: "Uz tavu jautājumu atbildēs Skolotājs". Ilgu laiku es sajutu, ka manā, no jauna formējošamies ķermenī, turpinās kaut kādi enerģētiskie procesi. Es sajutu, ka ķermenis turpina formēties, taču nesapratu, kādēļ es nevaru novērot šo formēšanās procesu. Viņš mani interesēja, tanī skaitā, kā zinātnieku-pētnieku, kāds es turpināju palikt pēc Pārejas. Es centra darbiniekiem uzdevu daudz jautājumu. Interesējos par Pārejas sīkumiem, tās pasaules iekārtojumu, kur es atnācu. Uz daudziem jautājumiem es atbildes saņēmu. Taču kaut ko, pagaidām, vienkārši nespēju saprast. Bet galvenais jautājums - par manu jauno ķermeni - pagaidām palika atklāts.
Reiz Skolotājs nostājās manā priekšā un ilgi klusēja. Redzams, viņš gaidīja no manis jautājumu. Un, beidzot, es to uzdevu.
- Kas ar manu ķermeni, Skolotāj? Kādēļ es to tik ilgi neredzu?
- Tavs jaunais ķermenis gatavs. Un tu to drīz redzēsi. Bet vispirms tev jāuzzin par savu tuvāko nākotni. Atceries, es teicu, ka tu izlabosi savas pieļautās kļūdas. Un tikai pēc tam sāksi turpmāko dzīvi augstākajā pasaulē?... Atceries?
- Jā, protams... Protams, atceros... Bet, kas man jāizdara?
- Tava misija ietverta tur, lai atklātu CILVĒKA DVĒSELES KOLEKTĪVISMU un caur to parādītu cilvēku saikni ar Dievu. Un tālāk - norādītu ceļu uz visa esošā Vienotību. Tu taču stādījies priekšā {представил ?} enerģētiski slēgtas sistēmas cilvēku.
Skolotājs ieturēja pauzi. Viņš skatījās uz mani, kaut arī ar smaidu, taču ļoti uzmanīgi. Pēc tam teica:
- Tagad manam Skolniekam personīgi stāv priekšā pārliecināties, ka cilvēks nekad nebija un neizrādījās slēgta enerģētiska sistēma. Tu apmeklēsi virkni pasauļu un uzkrāsi dažādu energosistēmu mijiedarbības pieredzi. Piekrīti?
Protams, es piekritu. Pētnieka Dvesele tūliņ atsaucās uz šo priekšlikumu. Taču to, ko Skolotājs paziņoja pēc tam, es ne gluži uzreiz pieņēmu.
- Tu apmeklēsi šīs pasaules kā iemiesots cilvēks. Taču iemiesots būsi... sievietē. Jā, jā, tagad tu kļūsi sieviete. Un uz pietiekami ilgu laiku. Tas palīdzēs labāk izpildīt paredzēto uzdevumu...
Un tad manā apziņā iezibējās minējums: man nerāda manu jauno smalkmateriālo fizisko ķermeni tādēļ, ka tas - smalkmateriālais sievietes ķermenis! Mēs ar skolotāju runājām telepātiski, es pieradu pie tādas sazināšanās formas. Un, protams, sapratu: mans minējums bija izdzirdēts.Tad izlēmu jautāt:
- Man taisnība?
- Tas - pagaidām potenciāls ķermenis. Jā, tas gatavs, to jau var izmantot. Taču tas kļūs tavs tikai tādā gadījumā, ja tu piekritīsi to pieņemt.
- Bet, ja nē?
- Tad pēc reabilitācijas nāksies iemiesoties četrdimensionalitātē, no kurienes tikko atnāci. Taču tici: tā tu zaudēsi daudzas iespējas priekš evolūcijas. Tagad priekš tevis atvērsies daudzas durvis zināšanu un jaunu iemaņu iespēju iemantošanai. Jā, tu vari atgriesties ceturtaja dimensijā - kā vienkāršs cilvēks, kuram nav neparastu spēju. Taču tu vari tās spējas iemantot šeit, daudzkārt palielināt savas Dievišķās īpašības un tikai pēc tam atnākt četrdimensiju pasaulē, lai palīdzētu ne tikai atsevišķiem cilvēkiem attīstīt, ne tikai atsevišķas izziņas jomas, ne tikai saņemt jaunus zinātniskus datus. Tu varēsi atgriezties jauna dievcilvēka veidā, kurš var palīdzēt izdziedināt visu pasauli. Bet tie - ļoti dažādi, vienkārši nesalīdzināmi esības apgabali/jomas. Un dažādi radīšanas līmeņi. Izvēle, protams, tava.
Neslēpšu, ka izvēle man nedevās viegli. Pēdējā iemiesojuma vīrišķā apziņa dominēja. Agrāk man jau stāstīja par to, ka individuāla dvēsele var iemiesoties gan kā vīrietis, gan kā sieviete. Es to zināju. Taču biju pilnībā pārliecināts, ka turpināšu savu ceļu augstākā pasaulē kā vīrietis. Der atzīmēt, ka pasaules, kur atnāk vairākums cilvēku pēc četrdimensiju fiziskā ķermeņa nāves, ļoti līdzīgas jums zināmajai četrdimensiju pasaulei. Šeit saglabājas vīrišķais dzimums un sievišķais dzimums. Kaut arī visās šinīs pasaulēs eksistē arī androginās dzīvības formas, kad cilvēkā aktivizēti uzreiz abi dzimumi. Priekš dažām pasaulēm androginisms ir pat galvenais, tas priekš to iemītniekiem - norma. Vairums jūsu pasaules cilvēku androginismu uzskata kā kaut ko pretdabisku. Taču pie jums sievišķais un vīrišķais sākums ļoti izdalīti, tā tas izveidojās Duālā Eksperimenta laikā, par kuru jums tagad zināms. Dualitātes Eksperiments, tas ir Izdalīšanas Eksperiments, tas - ne vienkārši eksperiments, kur eksistē pieredzes autori un zempieredzējušie {подопытные ?}. Eksperimenta autori un dalībnieki saplūduši vienā "Es", tādēļ, ka Eksperimenta autori ir mūsu augstākie aspekti, mūsu "augstākie Es" - tas ir, mēs paši augstākā evolucionārā līmenī. Pats vārds "eksperiments" var daudziem sniegt negatīvu noskaņu. Taču tur derīgi saprast, ka ievērojams skaits dvēseļu vienkārši izvēlējās jaunu evolūcijas pieredzi, kādas līdz šim mūsu Visumā nebija. Daži Visumā iedomājās, ka tā ir - novirzīšanās/attālināšanās {отход ?} no Radītāja. Tomēr, iesvētītie {посвящённые ?} vienmēr zināja: tāds ceļš - tas arī ir Radītāja Ceļš, kurš vienmēr apsveic jaunus izziņas ceļus un jaunas dzīvības/dzīves dzimšanu. Galvenais, lai tāds ceļš vienmēr būtu apveltīts ar Iesākumu Jaunrades Mīlestības potenciālu. Tādam potenciālam jābūt apveltītam ar iesākuma Radīšanas Enerģiju, kas ļauj dzīvības formām sākumā atdalīties no Dieva-Radītāja, bet pēc tam, no jauna saplūst ar viņu vienotā Jaunrades procesā. Dievā-Radītājā ir visi Sākumi. Ir vīrišķais, ir sievišķais, ir androginais, ir daudzi, daudzi citi Sākumi, par kuriem mēs pagaidām nezinām. Cilvēki radīja ētiskos priekštatus, kas balstās tikai uz vienas pasaules dzīves - pie tam, pasaules, ļoti attālinātas no Dievišķības. Tādēļ nav jēgas pārnest jūsu pasaules cilvēku ētiskos priekštatus uz citām pasaulēm, kur dzīve var būt organizāta pavisam citādi. Daudzās pasaulēs androginisms, vīrišķā un sievišķā sākuma apvienojums vienā Gaismas Būtnē, ir norma. Un ticiet: tādu pasauļu pārstāvjiem ļoti grūti iedomāties būtnes, kurās ir atsevišķi sievišķais sākums un atsevišķi - vīrišķais. No tādu būtņu skatījuma, jūsu ētiskie priekšstati ir nenormāli. Taču es atnācu Reabilitācijas Centrā ne no tādas pasaules kur androginiskie noteikumi. Es atnācu ar vīrieša apziņu. Un kaut arī es zaudēju vīrieša ķermeni, no vīrieša apziņas man nekādi negribējās šķirties. Ilgu laiku es pavadīju šaubās. Vēl divas reizes ar mani par šo tēmu runāja Skolotājs. Viņa argumenti bija visai pārliecinoši. Rezultātā es priekšlikumu pieņēmu... iemantot sievietes ķermeni. Taču tur radās likumsakarīgs jautājums: ko paredzēts darīt ar manu vīrieša apziņu? Vai man jāaizmirst savs "Es" un jāiemanto jauns "Es"? Vai eksistēja kāds jauns variants?
Un tad man Skolotājs pastāstīja par to, par ko es nezināju un par ko, pagaidām, neiedomājos. Priekš manis, kā arī priekš daudziem pārejošiem, iespējams iemantot ne tikai ķermeņa androginumu, bet arī apziņas adroginumu. Un šo apziņu var pārnest no iemiesojuma uz iemiesojumu. Priekš tā eksistē speciālas pasaules-skolas. Un Skolotājs man piedāvāja iziet tur speciālu apmācības kursu. Būt apveltītam ar androgino apziņu, tas ir, ar apziņu, kurā harmoniski apvienots vīrišķais un sievišķais sākums, tā rezultātā, es, nezaudējot atmiņu par iepriekšējiem iemiesojumiem, varu harmoniskāk un pilnvērtīgāk iemiesoties, gan vīrietī, gan sievietē. Rezultātā, es izlēmu doties uz šo specializēto skolu. Un par to nekad nenožēloju! Tie bija ļoti interesanti un brīnišķīgi mēneši. Manai dzīvei pasaulē, kur apmāca apziņas androginiskumu, var veltīt veselu grāmatu. Tur es iemantoju daudz draugu, saņēmu apbrīnojamu pieredzi sievišķā un vīrišķā sākuma apvienošanā. Šajā pasaulē es dzīvoju īpašā ķermenī. Un tikai, kad beidzu apmācību, atgiezos Reabilitācijas Centrā, varēju iemiesoties brīnišķīgā sievietes ķermenī. Jau pēc tam, Skolotājs man palīdzēja pāriet tanī pasaulē, kur man sākās jauna, brīnumaina dzīve. Pasaule, kurā es atnācu kā sieviete, Zemes planētu sistēmā zināma kā īpašas ģenētikas pasaule, kas rodas uz Dievišķās Mīlestības pamata. To var nosaukt par MĪLESTĪBAS POLIPASAULI. Tur dzīvo ne tikai cilvēki, tur dzīvo arī citas būtnes cilvēka tēlā. Tas ir, cilvēka ķermenī iemiesotas Gaismas Būtnes, kuras izgāja evolūciju citās dzīvības formās uz planētas Zeme. Dažas no šīm formām jums pazīstamas. Piemēram, Delfīni un Vaļi. Taču ar mani kopā šinī pasaulē dzīvoja dažādu Drakonu, Čūsku, Putnu un daudzu citu augsti attīstītu, saprātīgu ģimeņu pārstāvji. Katrai no dzīvības formām ir sava energosistēma. Mūsu uzdevumā ietilpa radīt tādas energosistēmas, kas apvieno dažādu dzīvības formu, dažādas sistēmas. Jūs jau varat saprast: ja cilvēks izskatās kā cilvēks, tas nenozīmē, ka tas tāds ir īstenībā. Piemēram, viņš var būt robots, vai vienkārši robotizēta būtība. Zemes cilvēkā var iemiesoties arī citplanētietis, kuram ir pavisam cits Daudzdimensionālo Ķermeņu Komplekss. Ar parastu fizisko redzi nevar atšķirt cilvēku no būtības, kura ieradās jūsu pasaulē no citas zvaigžņu sistēmas pasaules, lai izpildītu kaut kādu misiju.
Mīlestības Polipasaulē mēs varējām redzēt smalkmateriālās struktūras un noteicām viena vai otra cilvēka piederību savai iesākumu dzimtai, kurā viņš evolucionēja uz Zemes. Mūsu uzdevums sastāvēja ne tikai no tā, lai radītu energosistēmu vienotību, bet radīt arī jaunas ģenētiskās struktūras mūsu ģenētisko struktūru sinergijas ceļā. Un tas nozīmēja, ka mēs... bijām aicināti iemīlēt viens otru, zinot par mūsu dzimtu atšķirībām, arī stāties ģenētiskā kontaktā smalkajā plānā. Vai var tādu kontaktu saukt par seksuālu kontaktu? Jā, taču ne tādā nozīmē, kādu šinī izpratnē ieliekat jūs. Mūsu uzdevums neparedzēja mūsu smalkmateriālo fizisko ķermeņu tiešus seksuālus aktus. Kaut tādi bija iespējami, tie tika arī pieļauti. Mums mērķis kļuva unikālu apvienotu ģenētisko struktūru radīšana, kuras radās tad, kad mēs viens otram sūtījām Mīlestības enerģiju. Jo smalkāka, jo daiļāka, jo maigāka bija mūsu mīlestība, jo brīnumaināka pēc formas un satura radās smalkmateriālā ģenētiskā struktūra. Vēlāk šīs struktūras kļuva par bāzēm, priekš jaunu dzīvības formu radīšanas, kļuvušām kā rezultāts, harmoniski saplūstot dažādām dzīvības formām uz patiesas Dievišķas Mīlestības pamata. Vai mēs izjutām baudu šāda procesa laikā? Jā! Un vēl kādu! Tā bija un esmu īsta mīlestība un - patiesi Dievišķi kontakti starp dažādām dzīvības formām, starp vīrišķiem un sievišķiem sākumiem. Tur es sapratu, ka tās pasaules seksualitāte, kurā es dzīvoju, kurā pagaidām dzīvojiet jūs, tikai sākotnējs veids savstarpējām attiecībām starp sievietēm un vīriešiem, starp vīrišķo un sievišķo sākotni. Vīrisķā un sievišķā apvienošana - tas process, kas īstenojas priekš agrāk izdalītā saplūšanas. Taču, pat apvienojot divu cilvēku vīrišķo un sievišķo, nevar sasniegt ne pilnību, ne kopību. Androginisms pats par sevi arī nav nekāds universālums. Tādēļ, ka eksistē priekš cilvēka, priekš jebkuras Gaismas Būtnes, CITS vīrišķais un sievišķais . Un šo CITU arī derīgi izzināt ar mērķi Dievišķās Vienotības izzināšanai. Eksistē citu dzīvības formu vīrišķais un sievišķais, kurus stāv priekšā arī izzināt evolucionējošai Gaismas Būtnei. Evolūcija pēc izdalīšanas, pēc Dualitātes, ir Vienošana kā process, vedošs uz Dievišķu kopību {единству ?}. Un šis process daudzveidīgs un brīnišķīgs, aizraujošs. Tas - patiesi GRANDIOZS process. Šī procesa rezultātā, izzini Mīlestības dažādus toņus, izproti mīlestības pieredzi, kuru uzkrāja citas dzīvības formas. Un es nekad neaizmirsīšu to mīlestību, kuras pieredzē ar mani dalījās citas mīlestības dzīvības formas. Tādu neaizmirst, tādēļ ka vienkārši atrodoties cilvēka ķermenī, to nekad neuzzināsi. Taču, kad tavas smalkmateriālās struktūras savijas ar citas dzīvības formas struktūrām, sāk mainīties, sāk saņemt pieredzi, kuru tu agrāk vienkārši nevarēji saņemt, tad tu pats kļūsti evolucionāri cits un vienkārši laimīgāks. Un, lūk, rodas jauni enerģētiski kanāli, pa kuriem maigi un brīnišķīgi plūst brīnumjauka mīlestības enerģija... O! Šīs sajūtas neiespējami nodot cilvēkam, kuram nav līdzīgas pieredzes. Taču var par tām pastāstīt, lai cilvēki saprastu: seksuālai enerģijai jābūt, vispirms, seksuālai mīlestības enerģijai, kas apvieno un bagātina tos, kuri mijiedarbojas ar tās palīdzību. Bez mīlestības - tā tikai fizioloģiska kaislība, kas nepalīdz cilvēkam evolucionēt. Bet bieži, gluži otrādi, ved uz involūciju, uz smalkateriālo ķermeņu degradāciju, uz cilvēka atdalīšanu no Dievišķā.
Laimīgus, ļoti laimīgus gadus es PAVADĪJU Mīlestības Polipasaulē. Bagātināta ar dažādām energosistēmām, dažādu dzīvības formu struktūrām, dažādu dzīvības formu mīlestības pieredzes bagātināta, es ATGIEZOS piektās dimensijas Reabilitācijas Centrā un KĻUVU tā darbiniece, palīdzoša pārejošiem cilvēkiem adaptēties jaunā dzīvē. Nē, es neatrodos pastāvīgi Reabilitācijas Telpā. Tā tikai daļa mana darba. Mana galvenā dzīve tagad - piektās dimensijas pasaules apakšlīmenī 5,7. Tā - sevišķa polipasaule, kas virzīta uz septīto dimensiju. Mēs izbūvējam ceļu uz vēl augstākām pasaulēm, ejot Dievišķās Vienošanās ceļu. Mans tagadējais vārds - Milēna-Marija. Jūs varat mani piesaukt saziņai. Es varu palīdzēt Gaismas Darbiniekiem daudzos jautājumos. Arī patiesas mīlestības lietās un sapņu tulkošanā, kas pie jums atnāk naktīs. Starp citu, sapņi - tas daudz vairāk kā es domāju, kad iemiesojos kā Zigmunds Freids. Daudz vairāk, kā tagad par tiem domājiet jūs. Taču tā - pavisam atsevišķa sarunas tēma.
Pieņemiet manas Mīlestības enerģiju un manu kolēģu Mīlestības. Mēs visi jūs ļoti mīlam un ticam, ka jūs savā laikā īstenosiet harmonisku Pāreju. Jums visiem būs jauni ķermeņi, jaunas iespējas, jauna, brīnumaina dzīve. Un obligāti - brīnišķīga, Dievišķa Mīlestība.

ZIGMUNDS-MARIJA-MILĒNA.
2015.g. 27.- 30. jūlijs.

Avots: Žurnāls "MИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовые соощения" № 7(25) 2015, Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks:+7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Žurnāla Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/
Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālr. 29613296.
=====
Latviskojums ievietots Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/13.06.2016. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 13.06.2016.