Galvenie » 2017 » Aprīlis » 10 » LAIKS NOŅEMT SKAFANDRUS...
11:14
LAIKS NOŅEMT SKAFANDRUS...

LAIKS NOŅEMT SKAFANDRUS...

ŽILS VERNS
caur Liliju Timofejevu
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 7(32) 2016, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 03.04.2017.

Saņemot uzdevumu čenelingam ar pašu Žilu Vernu, biju ne tikai glaimota, bet arī priecīga. Mani sapratīs tie, kuri, kā arī es, bērnībā bijām kopā ar šī fantasta varoņiem, īstenojām brīnišķīgu zemūdens peldēšanu, mēklējām kapteini Grantu, lidojām uz mēnesi un ceļojām uz zemes centru. Iespējams ka tādēļ kontakts ar Žilu nodibinājās tūliņ, bet saziņa bija neticami viegla un patīkama.

Žils Gabriels Verns (1828. gada 8. februāris, Hant, Francija - 1905. gada 24. marts, Amjena, Francija) - franču ģeogrāfs un literāts, piedzīvojumu literatūras klasiķis, viens no zinātniski fantastiskā žanra pamatlicējiem. Francijas Ģeogrāfiskās sabiedrības locekļiem. Pēc JUNESKO statistikas Žila Verna grāmatas pārtulkojamībā ieņem otro vietu pasaulē, piekāpjoties tikai Agatei Kristi.
Sveicināti! Vai var jūs saukt Žils Verns, vai tagad Jums cits vārds?
- Cits. Mans vārds tagad piektajā dimensijā - Mišels.
Vai var uzzināt, kādēļ tieši šis vārds? Izvēle ne nejauša?
- Protams, dārgie draugi, mana vārda izvēle ne nejauša. Savā ceturtās dimensijas iemiesojumā, es radīju savus darbus, izmantojot enerģētisko kanālu. Taču parastā dzīvē es biju pietiekami piezemēts cilvēks un mana darbamīlestība, spēja pūlēties ar rokrakstiem gandrīz cauru diennakti, lielā mērā saistīti ar vēlēšanos būt materiālā labklājībā, popularitātē, lasītāju pielūgsmē. Tas ir, mans garīgums uz to brīdi palika kaut kur tur, apziņas un sirds dziļumos. Bet tas bija pareizi. Tā bija manis un manu Aizbildņu ieplānots priekš piedalīšanās Lielajā Ekspermentā. Un tikai pēc Pārejas, atkal iemantojot atmiņas, es atcerējos, kas bija atņemts. Un ne vienkārši apzinājos. Sapratu, cik ļoti es noilgojos pēc savas Dievišķības, patiesās būtības. Pa daļai tādēļ arī izvēlējos vārdu Mišels - Dievam līdzīgs, dievišķs, kā Dievs. Pie tam, ja mēs pēc pārejas mainām vārdu, tad cenšamies izvēlēties to, kas mums piemērots pēc garīgiem parametriem, palīdzēs jaunā dzīvē un jaunradē. Mišela vārds, tā iemantotājam piešķir garīgo spēku, fantastisku intuīciju, spēcīgas jaunrades, radīšanas spēku.
Mišel, zināms fakts, kad jūs grāmatā prakstiski uzminējāt astronautu uzvārdus, kuri pēc tam reālā dzīvē īstenoja ceļojumu uz Mēnesi. Kā to var paskaidot?
- Ar paradoksu! Jā, jā. Un ne tikai manā gadījumā. Daudziem jūsu dimensijas cilvēkiem uz doto momentu vērojama tāda dīvainība: no vienas puses, viņi netic nekam, noliedz visu "nezemes", neparasto. Bet no citas puses, šie paši neticošie cilvēki apveltīti ar patiesi brīnumainām spējām, viņi pastāvīgi sakaros ar savu Augstāko "Es", ar garīgo dzimtu, bet cenšas to nepamanīt un pat noliegt. Piemēram, cilvēks nokavēja reisu, bet lidmašīna cieta katastrofu. Dvēseles dziļumos tāds laimīgais saprot, ka tas ne vienkārši tā: palīdzēja, glāba, deva iespēju pabeigt kārtējo misiju. Taču, pie tā, turpina stūrgalvīgi apstiprināt: "Nekas sevišķs, vienkāši paveicās.!" Lūk, tā arī es, atgaiņājoties no "zvaniķiem", "nejaušībām" un pārdomām, noliedzu dažas acīm redzamas lietas, uzskatot, ka es pats izdomāju, visus savus fantastiskos darbus, esošs ģēnijs. Bet īstenībā, viss bija ne tā!
Pat ceturtajā dimensijā man daļēji bija aktivizēta daudzdimensionālā ģenētika, sakari ar nākotni un saikne... ar Mēnesi, kā saprātīgu dzīvu būtni. Tas ir, kosmonautu uzvārdus es neizdomāju un neuzminēju. Es viņus zināju, tādēļ ka varēju "ielūkoties" nākotnē, taču, dabīgi, pats tam neticēju. Bet saki man, kurš to sāktu aizrautīgi noliegt (smaida enerģija).
Jūs ieminējāties par sakariem ar Mēnesi. Vai var par to sīkāk?
- Protams. Jūs, mani dārgie, nekad neaizdomājāties, kādēļ daudzu fantastikas darbu autori savus varoņus sūtīja uz Marsu vai uz Mēnesi? Bet taču pastiprināta uzmanība šīm planētām vispār ne nejauša. Vispār, uzskatu, tā - atsevišķa saruna, domāju ka par tēmu "Mēness-Marss" jūsu autori iepriecinās Žurnāla lasītājus ar brīnumainiem čenelingiem un neiedomājamu informāciju. Kas attiecas personīgi uz mani... Par Marsu šodien nerunāšu. Bet, lūk, Mēness... Ar šo planētu es, tiešām, cieši saistīts. Un ne tikai es. Cilvēce vienmēr Mēnesim piešķīra milzīgu nozīmi! Cik daudz zīmju saistītas ar Mēnesi! Cik gleznu uzgleznots, dzeju un stāstu radīts par godu planētai. Pie tam, četrdimensijās ir tāda izpratne kā mēnessērdzība. Par nožēlu, tas skaitās psihisks uzbudinājums, ne vairāk. Bet palūkosimies uz, tā saucamo, mēnessērdzīgo simptomiem. Parasti, cilvēki, sirgstoši ar mēnessērdzību, miega laikā ceļas no gultas un sāk staigāt. Viņi var absolūt viegli, bez kļūdām izpildīt jebkuras darbības, sākot ar parastām ikdienišķām rūpēm, kā veļas un trauku mazgāšanu, beidzot ar pilnīgi neiedomājamām lietām. Zināms gadījums, kad cilvēks it nemaz nesaistīts ar jaunradi, slimības lēkmju laikā pa naktīm radīja apbrīnojama skaistuma gleznas, bet no rīta pamodies, neko neatcerējās par notikušo. Vēl vairāk, viņš savu meistarību atkārtot nevarēja un zīmēt nemācēja. Mēnesserdzīgie sapnī redz, ka viņi ne savā mājā, bet kaut kur citur. Vispār, ja atmest aplamos apgalvojumus par psihisko saslimšanu, tad priekš vairāk vai mazāk apgaismotiem cilvēkiem pilnīgi skaidrs: mēnessērdzīgais tiešām citā vietā! Fiziskais ķermenis palika uz Zemes, bet pats cilvēks īsteno pārsteidzošus ceļojumus. Visbiežāk uz Mēnesi, tādēļ, ka priekš ļoti daudziem zemiešiem Mēness - ne vienkārši kosmisks ķemenis, tā, var teikt, kaut kādā ziņā dzimtene. Jā, jā. Tādēļ ka daļa daudzdimensionālo gēnu, klātesošu parasta četrdimensiju cilvēka ģenētikā, saņemti no mēness brāļiem. Tūliņ atrunāšu, ka es neesmu speciālists šajā jomā (smaida), tālu no gēnu pētniekiem. Taču teikšu, ka kaut kad mēness iedzīvotāji ienesa savus gēnus zemiešu daudzdimensionālajā ģenētikā, izveidoja spēcīgu un nesagraujamu saikni ar šo planētu, ar tās iemītniekiem. Kāds šo saikni jūt vāji, bet kāds ļoti spēcīgi. Un tad... dodas uz Mēnesi. Vai rada par godu planētai, izmantojot tās zināšanas, kuras patiešām piemīt Augstākā "Es" līmenī. Pie tam, draugi, vērtīgi atcerēties, ka jums redzamais Zemes pavadonis - tikai daļa dižas daudzdimensionālas planētas SELĒNA. Mēness - tikai neliela daļa Selēnas izpaustas jūsu pasaulē...
Mēs jau sapratām, ka daudzi cilvēki saistīti ar Mēnesi. Vai ir kāda īpaša saikne starp Zemi un Mēnesi?
- Bez šaubām! Pieņemts Mēnesi uzskatīt par Zemes pavadoni. Bet tas ne vienkārši pavadonis. Taču, aizstāvis arī. Priekš Zemes stabilā stāvoklī un dzīvei uz viņas nepieciešams kaut kāds regulators, kas nolieks zemes griezšanās asi pietiekamā pakāpē priekš nelielas temperatūru diapazona radīšanas, kas plūstoši variēs un vienmērīgi sadalīs enerģiju, no Saules saņemto. Šis regulators arī ir Mēness. Kaut tā planētu mijiedarbība fiziskā plānā. Bet... nezinu kā tagad paskaidrot to, ko gribu teikt, lai jūsu četrdimensionālā cilvēka apziņa saprastu, kaut vai pieņemtu doto informāciju... Zeme un Mēness - tā... vienota planēta. Daudzdimensionālā būtībā. Planēta Selēna, par ko minēju augstāk, tā - Zemes cita izpausme. Mēness piektajā dimensijā daudzās pasaulēs izpaužas kā asimetrisks tors dipola [диполя] veidā.
Atkārtošos: saikne starp Zemi un Mēnesi - ne vienkārši cieša. Tas - viens lauks. Un tie paši mēnessērdzīgie, īstenībā, dzīvo vienas planētas dažādās pasaulēs, ar to arī priekš mietpilsoņiem izskaidrojama viņu uzvedība. Tā ka, uz Mēnesi vispār ne obligāti īstenot lidojumu ar kosmisko kuģi (smaida). Dažreiz nepieciešams vienkārši nodibināt sakarus un izteikt nodomu tur būt.
Pateicos par aizraujošo stāstu par Mēnesi. Bet Jūs lielu uzmanību savos darbos veltījāt arī zemūdens ceļojumu tēmai. Lasītāji vēl līdz šim brīdim mīl kapteini Nēmo. Vai saglabājās mīlestība līdzīgai pasaulei 5-jā dimensijā?
- Atbildēšu tā: ne vienkārši saglabājās, es doto virzienu 5-jā dimensijā izvēlējos kā galveno priekš jaunrades. Tādēļ ka, īstenībā, ūdens - tā ne tikai augsti attīstīta būtība, tas kaut kas īpašs, cits...
Pirms Jūs intervēt, es atzīstos, gatavojos. Zinot, ka runa būs par līdzīgu pasauli, nolēmu tieši par šo tēmu palasīt. Taču negaidīti "pa rokai" gadījās daudz interesantāka informācija par ūdeni kopumā. Piemēram, ļoti ieinteresēja zinātnieka doktora Emoto pētījumi. Viņš ņēma ūdeni no dažādiem avotiem, destilētu ūdeni vai ūdensvda ūdeni un, ar šķidra azota palīdzību, strauji atdzesēja, kā rezultātā parādījās ledus kristāliņi, kurus izpētīja zem augstfrekvenču mikroskopa. Veicot tādu eksperimentu, Emoto noskaidroja, ka leduskristāliņi iegūti no megapolisa [мегаполиса] ūdensvada, bija ļoti deformēti un neglīti atšķirībā no kalnu strautu ūdens, kuru kristāli bija tik tīri un skaisti, ka pārsteidza iztēli.
Nākošos pētījumos doktors Emoto ņēma parastu destilētu ūdeni un uz mēģenēm uzlīmēja uzrakstus ar pozitīviem emocionāliem vēlējumiem, piemēram: paldies, mīlestība, labklājība utt. un negatīviem: muļķis, ļaunums, naids un citus. Pēc sasaldēšanas, kristāli ar pozitīviem uzrakstiem, kļuva ļoti skaisti, spilgti, daudzmērīgi, bet kristāli ar negatīviem uzrakstiem, pārvērtās pussagrautos, kroplīgos un tumšos.
Pētījumi arī parādīja, ka ūdens, kuram runā siltus un sirsnīgus vārdus, ar laiku, pat mēnešiem paejot, nekļūst vecs, bet ūdens, uz kuru runā negatīvā nokrāsā, sasmok burtiski dažās dienās
.
- Viss tieši tā, draugi! Ūdens, tā dzīva substance, jūsu pasaules zinātnieki jau pierādīja, kā tas reaģē uz ārējām vibrācijām, izmainot savu struktūru. Ūdens - vienota dzīvā būtība, sastāvošana no milzīga daudzuma daļiņu, no kurām katra dzīvo atsevišķu dzīvi un, tanī pat laikā, visas tās vienotas. Ūdens unikāls. Tas prot ne tikai just, izbaudīt emocijas. Ūdens - tas unikāls atmiņas glabātājs. Kā arī - tas jaudīgs enerģijas pārvadītājs - kā pozitīvu, tā arī negatīvu. Ne velti daudzas ierunāšanas veic ūdenī, to uzlādē un šis ūdens iemanto dziednieciskas, patiesi brīnumainas īpašības. Es vienmēr to zināju, tādēļ ka vienmēr mīlēju ūdeni. Un kapteiņa Nemo ceļojumi - tie mani ceļojumi, kurus es īstenoju, mītot četrdimensijās, bet kā jau es runāju, esošs apveltīts ar daudzdimensionalitātes gēnu. Kopā ar savu Augstāko "Es" veicu brīnumainus, bet reālus ceļojumus, par kuriem pēc tam neko neatcerējos, taču jaunrades gaitā atcerējos savos daiļdarbos un pasniedzu kā fantastiku.
Lūdzu, pastāstiet par ūdeni piektajā dimensijā. Kāds tas? Kā mūsu? Vai ir atšķirība?
- Ūdens piektajā dimensijā - tas ne gluži tas, kas pierasts jūsu izpratnei. Tas - ne caurspīdīgs šķidrums, tas, teiksim, sevišķa substnace, daudz sarežģītāka pēc sastāva. Galvenokārt, tā ugunīga-magnētiska-kristāliska-enerģētiska-ēteriska-daudzdimensionāla substance.
Bet kā jūs to lietojiet, tādu substanci? Mēs nevaram iedomāties dzīvi bez ūdens!
- Mums arī tas nepieciešams. Bet mēs, galvenokārt, piesātināmies ar enerģijām, tā ka dzeršanas lomā to izmanto lielāko tiesu, tā teikt... nesen ieradušies piektajā dimensijā. Kas attiecas uz higienu, tad mēs izmantojam arī speciālas enerģijas, tur arī mazāk rūpju un labāk ekoloģiski.
Bet vai pie jums ir upes, ezeri, jūras, piepildīti ar šo pašu substanci?
- Protams! Tikai mēs tos uztveram nedaudz citādi. Ne patēriņam, kā četrdimensionalitātē. Mums nav saldūdens vai sāļu ūdeņu. Pie mums visur, kā jau es teicu, ugunīga-magnētiska-kristāliska-enerģētiska-ēteriska-daudzdimensionāla substance. Jā, bez šaubām, dažās piektās diemsnijas pasaulēs dabas ūdenskrātuvēs peld, notiek sacensības. Bet viss tas bez kaut kāda kaitējuma apkārtējai videi. Bet ūdens iemītnieki - pilntiesīgi mūsu dimensijas locekļi, ar kuriem mēs ne tikai sazināmies bet arī draudzējamies!
Dīvaini, ka jūsu ūdens substances struktūrā klātesoša uguns. Mums šie divi jēdzieni nesavienojami. Kādēļ tā?
- Jūs vēl daudz ko nezinat, tādēļ kļūdāties. Uguns un ūdens - īstenībā, vienoti. Un daudzdimensionalitātē brīnišķīgi viens otru papildina. Jūs vēl no fizikas stundām normāli uztverat, ka ūdens ir viena no nedaudzām dabas vielām, kas pie pāriešanas cietā veidā var paplašināties un tur neko neparastu neredzat, vai tā? Priekš mums ūdens pāreja ugunīgā stāvoklī - ikdienišķa.
Daudzi jūsu kolēģi, fantasti ne reizi vien pieminēja cilvēkus, dzīvojošus zem ūdens. Priekš mums tas pagaidām nepieņemami. Bet vai piektās dimensijas cilvēki dzīvo zem ūdens? Vai eksistē, tā saucamais, "cilvēks- amfībija"?
- Daļa 5-ās dimensijas iedzīvotāju, tiešām, apveltīti ar spējām dzīvot zem ūdens. Un dažreiz atnāk paciemoties ceturtajā dimensijā (smaids). Viens tāds apbrīnojams gadījums pazīstams visai pasaulei. Taisnība, to uzskata kā pasaku... Es tagad runāju par Nāriņu.
Par Nāriņu? Meitenes ar zivju astēm ir īsenībā? Pastāstiet, lūdzu, Mišel.
- Meitenēm ar astēm, nikimorām [никиморы ?], ūdens un citām jums līdzīgām būtnēm arī ir vietā būt. Taču ne piektajā dimensijā un šodien par tām runa nebūs. Es gribu pastāstīt par meiteni no 5-ās dimensijas. Pastāstīt vēsturi, kas kalpoja par pamatu pazīstamās pasakas tapšanai. Ceturtās un piektās dimensijas zemūdens pasaules, īstenībā, ir vienotas, un, ja četrdimensiju iedzīvotājiem sarežģīti nokļūt pietajā dimensijā, tad mums nolaisties pie jums daudz vienkāršāk (smaids). Kādreiz, sen, ļoti sen, viena no okeāniem dziļumos dzīvoja 5-ās dimensijas zemūdens iedzīvotāju civilizācija. Viņus sauca rusali. Nodarbojās viņi ar zinātnisku darbu. Dažreiz, darba pienākumus veicot, "ielavījās" ceturtajā dimensijā. Un, lūk, reiz jauna meitene Ramila, meita vienam no zinātniekiem, izrādījās esam četrdimensiju pasaulē un ieraudzīja slīkstošu jaunekli. Nē, ne princi, kā pasakā, bet parastu jaunu zvejnieku, pēc vārda Tiosiju. Meitene viņu izglāba un, tiešām, iemīlējās. Taču uzturēties ilgi četrdimensijās mūsu varone nevarēja. Viņa devās uz savu pasauli. Taču aizmirst Tiosiju nespēja. Tad Ramila parunāja ar saviem tuviniekiem, garīgo dzimtu un izteica tīru nodomu pārejai uz ceturto dimensiju. Tādi gadījumi ļoti reti, bet iespējami. Tūliņ teikšu, ka nekādas astes nabadzītei nebija. Tas, ko redzēja Tiosijs, bija kostīms priekš pārvietošanās ūdenī un tikai daļēji atgādināja asti. Saprotams, ka ne pie kādām raganām pēc kājām Ramila negāja. Bet lai būtu kopā ar mīļoto, viņai, patiešām, nācās papūlēties - veikt ne mazu gaismas darbu, lai eksistētu nepieciešamajās frekvencēs, vajadzīgajās vibrācijās, kādas nepieciešamas Tiosija pasaules līmenim. Balsi meitenei arī neviens neatņēma (atkal smaids). Vienkārši, visi rusali sazinājās telepātiski, bet runāšanas iemaņas viņiem bija zudušas. Protams, jaunais zvejnieks atcerējās savu glābēju, bet viņu atraidīja. Nesaistīja viņu dīvainā meitene, ar ļoti vieglu, bezsvara ķermeni un gaišzilas krāsas ādu. Un, pietam vēl - mēma. Viņš izvēlējās līgavu no savas sādžas - smējēju un runātāju Aminu. Ramila atkal aizgāja savā dimensijā. Bet cilvēki, kuri gadsimtiem dzīvoja uz okeāna krasta un, protams, sastapās taču arī ar zinātniekiem, pa retam apmeklēja piecdimensiju, lūk, uz viņu rīcībā esošiem faktiem, izdomāja tādu skaistu vēsturi. Galvenās varones vārdu, Ramila, aizmirsa un deva jaunu, atvasinot no rusalu civilizācijas - Rusaločka/Nāriņa.
Mišel, no visa Jūsu stāstītā var izdarīt secinājumus: 4-ās un 5-ās dimensijas ūdens vienots. Tas saistīts ar sevišķiem portāliem, caur kuriem tiešā ceļā var īstenot ceļojumos no vienas dimensijas uz otru, tā?
- Draugi! Ne tikai 4-ās un 5-ās dimensijas ūdens. Vispār, ūdens VIENS kā Visuma augsti attīstīta stihija-būtne. Četrdimensiju daiļdarbos ne reti var izlasīt ļoti līdzīgus viena notikuma aprakstus - cilvēks teica "Es aiziešu", iegāja ūdenī, piemēram, okeāna un pazuda! Atminējāt, kas tas? Jā, protams, tas nekas cits, kā apzināta Pāreja kopā ar fizisko ķermeni. Vienkārši, tādi cilvēki atcerējās ceļu mājup (dažreiz to sauc "Dieva kāpnes") un devās pa īsāko ceļu, zinot, ka tas iet zemūdens dziļumā. Zemūdens pasaulē ļoti daudz portālu, ļaujoši pārvietoties arī citās pasaulēs un citās dimensijās. Kas prieš tā nepiecešams? Tam piemērots DĶK un prasme vadīt savu vibratīvo līmeni. Jo taču, katrs portāls - tās ne durvis, bet sevišķa enerģija, kas spējīga pārveidot matēriju atkarībā no nepieciešamā vibrāciju līmeņa. Sasniedzāt šo līmeni, portāls pārveidoja matēriju - ieeja atvērta, laimīgu ceļojumu (smaids). Nav vajadzīgo vibrāciju - ieejas-izejas nav. Piektās dimensijas ūdens daudz augstākas frekvences - tas jau ne šķidrums, tas mazāk blīvs, bet arī bez blīvuma vispār. Tas, kā jau es teicu, īpaša substance, sastāvoša no vairākiem enerģiju veidiem. Un tie cilvēki, būtnes, kuru vibrācijas jau sakrita ar šo frekvenci, jutīsies ērti mūsu zemūdens pasaulē. Piektās dimensijas iedzīvotāji spējīgi paaugstināt vai pazemināt savas vibrācijas atkarībā no mērķa. Tādēļ mēs varam ceļot caur zemūdens portāliem uz augstākām pasaulēm un zemākām.
Mišel! Nevaru neuzdot vienu jautājumu, kas mani satrauc personīgi un, iespējams, daudzus lasītājus. Prasu par Lohnesa ezera briesmoni. Vai tas tiešām eksistē? Un kādēļ nekur un nekādi pierādījumu nav tā eksistencei?
- Oh, nu gan apsaukāja - briesmonis! Tā īstenībā - apburoša būtne no piektās dimensijas. Mēs viņu saucam mīlīgi (smaida) - RAMIRES. Būtne, ko pamanīja četrdimensiju aculiecinieki - tikai vēl mazulis, dažreiz aizmucis no savas dimensijas uz citu. Bet, kas attiecas uz pieaugušo šī veida pārstāvi, tad viņš vienkārši neiedomājamu izmēru.
Tagad par četrdimensijās nejauši pazudušiem kuģiem un lidmašīnām. Tie arī izrādās nokļūst citās pasaulēs?
- Jā, tā gadās. Bīstamības apstākļos, ekstremālās situācijās, bieži gēnu līmenī, cilvēka vibrācijas paaugstinās, sasniedzot noteiktas frekvences un cilvēki, paši to neapzinoties, atver portālu uz citu pasauli. Dažreiz portāli atveras arī citu iemeslu dēļ.
Kas notiek tālāk ar tādiem cietušajiem?
- Visbiežāk viņi iziet reabilitāciju piektās dimensijas Reabilitācijas Centrā un paliek piektajā dimensijā uz visiem laikiem.
Vai ir gadījumi, kad atgriežas atpakaļ 4-jā dimensijā?
- Ļoti reti. Ja cilvēki, vai cilvēks izteica uz to vēlēšanos, tad Reabilitācijas Centrā viņa vēlēšanos ņēma vērā, aprobežojot atmiņas ar speciālu implantu, priekš savas misijas un eksperimenta turpināšanas četrdimensionalitātē.
Bet, tā saucamie, kuģi-rēgi un lidmašīnas-rēgi? Sanāk, ka tie ir tie, kuri pazaudējuši vajadzīgo vilni un vienkārši "traucas", it kā izstiepjas starp pasaulēm un dimensijām?
- Pilnīgi pareizi! Un, kad viņi atkal nokļūst 4-jā dimensijā uz kādu laika sprīdi, viņi kļūst redzami. Pie tam, svarīgi saprast, ka starp pasaulēm ceļo ne pats objekts, bet tā energoinformatīvā hologramma. Tādas hologrammas veidojas pie sevišķas pārejas gadījumiem. Tur jāzina smalkumi.
Vai tādiem cietušajiem sniedz palīdzību jūsu dimensija vai citas augstākas dimensijas?
- Eksistē speciāls dienests priekš glābšanas savas frekvences pazaudējušo un klejojošu telpā un laikā. Taču šī pārstāvniecība ne manā pasaulē, bet vēl daudz attīstītākā.
Mišel! Mūsu tradicionālais jautājums. Kādā piektās dimensijas pasaulē Jūs dzīvojiet? Ar ko nodarbojaties?
- Dzīvoju es piektajā dimensijā, apakšlīmenis 5.7.01. Tas - septītā apakšlīmeņa sevišķa pasaule. Atrodas tā zem ūdens. Radu zinātniski pētnieciskā laboratorijā ar tipisku un vienkāršu nosaukumu "Zemūdens vienotība" [Подводное единство]. Atjautīgāks lasītājs jau saprata, ka es nodarbojos ar polipasaules attīstību zemūdens telpā. No vienas puses, tas daudz vienkāršāk, kā uz sauszemes, tādēļ ka vibrāciju līmenis daudz augstāks. No otras puses - daudz sarežģītāk (smaids) un interesantāk, jo zemūdens pasaule maz izpētīta ne tikai četrdimensijās. Mums arī ne tik daudz zināšanu, kā gribētos. Mēdz būt, ka atveras portāli pilnīgi jauni, neizzinātas pasaules, ar neoiedomājamiem, brīnumainiem iemītniekiem. Jaunie atklājumi, zemūdens ceļojumi - arī viens no mūsu jaunrades virzieniem. Taču tomēr galvenais uzdevums uz doto momentu - polipasaulīguma radīšana un attīstība. Mūsu uzdevums: ar gaismas darba palīdzību, zem ūdens maksimāli tuvināt visas eksistējošās pasaules, izveidot ieeju-izeju atklātu. Lai katrs Visuma iedzīvotājs, varētu brīvi īstenot ceļojumu, lai zemūdens pasaule harmoniski saplūstu ar ne-zemūdens, lai viss kļūtu vienots un ērts priekš jebkuras mūsu kopējās PASAULES būtnes dzīvošanas.
Jūsu novēlējumi Žurnāla lasītājiem.
- Dārgie draugi! Es jūs visus ļoti mīlu. Bet Žurna "Mirovoi Čenneling" lasītājus sevišķi. Jo viņi taču man Garā tik tuvi, kā neviens. Viņi tādi kā es, nemierīgas dvēseles, meklējoši harmoniju un laimi priekš visiem un visa. Tie - nenogurdināmie ceļotāji, pirmgājēji, nebaidīšos pat teikt, varoņi jūsu laikmetīgumā. Ko es novēlētu lasītājiem un vispār Zemes iedzīvotājiem - tad to, lai noņemtu skafandrus (smaids). Atvainojos par analoģiju, kuru tagad minēšu, bet tieši jūras, zemūdens tematika man tuva... Tad lūk, mans galvenais novēlējums - tikt brīviem no jūsu neredzamajiem skafandriem. Jā, jā, tieši tādi, kādus uzģērbj ūdens līdēji un zemūdens ceļotāji. Jo skafandros, kur ir tikai viens logs, jūs skatāties vienā virzienā, neesošiem iespēju, bet pareizāk būs teikt, nevēloties redzēt to, kas ir pa malām. Daudziem liekas, ka noņemot skfandru, izdrarot mēģinājumu iegremdēties kaut kur, kādā jaunumā, nezināmā dzelmē, briesmīgi un bīstami... Viņi atturas pamēģināt, un visu dzīvi staigā savos smagos skafandros, paliekot neziņā par īstu mūsu Pasaules skaistumu un daudzšķautnainību.
Mišel, domāju, ka daudzi gribētu "noņemt skafandrus", bet ne vienmēr zina, ar ko sākt... Bet, kas pasaka priekšā, nav.
- Nu re, arī tu tagad skaties tikai sev priekšā. Bet kā tad Augstākais "Es" - galvenais palīgs, draugs, aizbildnis jebkuram cilvēkam? Vajag darīt visu, lai izdzirdētu savu Augstāko "Es". Savlaicīgs kontakts ar viņu, ticiet, atnesīs katram visneticamākos rezultātus! Dos atbildes uz daudziem, kā liekas, neatrisināmiem jautājumiem, četrdimensionalitātē uzdevumi un problēmas, uzlabot esošo realitāti. Un tas - NEAPŠAUBĀMI! Bet galvenas, kontakts ar Augstāko "Es" - tas pirmais solis ceļā uz viengabalainību, harmoniju, uz iespējām viegli un ātri iekārtoties piektās dimensijas pasaulē, noskaņoties uz tās vibrācijām. Un, kā sekas, iespēja iemantot spējas mainīt savu telpas-laika stāvokli, īstenojot ceļojumus daudz aizraujošākus kā tie, kas aprakstīti manos romānos. Ar laiku jūs atklāsiet, ka Augstākais "Es" ieiet daudzās jūsu meditācijās, piedāvājot mīļu vadību, atbalstu un, ka jūs arvien biežāk un biežāk "dzirdiet" viņa balsi mundrā noskaņojumā. Veiksmi jums, dārgie draugi, visās jūsu sākotnēs! Bet visus, kuri vēlas būt tuvāk mums, īstenot visīstāko zemūdens ceļojumu, uzaicinu uz līdzjaunradi!

VIESOS PIE ŽILA VERNA.
Meditācija.
Draugi! Aicinu noskaņoties uz priecīgu saziņu, uz auglīgu līdzjaunradi ar mūsu pasauli! Uzaiciniet aizraujošā ceļojumā savu Augstāko "Es", garīgos skolotājus un aizbildņus, smalkmateriālās atbalsta grupas. Var ieslēgt atslābinošu mūziku. Atslābinaties, iekārtojaties ērti, aizveriet acis. Stādaties priekšā, ka jūsu ķermenis piepildās ar gaismu. Izstaro gaismu. Jūs atslābinājušies un skaidri redzat savu ķermeni uz okeāna krasta. Maigas zeltītas smiltis mīkstā paklājā izklājas zem kājām. Ar pilnu krūti ieelpojiet svaigu jūras gaisu, soļojiet pretim viļņiem. Nebaidaties! Sajūtiet, kā tie ietin jūsu kājas arvien augstāk un augstāk, skar ceļgalus, paceļas līdz jostasvietai. Bet jūs ejat arvien tālāk, okeāna dziļumā. Viļņi jau šūpojas augstāk, virs krūtīm. Bet jūs esat drosmīgi. Daudz neredzamu, taču maigu, rūpīgu un drošu roku sniedz jums atbalstu! Un, lūk, jūs jau neejat... Sajūtiet lidojumu, bezsvaru? Tad lidojiet! Lidojiet uz priekšu, okeāna dziļumā! Palūkojaties apkārt. Cik brīnišķīga zemūdens pasaule! Niedomājama skaistuma korāļu rifi. Dīvaini, burvīgi zemūdens augi. Bet cik daudz dzīvu būtņu jūs redzat! Un katra no tām jūs priecē, katra jūras būtne izstaro mīlestību. Bet, kas tas jūsu priekšā? Milzīga siena. Jūs skataties pa labi, pa kreisi. Tomēr... Neredzat, pat iedomāties nevarat, kur tā beigsies. Jums taisnība, siena bezgalīga!. Bet kā tad tālāk ceļu turpināt, mūsu ceļojumu? Jūs aplūkojiet uzmanīgāk sienu un tur ieraugāt daudzskaitlīgas durvis. Daudz durvju. Prieks piepilda krūtis, jūs pieejat tuvāk, cerībā turpināt ceļojumu. Bet... pie katrām durvīm atslēga karājas. No kurienes šie aizšaujamie? Priekš kā?
Nu ko, mani dārgie, pateikšu priekšā. Nekādu atslēgu no otras puses durvīm nav, bet tikai pie tām, kur stāvat. Tādēļ, ka ceļš no piektās dimensijas, vienmēr atvērts, Bet no jūsu, ceturtās, slēgts! Jā, jā, durvis slēgtas tikai četrdiensionālā pasaulē. "Bet vai no tām atslēga ir?" - jautāsiet jūs. Ir, tāda atslēga ir katram no jums.
Bet... jūsu daudz, jums gribas pēc iespējas ātrāk tikt uz priekšu. Tad kādēļ katram tērēt laiku un noņemties ar atslēgām? Piedāvāju... noraut jau nevajadzīgos aizšaujamos, novākt sienu, kas vairāk nevienam nav vajadzīga! Izsakiet vēlēšanos, izsakiet vistīrāko nodomu uz to. Domās noraujiet milzīgās atslēgas! Noraujiet, nebaidaties nekā! Iespējams, ka jums izdevās atbrīvoties no slēdzenes jau pirmajā mēģinājumā, bet jūsu biedram nē. Nesteidzaties, apstājaties, palīdziet tiem, kuriem vēl grūti atvērt aizslēgtās durvis... Un, lūk, īstenojās! Visas durvis atvērtas. Atvērtajās ailēs ieplūst gaisma. Zeltīta un zila vienlaicīgi. No šī negaidītā brīnumskata, jūs uz sekundi aizmiedzat acis. Bet kad atverat, tad ļoti pārsteigti. Nekādas sienas vairāk nav! To nomazgāja, aiznesa debess-zeltītas straumes, bet jūsu priekšā paveras brīnumaina pasaule. Jūsu sajūtas izmainījās. Jūs it kā zem ūdens, bet... tanī pat laikā, nē. Brīnumainas, nepazīstamas enerģijas caurstrāvo jūsu ķermeņus, šīs burvīgā ūdens plūsmas iziet caur jūsu ķermeni, mazina to. Jūs sajūtiet, kā aiziet visas rūpes, satraukumi, šaubas un slimības, bet ķermenis kļūst vieglāks, jaunāks, piepildās ar spēku un veselību. Nebrīnaties, tā arī jābūt. Jūs un piektās dimensijās ūdens substance tagad - viens veselums. Jūsu dvēselē tagad viss labi, mierīgi, harmoniski. Jūs vienoti ar visu esošo, jūs esat saskaņā ar visu Visumu! Tieši tādas sajūtas ir piektās dimensijas iedzīvotājiem. Saglabājiet šo lielisko mirkli sirdī. Un - uz priekšu, ceļojums turpinās! Jūsu skatam atklājas brīnišķīga pilsēta. Zemūdens pilsēta Gaismas Akvavila. Jā, jā, mani mīļotie, Gaismas pilsētas ir arī zem ūdens! Jūs ar izbrīnu aplūkojat visu apkārt. Lūk mājas, izaudzētas no... gliemežvākiem! Visapkārt neparasta skaistuma dārzi, tur aug greznas un jums līdz šim neredzētas jūras puķes un pat nelieli koki. Iedzīvotāji no gliemežvāku mājām priecīgi jūs redzot, jūs viņu mīlestību jūtiet, viņi jums pievienojas un jau visi kopā turpiniet ceļojumu. Lūk, garām aizlido zivs-molot [рыба-молот], jūras zirdziņš, rajas, amfiprions, gigantisks bruņurupucis, vaļi, haizivs, jūras kotiki. Jūs pārsteigti. Jums taču daudzi no šiem jūras iedzīvotējiem pazīstami, viņi ir daudzos dažādos okeānos, jūrās, bet šeit - visi kopā! Nebrīnaties, neaizmirstat: jūs piektajā dimensijā! Šeit viena harmoniska ūdens substance un derīga visam dzīvajam! Jūs virzaties tālāk. Daudzi iemītnieki jums nezināmi, tie izraisa sevišķu interesi. Jums gribas apstāties, aplūkot viņus, iepazīties. Taču ne tagad, dārgie draugi! Šodien mums jāsteidzas uz citu vietu. Peldam tālāk. Ne zemes, jūras skaistums pārsteidz redzējumu. Ūdens augi - sarkani, dzelteni, tumšbrūni, zaļi... Burvīga skaistuma jūras zvaigznes. Lieliskas caurspīdīgas medūzas, apburošie lamināriji...
Izbrīna ne tikai jūras iemītnieki, pārsteidz pati Gaismas pilsēta Akvavila ar skaistumu un daudzveidību. Līdzās ar gliemežvāku dzīvojamām mājām arī parastākas mājas, kādas bieži ceļ četrdimensijās, un īstas minipilis. Brīnišķīga, daudzplānīga arhitektūra izraisa sajūsmu. Un nejauši jūs redzat celtni, kuras skaistums elpu aizrauj. Tā ne vienkārši celtne. Sfēra.... Zelta sfēra. Jūs traucaties turp un esat pārsteigts vēl vairāk. Sfēra īstenībā... caurspīdīga. Vienkārši piepildīta ar zelta gaismu, caur kuras laistīšanos jūs redzat... Zeltītus delfīnus! Tie zeltītie delfīni izstaro milzīgu tīra zelta kristāliskas gaismas aurisko lauku, sniedzot tīras Beznosacījumu Mīlestības bākuguni. Viņi izstaro prieka enerģiju jūs redzot un uzaicina uz līdzjaunradi. Norit gaismas darbs apvienotās enerģijas formēšanā, masīvam grupas laukam visas zemūdens pasaules iekšienē, kas projicē kristāliski-zeltītas gaismas enerģētiskos viļņus. Jūs pievienojaties, apvienojaties sakrālām sirdīm. Jūs vienoti! Jūs jūtiet, kā Svētās Ugunīgās Enerģijas iziet caur jūsu Sirdīm, jūsu ķermeņiem, atjaunojot tur patiesu, ugunīgu Gaismas Būtnes matērijas substanci - Lielās Centrālās Saules Eņģeļu. Lūk, jūs jau radāt kopā ar Zelta delfīniem, izstarojot Gaismas, Prieka un Harmonijas viļņus. Jūs izjūtiet visa esošā vienotības un saskaņotības brīnišķīgās sajūtas. Jums tik ļoti labi un ērti, ka negribat, lai viss notiekošais noslēgtos. Taču... Gaismas darbs drīz sasniedz nobeigumu. Bet kopā ar to - arī mūsu ceļojums beidzas. Jūs, nesteidzoties, pārvarat atpakaļceļu un... izrādaties esam uz okeāna krasta. Veltat atvadu skatu zilā ūdens klaidam un smaidat. Kādēļ skumt? Jūs priecājaties, tādēļ ka jebkurā momentā jūs varat īstenot līdzīgu ceļojumu un pabūt viesos pie manis. Tā arī es, neatvados, bet saku "Uz drīzu redzēšanos!"

Jūsu Mišels (Viņš - arī Žils Verns)...

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 7(32) 2016, Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Žurnāla Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ . Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālr.29613296.
--------
Latviskojums ievietots Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /10.04.2017.
Nosūtīts Latvijas Radio viļņiem: info@inbox.lv /10.04.2017.
Un: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /10.04.2017.
Arī: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /10.04.2017/
=====
Viskopīgai pieredzei sagatavoja Eslauma 10.04.2017.

Skatījumu skaits: 380 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: