Mana dzīve bez Ješua

Marija Magdalēna, Augšupceltie Meistari
Pieņēma Marta 2017. gada 28. novembrī
Vozrožģeņije, 2017. gada 1. decembrī
Avots: http://vozrojdeniesveta.com/moya-zhizn-bez-ieshua/

Audio Eduards: https://soundcloud.com/user-576352826/moya-zhizn-bez-ieshua 

Sveicināti mani dārgie!
Gribu arī es ar jums parunāt, par cik es redzēju, ar kādu mīlestību un dalību jūs uztvērāt stāstu par mūsu ar Ješua dzīvi, it kā izietu kopā ar mums to tālo zemes ceļu.
Un šodien es jums pastāstīšu, kas notika jau pēc Ješua aiziešanas.
Gandrīz tūliņ pēc viņa aiziešanas es devos uz Indiju, pievienojoties lielai karavānai, kas tieši devās uz tās ziemeļu daļu un jau trešo reizi veicu man pazīstamo ceļu.
Es sagaidīt nevarēju, kad apskaušu mūsu bērnus, par cik tagad viņi man kļuva par galveno eksisēšanas jēgu.
Ne ar kādiem vārdiem nav iespējams izteikt mūsu tikšanās prieku. Tikai, kad es piespiedu viņus pie savām krūtīm, mana sirds sāka atkust pēc visa Jeruzalemē pārdzīvotā.
Kaut arī mans mīļotais vīrs ne reizi vien atnāca manos redzējumos un sapņos, man tik ļoti pietrūka viņa reālajā dzīvē.
Man nebija tā gara spēka un tās vīrišķības, ar ko bija apveltīts viņš un, ko netīšām nodeva man, kad bijām mēs blakus.
Palikusi viena, es sevi sajutu vāju un vientuļu.
Es sapratu, ka nevarēšu pilnā mērā aizvietot viņu mūsu Kalpošanā, ka tas vīriešu lauciņš, bet sieviešu darbs bija rūpēties un audzināt bērnus un vienkārši palīdzēt cilvēkiem, dāvājot viņiem savu sirdssiltumu un Mīlestību...
Par laimi mūsu dārgie labvēļi bija dzīvi, kaut arī novecoja pa šiem gadiem.
Viņi pret mūsu bērniem izturējās kā pret savējiem. Viņi bija apģērbti, apauti un mācījās labā skolā pie Tibetas klostera.
Viņi uzkatīja Indiju par savu dzimteni, kaut arī par savu izcelšanos zināja.
Mūsu dēlam bija jau vienpadsmit gadi, bet meitai - astoņi.
Abi bija ļoti līdzīgi savam tēvam un es nevarēju vien noskatīties uz viņiem. Viņi uz mani raudzījās ar Ješua acīm un mana sirds pildījās tad ar laimi, tad ar skumjām.
Es sapratu, ka neviens, pat mani ļoti mīļotie bērni, nevarēs man aizstāt manu mīļoto vīru - manu otro pusīti ar kuru es, burtiski, saaugu pa kopā nodzīvotajiem gadiem.
Bet man bija jāatrod sevī spēks dzīvot tālāk mūsu bērnu dēļ un dēļ bēdu pārņemtās Marijas - viņa mātes, kura ar nepacietību gaidīja mūs Jeruzalemē.
Man bija jābūt stiprai, kā jau apsolīju Ješua pirms viņa aiziešanas.
Indijā es nodzīvoju dažus mēnešus, baudīju saziņas prieku ar bērniem un mums tik mīļo ģimeni.
Un tad es pieņēmu ļoti nevienkāršu priekš sevis lēmumu - atstāt dēlu Indijā, ar kuras garu viņš jau bija piesātinājies.
Uz to laiku viņš pieņēma budismu kā dzīves veidu un kā Dievišķo mācību, ko viņš vēlējās mācīties padziļināti ievērojamā Tibetas klosterī.
Es nebiju pret viņa izvēli, saprotot, ka citā valstī viņš sevi sajutīs svešu un samulsušu.
Es pati viņu aizvedu uz šo klosteri un pārliecinājos, ka viņam tur būs labi: tāds miers, svētums un mīlestība vēsmoja no šī klostera un no mūkiem, kuri tur mitinājās.
Es pastāstīju mūsu dēlam par visu, kas notika ar viņa tēvu un viņš visu uztvēra ar sapratni, uz ko bija spējīgs savos vienpadsmit gados.
Protams, viņš nevarēja vēl pilnā mērā apzināties visa notikušā ar Ješua diženumu, bet viņš saprata, visdrīzāk, sajuta ar visu sirdi, ka viņa tēvs bija Dižena Dvēsele un "brīnumdaris", kurš varēja cilvēkiem parādīt īstus brīnumus.
Atvadījusies no dēla, mēs ar Sāru devāmies atpakaļceļā, kas mums aizņēma ne tikai vienu mēnesi.
Mana mazulīte sasildīja manu sirdi un dzīve bez Ješua man vairs nešķita tik vientuļa un tukša. 
Mēs neilgi pabijām Jeruzalemē, par cik ne man, ne Marijai, kura jau vairākus gadus kā apglabāja savu vīru, negribējām palikt valstī, kur uz katra soļa mums viss atgādināja par mūsu mīļoto Ješua.
Un mēs devāmies uz Itāliju, kur es biju dzimusi, kur sākās mūsu jaunā dzīve, kas bija ilga un samērā laimīga.
Mēs centāmies dāvāt clvēkiem tās zināšanas, kādas sludināja Ješua un priecājāmies par to, cik ātri viņa mācība izplatījās pa visu pasauli.
Mēs vienmēr sajutām viņa klātbūtni un atbalstu. Viņš it kā veda mūs pa dzīvi, vienmēr laikus atnākot palīgā un dodot mums padomus grūtos brīžos.
Un jūs taču jūtat, dārgie, ka jūs arī viņš sasilda ar savu siltumu un mīlestību, sūta jums zīmes un priekšā pateikumus no Debesīm?

Patiesi jūs mīloša Marija Magdalēna runāja ar jums šodien

Pieņēma Marta 28. novembrī 2017. g.
---------------
Informāciju - Marija Magdalēna, Augšupceltie Meistari. Mana dzīve bez Ješua - no vēstvietnes Vozrožģeņije, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 23.02.2018.
Ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /24.02.2018.
Nosūtīta Stariņam: https:/www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /24.02.2018.
Un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /24.02.2018.
=====
Informāciju - Mana dzīve bez Ješua - viskopīgai pieredzei sagatavoja Eslauma 24.02.2018.