Galvenie » 2014 » Novembris » 10 » Mana saruna ar Vangu
07:41
Mana saruna ar Vangu

Mana saruna ar Vangu

Lilija Timofejeva, Krievija
2014.gada 01. augustā

Avots: žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 5(17) 2014, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 09.11.2014.

Kad man uzticēja mūsu žurnāla "Mirovoi čenneling" redakcijā saņemt informāciju no Vangas, es ļoti uztraucos un diezgan ilgi noskaņojos. Tikai pēc dažiem centieniem manu domu uzskatu priekšā, negaidīti parādījās milzīga grāmata. Uzreiz bija atvērtas divas lappuses. Uz abām - dzīvi attēli. Pirmajā lappusē es ievēroju skaistu, smuidru sievieti. Tieviņu, gaisīgu, it kā savītu no spilgtām, krāsainām enerģijām. Apkārt kaut kas līdzīgs mākonim, tikai daudz caurspīdīgāks, kā zemes un arī - dažādu krāsu. Droši vien, tās arī bija enerģijas.
Otrā lappusē, ērtā krēslā, uzliktām kājām uz mājīgi aptīta grīdas dēļa, sēdēja vecmāmiņa Vanga. Tāda kādu man nācās viņu redzēt fotorāfijās un uz ekrāna. Es nopratu, ka manā priekšā divas Vangas. Pareizāk, viena... Bet dažādos tēlos. Dažādās realitātēs. Saprotot, ka man ļauj izvēlēties, pārvirzīju skatu uz vecmāmiņu Vangu. Tomēr tāda viņa man šķita radniecīgāka un pierastāka. Pēc tā, otrs attēls tūliņ izzuda. Bet es uzdevu pirmo jautājumu
:

= Labdien, Vanga! Labdien, dārgā Vangelija. Taču, ja neapvainosieties, es labāk Jūs saukšu, vecmāmiņa Vanga. Tieši tāda Jūs palikāt cilvēku atmiņā - labsirdīga, pārsteidzoša brīnumdare.
- Sauc Vanga! Sauc... Un "nejūso" man! Nevajag! Runā tieši, kā sirds liek - "Vecmāmiņa Vanga un "tu"...
= Paldies, vecmāmiņa Vanga! Tiešām, man tā ērtāk un komfortāk. Man ir uzdevums - parunāties ar tevi un sagatavot materiālu priekš žurnāla "Mirovoi čenneling: Duhovnije soobščeņija".
- Labs žurnāls. Zinu viņu. Labu lietu darat. Viss pareizi! Kā nekad vajadzīgs! Viņš - zvaigzne, ceļvedis. Jā, tā arī ir... Viņš - ceļvedis, karte uz jauno pasauli. Un vēl... viņš dzīvs! Sava Dvēsele ir. Pilns burvīgu enerģiju. Sirdi varavīksnē izkrāso! Labu lietu dari tu un citi. Trīs galvenie burvji... Tagad. Ceturtais atnāks. Drīz. Daudz noslēpumu izstāstīs. Strādājiet. Tu neslinko! Nešaubies ne par ko! Tā vajag. Ko darat, svarīgi. Taču peles pelēkās ir. Slepus grauž! Sliktuma nebūs, nē. Pelēm taču labums. Arī dievišķi radījumi, burvju drumstaliņu gribas! Dodiet viņām! Viņām tas vajadzīgs! Bet jūs rakstat žurnālā! Strādājiet!
= Paldies, vecmāmiņ Vanga! Es jau ne reizi sazinājos ar tiem, kuri pārgāja piektajā dimensijā. Taču tu ne tur, vai tā?
- Ne tur. Citā pasaulē mitinos. Tu to par septīto sauc...
= Protams, tāds ievērojams cilvēks, kā tu, bija jābūt daudz augstākās dimensijās...
- Ko mal, dumiķīte! Tfu! Zemāk! Augstāk! Viss viens! - atceries. Nav priekš mātes dēla vai meitas labāka vai sliktāka... Sirdij visi vienoti, visi vienlīdzīgi! Atceries! Un visas pasaules - brāļi. Katrs svarīgs. Katrs vajadzīgs. Pasaules-dimensijas ne sāncenši. Ne konkurenti. Brāļi! Viens veselums!
= Labi, sapratu (apmulsusi mirkšķinu). Tad, vecmāmiņ Vanga, vienkārši saki, kāpēc tu tieši 7-jā dimensijā? Tā līdzīga 5-jai?
- Tagad pareizi prasi! Līdzīga 5-jai, līdzīga! Tikai viss smalkāks, viss vieglāks. Visi dziednieki te! Visi pravieši! Mums nepieciešams kopā būt. Tā tagad vajag. Šeit mūsu Aizbildnis. Pēc tam tālāk iesim. Katrs ar savām zināšanām.
= Brīnišķīgi. Kas vēl īpašs tavā dimensijā?
- Vārtiņi ir. Uz zvaigšņotām Debesīm. Ejam turpu šurpu. Tā vajag. Dvēselei prieks. Katra ar dvīņu liesmām saplūda. Un katra dvēsele ar otru savijās. Visas dvēseles kopā. Visas ar vienu Dievišķu mezglu sasietas. Un Dievišķai gudrībai pieeja ir. Vēl... mēs visur un nekur... Nesaprati? Nu... Kam nepieciešams, sapratīs. Bet tu - pēc tam. Ne laiks, tātad, vēl...
= Nākošo jautājumu uzdošu par pareģojumiem. Daudzi notikumi, kurus tu paredzēji, piepildījās. Taču daži - nē. Kāpēc? Iespējams tādēļ, ka šie pareģojumi tika doti tieši priekš tā, lai tie nepiepildītos?
- Lūk, tu mežā ej... Vai tad tavā priekšā tikai viena taka? Nē! Redzama, neredzama! Viena biežņā aizvedīs. Cita - tieši purviņā. Bet, lūk, trešā - kur vajag izvedīs. Lai šo taku atrastu, sirdi klausies! Ne ar acīm, ne galvu ceļu meklē. Ar Sirdi! Viņa ceļu vienmēr parādīs! Es teicu, bet jums pašiem pareizais ceļš jāmeklē! Tā arī ar pareģojumiem. Atradāt pareizo ceļu, viss pārmainījās. Viss kļuva citāds!
= Liekas, sapratu, par ko runā. Lūk, tu, vecmāmiņa Vanga, trešo pasaules karu pareģoji 2010. gadā. Bet tas nenotika. Tādēļ. ka cilvēce uz pareizā, vajadzīgā ceļa izgāja. Vai tā?
- Tā, mīļā. Viss tā... Daudzi apskaidrojās. Pareizo ceļu ieraudzīja. Citus aiz sevis pa vajadzīgo ceļu aizveda. Lūk, arī nav kara! Tagad saka: kļūdījās Vanga! Nē, mīļā, tā ne es kļūdījos. Tie cilvēki, savu kļūdu izlaboja!
= Vanga! Tev vēl ir tādi pareģojumi: 4509 - Pazīšanās ar Dievu. Cilvēks beidzot sasniedz tādu attīstības līmeni, ka var sazināties ar Dievu. 4599 - Cilvēki iemanto nemirstību. Tas piepildīsies?
- Taču jau piepildās! Pareizā ceļā aizgāja! Un īsākajā. Ātrāk piepildīsies. Daudzi jau tagad ar Dievu sazinās. Un par savu nemirstību zina. Ne visi! Pārējie arī uzzinās. Ātrāk kā teicu, pēc gadiem 100-200.
= Mēs iegājām jaunā realitātes koridorā. Varguss Laerts paziņoja Žurnāla lasītājiem, ka tagad sniegt pareģojumus, praktiski neiespējami, tādēļ ka nākotne šajā realitātes koridorā pilnīgi jauna. Vai tas tā? Ko tu, pazīstama pareģe, vari teikt par nākotni? Tā noteikta? Vai noteikta daļēji?
- Labs jautājums. Svarīgs. Atbilde būs tāda. Jūs, cilvēki, saņēmāt... Nē, sastrādājāt, nopelnījāt velti/dāvanu RADĪT realitāti. Kāpēc minēt, kas būs? Dumiķīši! Kāpēc, ja visu var radīt! Izdarīt kā gribi. Kā vajag! Priekš kam pareģojumi, ja tu zini, ka viss būs tā, kā vajag. Kā tu to gribi...
Tagad teikšu par nākotni. Jautā, vai tā noteikta? Noteikta! Mēs taču paši to noteicām... Eņģeļi, kad Lielo Eksperimentu izdomājām, visu noteicām. Un viss izdevās! Viss sanāca. Noteikts, ka nākotne - brīnišķīga.
Vai nākotne nenoteikta? Atkal - jā! Nenoteikta. Ko acis samirkšķināji? Ne viss iet gludi, kā gribētos. Un ko tas dos - nezināms. Bet dažreiz iet labāk, kā plānots. Un tas kaut priecīgs rezultāts, taču arī negaidīts, ne pareģots (smaida).
= Oh, vecmāmiņa Vanga, sarežģīti tas (arī smaidu).
- Viss vienkārši. Nākotne noteikta daļēji. Kas tālāk, kā tālāk?... Viss no jums atkarīgs. No tiem, kuri tagad uz Zemes. No Eņģeļiem...
= Bet vēl mums saka, ka tagad var mainīt ne tikai nākotni, bet arī pagātni. Cilvēkiem to grūti iedomāties. Tad iespējams tas - izmainīt pagātni? Kā atsevišķa cilvēka, tā arī visas cilvēces?
- Tu daudz grāmatu par to lasīji. Un daudz kino redzēji, kur cilvēki pagātni mainīja. Bet tā taču arī dzīvē bija. Tādi cilvēki bija... Un tagad ir. Un pēc tam būs. Es par tiem, kas pagātni mainīja. Kā kino... Tad ko mainīt var. Dažreiz - pat vajag mainīt. Un pat mēdz būt nepieciešams! Taču ne visiem! Daudziem nedrīkst pagātni mainīt. Ne par ko! Lai sliktāk nekļūtu.
= Bet kas attiecas uz visu cilvēci? Viņas pagātne taču bija ne sevišķa. Kāpēc neizmainīt? Tagad, domāju, pat tāds kaut kas iespējams.
- Iespējams. Atslēga katram ir. Taču ne visi to izmantot prot un grib. Tur vienotība svarīga. Bet tā... viens mežā, cits pa malām. Viens, muļķības dēļ, kropls kļuva, atgiezīsies pagātnē un tanī pašā bedrē iekļūs. Labi, Dievs ar viņiem. Cits arvien nožēlo, ka TOREIZ sievai kažoku nenopirka. Bet tā pie cita aizgāja. Viss tas muļķības... Sīkumi. Sāks tauta pagātni muļķībās samainīt. Ne visi vēl izauga! Ne visi apskaidrojās! Agri vēl mainīt pagātni. Nē, nav vērts! Pagātni vajag mīlēt! Tā - pieredze. Galvenā cilvēces bagātība. Lāde ar ZINĀŠANĀM. Es tā domāju. Taču katram pašam sava griba lemt...
= Daudz ievērojamu cilvēku, kuri bija pravieši, dziednieki, paši bieži slimoja. Un tu, tik daudz laba darījusi cilvēkiem, tik daudzus izārstējusi, saslimi. Smagi, nāvējoši. Kā to izskaidrot?
- Citus ārstē, pašam spēku maz... Tā mēdz būt! Varēju es izārstēties. Varēju. Taču priekš kam? Laiks pienāca - aizej. Nevaidi, nepieķeries! Tālāk ej, kur vajadzīgs. Man bija laiks. Laiks...
= Labi. Droši vien, tad vecāmiņai Vangai, tiešām, pienāca laiks doties uz citu pasauli. Bet tu taču pārcieti sāpes, cieti. Vai tiešām nevarēji tās atvieglot?
- Bet kādēļ? Sāpes ne vienkārši tā! Lai aiziet būtu vieglāk. Lai ātrāk gribētos. Kad sāpes, mazāk par šķiršanos domā. Par tiem, kuri paliks. Sāpes palīdz. Bet tu - atvieglot...
= Šodien daži cilvēki arī nodarbojas ar pareģošanu un pravietošanu, kas piepildās un nepiepildās. Ko tu vari novēlēt mūsdienu pareģiem, pravietotājiem?
- Svarīgs jautājums! Pareģis - tas darbs! Profesija! Agrāk pareģis paredzēja. Tagad nē. Tagad viņam jāpalīdz! Novirzīt. Tagad pareģis to var, var... Maz teikt, ka bēda kādu gaida. Tā agrāk pareģis darīja. Tagad - nē! Tagad pareģim spēks bēdu apturēt. Un tas jādara! Lūk, tad arī teikšu: palīdzi, kolīdz vari! Kad Dievs lielus spēkus deva!
= Vecmāmiņa Vanga! Priekš saviem pareģojumiem tu vienmēr prasīji gabaliņu cukura. Kāpēc tieši saldo cukuru?
- Salds - nav svarīgi! Kaut rūgts, kaut skābs... Struktūra svarīga. Kristāls! Tā manā Dzimtenē bija. Es ne par Bulgāriju, nē! Par TO Dzimteni! Viss no kristāliem bija! Viss no kristāliem. Baltiem, violētiem, zeltītiem. Bet vēl gaišzils kristāls bija. Galvenais... Vissspēcīgākais, visgudrākais... (Vanga dažas minūtes klusē, domā... Es nesteidzinu. Saprotu, ka viņa dvēselē kaut kur tālu, brīnišķīgajā kristāliskajā Dzimtenē. Kad jūtu, ka atgriežās, piesardzīgi jautāju):
= Vanga, pastāsti man par savu Kristālisko pasauli.
- Ne tagad! (spēji pamet ar galvu). Tu jautājumu uzdevi. Atbildi klausies. Kristāli visu var, visu zina! Lūk, tu gribi kino skatīties? Aparātu ieslēdz! Kas lentu tin. Bet man aparāts nav vajadzīgs! Cukurs man jebkuru kino parādīs. Kas bija, kas ir, kas būs... Vairāk teikt nevaru! Gribi vairāk zināt, vārdu teikšu. Džozefs! No Francijas Džozefs! Viņš labāk zina. Zinātnieks... Viņš visu izstāstīs! Nē, labāk lai burvji jautā! Tu nesapratīsi. Viņiem visu teiks!
= Par cukuru skaidrs. Tas - kristāls, no kura tu nolasīji informāciju un uztvēri viņu rullīša veidā. Bet tu taču vēl sazinājies ar puķēm. Viņas arī prot runāt?
- Prot! Un vēl kā prot! Visam un visiem sava valoda ir. Puķīte, koks, zālīte... Visi runā. Taču ne visi dzird! Jums angļu valoda galvenā. Ha, ha... Galvenā - tā Zemes valoda! Ko nemācaties? Zināsiet - noslēpumus atklāsiet.
= Bet kā tad to iemācīties? Tādu skolu nav (smaidu). Vārdnīcas arī nav izdotas...
- Bet tur skolā iet nevajag! Vārdnīcu sirdī meklē! Tur, sirdī, viss ir! Ieskaties, ieskaties tur.
= Vanga! Tu biji viena no Lemūriešu Kristālu Glabātājām aktivizācijas laikā. Kāpēc? Ko tu vispār vari teikt par Lemūriešu Kristāliem?
- Ko tev teikt? Bija lieta... Uzticēja! Pati Galaktiskā padome, o! Vēlēja Ladamira glabātājai būt. Bet kā citādi? Kristāli ne vienkārši akmeņi. Dzīvi viņi... Dvēsele ir. Kā es un tu! Visi cilvēki - kristāli. Un Zeme - kristāls! Lemūriešu Kristāliem īpaša misija! Atmiņu viņi dod. Enerģiju pilni. Bet galvenais - veselību atgriež, ārstēt var. Tādēļ viņi man tik svarīgi. Kristāli gēnus rada! Gribi nenovecot - kristāls vajadzīgs! Bet vispirms pats izaudz! Garīgi izaudz, bet citādi nekāds kristāls nepalīdzēs!
Lemūriešu Kristāli svarīgi. Viņi - daļa programmas, kas ar gēniem strādā. Aktivizēja Lemūriešu Kristālus - katram cilvēkam palīdzēja! Daudzdimensionālāk kļūt, jaunus gēnus saņemt. Saprotami runāju?
= Pagaidām, jā, viss skaidrs un saprotams.
- Tad klausies tālāk. Klausies, ko runāju. Sāka strādāt Kristāls, pamodās, tu tuvāk pie Dieva nostājies. Vairāk saņemsi! Un citi arī. Gēni jauni, no Dieva. Lemūriešu Kristāli - tas svarīgi. Ļoti! Tagad visi slimi. Veselu pat nav! Ķermeņi veci kļuva. Pat tiem, kuriem divdesmit - veci! Es par to, ka nevar ar tādiem ķermeņiem tālāk dzīvot, pat ja āda gluda, un orgāni pagaidām veseli. Ķermeņi jāmaina. Jāmaina! Kā? Sirdij jautā. Ko vajag, lasi. Gars palīdzēs. Un Kristāli. Viņi jaunus ķermeņus dos. Cilvēks pārstās slimot, novecot, mirt! Pa citām pasaulēm sāks ceļos! Pamostas Kristāli. Radīt sāk. Visi kopā radām. Un pareizi.
Cilvēki izmainīsies, un Zeme izmainīsies. Viss kļūs labāks. Ne tā kā es agrāk runāju. Labāk! Bet Kristāli palīdz. Viņi - pavadoņi starp dvēseli un ķermeni. Palīdz, lai tie vienoti būtu. Būs Dvēsele un ķermenis vienoti, veselība atgiezīsies, slimības aizies. To es kā dziedniece saku. Bet tu klausies! Un citiem pastāsti. Lai Lemūriešu Kristāliem paldies saka! Un viņiem Mīlestību sūta! Tas pareizi! Mīlestība visiem vajadzīga. Atceries to! Piekusu es. Aizeju. Visiem jums Mīlestību vēlu. Un visīsāko taciņu uz Patiesību. Bet Gaismu, kas šo ceļu parādīs, jūsu žurnālu iekvēlināt palīdzēs. Un es. Lai katrs, kurš vēlas, jautā. Es atbildēšu!
= Paldies, vecmāmiņa Vanga! Paldies par visu, ko pastastīji. Par padomiem, kādus devi. Ceru, ka vēl ne reizi tiksimies.
- Uz tikšanos, mīļā. Uz tikšanos...
01.08.2014.g.

Avots: žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 5(17) 2014. Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru, Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12.
Eslaumas latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru/10.11.2014, nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 10.11.2014

 

Skatījumu skaits: 470 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: