Galvenie » 2012 Augusts 31 » Marija Vorobec. Mans ceļojums Lemūrijā.
00:09 Marija Vorobec. Mans ceļojums Lemūrijā. | |
| MANS CEĻOJUMS LEMŪRIJĀ MARIJA VOROBEC, Ukraina Žurnālā "Mirovoi čenneling: duhovnije soobščeņija" Visas realitātes eksistē šeit un tagad. Mūsu cilvēciskais apziņas lauks daudzdimensīgs. Viņš izpausts režīmā "šeit un tagad" visos nodzīvotajos īstenības laika laukos. Mūsu apziņas paplašināšanās ļauj iekļūt realitātē, kura eksistēja (no mūsu redzes viedokļa) daudzas tūkstošgades atpakaļ. Viss, eksistējošais tajos laikos, atrodas tur vienmēr. Mūsu ķermeņi, apkārtne, notikumi nepazūd tajās laika līnijās, kad realizējās tā realitāte. Tā kā mūsu apziņa daudzdimensīga, cilvēks vienlaicīgi var apzināt divas realitātes. Tātad, varam atrasties uzreiz divos ķermeņos. Tieši šī mūsu spēja ļāva man atrasties uzreiz divās realitātēs vienlaicīgi. Lemūrijas civilizācija eksistēja, kā jau mēs visi zinām, daudzas tūkstošgades atpakaļ. Taču priekš Gaismas Darbiniekiem neeksistē tālākā un tuvākā. Mēs esam spējīgi īstenot ceļojumu uz jebkuru telpas-laika punktu. Lemūrijas realitāte ļoti atšķiras no mūsējās, tā kā magnētiskais lauks, mūsu Zemes gravitācija, visi viņas iemītnieki atradās pilnīgi citā stāvoklī. Gaiss tajā telpā bija daudz ēteriskāks. Bija sajūtams gaisa blīvums un tā piesātinātība ar enerģiju. Piesātināta ar speciālu enerģiju, ēteriskā telpa bija daudz spējīgāka informatīvi vadīt. Tādēļ Būtības, kuras viņā atradās, bija daudz apzinātāk savstarpēji savienotas, ar dabu, zemi, ar zvaigznēm un Planētām, kuras ar cilvēkiem cieši sadarbojās, palīdzot viņiem attīstībā. Bet tā laika īstenība bija brīnišķīga. Ceļi, pa kuriem gāja lemūrieši, krāsoti ziloņkaula krāsā, it kā izlieti, vai ļoti līdzeni izveidoti, rokām, no plastalīna maisījuma. Tāda telpas blīvuma, kāds eksistē šodien, nebija jūtams nekur. Celtnes, objekti izskatījās plastiski. Klinšu un dažu celtņu krāsa, kuru es redzēju, pelēki beišīga. Tā kā gravitācija bija cita, mēs virzījāmies viegli, it kā peldot pa zemi. Atgrūžoties ar kāju no zemes, varējām pacelties mums ērtā augstumā. Mana ceļojuma laikā pa Lemūriju, es pacēlos brīnišķīgā objektā, pēc formas divas riekstu čaumalu puses - milzīga izmēra, it kā piestiprinātas pie klints sienas, ne mazā augstumā no zemes. Apakšējā daļa izskatījās kā skatu laukums un vienlaicīgi, ieeja kalna iekšējā telpā. Augšējais - kā milzīga nokare, kas netraucēja kontaktēties ar apkārtni un apskatīt debesis un zvaigznes. Kalna iekšienē atradās kristāli, mūsu tā laika - Siriusa, Garīgo Centru attēlojoši. Mans "Es" Lemūrijā kaut ko programmēja, īstenojot sakarus ar Siriusu. Atceros, ka saskare ar tik augstu Zvaigzni, notika daudz vieglāk kā tagad, cilvēkam ar cilvēku kontaktējoties. Tas notika uz saskares ar sevi pamata. Četrdimensiju īstenībā, kādā tagad atrodas cilvēce, elpot - daudz grūtāks uzdevums, kā tajos laikos iegūt informāciju un veikt globālas lietas priekš Zemes un nākotnes. Virs ceļa, kas stiepās augšup pret horizontu, starp celtnēm, lielas, garas ielas, karājās milzīgi sfēriskas formas lidojoši objekti, baltā, puscaurspīdīgā krāsā. Viņi bija radīti priekš daudz tālākiem ceļojumiem Zemes telpā un aiz tās robežām. Cilvēciskās būtības augums tajā laikā sasniedza vairāk kā sešus metrus un tādēļ viss atbilda tādiem izmēriem. Visas celtnes, piramīdas, lidojošie objekti, bija ļoti lieli. Priekš mūsdienu cilvēka tā izskatītos kā Milžu Civilizācija. Viss visapkārt man izskatījās kustīgs. Jā, un radīt, būvēt mājas tanī laikā mēs varējām ar domu spēku. Mūsu dzīves jēga bija ne patērēšana, bet atdeve, jaunrade un tādēļ mēs strādājām kur dzīvojām, bet dzīvojām, kur strādājām. Viss notika harmoniski, saskaņā ar apkārtni. Tolaik cilvēku apziņa bija pilnībā saistīta ar planētas apziņu, skaitījās viena/vienota apziņa, tādēļ, radīt nelīdzsvarotību uz planētas, nozīmētu, radīt nelīdzsvarotību sev. Taču apziņa toreiz nezināja, kas tas ir nelīdzsvarotība. Viss bija piepildīts ar Mīlestību un Gaismu. Kā arī celtnes bija lielas, tā arī laukumi, pie piramīdām, kur pulcējās lemūrieši uz kalpošanu, kā mūsdienīga lidmašīnu pacelšanās josla, garas un plašas. Visas celtnes pusapaļas un apaļas. Laukums un uz tās atrodošās piramīdai, kuru man gadījās redzēt dažu stundu ceļojuma laikā pa Lemūriju, bija īpaša nozīme. Tā kā viss tanī laikā mūsu radītais kalpoja priekš attīstības un uzplaukuma, uz Lemūrijas teritorijas mēs uzcēlām milzīgu cilindrisku piramīdu, augstumā sasniedzošu debesis. Virsotnē novietojām brīnišķīgu rombveidīgu kristālu (divus savienotus tetraedrus) spilgti violētā krāsā (aveņu un violētās sajaukums). Viņš griezās un radīja spirālveidīga romba iespaidu. Laukums, piramīda un Kristāls paredzēja Dzimtas Sakaru nodrošināšanu. Precīzs nodrošināšanas apzīmējums pie manis atnāca, kad izlasīju čenelingu "Dzimtas sakari ("Rodovije svjazi") un Kut Humi meditāciju (caur Sergeju Kanaševski). Kut Humi šo meditāciju nosauca, Lemūriešu (liels paldies Kut Humi par informāciju!). Acīmredzot Zemei bija ciešs, pastāvīgs kontakts ar Gaismas Darbiniekiem, ar civilizācijām, kuri bija un ir mūsu Radniecīgā savienība, mūsu Radinieki uz citām Planētām un Zvaigznēm. Pati debess Lemūrijas telpā nebija tik ievērojami sajūtama - tas runā par kvalitatīvi citu atmosfēru. Gan dienā, gan mijkrēslī (naktis bija citas, ne tumšas) vienmēr bija redzamas zvaigznes. Viņas šķita ļoti tuvas. Brīnišķīgais ceļojums pa Lemūrijas plašumiem ilga tikai dažas stundas, taču enerģijas, gaisa krāsa, Dvēseles stāvoklis, ļāva sajust brīnišķīgu, pilnīgu Mīlestības un Bērnišķīga tiešuma, Prieka un Jaunrades, Bezrūpības un Tīrības Pasauli. Es ilgu laiku atrados gūtās pieredzes iespaidā un sajutu lepnumu par mūsu daudzrobežību, mūsu izcelšanās Dievišķību! Informācija par mūsu dzīvēm, par civilizācijām, kuras eksistēja uz Zemes, dara mūs daudz mērķtiecīgākus, lietpratīgākus, kādi mēs īstenībā esam. Mūsu Zemes vēsture ļoti interesanta un tikai sāk atklāties patiesā gaismā - pateicoties Gaismas Ģimenei un mūsu patiesiem Palīgiem, Skolotājiem, Aizbildņiem, kuri palīdz daudz pilnīgāk īstenot mūsu apziņas paplašināšanu, mūsu Sirds atmodai, kurā ir visa informācija no mūsu Visuma Dzimšanas sākuma. Tā Varena Pieredze, dzīves pieredze dažādos apziņas stāvokļos, ar katru dienu atbalstīs mūs lielajā cilvēces misijas īstenošanā - Jaunas Pasaules, Jauna Visuma, Jaunas Dzīves dzimšanā. Pateicos Dievam par iegūto Pieredzi! Ar mīlestību, Marija Vorobec. Dārgie draugi! Ceram, ka šis stāsts kļūs par pamudinājumu jauna rubrika dzimšanai: "Gaismas Darbinieku ceļojumi". Jūs, protams, saprotiet, ka runa, vispirms, ir par jūsu mentāliem, ne ķermeņa, ceļojumiem. Gaidām aizraujošus stāstus. Redakcija. Avots: Žurnāls "MIROVOI ČENNELING: duhovnije soobščeņija" Nr.2. Elektr. adrese: mirovoy_channeling@mail.ru (latviskoja,intuitīvi, jo tulkot neprotu, Eslauma 30.05.2012.) | |
|
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |