Galvenie » 2013 » Septembris » 7 » Marina Sults. Divas intervijas ar Augšupceltajiem (2.)
19:16
Marina Sults. Divas intervijas ar Augšupceltajiem (2.)
Marina Sults. Divas intervijas ar Augšupceltajiem (2.)

Sen-Žermēna Skola "Обретение целостности", Rīga

Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духоние сообщения" № 4(10) 2013

M.Sh. Sceicināts Josif! Priecājos ar Jums iepazīties. Ja Jūs piekrītiet atbildēt uz maniem jautājumiem, tad sāksim sarunu.
Josifs. Jā, jā, māsa mana, es lieliski dzirdu. Tad sāksim sarunu par pašu galveno, kas tagad ir uz Māmuļas Zeme. Jā, pēc savas augšupcelšanās esmu pārliecināts, ka galvenais priekš visiem zemiešiem - tā augšupcelšana. To maz kurš apzinās, bet daži pat vispār nezina, ka tāds process iespējams un kādas neapšaubāmas priekšrocības tas dod, priekš nākošās eksistēšanas fāzes.
Un tātad, es tiešām pavisam nesen augšupcēlos kopā ar fizisko ķermeni. Vai zināju par tādu iespēju? LĪDZ LAIKAM - NĒ! Pat nenojautu. Es dzīvoju savu parasto sociālo ikdienu, bet ne gaismas darba, kā daži no Gaismas Darbiniekiem, mērķtiecīgi gatavojoši visas planētas Augšupcelšanu. Tagad es par jums visu lieliski zinu. Milzīgs paldies jums par šo ārkārtīgi svarīgo planetāro jautājumu risināšanu.
Es augšupcēlos 78 gadu vecumā. Man bija pietiekami vecs un slims ķermenis. Taču manī vienmēr bija liela mūžīgās jaunības sajūta. Un es nemēdzu padoties žēlsirdībai uz tām slimībām, kas deldēja manus fiziskos spēkus. Dvēselē es vienmēr biju jauns un nekad neizskatījos vājš un nevarīgs. Iespējams, ka tas nospēlēja izšķirošu lomu par labu aiziešanas procesam no fiziskā plāna.
Sanāca tā, ka neilgi pirms aiziešanas, manās rokās nonāca žurnāls ar informāciju no Garīgās pasaules. Tas nebija mans žurnāls, taču es ieintersējos par man nesaprotamiem nosaukumiem, roka pati pēc tiem pastiepās un tas atvērās "vajadzīgajā lappusē". Tieši tur, kur runāja ne par nāves iespēju, bet augšupcelšanu, jā, un vēl kopā ar fizisko ķermeni. Tas mani sapurināja! Es kaut kā tam tūliņ noticēju. Protams, ļoti gribējās ticēt dzīves turpināšanai, ļoti gribējās. Taču prāts un sirds nekādi nesamierinājās ar pilnīgu dzīves pārtraukšanu un kaut kādu nesaprotamu izzušanu no tās. Es sāku lūgt, līdz tam priekš manis neeksistējošu Dievu, tieši par tādu iznākumu. Un Viņš, acīmredzot, mani izdzirdēja. Tagad jau es pilnībā pārliecināts, ka biju gan izdzirdēts, gan atbalstīts ar attiecīgu vadību no Reabilitācijas Centra darbinieku puses. Par laimi priekš apkārtējiem, es bieži pārvietojos pa savu valsti. Man jau sen nebija ģimenes, kuru varētu traumēt mana aiziešana kopā ar ķermeni. Bet kaimiņi pierada pie manas ilgstošas prombūtnes. Teiks, padomā tikai - tālu aizbraucis mūsu večuks! Un aizmirsīs ātri. Es sāku biežāk pazust, lai viņus pie tā pieradinātu. Pie tam, nekad neteicu uz kādu pusi es braucu.
M.Sh. Saprotams, jūs radījāt apstākļus, lai neviens netraucētu augšupcelšanai ar ķermeni.
Josifs. Un ne tikai tas! Es sastādīju novēlējumu (protams, ne mantisko), kurā norādīju, ka augšupceļos ar ķermeni. Lai padomā par to pēc dažiem gadiem, kad pašiem gribēsies to pašu izdarīt! Tas tiešām bija novēlējums - es cilvēkiem novēlēju augšupcelšanas ceļu!
M.Sh. Jūs taču to ceļu vēl neizgājāt! Kā Jūs varējāt novēlēt pašam neizzināto?
Josifs. Es šim ceļam noticēju ar visu sirdi. Tu taču labi saproti, ka tāda informācija, caur sirdi ejoša! Es nozīmēju augšupcelšanas dienu, esošs stingri pārliecināts, ka notiks tā, kā es nozīmēju. Es sen zināju savu domu spēku. Un šajā reizē rēķinājos tieši ar to. Es katru dienu atkārtoju vienu un to pašu apstiprinājumu, ka savu ķermeni uznesīšu manis nozīmētā laikā. Un tas notika.
M.Sh. Lūk, mēs arī nonākam pie paša galvenā!
Josifs. Nē, galvenais bija tas, ko es jau teicu. Bet tagad augšupcelšanas sīkumus ar manām sajūtām.
Kā es tagad saprotu, uz maniem saucieniem jau sen noreaģēja Reabilitācijas Centra darbinieki. Un jums pazīstamā Pavadītāju Grupa līksmi gaidīja manis nozīmēto dienu un stundu. Jā, viņi vēlāk priecājās, sakarā ar manu skrupulozitāti - ne stundu agrāk, ne stundu vēlāk. Es pēc tam sapratu, ka to varēja izpildīt arī agrāk. Taču man, acīmredzot, bija nepieciešams psiholoģisks noskaņojums, kas vajadzīgajā brīdī arī deva mierīgumu un iespēju novērot notiekošos procesus ar manu ķermeni. Dvēselē es visu dzīvi biju eksperimentētājs, tāds arī paliku. Tas palīdzēja daudz ko atcerēties, ar ko arī dalos lielā apmierinātībā.
Tūlīt teikšu, ka manas sajūtas un iespaidi ne pilnībā sakrīt ar citu augšupcelto sajūtām. Bet tas arī dabīgi.
Es it kā sāku zaudēt savu svaru. Ne tā, ka ķermenis kļūtu fiziski vieglāks, taču tas sāka paplašināties, kaut arī apmēru palielināšanos es nenovēroju. Pēc tam man paskaidroja, ka sāka srādāt telpiskais ēters, kas aizklāja katru FĶ sūniņu, veicinot tās iespēju pārvietoties uz daudz augstākām dimensijām. Galvā "klauvēja asinis", bet pēc tam es sapratu, ka arī asinis kļūst kaut kādas vairāk lidojošas substances, tādēļ, ka šis trauksmes zvans (набат ?) kļuva arvien vieglāks un vieglāks. Apziņa bija skaidra, es to nezaudēju. Redzēju kā izliecās telpa man apkārt, sākumā nedaudz nelabi kļuva, bet arī tas ātri pārgāja. Es atklāti pārvietojos telpā un neredzēju vairāk to apvidu no kurienes notika atraušanās. Redzēju ātri traucošos gaismas viļņus. Tie bija, tad plūstoši, tad strauji sagriezās kaut kādās grūti saprotamās figūrās. Man arī tagad liekas, ka tas bija saistīts ar katru fāzi manai pārvietošanai 5. dimensijā. Pavadītāju Grupa parādījās pēkšņi, kad es jau peldēju tajos pašos gaismas viļņos. Pēc tam sajutu savu FĶ piepūstu līdz bezgalībai un kaut kādu spēku nestu. Domāju, ka šis stāvoklis mani pavadīja, visdrīzāk, ne baiļu dēļ, bet intereses, vai ar baudu, vai vēl kādām emocijām. Eksperimentētāja vārds ņēma virsroku. Tu jautāji par palīgiem? Tagad jau zinu, ka sākumā parādījās manas personīgās Atbalsta Grupas pārstāvji. Es ar visu savu būtni sajutu, ka viņi uzmundrina un uztur pārliecību, ka viss norit pareizi. Viņi strādāja Pavadītāju Grupas vadībā, es redzēju koordināciju starp viņiem. Pavadītāju Grupa kaut kādā brīdī mani ievietoja elipsoīdā, kas arī bija tāpat bezgalīgs kā mans FĶ. Taču es viņu tomēr sajutu. Pēc tam viņi ieslēdza kaut kādu pilnīgi feierisku gaismojumu. Elipsoīds sāka giezties, it kā iegriezt mani jaunā elpā, kas arī beidzās tieši Reabilitācijas Centra uzņemšanā. Man bija tik ļoti komfortabli, visas šīs pacelšanas laikā, ka es ne baidījos, ne cietu. Vispār aizmirsu par tāda veida pārdzīvojumiem.
Tagad mazliet teikšu par to periodu, kuru tagad izeju. Par to var runāt kā par diviem paralēliem procesiem.
Vispirms notiek mana FĶ reabilitācija.Vienlaicīgi atjaunojas veselības stāvoklis un notievē. Tas ir, reizē savienojas vairāki procesi ar lēnu ķermeņa pāreju 5. dimensijā. Jā, es vēl RC .Taču varu brīvi iziet 5. dimensijas pasaulē. Taču arī šeit man darba daudz un interesanti. Iepazinos ar daudziem augšupceltiem - ķermeņos un bez ķermeņa. Pēdējie ātrāk saņem piektās dimensijas ķermeni. Bet mums arī ir savas mazas priekšrocības. Plūstoša mūsu ķermeņa pāreja piecdimensijas ķermeņos, ļauj tiem, kuri vēlas, pēc speciālas sagatavošanas, pārvietoties starp dimensijām 5. un 4. un atpakaļ. Mēs varam aktīvi iekļauties sagatavošanas procesā masveida augšupcelšanai. Es par to sapņoju.
Otrs, es izeju psiholoģisko pārdomāšanu savai pēdējā iemiesojuma misijai. Taču tas - atsevišķs un svarīgs jautājums.
M.Sh. Paldies, Josif! Bija ļoti interesanti visu uzzināt.
Aleksandr, Oļeg! Manas pārrunas begušās. Paldies par sadarbību. Man patika jautājums sakarā ar Josifa sniegto informāciju. Pēc viņa stāstījuma, mūsu lasītājiem var izveidoties iespaids, ka priekš augšupcelšanas FĶ, zemes dzīvē vispār par to nevajag rūpēties - "Vienalga augšupcelsimies!" Vai tas tā?
ALEKSANDRS ABDULOVS. Vērā ņemamas Josifa FĶ īpatnības un viņa dzīves veids zemes plānā. Viņš, zināmā mērā, dzīvoja askētisku dzīves veidu, pats bija tikumiski tīrs cilvēks. Tas arī augšupcelšanu FĶ padarīja iespējamu, bez papildus FĶ speciālas sagatavošanas. Pie tam, svarīgu lomu nospēlēja viņa absolūtā pārliecība par to, ka viss reāli. Josifa augšupcelšana - netipisks gadījums. Taču tu vēlējies saņemt iespadus no cilvēkiem, kuri gājuši caur augšupcelšanu. Saskarsme notika. Bet dzīves sīkumus fiziskā plānā, iepriekš nodrošinošus augšupcelšanu, tagad neizskatīsim. Viss, ko mēs ar jums runājām par nepieciešamību fiziskā ķermeņa tievēšanai, vajag izpildīt, ja vēlaties celties augšup kopā ar viņu.
Mūsu dārgā māsa! Mēs novēlam biežāk kontaktēties ar Sen-Žermēna Skolas klausītājiem. Gatavi palīdzēt arī veseluma iegūšanas procesos. Un mums ir ar ko jūs iepriecināt, kā, ko apmācīt. Gaidīsim jūs ciemos!
M.Sh. Paldies, Aleksandr! Paldies, Oļeg! Es jums abiem ļoti pateicīga par palīdzību. Un jūsu piedāvājumu mēs noteikti izmantosim. Uz redzēšanos!

21.07.2013

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГЖ: Духовные сообщения" № 4(10) 2013. Тел/факс: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Эл: адрес журнала: http://mail.inbox.lv/horde/imp/compose.php?to=mailto%3amirovoy_channeling%40mail.ru , latviskoja, intuitīvi, Eslauma 06.09.2013., latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru/ 07.09.2013., nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 07.09.2013.


Skatījumu skaits: 406 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: