Нина Терехова и Сергей Бублик – «Великое противостояние» Марса произошло. 27.07.2018г.

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks

Marsa “lielā opozīcija” ir notikusi. 2018.07.27

Aplūkosim, par ko stāsta piktogrammas uz laukiem, kuras parādījās dažas dienas pirms Marsa “lielās opozīcijas” 2018. gada 27. jūlijā un uzreiz pēc šī svarīgā planetārā notikuma...

1. att. 2018.07.21., Viltšīra, Anglija

Kretovs (Кретов): “Tiek pieliktas pūles. Vērsta spēka zināma tendence. Tā ir kā kaut kāda spēka pielikšana.”

2. att. 2018.07.22., Eseksa, Anglija

Kretovs: “O! Tā ir integrēšana... Nevis planētu orbītu mainīšanās, bet griešanās telpas mainīšanās.”

3. att. 2018.07.22., Viltšīra, Anglija

Kretovs: “Bet tas ir sarežģītāk! Tā ir slāņošanās. Tā nav vienkārši pāriešana no telpas telpā. Tā vēl ir arī šīs telpas slāņošanās. Slāņi tiek radīti (nevis vienkārši piedalās procesā).”

4. att. 2018.07.26.. Vorikšīra, Anglija

Kretovs (Кретов): “Bet tā ir absorbēšanas, asimilēšanas cikla ieslēgšanās… asimilējas barība, vēl kaut kas, vēl… Asimilēšana. Asimilācijas struktūras izmainīšanās.” (Iepriecinoši, ka par mums, cilvēkiem, nav aizmirsts! Sk. rakstu: http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub107.html)

5. att. 2018.07.29., Viltšīra, Anglija

Kretovs: “Tā, lai cik dīvaini nebūtu, ir izmaiņa... Tas ir spogulis. Rietumi-austrumi samainīsies vietām. Ziemeļi-dienvidi. Kaut kas līdzīgs būs. Tikai spoguļa efekts.”

6. att. Mākonis Brazīlijā

Kretovs: “Tas ir sarežģītāk nekā mākonis. Tā ir kombinācija no visa – gan mākonis, gan dimensijas portāls.”

Iznāk, ka kāds vērsts SPĒKS ir izmainījis Saules sistēmas planētu griešanās telpu, neizmanot planētu orbītas. Vēl vairāk, šī jaunā telpa ir daudzslāņaina. (Piktogramma, kura izskatās kā durvis, izrādījās patiešām durvis uz daudzdimensionalitāti!)

Taču pašu intriģējošāko jaunumu nes piktogramma, kura parādījās uzreiz pēc planetārā notikuma 2018. gada 27. jūlijā. Tā stāsta, ka mūsu jaunajā telpā ir uzstādīts spogulis. Un spoguļa efekts izpaudīsies tādā veidā, ka rietumi un austrumi samainīsies vietām, ziemeļi un dienvidi.

Kā to saprast?

Jo spoguļi taču dod efektus tikai mūsu uztverē?

No zinātniekiem.

Bozes-Einšteina kondensāts: vielas piektais agregātstāvoklis.

Mums ir pazīstami 4 vielas agregātstāvokļi: plazma, gāze, šķidrums, cieta viela. Ja vielu dzesējam tālāk, mēs iegūsim piekto agregātstāvokli – Bozes-Einšteina kondensātu.

“Izrādās, ka, pazeminoties temperatūrai, atomi pārvēršas īsiņos viļņos. Ja temperatūru pazeminām spēcīgāk, tad viļņveida paketītes kļūst arvien garākas un garākas. Bet, ja tās atdzesējam pietiekami spēcīgi, tās sāk klāties cita uz citas. Un tad tās zaudē savu identitāti – katra domā, ka viņa ir visur! Tās visas atrodas vienā kvantu stāvoklī – konkrēti, miera stāvoklī. Es esmu visur!

To ir grūti saprast. Būdams individuāls atoms, kurš brīvi pārvietojas telpā, Bozes-Einšteina kondensātā es esmu uzreiz visur. Es esmu zaudējis identitāti, es esmu miera stāvoklī, un visi citi atomi ap mani arī ir miera stāvoklī. Taču patiesībā ap mani nav citu atomu – mēs visi esam VIENOTA gigantiska kvantu sistēma,” – saka Daniels Klepners (Daniel Kleppner), amerikāņu fiziķis, kurš radīja Bozes-Einšteina kondensātu no ūdeņraža atomiem 1998. gadā. (https://www.youtube.com/watch?v=reHrnTMFl84)

Izziņa. “Pirmoreiz šo agregātstāvokli 1995. gadā sasniedza amerikāņu fiziķi no Nacionālā standartu un tehnoloģiju institūta – E. Kornels (Eric A. Cornell) un K. Vimans (Carl E. Wieman). Eksperimentā tika izmantota dzesēšanas ar lāzeru tehnoloģija, kurai pateicoties izdevās pazemināt parauga temperatūru līdz 20 nanokelviniem. Kā materiāls gāzei tika izmantots rubīdijs-87, kura divi tūkstoši atomu pārgāja Bozes-Einšteina kondensāta stāvoklī. Pēc četriem mēnešiem vācu fiziķis V. Keterle (Wolfgang Ketterle) arī ieguva kondensātu ievērojami lielākā apjomā. Tādējādi zinātnieki eksperimentāli apstiprināja iespēju sasniegt “piekto agregātstāvokli” superzemu temperatūru apstākļos, par ko 2011. gadā saņēma Nobela prēmiju.

2010. gadā vācu zinātnieki no Bonnas Universitātes M. Veica (Martin Weitz) vadībā ieguva Bozes-Einšteina kondensātu no fotoniem istabas temperatūrā. Tam tika izmantota kamera ar diviem izliektiem spoguļiem, starp kuriem telpa pakāpeniski piepildījās ar fotoniem. Kādā momentā iekšā “ielaistie” fotoni vairs nevarēja nonākt līdzsvarotā enerģētiskā stāvoklī, atšķirībā no fotoniem, kas tur atradās agrāk. Šie “liekie” fotoni sāka kondensēties, pārejot vienā un tajā pašā vismazākajā enerģētiskajā stāvoklī un tādā veidā veidojot piekto agregātstāvokli. Tas ir, zinātniekiem izdevās iegūt kondensātu no fotoniem istabas temperatūrā, bez dzesēšanas.”

Pilna versija: http://spacegid.com/kondensat-boze-eynshteyna.html#ixzz5Mi5ESNUZ

Tātad!

Ir loģiski pieņemt, ka pašlaik uz planētas ir radīti telpas apstākļi, tā sauktā “kamera ar izliektiem spoguļiem”, kurā sāk kondensēties viela piektajā agregātstāvoklī.

2018. g. 13. augustā

Terehova Ņina un Bubļiks Sergejs. http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub103.html

Sanktpēterburgas garīgo tehnoloģiju centrs “Со-Творение” (“Līdz-Radīšana”).

Pievienots 12.08.2018

http://www.so-tvorenie-spb.ru/articles_sub108.html

Tulkoja Jānis Oppe