Galvenie » 2014 » Jūlijs » 20 » Mirusveta ceļš. Par bērniem piektajā dimensijā.

---

00:27 Mirusveta ceļš. Par bērniem piektajā dimensijā.

Mirusveta ceļš. Par bērniem piektajā dimensijā. Lilija Timofejeva, Krievija 2014.gada 5. maijā Žurnāls "Mirovoi Čenneling: duhovnije soobščeņija" Nr 3(15) 2014 Pēdējā laikā ziņu kanālos bieži var dzirdēt traģiskus paziņojumus par bojā gājušiem bēniem. Nereti bērnu bojā ejai masveida raksturs. Man, bez rūgtuma un bēdām, tādos gadījumos rodas jautājums: "Kādēļ tā notika?" un "Kas tagad ar aizgājušo bērnu Dvēselēm?" Lai saņemtu atbildes uz šiem jautājumiem, man rekomendēja vērsties pie Lorenas Bali, piektās dimensijas Reabilitācijas Centra darbinieces. Es zināju, ka Lorenas specializācija - ģimene piektajā dimensijā un viss, kas saistīts ar ģimenes attiecībām. Bez šaubām, Pārejas jautājumi un bērnu reabilitācija piektajā dimensijā ietilpst viņas kompetencē. Ar Lorenu Bali es neesmu pazīstama. Un tādēļ izlēmu iesākumā sazināties ar Oļegu Dālu, kurš ir viens no Reabilitācijas Centra (RC) vadītājiem piektajā dimensijā. Tiklīdz parādījās iespējas iziet kontaktos, es nosūtīju enerģiju no Sakrālās Sirds, paaicināju mīļoto aktiri un manis cienījamu cilvēku. Oļegs atsaucās ātri. - Labdien, Lilija, - Dāls uzsmaidīja apburošu smaidu, nezaudējis savu pievilkšanas spēku citā dimensijā. = Labdien, Oļeg! - atbildēju es. = Atbildei nesmaidīšu. Tēma, kāda mani šodien interesē, tālu no priecīguma. Taču man nepieciešama tava palīdzība - iziet kontaktos ar Lorenu Bali. - Labi, nedaudz pagaidi, atslābinies. Oļegs pazuda, bet es pēkšņi izdzirdēju patīkamu mūziku, sajutu zaļumu aromātu, kāds ir pēc tikko nolijuša pavasara lietus. Gaidīšanas laiks aizlidoja patīkami un nemanāmi. Jā, un ilga arī ne ilgāk kā divas, trīs minūtes. Pēkšņi es sajutu siltumu. Un ieraudzīju (nezinu, tiešām, jau ar kādu redzi) neliela auguma gaišmatainu sievieti ar labsirdīgām zaļām acīm. - Es - Lorena, - stādījās priekšā svešiniece. - Lilija vēlas ar mani sazināties. Es gatava! = Lorena, tu - viena no labākajiem speciālistiem ģimenes, bērnu audzināšanas jautājumos. Bet man nedod mieru... Saproti, pēdējā laikā no Zemes aiziet daudz bērnu. Kur viņi aiziet? Vai aizgājušie bērni nokļūst piektajā dimensijā? - Daļa bērnu nokļūst tieši piektajā dimensijā. Daļa bērnu tūliņ aiziet kritni augstākās dimensijās. Varu sīkāk pastāstīt par tiem, kuri atnāk piektajā dimensijā. Pie tam, runāju par tām pasaulēm, kurp atnāk lielākais vairums jūsu pasaules cilvēku pēc pārejas. Tās pasaules, kas eksistē, tēlaini runājot, uz piektās dimensijas sliekšņa. Pēc vibrācijām, energijām, tās vēl ļoti cieši saistītas ar ceturto dimensiju. Taču, protams, tās jau piektās dimensijas pasaules ar visiem nepieciešamajiem piecdimensionalitātes parametriem. = Lūk, tas mani arī interesē. Un, tātad... Gadījās negaidīta pāreja. Bērns nokļuva piektajā dimensijā. Kas vispirms? Darbs ar viņu Reabilitācijas Centrā? - Nu, protams! Pie tam - īpašs darbs. Pie daudziem taču apziņa, apzināšanās atgriežas ne uzreiz. Tur tiek veikts ļoti smalks darbs, bet dažreiz arī ilgstošs darbs. Katrs gadījums individuāls. Taču mēs vienmēr cenšamies, lai RC atnākušo bērnu, bez centra speciālistiem, satiktu kāds, kuru viņš zināja dzīvojot ceturtajā dimensijā, un kurš tagad ar mums. Ja tāda iespēja ir, tad viss notiek daudz vieglāk un ātrāk. Bet ir arī patīkams moments darbā ar bērniem. Viņiem nav tik ciešas piesaistes 4-tajai dimensijai kā pieaugušajiem, kuri jūsu pasaulē dzīvoja ilgāk, kuriem tur palika bērni, mazbērni, laulātie un citi tuvi cilvēki. Sākumā bērnu vajag "atvirzīt", bet pēc tam, kad viņš visu atcerēsies, bēdas par šķiršanos jau minimālas. Tādēļ, ka jebkurš piektās dimensijas iedzīvotājs, atšķirībā no daudziem ceturtās dimensijas iedzīvotājiem, saprot, ka šķiršanās nav mūžīga un tikšanās ar tuviniekiem, palikušiem ceturtajā dimensijā, nosacīta. Un, turklāt, piektajā dimensijā nonākušajam bērnam stāv priekšā daudz ko iemācīties. Un pats pirmais - iemācīties darbu ar Enerģijām, kuras viņam kļuva sajūtamas. Iemācīties pareizi sajust, pareizi domāt un darboties mentāli. Iedzīvoties jaunajos ķermeņos. Bez nepieciešamās veiklības viņam pirmajā laikā nebūs viegli. Tā, ka mūsu Centrā darbs notiek rūpīgs un dažreiz, kā jau es teicu, pietiekami ilgstošs. = Lorena, man ļoti interesē sekojošais: vai bērni piektajā dimensijā paliek tanī pašā vecumā, kādā viņi atnāk, vai viņi izaug, kļūst pieaugušāki? - Visumā katram organismam raksturīga ATTĪSTĪBA. Tādēļ visi atnākušie bērni, dabīgi, izaug un kļūst pieaugušāki. Cita lieta - termiņš... Tur viss atkarīgs no Dvēseles vecuma, no viņas sagatavotības. Piemēram, bērns atcerējās, ka iemiesojās uz Zemes, ceturtajā dimensijā, esošs perspektīvs jauns zinātnieks. Viņam palika daudz iestrāžu, kuras gribētos pabeigt utt. Protams, viņam "garlaicīgi" palikt bērnam ilgāku laiku un viņš tiecas ātrāk izaugt. Piemēram,... gadā, jūs laika. Bēt kāds, atkal pretēji, uzskata pabūt kā bērnam, pamazināties bērnībā, izjust uz sevi visu burvību tieši piektajā dimensijā. Jums, ceturtās dimensijas iemītniekiem, jāatceras, ka mums ar jums dažāds laiks un dažādi priekšstati par laiku. Mums notikumi var attīstīties ievērojami ātrāk nekā pie jums.Pie tam, piemēram, ka laiks var tecēt lēnāk. Un bērni var kļūt pieauguši daudz ātrāk, kā jūs to pat iedomāties nevarat, ja veikt laika skaitīšanu pēc jūsu līnijlaika. Dažas piektās dimensijas pasaules var bērnu uztaisīt/сделать pieaugušu pat dažos mēnešos un pat - nedaudzās dienās. = Bet... kur un ar ko dzīvo bērns, kamēr viņš mazs? - O! Tur daudz variantu. Mums taču arī izpratne par ģimeni atšķiras no jūsējās. Kādam būs labāk pierastā ģimenē, kur ir tētis un mamma. Kāds aiziet lielās garīgās ģimenēs. Bet par kādiem rūpes uzņemas agrāk atnākušie no ceturtās dimensijas asins radinieki. Bet ir arī tādi bērni, kuri dodas - nevaru atrast kādu piemērotāku sinonīmu - īpašās kosmiskās līdzsabiedrībās - internātos, dibinātos pēc vēlmēm un kopīgām interesēm. Tur vislabākajā veidā atbalstīs viņa spēju attīstību. Taču teikšu tūliņ: bērns nekur nebūs svešs, viņam visur sagatavota komfortabla un harmoniska eksistēšana. Mīlestība, kas apņem bērnu vai pusaudzi, no pirmajām sekundēm, pārejot augstākajās pasaulēs, caurplūst katrai viņa apziņas šūniņai, piesātina visu viņa organismu. Un bērns vienkārši pārliecināts: šeit viņu pa īstam un ļoti, ļoti mīl ( ko, par nožēlošanu, daudzi bērni nesaņēma ceturtajā dimensijā). = Kā es saprotu, ne visi bērni paliek Zemes piektajā dimensijā, kāds pāriet tālāk, citās pasaulēs? - Dažādi notiek. Kāds paliek šeit, mūsu Zemes planētas sistēmā, bet kāds izejot reabilitāciju, dodas uz viņam daudz tuvākām pasaulēm, citu planētu sistēmās. Dažiem no bērniem ir sava Garīgā Zvaigžņu Dzimtene. Tādi bērni aiziet MĀJUP, dažreiz vienkārši pa taisno no ceturtās dimensijas. Tagad jūsu pasaulē eksistē portāli priekš liela daudzuma Pasaulēm. Savas Mājas, savas Pasaules kodu zina katra Dvēsele. Un, ja viņa pēkšņi atceras šo kodu, un grib atgriezties mājās, tad var to izdarīt. Lūk, tādēļ jūsu dimensijā dažreiz... bērni vienkārši pazūd bez pēdām. Taču tas nenozīmē, ka viņi vispār pāzūd. Viņi veic Pāreju uz dzimto pasauli, citās dimensijās. Pie tam tāda pāreja īstenojas dažādiem paņēmieniem. Dažreiz tā var būt starppasauļu nulles transportācija, dažreiz - neparedzēta augšupcelšana. Iespējama arī plānota augšupcelšana kopā ar ķermeni. = Un, tātad, daži bērni aiziet citās Pasaulēs. Bet taču daudzi no piektās dimensijas atgriežas atpakaļ, mūsu dimensijā, priekš jaunas iemiesošanās? Vai tā? - Nu, protams! = Bet kādas īpatnības līdzīgiem iemiesojumiem tagad? Mums taču zināms, ka sagatavošanās iemiesojumam notiek jau ne tā, kā agrāk! - Jā, sagatavošanās iemiesojumam tagad notiek citādi priekš visiem cilvēkiem. Taču priekš tiem, kuri pārgāja kā bērni, notiek speciāla sagatavošana. Agrāk, no jauna iemiesojies uz Zemes, ceturtajā dimensijā, aizmirsa visu. Bet tagad daļa bērnu, iemiesojušies ceturtajā dimensijā, zina, kas viņi īstenībā un kādēļ šeit. Taču tuvie cilvēki, visbiežāk, ģimenē, kurā bērns piedzima, vēl "guļ". Sakarā ar to rodas ne mazums grūtību. Tieši priekš līdzīgu situāciju pārvarēšanas, piektajā dimensijā eksistē skolas, kursi, priekš izlēmušajiem iemiesoties no jauna ceturtajā dimensijā. = Bet kā notiek ģimenes izvēle, kurā piedzimst bērns - spontāni? - Nē, plānoti. Mēs cieši sazināmies ar jūsu pasaules iedzīvotāju Augstākajiem "Es" un, pateicoties tam, "redzam" situācju vienā vai otrā ģimenē. Notiek īsta atlase, izvēle nakošā iemiesotā un viņa ģimenes. Taču eksistē varianti, gadījumos, kad notikumi attīstās ne pēc paredzētā scenārija (tas arī iespējams gan jūsu, gan mūsu pasaulē). Kāds cenšas nokļūt iepriekšējā ģimenē, no kuras aizgāja. Un tad tur negaidīti dzimst bērns. Kāds ceturtajā dimensijā meklē savus garīgos radiniekus un tiecas būt pēc iespējas tuvāk viņiem. Kāds iemiesojas svešā ģimenē, kuriem tagad tas vienkārši neieciešams. = Vai bija kādi neparasti gadījumi, saistīti ar iemiesošanos, ar bērnu atgriešanos mūsu pasaulē? - Jā. Ne tik sen, pēc jūsu lineārā laika, bija īpašs gadījums. Bērns vēlējās atgriezties pie mātes ceturtajā dimensijā... tanī vecumā un ķermenī, kādos viņš aizgāja. Un mēs gājām uz tādu eksperimentu! Taču tikai tādēļ, ka bērna mamma jau zināja, kas viņa ir, bija lietas kursā par Pāreju, par Augšupcelšanu, par Gaismas Ģimeni. Bet galvenais, viņa bija ļoti pārliecināta, ka ir iespējams arī Augšāmcelšanās process. Agrāk viņa bija gatava aiziet savam bērnam līdzi pa pēdām augstākajā pasaulē. Taču īstenot pāreju tomēr nevarēja.Tanī ģimenē auga vēl viens mazulis, un viņam bija ļoti svarīga misija. Saņēmis "atbalstu" Pārejai, bērns atgriezās tanī vecumā un tanī ķermenī, kādā aizgāja. Taisnība, pēc viņa atgriešanās ģimenei nācās mainīt dzīves vietu, lai "nejauktu prātus" radiniekiem, kaimiņiem un nebūtu problēmu fiziskajā plānā. = Neticami! - Gluži otrādi, kā redzi, tāda ticamība ir (Lorena smaida). Taču pagaidām ne īpaši apsveic jūsu pasaules kolektīvā un individuālā apziņa. Kaut ātrāk jūs, ceturtās dimensijas iedzīvotāji, sasniegtu tādu attīstības līmeni, lai saskarsme starp mums, ceļošana vienam pie otra, ne vienkārši būtu iespējama, bet kļūtu norma. = Ticu, ka kaut kad tas notiks... Bet tagad - nākošais jautājums. Tagad Gaismas Ģimene ved sarunas par karmas atcelšanu. Vai bērnu aiziešana saistīta kaut kādi ar atstrādātu karmu? Un kas notiks nākotnē, ja karma tiks atcelta? Vai tas nozīmē, ka cilvēku mirstība bērnu vecumā ievērojami samazināsies? - Jā, tā jūsu reālā nākotne. Bērnu mirstība sāks samazināties. Taču jūsu pasaules iedzīvotāju skaits ievērojami nepalielināsies. Tādēļ, ka palielināsies to skaits, kuri augšupcelsies. Daudzi Gaismas Darbinieki jau izpauda nodomu "pieņemt neitrālo implantu", tas ir, iziet aiz duālās karmas robežām. Tādā gadījumā vecāku karma uz bērniem neattieksies. Tālāk nākotnē tā notiks ar visiem. Taču tagad bieži ir tā, ka bērnu aiziešana tomēr tieši saistīta ar vecākiem. = Kā? Kādēļ? - Mēģināšu paskaidrot. Lieta tā, ka Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules, mitinošies dotajā momentā ceturtajā dimensijā, pārāk iegremdējušies zemes dzīvē. Pārāk cieši guļ un negrib pamosties, kas ļoti bremzē iziešanu no Dualitātes, turpinās tās augļu "baudīšana". Un daudzu bērnu Augstākie "Es" dotajā momentā pieņem lēmumu par aiziešanu, lai "pamodinātu" tuvos ļaudis. Tādēļ, ka visbiežāk tieši vissāpīgākie dvēseles pārdzīvoumi noved pie ātrākas garīgās pamošanās, garīgās izaugsmes. Tādi bērni saucas "modinātāji", vai "zvaniņi". Un bieži īsteno aiziešanu pat MASVEIDĀ. Tam tu ne reizi vien redzēji apstiprinājumu jūsu ziņās. = Ai! Taču... man tomēr šķiet cietsirdīgi attiecībā pret vecākiem. - Tu tagad spried kā cilvēks, kā tipisks ceturtās dimensijas iedzīvotājs. Iesākumā - jā, sāpes, bailes. Taču tiklīdz atnāk APZINĀŠANĀS, sākas sakari ar saviem Augstākajiem "Es", tad, protams, šīs nepatīkamās zemes emocijas pazūd. Un Eņģelis jau tiecas uz to, lai pēc iespējas ātrāk tuvinātos savam bērnam. Bet tas, kā tu jau zini, pilnīgi reāli. = Uz šodienu man vairāk jautājumu nav. Paldies, Lorena, par izsmeļošo paskaidrojumu. Uz redzēšanos. - Uz redzēšanos! Taču pirms es aizeju, gribu, lai mūsu tēmu turpina viens no bērniem, nesen veicis pāreju. = Bērns-zvaniņš? - Nē, visdrīzāk - Zvans! Vispār, viņš pats visu pastāstīs. Lorena Bali uz atvadām pamāja ar roku un izzuda. Bet es pēkšņi sajutu vieglas, nepazīstamas, taču ļoti patīkamas vibrācijas un savā priekšā ieraudzīju jaunu cilvēku. Parastu, pēc skata, jaunieti, pietiekami simpātisku, bet, lūk, acis pārsteidza patiešām - skaistas, lielas, zilas un mirdzošas no iekšienes. = Labdien, e... - iesāku es. - Mirusvets. Tā mani sauc, - stādījās priekšā jaunietis. = Mirosvets? - nesadzirdēju es. - Nē. Tieši Mirusvets, - smaidīja viesis no piektās dimensijas. - Kāpēc, mazliet vēlāk pati sapratīsi. = Labi. Tu nesen veici pāreju. Vari padalīties pieredzē ar Žurnāla lasītājiem? - Jā. Un to darīšu ar prieku. Es sen jau gribēju iziet kontaktā ar tevi. Šodien izdevās. Tu gatava pieņemt un saprast visu, par ko stāstīšu? = Protams! - - Tad klausies. Es augu kā visparastākais puišelis. Mācījos vidēji. Mazliet nodarbojos ar sportu. Dievināju pasēdēšanu pie kompa. Pabiedrojos ar draugiem. No daudziem atšķīros varbūt tikai ar to, ka sacerēju dzeju. Dažreiz es sacerēju vairākus dzejoļus dienā. Taču nekad un nekur nepierakstīju. Bet pie vakara jau aizmirsu visus savus literāros šedevrus (smaida). Ģimene man, uz pirmo skatu, parasta.. Dažreiz es pastrīdējos ar vecākiem. Taču ne uz ilgu laiku, tādēļ, ka raksturs man bija nekaitīgs (smaida). Priekšā, kā šķita, bija sagaidāma ne tā sliktākā dzīve. Skolas beigšana, institūts, precības, bērneļi... Taču vienā jaukā brīdī manis vairs nebija. Pēkšņi. Negaidīti priekš visiem.Tanī skaitā, arī priekš manis paša. = Kas bija tālāk? - Tālāk... Sāpes. Neiedomājami spēcīga gaisma... Un mīlīgas balsis. Es atvēru acis. Manā priekšā bija viens no veciem aktieriem, ne reizi vien pazibējis uz televizora ekrāna. Vecāki mīlēja filmas ar viņa piedalīšanos. Pēc tam es atcerējos, ka viņa uzvārds - Dāls. Sākumā man likās, ka es guļu. Papurināju galvu. Nu nē, viss bija reāli. Dažas minūtes atmiņa atgriezās, atjaunojot pēdējos notikumus. Un tad ... "Tss, klusu, klusu, nebaidies nekā. Tu taču dzīvs!" - teica Oļegs. "Dzīvs!" - nočukstēju atbildei es. Un no tā pēkšņi prieks un miers parādījās sirdī. Izrādījās, ka nekādas nāves nav!!! Ka tas taisnība!!! Un kā apstiprinājumu tam, es ieraudzīju ne visai jaunu sievieti. Tā bija mana vecvecmāmiņa. Viņa mani apskāva un maigi teica: "Nu sveiks, Mirusvetuška! Lūk, tu arī atnāci!" Vēl līdzās stāvēja jauna meitene. Izrādījs, ka tā mana vecmāmiņa. Vienkārši, tanī pasaulē, kur es tagad izrādījos esam, vecumu var koriģēt. Lūk, vecmāmiņa, atšķirībā no vecvecmāmiņas, izlēma būt pavisam jauna. Tā pat es ieraudzīju manu vecāku paziņu, precīzāk - viņu labu draugu, atstājušu mūsu pasauli jaunībā, pazīstamu cilvēku esamība mani nomierināja galīgi. = Mirusvet, bet saki, vai bija ilgas pēc tiem, kuri palika šinī pasaulē, ceturtajā dimensijā? - Jā, bija. Īpaši pirmajā laikā. Nu bet es taču biju pusaudzis. Un drīz ilgas uzvarēja interese par jauno pasauli, par visu notiekošo apkārt. Pie tam es redzēju tos, kuri aizgāja agrāk, satiku viņus. Tādēļ skaidri sapratu: es varēšu tikties arī ar tiem, kuri palika. Nu lai, ka mazliet vēlāk... = Un kā tava dzīve kārtojās tālāk? - Es sāku dzīvot ģimenē. Taču ģimene šī bija dīvaina, ne kā mana iepriekšējā. Tās sastāvā: gan vecvecmāmiņa, gan vecmāmiņa un manu vecāku draugs, un pat mūsu mājas iedzīvotājs, kuru visi uzskatīja par bandītu, dzērāju un ieteica apiet ar līkumu. Bet īstenībā, viņš bija mīlīgs Eņģelis. Tāda loma (dzērāja, skandalista) viņam tika, piedaloties Dualitātes Eksperimentā. Tā viņš atstrādāja savu karmu, savu garīgo tuvinieku, radinieku karmu. Pie tam, lielākā mērā, viņš iemiesojās tieši priekš radinieku karmas atstrādāšanas. Notiek arī tā. Bet par to es uzzināju vēlāk. Bet pagaidām es vienkārši dzīvoju un ar katru dienu uzzināju kaut ko jaunu. Kad sailgojos pēc datora un televizora, manu vecāku draugs iemācīja mani, kā "pieslēgties pie Varenā Kosmosa tīkla". Un nu es varēju skatīties filmas un pat spēlēt spēles ar citiem domu spēka iedzīvotājiem. Tiesa, asiņainu "šāvēju" un šausmeņu programmā nebija (smaida). Taču, vienalga, bija interesanti! Šeit vispār, kā izteiktos jūsu pusaudži, "dēkaināk". Piemēram, piektās dimensijas sievietes vispār ar saimniecību nenodarbojas. Gatavot nevajag, barošanās tad enerģētiska! Uzkopšanu veic ar domu enerģiju! Bet lai izmazgātu apģērbu, vienkārši vajag izmantot tīrības Enerģiju. Es sākumā ļoti izbrīnījos. Bet pēc tam nodomāju: "Kādreiz priekš tādas mazgāšanas vajadzēja sanest ūdeni, sacirst malku, izkurināt krāsni. Berzt lupatas ar rokām. Bet pēc tam skalot un gludināt..." Šodienas sievietēm, ceturtajā dimensijā, pietiekami vienkārši, ielikt mantas barabanā un nospiest pogu. Tālāk - palaist elektroenerģiju. Vai tad jābrīnās, ka šeit nepieciešama vienkārši Enerģija un vispār nekādu lieku ķermeņkustību (smaida). Jā, un pats apģērbs - tā arī enerģijas forma, kurai periodiski nepieciešama īpaša attīrīšana. = Mirusvet, vai tu kaut kā turpināji apmācību piektajā dimensijā? - Jā. Kad es nedaudz adaptējos, saņēmu visas zināšanas un iemaņas, nepieciešamas tālākai dzīvošanai un attīstībai, tad iestājos Starpgalaktiskajā mākslas Skolā. Tur izgāju apmācību uzreiz divās specialitātēs. Pirmā - Energomājvietas Radītājs. Ceturtajā dimensijā analoģiska, radniecīga specialitāte - māju, interjera dizainers. Tāda speciālista uzdevums - izstrādāt priekš interesentiem enerģētiskā mājokļa projektu. Kāda būs māja, no kāda materiāla, kā visu noformēt. Un sākt tālāk radīt ar domformas palīdzību. = Jā, bet vai tad to nevar izdarīt paši, māju saņemt gribošie? - Protams, var. Bet taču ceturtajā dimensijā ne katrs vārpstiņas īpašnieks arī ar remonta meistarošanu noņemas (smaida). Daudzi prot, bet viņiem tas neinteresanti. Tā arī pie mums. = Un pabeidzi apmācību? Tagad strādā šajā specialitātē? - Nē. Man labāk pa prātam otra specialitāte, līdzīga jūsu žurnālistu vai korespodentu darbam. Pastāstīšu sīkāk. Pie mums ne katrs, taču daudzi, lai uzzinātu par notiekošo Visumā, var pārvietoties uz to punktu, kur risinās interesējošais notikums. Nu vispirms, ne katram tas pieejami. Bet otrkārt, ne visi uz to grib tērēt laiku. Daudzi vienkārši labprātāk uzskata ZINĀT. Lūk, tur arī mans darbs - uzzināt visus visinteresantākos jaunumus gan mūsu dimensijā, gan citās dimensijās un visā Visumā. Dažreiz es strādāju uz vietas, nolasot nepieciešamo informāciju no speciāliem Kristāliem-raidītājiem, vai telepātiski, saņemot to no saviem kolēģiem citās dimensijās. Bet bieži uz notikuma vietu dodos pats, lai pilnībā iedziļinātos notiekošā atmosfērā. Piemēram nesen notika Stapgalaktisks Enerģētiskās jaunrades festivāls. Un vislabāk bija visu tur notiekošo redzēt savām acīm (smaida). Kādas burvīgas gleznas rādīja dažādu pasauļu mākslinieki, bet kādas bija skulptūras no enerģijām! Un vēl man mans darbs patīk ar to, ka nākas sazināties ar unikālām Visuma Dvēselēm. Es ņēmu, kaut ko līdzīgu jūsu intervijai, tādu dižu būtņu kā Aštars Šerans, Džida Krišnamurti, Anna Bezanti. Ļoti ceru drīzumā sazināties ar Helēnu Blavadsku un Krajonu. Man šīs Dvēseles ļoti tuvas un interesantas. = Tas lieliski. Bet mūsu sarunas sākumā tu apsolīji pastāstīt, kāpēc tavs vārds Mirusvet un kāpēc Lorena Bali Mirusvetu nosauca pat ne "zvaniņš" bet par īstu "Zvanu". - Labi, pastāstīšu. Lieta tā, ka mana pēkšņā aiziešana nebija nejaušība. Un lieta ne manī. Lieta manos tuvajos cilvēkos, kurus man ar savu aiziešanu vajadzēja pamodināt. Tieši tam bija jāliek viņiem izmainīt savu attieksmi pret pasauli. Caur sāpēm un vēlēšanos atkal būt kopā ar mani, viņiem bija zemapziņā jāstājas uz jaunā ceļa - garīgās attīstības ceļa. Tas arī izdevās. Es no šejienes viņus novēroju, skaidri un ar prieku redzēju kā viņi mainās, kā viņu fiziskie ķermeņi katru dienu papildinās ar gaismu, kā viņi visu atceras un sāk apzināties. Bet tas arī bija tikai sākums. Mani tuvinieki, uzzinot patiesību, pacentās darīt visu, lai to uzzinātu pēc iespējas vairāk, citi Eņģeļi. Un viņi sāka propagandēt to, kas viņiem kļuva tuvs, centās izplatīt to informāciju, ko iemācījās saņemt paši. Sākumā pie viņiem tiecās radinieki, paziņas un draugi (par nožēlošanu, ne visi), pēc tam tie cilvēki, kuriem bija slikti un prasījās atbalstu un mierinājumu. Bet pēc tam arvien biežāk sāka pievienoties pamodušies Eņģeļi no Lielās Centrālās Saules un tie, kuri vēl nepamodās, bet jau zemapziņas līmenī saprata: kaut kas dzīvē ne tā, pienācis laiks mainīties. Un es bieži "pieslēdzos", izgāju sakaros ar manu tuvinieku Augstākajiem "Es" un novēroju (piemēram, kā jūs skatītos filmiņu tagad savos modernajos planšetos), priecājos ar sirdstrīsām un asarām acīs, kā manu tuvinieku gaisma izplatījās citos. Kā viena pēc otras iemirdzējās gaišzilās zvaigznītes (tas nozīmēja, ka dvēsele pamodās) un tagad spīd, kā gaisma vairojas un tiek dota tālāk un tālāk. Drīz šī mirdzošā ķēdīte apņēma daudzus cilvēkus ceturtajā dimensijā visdažādākajās valstīs uz planētas Zeme. Dvēseles pamodās, mirdzēja un pavairoja neiedomājami spēcīgu Mīlestības enerģiju. Pa visu pasauli bija vērojami uzplaiksnījumi to, kuri apzinājās savu Dievišķo "Es" un tagad visiem spēkiem centās, lai tas notiktu ar citiem. Lūk, tādēļ es - Mirusvet. Lai, pateicoties manai aiziešanai, pamostos, lai arī ne visi Eņģeļi, taču tomēr liela daļa Lielā Eksperimenta dalībnieku, apzinātu savu īsto uzdevumu/misiju. = Tad sanāk, ka tu ne no vienkāršas ģimenes... - Jā. Gaismas Hierarhijas pārstāvji klātesoši uz mūsu planētas, ir Gaismas Spēku vienas ķēdes posmiņi, Kosmosa jaunrades spēkos, kuru darbība virza visas pasaulsēkas evolūciju, tanī skaitā - mūsu planētas. = Tas lieliski! Taču ir tā, ka tu tomēr skumsti pēc saviem tuviniekiem? - Tu, droši vien dzirdēji, ka Gaismas Skolotāji piedāvā jums, ceturtās dimensijas iedzīvotājiem, savās Domās radīt Dzīves Veidu piektajā dimensijā, kas dotajā momentā, vibratīvi, solīti pa solītim "ieaug/прорастает" jūsu ceturtajā dimensijā un to transformē. Drīz mēs būsim vienoti un tad priekš daudziem ceturtās un piektās dimensijas iedzīvotājiem notiks laimīga tikšanās un savienošanās ar visdārgākajiem un mīļākajiem. Pat ja cilvēks tikai sapņo, tas jau vareni. Jo taču tieši mūsu sapņi spējīgi paātrināt jebkuru procesu, tā kā līdzjaunrades Doma - pati radošākā substance šajā Visumā. Un viņa, tici man, tiešām rada! = Sanāk, ka priekš tā, lai Mirusvets no jauna iemantotu savus tuviniekus, nepieciešams gaidīt mūsu dimensiju saaugšanu, saplūšanu? - Nē. Gaidīt es negribu. Tagad paaugoties, es saprotu, cik ļoti man pietrūkst manu tuvinieku, jo vairāk, ka ar daudziem mēs bijām ģimene, ne tikai ceuturtajā dimensijā, fiziskajā plānā, mēs - viena garīga ģimene. Bet es ne tikai skumstu, es gatavojos darboties, gatavoju priekš viņiem pārsteigumu (smaida). = Kādu, ja nav noslēpums? - Teikšu. Es gatavs atstāt piekto dimensiju, kļuvušu man mājas, iemīļotu darbu un no jauna iemiesoties fiziskajā ķermenī zemes plānā. Tur man arī ieplānotas ne mazāk svarīgas lietas. = Un kad tu iemiesosies Mirusvet? - Bet tas, lūk, atkarīgs ne tikai no manis (smaida). Es gaidu, kad kādam no maniem tuviniekiem parādīsies mazulis. Starp viņiem ir jauni pāri un ceru, ka agrāk vai vēlāk tas notiks. = Bet ja nē? - Tad tas arī manus plānus neizmainīs. Atradīsies citi ceļi un iespējas. Piemēram, ne tik sen, kāds mans paziņa iemiesojās jūsu pasaulē, savu bijušo vecāku kaimiņu ģimenē. Tieši tur uzradās jaundzimušais. Taču drīz tieši radinieki, no bijušā iemiesojuma, pie kuriem viņš tiecās, sāka ar bērnu pavadīt vairāk laika, praktiski aizvietoja īstos vecākus, vienmēr aizņemtus darbā... Protams, tas ne pats labākais variants, gribētos tieši ģimenē, bet ... notiek arī tā! Divas jaunas ģimenes - arī neslikti (smaida). = Paldies, Mirusvet, par bagātīgo stāstījumu. Bet tu teici, ka mūsu dimensijā aizrāvies ar dzeju. Tagad raksti? - Dažreiz. Varu vienu nolasīt. Atbilst mūsu sarunas tēmai. Es dzīvoju, kā sapņu valstībā, uz Zemes, Aizsegs dimensijas apslēpa. Un bērnību mīļo, es pavadīju visu Izpriecās un kā visi, aizmirstībā. Taču reiz mans Augstākais "Es" čukstēja man: "Mīļotais, kustību veiksim! Taču teikšu tūlīt, ka darba misija - Kalpošana Miera vārdā, īstenojama". Es atcerējos visu un māju ar galvu: "Ja jau laiks pienācis, līdzciešanām nebūt", - Bet vienalga, pa kluso, asaru notraucu, Ar Mīlestību uzdevumam piekrītot. Ja jau mana aiziešana citiem ceļu dos, Nāksies pārciest sāpes un šķiršanos. "Tad uz priekšu", - čukstēja mans "Es" Un atbalstam roku pasniedza. Nesākšu runāt par Pāreju, Ticiet, patīkamā bija maz, Taču pēc - satriecošs komforts, Kāda pat dzīvojot nebija. Un jaunajā pasaulē pārsteidza Mīlestība, Viņa tieši gaisā lidinājās, Viņa ieplūda sirdī, ķermenī un asinīs, Un ķermenis gandrīz bezsvara kļuva. Un Eņģeģeļi, kuri visapkārt, pēkšņi - Tik pazīstami visi, radniecīgi. Sekundē vienā, šeit izbīlis pazuda: Viņi sen aizgāja, bet atkal dzīvi bija! Pēc tam, brīnišķīga zinātne sākās, Kā dzīvot brīnumainajā piektajā dimensijā, Kā ar draugu mirklī jebkurā, sakaros nokļūt Vai ievārījuma enerģiju pagaršot... Es tagad biju priekšzīmīgs skolnieks, Bet kā citādi, ja zinātne jau interesanta! Piemēram, kā mirklī man grāmatu izlasīt, Neatverot pat apvāku... Jokoju, protams, taču taisnība arī ir. Brīnumaini tomēr piektajā dimensijā, Šeit tikdaudz brīnumu, ka pat ne pārskaitīt Visu vienā īsā jaunradē. Taču sirdī tomēr bieži - skumjas, Tik tālu mīļie un tuvie! Bet nekas, es spēcīgs, es turos, Lai tik zemes Eņģeļi visi... Ātrāk no aizmiršanās izietu Un apmirdzētu pasauli visu ar Gaismu, Priekš viņiem, kaut kad aizgāju es... Priekš viņiem, vienkārši nosaucos, Mirusvet... = Paldies, Mirusvet, par dzeju, par interesanto sazināšanos, - pateicos es. Laiks atvadīties. Uz redzēšanos. - Uz redzēšanos, Lilija... Vieglas, patīkamas vibrācijas... Mirusvets izzuda. Es sēdos pie datora, lai sagatavotu stāstījumu par mūsu tikšanos. Tā taču, piekritīsiet, ne tikai interesanta, uzzinoša. Bet vēl arī ļoti pamācoša... 2014. g. 05.05. Avots: žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: духовные сообщения" № 3(15) 2014. Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru, Tel/faks +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Latviskoja, intuitīvi, Eslauma 17.07.2014., latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru/20.07.2014. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 20.07.2014.

1 2 3 4 5 Skatījumu skaits: 690 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0

Komentāru kopskaits: 0