Galvenie » 2015 » Maijs » 2 » NE KANONIZĒTI
22:19
NE KANONIZĒTI

NE KANONIZĒTI

TATJANA POTAVOVA, Krievija
No grāmatas "Kosmoss runā zemūdenes "KURSK" ekipāža balsīm"
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščenija" Nr 1(1) 2012, latviskoja, intuitīvi, nojautu līmenī, Eslauma 13.04.2015.

(Interesentiem: http://spekavots.ucoz.ru/news/1_kursk_atbild_uz_jautajumiem/2015-04-10-1425
un arī: http://spekavots.ucoz.ru/news/2_kursk_atbild_uz_jautajumiem/2015-04-12-1427 )

Tatjana Petrovna Potapova - pazīstama žurnāliste un dzejniece. Bet galvenais - Garīgās informācijas pārvadītāja/проводник ar ilggadīgu stāžu. Viņa pieņēma un publiskoja Garīgo informāciju jau tad, kad daudziem no mums vēl nebija pazīstams vārds "čenelings". Aprakstu, dzejas, grāmatu autore. Viņas grāmatu Kosmoss runā zemūdenes "KURSK" ekipāža balsīm" caurstrāvo Garīgās Pasaules smalkās enerģijas. Tā garīgi caurstrāvota pēc sava satura. Zemūdenes "KURSK" jūrnieki ar Tatjanu Petrovnu sāka sazināties caur Garīgo Sakaru Kanāliem - pēc zināmajiem traģiskajiem notikumiem. Viņa DZIRDĒJA... DZIRDĒJA VIŅUS, taču nekādi nevarēja aizklauvēties līdz jūrnieku radinieku sirdīm, no kuriem daudzi atteicās noticēt tādai iespējai. Bet VAJAG NE TICĒT - ZINĀT, KA MĒS VARAM RUNĀT AR SAVIEM AIZGĀJUŠAJIEM TUVINIEKIEM, TĀ NE MŪSU IESPĒJA, TĀS MŪSU DIEVIŠĶĀS TIESĪBAS, KAD MĒS IZPAUŽAM/IZSAKĀM NODOMU LĪDZĪGAI SAZIŅAI- TUVINIEKI GARĪGAJĀ PASAULĒ NE TIKAI DZIRD MŪS, VIŅI ATBILD... IZDZIRDIET VIŅU ZIŅOJUMUS! TAS TIKPAT REĀLI, KĀ REĀLAS VISAS RADĪTĀJA RADĪTĀS PASAULES
Ar mīlestību, Sergejs Kanaševiskis.

Mūsu lasītāju uzmanībai piedāvājam fragmentu no grāmatas, pie kuras mēs vēl atgriezīsimies.
Un mēs no jauna atgriežamies pie sarunām ar "Kursk" jūrniekiem. 2000. gada 31. augustā, pieraksts par Viktoru Kuszņecovu. Turbinista vecākais palīgs.
Viņa ķermenis identificēts 1.11.2000.g., 3. novembrī apglabāts Kurskā.
Viņa mamma - Olga Romanovna, nomira 4 dienas pirms dēla identificēšanas. Palika sieva Svetlana un dēls Dima.
2000. gada 31. augustā ar Viktoru Kuszņecovu notika saruna, par kuru jau pieminēts grāmatas sākumā.
No turpmākām sarunām mums kļuva zināms, ka Viktora Kuzņecova mamma, Olga Romanovna, pēc likteņa lemuma, arī nokļuva uz tās planētas. Viktors ar viņu tikās hospitālī.
2010. gada 22. augustā Olga Romanovna atnāca uz sakariem ar Krieviju. Viktors, nododot sveicienus sievai un dēlam Dimočkam, deva vārdu savai mammai. Olga Romanovna Kuszņecova:
"Es jums, mani dārgie, teikšu, ka pasaule šeit cita, bet tanī pat laikā, ļoti līdzīga mūsu Zemei. Apkārt daudz tuvu un pazīstamu cilvēku: arī no iepriekšējām dzīvēm Krievijā, un no mūsu 20-tā gadsimta. Mums visur - draugi. Es laimīga. Es dzīvoju Videksā. Mums liela māja, kur atrodas jūrnieku radinieki, aizgājušie no Zemes.
Šeit daudz zinātnieku, strādājošu zinātnes sfērā: pēta organismu atjaunošanas problēmas, dažādas iekārtu tehnoloģijas. Zinātne šeit augstā līmenī un cieņā.
Es gribētu teikt visiem saviem draugiem, palikušiem uz Zemes, mūsu varoņu mātēm, viņu bērniem: "Noņemiet apsējus no acīm. Ne tikai lūgšana, kas arī nepieciešama, bet konkrētas zinātniskas zināšanas, tagadējā, 21. gadsimtā, palīdzēs jums pārvarēt neticību. Visi jūsu bērni dzīvi, svētī jūs, tic, cer uz jūsu siržu un prātu apskaidrību."
Atkal atveru pagājušo gadu burtnīcu. Šeit ziņas par "Kurskas" jūrniekiem. Ar interesi pārlasu, ko izrakstīju no avīzes "Komsomoļskaja pravda". 2000. gada septembris.
"Ļačins Sergejs Petroviščs - pirmā ranga kapteinis, zemūdenes "Kursk" komandieris. Ļoti spēcīgs fiziski. Nesen svēra 105 kg. Iesauka - "Simts piektais" bijušais bokseris.
32 gadu vecumā kļuva otrā ranga kapteinis. Gena daudz lasīja par floti, sapņoja par jūru, iestājās Jūras kara flotes skolā, izvēlējās zemūdens kuģošanu.
23 gadus dienēja Budjajevā, .../именных ?/ atomu zemūdeņu, raķešu nesēju divīzijā. Veicis vairākus tālos kaujas reisus: Atlantijas Dienvidu platumos, Vidusjūrā. Uzdevumi: meklēšana un sekošana avionesēju un trieciengrupējumu potenciālajiem pretiniekiem. Volgogradietis. Tēvs, Pēteris Stepanovičs Ļačiņs, karoja. Genādijam Petrovičam Ļačinam dēls un meita, sieva Irina. Ir jaunākā māsa Tatjana.Tatjanai - meita Nataša, Genādija māsasmeita. Ļačina sievas Irinas tēvs Jurijs Nikolajevišcs Gļebovs visu dzīvi pavadīja flotē. Ļačinu ģimene dzīvoja Budjajevas ciemā (karaspēka daļā). Kolas pussalā, Murmanskas apgabalā.
Uz kuģa "Kursk" atradās torpēdu un raķešu ieroči. Tādu ķuģu NATO nav, (rādiuss, jauda, iespēju spektrs, manevrēšana, augsts kustības ātrums).
Par Visduszemjūras gājienu Ļačinam piešķirts Krievijas varoņa nosaukums. Ar Ļačiniem pēc gājiena runāja prezidents Putins
".
Otrs pēc ekipāžas pārbaudes saraksta seko
Vladimirs Hivuks/Хивук - tehniķis-pārbaudītājs/поверитель no otrā nodalījuma. Burtnīcas ierakstā atzīmēts, ka viņš no Kurskas dzimtas/родом из курска.
Staroseļcevs Dmitrijs - kravas telpas matrozis, 4-ais nodalījums. Par viņu zināms tikai, ka viņš - no Kurskas.
Aleksejs Ņekrasosvs - arī no Kurskas. Mammu sauc Nadežda Petrovna Šelupoņina. Tēva nav, patēvs.
Kuzņecovs Viktors - mičmanis, turbīnista vecākais palīgs, 8-ais Kurskas nodalījums.
Annenkovs Jurijs - otrās rindas/статьи vecākais, 8-ais nodalījums. Arī no Kurskas.
Kubikovs Romans - matrozis-turbīnists, 7-ais nodalījums, no Kurskas. Zinu, ka viņš raksta dzeju.
Baibarins Valērijs - mičmanis, 5-ais nodalījums, no Kopeiskas.
Baigarins Marats Ihtijarovičs - 3. ranga kapteinis, 2-ais nodalījums, no Magņitagorskas.
Bubņivs Vadims - vecākais leitnants beidzis Fruzes vārdā nosaukto Nahimova jūrskolu Ļeņingradā. Uz "Kurskas" izrādījās esam pēc speciālas sagatavošanās mācību centrā VMF/ВМФ. Pēdējo reizi bija mājās Kopeiskā, 2000. gada pavasarī. Par Vadimu Bubņivu zināms no sarunām ar viņu caur Kosmosu, ka viņam uz ķermeņa bija īpašas zīmes - dzimumzīmītes zem labā vai kreisā atslēgas kaula.Par to, teica Vadims, zināja tikai mamma. Mamma viņu apstiprināja sarunā no Trjohgornas pilsētas ( T. Potapovai un L.Beļajevai) 2000. gadā, ka Vadimam tiešām ir dzimumzīmītes, par kurām viņš runā. Taču šī ziņa viņā neizraisīja pozitīvu reakciju. Sakari neradās.
Zubaidulins Rašids - galvenais kuģošanas staršina, 7-ais nodalījums, 21 gads, no ciemata Mežozjornij.
MO DIALOGIEM AR "KURSK" JŪRNIEKIEM (2000. gads)
Marats Baigarins - 3. ranga kapteinis:
"Vēl nekad tā nebiju pārsteigts par cilvēciskās dvēseles un smadzeņu iespējām. Viss dievišķi. Mēs dzīvojam. Un tas pats galvenais. Mēs laimīgi. Lai ir laimīgi mūsu tuvinieki un visi zemieši. Ar mums Dievs, Jēzus. Allahs. Neaizmirstiet mūs!" (2000.g. 28. augusts)
2000. gada 3. septembrī notika kārtējais sakaru seanss ar "Kursk" jūrniekiem. Es griezos pie ekipāžas ar tādiem vārdiem:
"Mani dārgie, brīnišķīgie bērni, var teikt, mazdēli. Es, dzīvojoša DienvidUrālos, Trjohgornajā pilsētā, Tatjana Petrovna Potapova, dzejniece un žurnāliste ar četrdesmitgadīgu stāžu, apveltīta ar spējām kā Vanga - sarunāties ar Smalko Pasauli. Sveicināti! Riskēju jūs patraucēt - parunāt ar jums!"
Vladimirs Hivuks - mičmanis, tehniķis - pārbaudītājs: "Sveicināta, Tatjana Petrovna, labsirdīgā dvēsele. Un pat nezinu, kā Jūs saukt! Mēs šeit neizsakāmi priecīgi, ka Zeme mūs neatstāj likteņa varā. Tuvinieki mācēja caur Jums, krievisko Vangu, nokļūt līdz mums. Jūs precīzi pieņemat signālu. Jā, es tekšu par to, par ko vēl nerunāja mani nelaimes biedri.
Mums tagad visiem jālūdzas par Krieviju. Taču bez tā, mums izvirzīts ezoteriskas izglītības uzdevums, kur savijas reliģiskās patiesības ar Pasaules zināšanām, ar Helēnas Ivanovnas un Nikolaja Konstantinoviča Rērihu, kā arī Helēnas Petrovnas Blavatskas atklājumiem.
Mums pielikti sludinātāji, skolotāji. Viss aprēķināts pusotra gada termiņam.
Mēs jau daudz ko izjutām savā liktenī, pārliecinājāmies par pasaules neviennozīmīgumu un to, ka mēs velti tērējām laiku ateistiskās literatūras studēšanai.
Mums šeit ļoti bagāta biblioteka, kur atrodami visi mūsu krievu filozofi - ezotēriķi: Vladimirs Solovjovs, Vasilijs Roznovs, Pāvels Florenskis, zinātnieks-kosmists Konstantīns Eduardovičs Ciolkovskis.
Ir literatūra par ģenētiku, Nikolaja Ivanoviča Vavilova, Timofejeva-Resovska, Sergija Bulgakova darbi, ir klasiķi.
Es gribu teikt, ka tagad mēs jau nedaudz atspirgām no sākotnējā trieciena un gribam sacerēt vēstules tuviniekiem. Ceram, ka Jūs caur kādu no mūsējiem viņiem nodosiet. Ļoti ceram. Nododiet manai mīļotai sievietei Toņai, Tosei, ka es viņu ļoti mīlu, skumstu, bēdājos, viņa sapratīs, ka es atdzimu Jaunajā pasaulē. Man viņas ļoti pietrūkst. Mēs ar viņu dzīvojām kā dvēsele dvēselē. Es vienkārši satriekts par notikušo. Mēs gaidīsim no jums ziņas. Ļoti mīlam Krieviju. Skumstam pēc mīļajiem. Sirsnīgi skūpstu Toņečku. Jums paldies.
2000. gada 13. septembrī notika saruna arī ar Mamedu Gadžijevu. Skatoties uz Mameda portretu avīzē, es teicu jūrniekam: "Dārgais Mamed, uz mani no portreta raugās tavas brīnišķīgās, nopietnās acis. Saki dārgais, kā tagad jūties tu?"
Mameds Gadžijevs man atbildēja:
Labdien, cienījamā, man nepazīstamā Tatjana Petrovna. Esmu pārsteigts par jūsu spējām. Bet domāju, ka tas - pats liktenis! Kas ar mums notika?! Es pat aprakstīt nevaru, cik tas viss bija briesmīgi un neticami: šausmīga dārdoņa. Mūs sarāva gabalos. Palika vienas dvēseles. Mēs bijām pirmajā nodalījumā. Tuviniekiem nododiet ziņu, ka mēs dzīvi. Es tagad jaunā ģimenē. - mūžīgi kopā - internacionālā kolektīvā.
Es ne pie kā nēesmu vainīgs. Nedomājiet. Lai no manis noņem aizdomas. Es ticu Allaham, taču es neesmu vahhabits /ваххабит ?/, ticu Vienīgam Dievam. Mēs šeit daudz ko pārdzīvojām. Taču mūsu tuviniekiem daudz grūtāk. Nododiet uz Dagestānu, ka mēs atkal dzīvojam un esam priecīgi, ka mūsu apziņa uz Pasuli atvērās. Un vēl teikšu par to, ka šeit pareģo ātru čečeniešu kara beigšanos. Atnāks jauns vadītājs. Viņš palīdzēs Krievijai un Čečenijai tikt skaidrībā. Paldies par Piemiņu/Память. Zvaniet. Apskaujam visus, mīlam, gaidam atbildi.
Vecākais mičmanis Andrejs Borisovs, 8 nodalījums:
Es, Andrejs Borisovs, teikšu: tas, kas ar mums notika - tas liktenis. Mūs pavadīja uz šo Gaismu, lai ātrāk notiktu Krievijas atdzimšana. Krievijai bija nepieciešams liels emocionāls satricinājums, lai sašūpotos .../вельможи ?/, ierēdņi, valsts vadība, sāktu kustināt Flotes apgādi un ievestu kātību Armijā un Flotē.
Mēs kritām par upuri, kas bija, pēc būtības, objektīvi saplānots, kā iespējamais mācībās bojā gājušo procents. Bet Debesis ņēma vērā, ka šis upuris pamācošs, traģisks un nepieciešams, kā Krievijas valsts vadības nožēlas zīme Dieva priekšā. Mēs apzināmies, ka tas ļoti cietsirdīgi attiecībā pret mūsu tuviniekiem. Bet Vanga mūsu traģēdiju paredzēja jau 20 gadus atpakaļ. Bet tam neviens nepievērsa uzmanību, Un, lūk, rezultāts!
Es gribu teikt saviem tuviniekiem, lai viņi neraudātu. Mēs jau kā mājās. Tikai nav viņu - mūsu mīļoto. Mēs ticam uz tikšanos, mīlam, ceram. Mums neļauj atslābināties - visi darbos! Viss, beidzu. Gaidīsim atbildi. Es pārliecināts par to - vajag sasaukt lielu sapulci, priekš sarunas ar mums. Caur Jums, Tatjana Petrovna!"
Kapteiņ-leitnant, Boris Geletin, Jums vārds.
Boriss Geletins: "Es, Boriss Geletins, teikšu, ka viss neparasti. Mēs jau tagad zinām, ka mūsu dzīve bezgalīga.
Mans dēļiņš pārvērtās eņģelī. Es viņu redzēju. Tas līdzinās pasakai. Pats es pārdzīvoju par vecākiem. Mīlu viņus. Tēvs mums ļoti saprotošs, jūtīgs cilvēks. Gribu viņam teikt: "Tēti, tu mans mīļais, nebēdājies. Es sveiks un vesels. Man daudz spēka turpmākai dzīvei un darbam. Dos Dievs, redzēsimies kā visi, kuri aiziet šajā pasaulē. Visums mums atvērās pa jaunam".
Domāju, ka noteikti notiks vēl mūsu tikšanās ar mūsu tuviniekiem arī uz Zemes - caur Jums, Tatjana Petrovna, kā caur krievu Vangu. Mēs ceram, gaidam, skūpstam".

Ne viss zināms par šo avāriju. Ne visi punkti salikti uz "i". Kādēļ tagad atgriežamies pie tiem notikumiem? Ir, ir kas ļoti svarīgs, par ko nezina cilvēki. Svarīgās sarunas turpinājums - nākošajā numurā.
Žurnāla redakcija
.

Ar Tatjanas Potapovas grāmatas "Космос говорит голосами экипажа подлодки "Курск"/"Kosmoss runā zemūdenes "Kursk" ekipāža balsīm" pilnu versiju var atrast Internetā:
http://www.e-puzzle.ru/page.php?al=potapova_tatjana__kosmos

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИГ: Духовные сообщения" № 1(1) 2012. Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ , Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296. Par iespējām pasūtīt Žurnāla speciālizdevumu "Runā piektā dimensija"/"Говорит пятое измерение", var izlasīt: http://spekavots.ucoz.ru/news/uzmanibu_specials_zurnala_izlaidums/2015-04-13-1428
Latviskojums ievietots vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/02.05.2015 , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 02.05.2015.

Skatījumu skaits: 566 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: