Par vīrusiem

(Saņemts no vēstvietnes Sanatkumara lv,
2020. gada 9. martā, tulkoja Jānis Oppe) 

Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Par vīrusiem

Vislielākais šoks zinātnei par genomu bija atklājums, ka cilvēka genoms satur vairāk vīrusu nekā “cilvēka” gēnu.

---< 1. att. Cilvēka DNS

60. gados, genoma pētījumu rītausmā, tika izdomāts termins “atkritumu DNS”, kad kļuva skaidrs, ka kaudze mutāciju vispār neizraisa nekādas izmaiņas fenotipā, bet tas nozīmēja, ka ne visa DNS kodē olbaltumvielas. (Cilvēka genomā olbaltumvielas kodē apmēram 2% DNS.)
Izrādījās, ka cilvēka genoms par 98% sastāv no tūkstošiem vīrusu, kuri inficēja mūsu tālos senčus. Viņi tur nonāca, inficējot olšūnas vai spermu, ieliekot savu DNS mūsējā.
Vīruss (latīniski virus – inde) – bezšūnu infekcijasaģents, kurš var atražoties tikai dzīvu šūnuiekšienē. Vikipēdija
Vīruss var saturēt DNS vai RNS, un ģenētiskā materiāla tips ir atkarīgs no vīrusa funkcijas un dabas. Daži ir ļoti lipīgi, citi ļauj mums dzīvot. Piemēram, gēns, kurš kodēts olbaltumvielai, kura ļauj zīdainim savienoties ar māti grūtniecības laikā, ir vīrusa gēns.
No kurienes vīrusi parādījas Genomā?
Kad vīruss aplipina šūnu, viņš savu genomu iekārto šūnas DNS. Ja tas ir patogēns vīruss, kurš izraisa asu saslimšanu, viņš sāk pilnā sparā vairoties, šūnai kļūst slikti, no vienas puses, viņai kaitē vīruss, no otras puses, viņai uzbrūk imūnsistēma, kura uz šūnas virsmas konstatējusi vīrusa daļiņas. Droši vien tāda šūna ies bojā, un viņas aplipinātās DNS kopijas pazudīs no organisma.
Taču dažreiz šūnas aplipināšana ar vīrusu notiek bez šiem efektiem, vai arī šūna nez kāpēc izdzīvo.
Dažreiz mēdz būt tā, ka vīruss savu genomu iekārto nevis somatiskā šūnā, bet dzimuma līnijas šūnā. Ja tieši šī šūna piedalīsies apaugļošanās procesā un no viņas attīstīsies jauns organisms, tad visas viņa šūnas saturēs savu vīrusa genoma kopiju. Turpmāk šī kopija var tikt nodota iedzimtības ceļā. Piemēram, dzīvās dabas evolūcijas daudzo gadu laikā dažām sugām ir sakrājies ļoti daudz vīrusu virkņu genomā.
Vispār jau, ja vīruss nav ļoti lipīgs un ar vienu šķaudienu saslimušais nevar aplipināt metro pusvagonu, viņam ir izdevīgi uzvesties klusu un dzīvot ilgi pie viena saimnieka. Parasti tā arī notiek, taču inaktivizācija dažreiz mēdz būt neslikta. Piemēram, dažreiz vīrusu aktivizācija ved pie gēnu dubultošanās genomā – vīruss rada savu kopiju un paķer genomu līdzi. Gēnu dubultošana spēlē lielu lomu evolūcijā, tāpēc ka viena no iegūtajām kopijām pārstāj izjust izlases spiedienu un var brīvi mutēt, neietekmējot fenotipu.

Lasīt vairāk...

-----------------
Informācija - Ņina Terehova un Sergejs Bubļiks - Par vīrusiem - no vēstvietnes Sanatkumara lv,
ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /12.03.2020.
nosūtīta Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /12.03.2020.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /12.03.2020.
=====
Informāciju - Par vīrusiem - ieteicam dāvāt tālāk viskopīgai pieredzei 12.03.2020.