Galvenie » 2016 » Novembris » 20 » Pusdiena, laimes planēta...
17:43
Pusdiena, laimes planēta...

Pusdiena, laimes planēta...

Arkādijs un Boriss Strugacki
caur Marinu Shults
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čnenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 2(27) 2016, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 26.10.2016.

Brāļi Strugacki - Arkādijs Natanovičs Strugackis (28. augusts 1925.g., Batumi - 12. oktobris 1991.g., Maskava) un Boriss Natanovičs Strugackis (15. aprīlis.1933.g., Ļeņingrada - 19. novembris 2012.g., Sanktpēterburga) padomju un krievijas rakstnieki, līdzautori, scenāristi, mūsdienu zinātniskās un sociālās fantastikas klasiķi.
1958. gada janvārī žurnālā "Tehnika - moloģoži" bija publicēts pirmais kopīgais brāļu darbs - zinātniski fantastisks stāsts "Izvņe". 1959. gadā izdota pirmā Strugacku grāmata - stāts "Ugunīgo mākoņu valstībā". Ar šī stāsta varoņiem kopīgi saistīti turpinājumi - "Ceļš uz Amalteju" (1960.g.), "Stažieri" (1962.g.), kā arī Strugacku pirmais stāstu krājums "Seši sērkociņi" (1960.g.), veidoja sākumu daiļdarbu daudzsējumu ciklam par nākotnes Pusdienas Pasauli, kur autoriem gribētos dzīvot.
Brāļi Strugacki daudzus gadus palika padomju fantastikas vadošie pārstāvji, viņu dažādplānu daiļdarbi atspoguļoja autoru pasaulsuzskata evolūciju. Katra jaunā grāmata kļuva notikums, izraisīja spilgtas, pretrunīgas diskusijas. Strugacku pirmās grāmatas atbilda padomju sociālistiskā reālisma prasībām. Šo grāmatu atšķirīga īpatnība, salīdzinot ar tā laika padomju fantastikas paraugiem, bija "neshematiskie" varoņi (inteliģenti, humānisti, uzticīgi zinātniskiem meklējumiem un tikumiskai atbildībai cilvēces priekšā), oriģinālās un drosmīgās fantastiskās idejas par zinātnes un tehnikas attīstību. Strugacku daiļdarbi radīti augstimākslinieciski, ar humoru, varoņus atšķir valodas individualizācija. Tie organiski sakrita ar "atkušņa" periodu valstī un atspoguļoja toreizējo ticību gaišai nākotnei un nelokāmu progresu sabiedriskās attiecībās. Par šī perioda programmātisku grāmatu kļuva stāsts "Pusdiena, XXII gadsimts" (1962.g.), biezās maskās attēlotā cilvēces nākotnes aizraujošā perspektīva, kuras pārstāvji - gaiši, gudri cilvēki, aizrautīgi kosmosa uzvarētāji, meklētāji, radošas personības.
Tomēr jau stāstā "Tālā varavīksne" (1963.g.) parādas satrauktas notis: katastrofa uz tālas planētas, zinātnieku eksperimenta rezultātā, izvirzīja pirmajā plānā vienu no pamttēmām Strugacku turpmākajā daiļradē - cilvēka tikumiskā izvēle, atrodoties smagā stāvoklī, kad jāizvēlas starp sliktu un ļoti sliktu variantu. Šinī daiļdarbā autori pirmo reizi iezīmēja problēmu: ko darīs un kā jutīsies gaišā Pusdienas pasaulē tie, kuri nespēj dzīvot radoši? Nevienkāršu tēmu turpinājums: stāsti "Bēgšanas mēģinājums" 1962.g.) un "Grūti būt dievam" (1964.g.). Stāstā "Gadsimta plēsonīgās lietas" (1965.g.) Strugacki vēršas pie aktuālām mūsdienīgām problēmām un vairāk ticamas šodienu pasaules ekstrapolācijas {экстраполяции ?}. Viņu darbi vairākkārt tika aizliegti publicēt. Līdzīgs liktenis gaidīja arī filozifiskā ziņā vissarežģītāko stāstu "Gliemezis uz nogāzes", kā arī satīrisko stāstu "Второе нашествие марсиан: Записки здравомыслящего". Atgriežoties pie Pusdienas Pasaules, Strugacki raksta stāstu "Apdzīvota sala" (1969.g.).
Stāsts "Pikniks uz malas" (1972.g.) pēc pirmā publicējuma žurnālā, dažādu iemeslu dēļ, astoņus gadus netika publicēts un tikai 1980. gadā iznāca krājumā "Nenorunātās tikšanās" saīsinātā veidā.
Galvenā Strugacku jaunrades tēma - izvēles tēma - kļuva galvenā priekš stāsta "За миллиард лет до конца света" (1976.g.), kura varoņi nolikti nežēlīgas nepieciešamības priekšā, izvēlēties starp radīšanas iespējām zem nāves draudiem vai atteikties no savas pārliecības, mierīgas dzīvošanas labā. Tad bija radīts romāns "Град обречённый" (1972.g.).
Kārtējā vēršanās pie Pusdienas Pasaules - romāni "Vabole skudrupūznī" (1979.g.; prēmija "Aelita" 1981. gada) un "Viļņi dzēš vēju" (1985.g.) - noslēdza Strugacku daiļradē utopisko tēmu attīstību. Nekāds tehnisks progress nesniegs cilvēkam laimi, ja viņa pamats nekļūs Audzināts Cilvēks, kurš var atbrīvoties no "iekšējā pērtiķa" - tāds iespējamās nākotnes daudzgadīga pētījuma secinājums. Audzināšanas tēma kļuva noteicošā priekš romāna "Naida apgrūtinātie, vai pēc četrdesmit gadiem" (1988.g.). Par pēdējo kopējo daiļdarbu Strugackiem kļuva luga "Жиды города Питера, или Невесёлые беседы при свечах" (1990.g.) - jaunā laika pārmērīgi karstu optimistisku cerību brīdinājums.
Pēc Arkādija Strugacka nāves 1991. gadā, Boriss Strugackis, pēc viņa personīgā norādījuma, turpināja "zāģēt literatūras resnu baļķi ar divrocīgu zāģi, bet jau bez pārinieka". Ar pseidonīmu S.Vitins izdots viņa romāns "Поиск предназначения, или Двадцать седьмая теорема этики" (1994.-1995.g.) un "Бессильные мира сего" (2003.g.), turpinoši pētīt nepielūdzamo likteni un iespējas ietekmēt apkārtējo īstenību.
Strugacku vārdā nosaukts asteroīds. Viņu vārdā nosaukts laukums Sanktpēterburgā. Brāļi Strugacki - medaļas "Zinātnes Simbols" laureāti.
(NO VIKIPEDIJA)

MARINA SHULTS: saņemot uzdevumu intervēt brāļus Strugackus priekš žurnāla "Mirovoi Čenneling", es pēc palīdzības griezos pie Skolotāja El Morija. Taču Viņš teica, ka mani ar viņiem iepazīstinās mans tētis*. Un es ieeju kontaktā ar savu tēti.
----------
* Pas manu kontaktu ar tēti stāstīts žurnāla "MIROVOI ČENNELING" Nr 6, 2015.g.
---------
Tētis:
- Domāju, ka būs interesanti visiem žurnāla "Mirovoi Čenneling" lasītājiem uzzināt, kā es pats iepazinos ar brāļiem Strugackiem.Tu zini, ka četrdimensiju dzīvē es it nemaz neaizrāvos ar fantastiku. Vai gan ir vieta priekš fantastikas piecdimensiju pasaulē? Jā, ir. Tikai mēs pret to iztaramies citādi. Un vārdu "fantastika" uztveram kā nākotnes celtniecības tālejošus projektus. Pie mums pat daudzos zinātnes virzienos ir tāda sadaļa - "fantastiskās idejas un fantastiskie projekti". Un tos neuzskata kā kaut ko iluzoru, kāda cilvēka izdomājumu. Mēs uzticamies tam, kas cilvēkiem iet caur intuīcijas kanāliem, sirds uztveri. Tam, ko cilvēki atnes no ceļojumiem tālajās pasaulē. Viss tas sintezējas arī attiecībā uz Zemes apstākļiem. No pirmā acu uzmetiena skatoties, tiek izloloti fantastiski plāni un projekti, idejas, tehnoloģijas. Šeit, sevišķi no augstākiem piektās dimensijas apakšļīmeņiem, uz tiem neskatās kā uz kaut ko juceklīgu, uzmainību nesaistošu. Tādēļ fantastika mūsu pasaulē ir. Cita lieta, ka ne katrs no mums saprot, zin planētas daudz augstāku dimensiju pasauli, sevišķi septīto. Daudzas sestās dimensijas pasaules vēl priekš mums slēgtas. Varbūt arī no turienes nāk kaut kādas idejas. Iespējams, ka tur jau kaut kas realizēts, tādēļ viņi tagad skan mūsu sirdīs un pienāk mums fantastisku ideju veidā. Taču arī pie mums notiek dimensiju saaudzēšana, pasauļu saaudzēšana. Pētniekiem, zinātniekiem ir kolēģi daudz augstākās dimensijās. Un, kad notiek uzticēšanās darbs noteiktos tematiskos kanālos, tad notiek viedokļu apmaiņa. Tikai dažādu dimensiju pieredzes sintēzē var izlemt svarīgus planetārus uzdevumus. Dimensiju saaudzēšana sniedz ne tikai cilvēku un citu dzīvības formu augšupcelšanas būtību, bet uzliek arī savu brīnišķīgo evolucionāro zīmogu daudziem darba virzieniem zinātnē, tehnikā, pedagoģijā, enerģētikā. Tādēļ pie mums uz fantastiku raugās pavisam citādi.
Tu pārsteigta, ka es pazīstams ar brāļiem Strugackiem? Tagad pastāstīšu par mūsu tikšanos sīkāk.
Kā tu zini, es nodarbojos ar plazmas kustībrīkiem. Projektēju dažādas konstrukcijas plazmalidaparātus. Ir arī tādi, kas paredzēti priekš pārvietošanās kosmosā. Mūsu izstrādes bieži saistītas ar pilnīgi fantastiskām idejām un projektiem. Reiz strādājām pie plazmolidaparāta kostrukcijas un paralēli izstrādājām maršrutu priekš vienas ekspedīcijas. Mani ieskaitīja komandā lidojuma sagatavošanai, ko... mēs biežāk sakām PĀRVIETOŠANĀS, bet ne lidojums. Bieži pārvietošanās uz tāliem, astronomiskiem attālumiem aizņem pavisam nedaudz laika. Šīs pārvietošanās sagatavošanas komandā ietilpa cilvēki, kuriem bija noteiktas zināšanas vai zinātniskie pieņēmumi par izpētāmo objektu. Šajā komandā es tikos ar brāļiem Stugackiem. Mēs pavadījām ļoti produktīvu un interesantiem notikumiem piesātinātu sagatavošanas periodu. Pēc tam, gan viņi, gan es iegājām šajā plazmolidojuma komandā. Viņi, kā iepriekš, nodarbojas ar fantastiku! Bet tikai tādā plānā, kā stāstīju. Man ļoti patīkami, ka liktenis mūs saveda kopā ar viņiem. Pirms iepazīšanās ar brāļiem, manī tūliņ bija ielikta visa informācija par viņu darbu četrdimensionalitātē. Es zinu, ka cilvēki līdz šim brīdim ar prieku lasa viņu daiļarbus. Un tas pareizi, tādēļ, ka daudz kas no tā ko viņi pastāstīja, īstenībā, eksistē. Daudzi uzdevumi eksistē, kurus nepieciešams atrisināt. Brāļi - unikāli speciālisti fantastikas projektos. Viņi arī šeit dod daudz informācijas, kas apsteidz mūsu īstenību. Viņi nepārtraukti uztur sakarus ar nākotni. Tātad, arī ar pagātni. Viņi tagad mērķtircīgi formē dažus nākotnes projektus, kuri ar saviem fragmentiem projicējas arī mūsu, piecdiemsijās un jūsu četrdimensijās, bet dažreiz arī daudz augstākās dimensijās, saistot tās vienā projektā, bet ar fragmentārām izpausmēm. Brāļi ietilpst speciālās komandās un strādā īpašos institūtos. Man liels gods iepazīstināt manu meitu ar viņiem.
Pēc tam, kad izpildījām to pārvietošanos, par kuru es stāstīju, mēs palikām labi draugi. Mēs draudzējamies īpaši. Mēs varam jebkurā momentā viens ar otru ieiet kontaktā - mentālā, emocionālā. Mēs varam izmantot pie mums eksistējošās teleportācijas tehnikas priekš tā, lai kaut uz brīdi viens ar otru izskaidrotos. Šīs tehnoloģijas vēl izstrāžu stadijās. Ar tām nodarbojas arī brāļi Strugacki. Un mani viņiem pievieno. Strugacki pie manis pārvietojas līdzīgā veidā. Kad mēs šīs tehnikas atstrādājam, mēs tās pakāpeniski nododam četrdimensionalitātē. Nākotnē daži no jums tās varēs izmantot priekš pārvietošanās pie mums. Tiem cilvēkiem, kuri šīs tehnikas apgūs, būs ļoti interesantas, bet sarežģītas misijas. Mēs tagad Vienotā Sakrālā Sirdī (VSS) ar Valdnieku El Moriju (Pirms sarunas ar tēti, es savienojos ar VSS, ar Skolotājiem, bet pēc tam arī tētis pie mums pievienojās). Tu ieraudzīsi brāļus VSS. Turies, meitiņ! Tie - unikāli cilvēki! Es ieslēdzu telepātisko kanālu ar viņiem un piesaucu viņus.
Es sajūtu kaut kāda kanāla vai lauka ieslēgšanu... Iesākumā izdzirdēju melodisku šķindoņu. Bet pēc tam - mūziku. Maigas modulācijas, kādu pasvilpošanu. Dažreiz vibrācijas pazeminās, bet tās patīkamas. Tā vēl arī gaismasmūzika! Mūziku pavada krāsaini tēli. Daudz fantastisku krāsu. Telpā parādījās kaut kas līdzīgs gramofona taurei ar atveri pagrieztu uz mani. No tās izplūst gaismas viļņi. Tētis saka, ka atveras teleportācijas kanāls. No kanāla parādas VIENA liela vīrieša figūra. Apģērbs līdzīgs tādam, kādus nēsā mūsu civilizācijas vīrieši. Apģērba stils visu laiku mainās. Es ilgi viņus novēroju.
= Brāļi Strugacki! Labdien!

- Labdien, beidzot, attapies sasveicināties! Bet mēs tad pārādam dažādus teleportācijas fokusus))) Īstenībā, mēs - pavisam vienkārši. Un mēs divi, kaut tu redzēji vienu figūru. Tā arī mūsu, pavisam nesena, izstrāde. Mēs arī šeit - brāļi. Bet tikai brāļi - dvīņi. Un priekš teleportācijas mēs izmantojam šo savu dvīniskumu. Mēs pārvietojamies kā viena būtība. Tu gribi redzēt mūs divus? Nekādu problēmu! Tūliņ būs divi. Un katrs no mums nesīs savu noteiktu posmu mūsu vienotā būtībā..
Oi! Tas arī pārgudri, kā dažos jūsu daiļdarbu fragmentos.
- Tev vienmēr bija savs priekšstats par to, ko mēs darījām literatūrā. Nevajag tagad stastīt, ka tu daudz ko neatceries. Viss, ko tu no brāļiem Strugackiem izlasīji, atrodas tavā zemapziņā, tavā informatīvajā bāzē. Un mūs nesamulsināt ar to, ka tu neatceries detaļas. Tās vienalga ir. Tu visu uztvēri pa savam. Un tā notika ar visiem mūsu lasītājiem. Tur ir mūsu daiļdarbu oriģinalitāte. Tie, kuri atlika grāmatu, nenotverot galveno līniju, vai izvirzītos morālos jautājumus, tie arī izdarīja savu izvēli. Taču daži atgriezās. Tie, kuri mūsu grāmatas lasīja vienā lasīšanā, bet pēc tam pie tām atgrizās, katru reizi atklāja kaut ko jaunu. Vēl vairāk! Ja tu tagad izlasītu mūsu grāmatas, tad redzētu, cik daudz taisnīgu jautājumu mēs pacēlām par mūsu zemiešu nākotni. Mēs nesām ideju par Kosmosa saprātu, kā jau arī citi fantasti. Mēs to reāli apskaidrojām. Tagad mēs zinām, ka tiešām bijām dažās pasaulēs. Un zinājām tās saprātīgās būtnes par kurām stāstījām savos romānos un stāstos. Tagad mēs ar dažiem no viņiem sazināmies. Saprotam viņus daudz dziļāk. Redzam viņu patieso formu. Vai viņu mainošos formu. Un tas ļoti interesanti. Mēs zinām, ka ir jautājumi no žurnāla redakcijas. Uzdod tos. Bez tam mēs arī gribam kaut ko pastāstīt.
Un tātad, sveicinu Arkādiju un Borisu Strugackus! (Pēc maniem vārdiem pieceļas divas vīriešu figūras. Ceremoniāli pamāj ar galvām). No kādas telpas jūs teleportācijas ceļā atnācāt? Jo taču piektajā dimensijā, kā es saprotu, var pārvietoties bez teleportācijas.
- Mēs tagad ne piektajā dimensijā un pat ne uz Zemes. Tādēļ priekš tikšanās ar tevi nācās izmantot teleportācijas iespējas. Un zini, tas it nemaz neizjauc mūsu plānus un mūsu programmas tanī pasaulē, kur mēs izpildām ļoti interesantus uzdevumus. tas saistīts ar Zemes evolūciju. Bet teleportāciju var īstenot arī tanī dimensijā, kur tu dzīvo. Arī teleportēties starp dimensijām. Mēs to apguvām gan ar sesto, gan ar septīto dimensijām. Daļēji ar astoto. Taču pagaidām mūs tur ne sevišķi laiž.
Kā to saprast? Tālās pasauēs laiž, bet astotajā dimensijā nelaiž?)))
- Visur ir savas īpatnības. Tālās pasaulēs mēs iekļūstam, vai nu tādās, kuras primitīvākas salīdzinot ar mums, vai tādās augstās, pēc sava attīstības līmeņa, ka mums palīdz. Un viss notiek labvēlīgi. Teleportācijas kanālus var arī patstāvīgi palaist.
Kādēļ es dzirdu vienu balsi? Jūs taču esat divi! Un tas - mans pirmais jautājums brāļiem Strugackiem.
- Protams, viena balss, kad mēs radījām savus fantastiskos romānus un stāstus, tad arī saplūdām vienotā balsī priekš lasītājiem. Mēs priekš sarunas ar tevi izvēlējāmies vienotu saskaņu. Droši vien, tas pats pareizākais apzīmējums mūsu vienotībai informācijas pasniegšanā. Taču tu dzirdi mūs abus, par to nešaubies (ļoti labestīga smaida enerģija).
Kā gan man jūs uzrunāt, vienoto fantastisko saskaņu? Pieņemiet arī manu smaidu))) Jums piektajā dimensijā savi vārdi, vai - viens uz abiem?
- Smaids pieņemts un humors novērtēts. Jā, katram savs vārds. Un mēs ar prieku nosauksim savus vārdus. Sagatavojieties, tas ļoti neparasti... Arkādiju tagad sauc Arkādijs, bet Borisu Boriss. (ATKAL SMAIDA ENERĢIJA). Mēs tā gribējām. Un mums tas patīkami. Bet tur ir arī kāda dziļāka jēga saistībā ar mūsu četrdimensiju jaunradi. Tagad, pateicoties mūsu vārdu saglabāšanai, īstenojas starptelpu sakari starp mūsu dzīvēm. Un, kaut arī tas fantastiski, - ar mūsu varoņiem. Tādēļ tu vari izmantot mūsu iepriekšējos vārdus. Uz tavu jautājumu - kā uzrunāt mūsu "saskaņu", arī atbilde vienkārša. Izmanto jebkuru no vārdiem. Vari tos izrunāt pēc kārtas, bet vari arī izmantot to, kurš labāk patīk.
Tu mani noliec apgrūtinošā stāvoklī...
- Tad sauc mūs BRĀĻI FANTASTI.
Brāļi, Fantasti, es ķeros pie jautājumiem... Piekto dimensiju daudzi stādās priekšā... PARADĪZE. Un dzīvi daudzās piektās dimensijas pasaulēs, tiešām, var nosaukt par paradīzi - salīdzinājumā ar dzīvi ceturtajā dimensijā. Bet tur taču ir savi sarežģījumi, savas grūtības, par ko reti tiek runāts Garīgos ziņojumos (čenelingos).
Kā mums zināms, tagad radītas daudzas pasaules piektās dimensijas apakšlīmeņos. Šīs pasaules radītas tieši priekš tiem, kuri tikai sāk apgūt piekto dimensiju - priekš cilvēkiem, tikko atnākušiem no četrdimensijām. Kādas grūtības šajās pasaulēs? Kādas grūtības eksistē - sabiedrībai kopumā un cilvēkam atsevišķi?
Gribētos dzirdēt jūsu viedokli šajos jautājumos
.
- Jautājumu daudz un atbilžu arī daudz. Galvenais, tomēr, slēpjas tur, ka pat katrā piektās dimensijas apakšlīmenī ir sava dzīve, savas dzīves telpas, nereti, ļoti atšķirīgas savstarpēji. Tas tagad balstas uz galveno Augšupcelšanas jaunās koncepcijas principu - pie Augšupcelšanas nepazaudēt nevienu dzīvības formu, nevienu cilvēku. Tiešām, sākot ar apakšlīmeni 5,38 (pievērsiet uzmanību, ka vērā tiek ņemtas pat simtdaļas matērijas vibrāciju paaugstināšanā, bet var runāt arī pat par tūkstošdaļām - tas arī pamatoti), dzīve piektajā dimensijā pietiekami harmoniski izkārtota. Tas tā. Ir tādas zonas, kur, patiešām, paradīzes dzīve, pēc četrdimensiju priekštatiem. Taču tie, kuri pārceļas, kaut vai īslaicīgi, augstākās dimensijās, var salīdzināt "piecdimensiju paradīzi" ar daudz augstāku evolucionāru dzīvi. Bet tādēļ izpratne "paradīze" daudzdimensionāla un bezgalīga. Un zemākos apakšlīmeņos, kur tiek radīti daudzi apgabali priekš pārejošiem cilvēkiem no četrdimensionalitātes, arī sava paradīze, tādēļ ka radīti tādi apstākļi, kas dod iespējas cilvēkiem, turp pārcēlušamies, būt daudz harmoniskākiem, materiāli nodrošinātiem un maksimāli atklājošiem savus talantus. Kādēļ tas tā? Tādēļ, ka viņi iziet nepieciešamā ilguma reabilitāciju, viņus gatavo jaunai dzīvei. Viņi pietiekami ātri apzinās atšķirību dzīvei četrdimensijās. Visiem bez izņēmuma sniedz iespējas savu sapņu realizācijai, kurus nebija iespējams realizēt četrdimensijās. Nebaidaties, nekādi agresīvi, vai brāļiznīcināšanas nodomi tur īstenoties nevar. Jā, pie tam, no tādiem stimuliem cilvēkus atbrīvo vēl Reabilitācijas Centrā esot. Taču daudziem gribas, lai būtu tie materiālie labumi, kuri pēc viņu viedokļa, viņiem bija iepriekšējā dzīvē. Vieniem tā arī bija. Citiem gribas pārpilnību materiālos līdzekļos, nekustamos īpašumos, bankas uzkrājumos un citos. Un viņiem tāda iespēja tiek dota. Mēs saprotam, ka mūsu informācija izraisa papildus jautājumus, bet - visu pēc kārtas.
Jā, var apmierināt savus pieprasījumus materiālā plānā. Tomēr tas notiek tā, ka vienlaicīgi cilvēkiem demonstrē šo uzkrājumu nelietderīgumu. Viņus apmāca garīgai attīstībai, kā dzīves galvenajam principam. Nav nekādu aizliegumu materiālās turības attīstībai. Ar to tiek sasniegts lielas nozīmes rezultāts - cilvēki sāk apzināties Pietiekamības Likumu.
Ar šī Likuma apzināšanos, dzīve kļūst daudz brīvāka, kā četrdimensionalitātē. Un brīvība, viens no paradīzes pamatprincipiem. Bez brīvības neiespējami novērtēt savas dzīves apstākļus un iespējas to radīt patstāvīgi. Kad šie principi apgūti, cilvēks pāriet citos esamības apgabalos. Tas - evolūcijas process. Tādēļ "paradīze" - nosacīta izpratne. Kaut arī dzīvi piektajā dimensijā kopumā, salīdzinot ar četrdimensijām, tiešām, var nosaukt PARADĪZE.
Atbildēsim sīkāk par sarežģījumiem, grūtībām. Sāksim ar piektās dimensijas sākuma apakšlīmeņiem, par kuriem tikko runājām. Tur tagad saplūst tauta no tik dažādiem ceturtās dimensijas reģioniem, ka dažreiz nākas radīt apgabalus apgabalos, lai uz laiku izšķirtu, izdalītu cilvēkus līdz pilnīgai aklimatizācijai. Vairākums pārejošo vēl ne pilnībā gatavi atzīt Vienotības principu, kā planetārās dzīves pamatprincipu. Neskatoties uz reabilitācijas procesa būtisku svarīgumu, cilvēki nevar uzreiz pieņemt, vai citas rases, vai citas reliģijas, vai citu dzīves veidu. Un mēs pastāvīgi veicam viņu pasaulsuzskata pakāpenisku izlīdzināšanu, palīdzot iet uz Vienota Dievišķa grauda atklāšanu viņu struktūrās. Kad cilvēks kļūst noturīgs jaunajā priekš viņa izpratnē par visas planetārās dzīves Vienotību, tad viņu pārved harmoniskākos piektās dimensijas apgabalos, pat ja viņi vēl izvietoti zemākos apakšlīmeņos.
Priekš cilvēkiem, tikko izgājušiem no Reabilitācijas Centra, radīts kaut kas līdzīgs valsts struktūrai, pie kādas viņi pieraduši. Tikai ar to starpību, ka tur ielikti taisnīgi principi, cilvēku apvienošanai, vadīšanai, sadalei. Mēs pieminējām banku struktūras. Daži cilvēki četrdimensionalitātē tik ļoti pierada pie eksistējošās ekonomiskās sistēmas, ka nevar iedomāties savu eksistēšanu bez tās. Ir arī bankas, kur var uzkrāt dažus materiālos līdzekļus, enerģiju, taču tur ielikti nedaudz citi darba un savstarpējo attiecību principi ar iedzīvotājiem. Tomēr, atkal atgādinām, ka priekš cilvēkiem tiek radīti apstākļi atradināties no četrdimensiju sistēmas. Priekš tiem, kuri nevirzas atbrīvošanās virzienā no četrdimensionālās eksistēšanas priencipiem, tiek plānota atgriezšanās četrdimensionalitātē un noteiktu funkciju izpildīšana, eksistējošās ekonomiskās, izglītības, materiālo līdzekļu sadales, valsts iekārtas sistēmas sagatavošanā izmaiņām.
Tas izskatās kā nosodījums...
- Nē. Tas - ne nosodījums. Cilvēki tiecas iemantot to, kas bija agrāk, vai ko grib, lai būtu. Dažādu iemeslu dēļ, viņus tas apmierina. Dažreiz nonāk līdz smielīgumam- darbojas ieradums; baidas aiziet no pierastā. Taču, atgriežoties četrdimensijās, viņi piekrīt, kā likums, izpildīt eksistējošo sistēmu pilnveidošanas programmas. Un tālāk sākas jaunu programmu atraisīšana, par ko viņi pirmsākumā nevar pat nojaust.
Dzīves grūtības zemākos piektās dimensijas apakšlīmeņos bieži saistītas arī ar jauno principu neizpratni starp vīriešiem un sievietēm; jaunu principu ģimenes veidošanā un bērnu audzināšanā. Cilvēki vada pierasto dzīves veidu, kaut arī brīvprātīgie no augstākām pasaulēm viņiem demonstrē citas savstarpējās attiecības. Saprotiet pareizi. Piektās dimensijas zemākajās pasaulēs atnāk garīgi attīstīti brīvprātīgie, kuri dzīvo blakus pārgājušajiem cilvēkiem speciāli priekš tā, lai tie klātienē pārliecinātos: harmonijai savstarpējās cilvēku attiecībās ģimenē, sabiedrībā kopumā, ir milzīga nozīme priekš valsts un katra cilvēka garīgās izaugsmes. To dara neuzmācīgi un skaisti. Bet pārejošie cenšas radīt četrdimensiju principus, kas ar sevi rāda duālās eksistēšanas pārnešanu piektās dimensijas pasaulē. Pārliecinoties dzīvos piemēros citu attiecību principu harmonijā pārgājušie pārvērtē arī savu dzīvi.
Man šķiet, ka jūs tagad stāstat ne par grūtībām, bet par cilvēku adaptācijas procesu piektajā dimensijā.
- Dārgā māsa! Pat tu, nokļūstot tagad piektajā diensijā, nespēsi ar sajūsmu pieņemt citas attiecības starp vīriešiem un sievietēm, kaut arī teorētiski tam sagatavota. Bet ir daudz cilvēku, kuriem nav ne mazākās nojausmas par to. Un sagatavošana Reabilitācijas Centrā nevar aptvert visus priekšā stāvošās dzīves jautājumus. Tas ir, priekšstatus par citiem dzīves iekārtas principiem cilvēki iegūst, bet iedot praksi pilnā apmērā, Reabilitācijas Centrs nevar. Tur cilvēku apziņā ieliek pamatus priekš citas dzīves principu pieņemšanas. Tomēr katrs cilvēks ir individuāls. Un katram cilvēkam ir dažāda dzīves pieredze no iemiesojumiem. Teiksim, kādam iepriekšējos iemiesojumos (pat ne obligāti uz šīs planētas) bija harmonisku attiecību pieredze starp dažādiem dzimumiem, bet kādam nebija. Kāds ātri uztvēra jauno un ar sajūsmu sāka savā dzīvē ieviest citas attiecības, bet kādam tas kļuva pretestības akmens piektās dimensijas dzīvē.
Bet pie tā vēl pievieno neizpratni par savu atrašanās vietu. Iespējams, tas ir jauns moments tavā sarunā ar piecdimensiju kolēģiem, taču to ir tik svarīgi ņemt vērā! Pēc Reabilitācijas Centra, lielākais vairums cilvēku, patiešām, gaida PARADĪZE - neizzināmā, augstā un nesasniedzamā, taču tādā, pēc viņu viedokļa, kur viņi varēs VISU! Un katram SAVS VISS. Bet viņus novieto pietiekami pierastos dzīves apstākļos, un radīt šo neiedomājamo "paradīzi", pēc viņu priekšstatiem, tiek dota iespēja viņiem pašiem. Viņus šajā celtniecībā ved solīti pa solītim. Pakāpeniski, sasniedzot viņiem izejamā apgarotības procesa dziļumu, viņi sāk saprast tā vērtību un bezgalību. Tādi cilvēki drīz pāriet no viena apgabala citā, nenožēlojot atstāto. Tur, kur paredzētas harmoniskas attiecības starp cilvēkiem, pāreja iespējama pāros vai ģimenēs.
Uz piektās dimensijas zemāko apakšlīmeņu sevišķām grūtībām attiecas notikumi, notiekoši četrdimensionalitātē. Jā, jā, jā, neesiet pārsteigti! Pie pakāpeniskas, taču nenoliedzamas pasauļu un dimensiju saaudzēšanas, piektās dimensijas apakšlīmeņos ienāk informācija no četrdimensionalitātes. Cilvēki, kuri to pieņem, mēdz būt ļoti apmuļoti ar to, kas tur notiek. Tas diezgan spēcīgi izsit viņus no jaunās dzīves sliedēm. No citas puses, pat arī zemākos apakšlīmeņos var pārskatīt četrdimensionalitātes notikumainības iemeslus. Arī šajos apgabalos eksistē speciālas brigādes, kurās māca cilvēkus to darīt, veicot četrdimensionalitātes notikumos notiekošā cēloņu pareizu analīzi. Tas - svarīgi! Tas lielā mērā nosaka cilvēku tālāku virzību daudz augstāku vibrāciju esamības apgabalos! Ja cilvēki neizzin notiekošā patiesos cēloņus, tad viņi sāk ienest negatīvas enerģijas savu jauno līdzpilsoņu dzīvēs. Tad nākas nodarboties ar viņu papildus reabilitāciju, taču jau neizvedot viņus no sabiedrības dzīves. Ir daudz veidu kā to izpildīt, taču tā jau - citas sarunas tēma.
Ir pietiekami daudz dažādu tēmu, apgaismojošu dzīves grūtības, tās organizāciju un garīgo attīstību piektās dimensijas zemākajos apakšlīmeņos. Tos var izgaismot līdz bezgalībai. Jā, tas tā. Un katrā apgabalā tie - savi. Apstāsimies pie vēl viena, sevišķi interesanta dzīves sīkuma šajos apgabalos. To var uzskatīt kā negatīvu, tā arī pozitīvu. Īstenībā, tā grūtība ir speciāli ieplānota programma... grūtību pārvarēšana. Klausies uzmanīgi!
Šī programma sastāv no speciāliem treniņiem, kurus iziet visi piektās dimensijas sākuma līmeņa iedzīvotāji. Jums vēl par to nekad nerunāja, kā piektajā dimensijā atnākušie mācās vadīt savu domāšanas procesu? Tas - pietiekami sarežģīti ne tikai piektās dimensijas sākuma apakšlīmeņos, bet arī pat daudz augstākos esamības līmeņos. Jā, tas jāmācās jau tagad, četrdimensijās. Ne velti jums atgādina par domu tīrību, to pareizu , harmonisku organizāciju. Brīdina par to ātru materializāciju tagadējā laikā. To māca jau Reabilitācijas Centrā, taču sasniegt domu procesa pilnīgu pārvaldīšanu, neizdodas daudziem. Un priekš tā pilnveidošanas eksistē speciālas iestādes, kurās, bez zaudējumiem apkārtējai pasaulei, cilvēki mācās pārvaldīt savas domas... apgūt to materializācijas procesu. Tas, bieži vien - process ilgs, ne visiem tas norit harmoniski un sekmīgi. Nereti cilvēki nonāk neveiklās situācijās, nepilnīgas domāšanas izraisītās. Nedomājiet, ka tas smieklīgi, kaut arī smieklīgas situācijas gadās diezgan bieži. Taču, ja kādi tādas domāšanas rezultāti paliek pietiekami nekaitīgi, tad citu, neveiksmīgu, materializācija izdara ļaunumu. Un, vispirms, pašam to radītājam. Bez tam, cilvēkiem uzskatāmi māca iespējas negatīvās domāšanas neitralizācijai. Ja to apgūst ātri, tad cilvēks ātri garīgi evolucionē. Pareizas domāšanas principus vajag apgūt jau četrdimensijās. Vai arī, katram gadījumam, būt gataviem domāšanas procesa neslēptai izpausmei jaunā jūsu piektās dimensijas dzīves telpā. Tieši tā arī pasaulēs, kur vēl izmanto skaņu valodu, cilvēki, kaut arī pirmajā laikā turpina runāt pierastā valodā, ātri sāk apgūt domu un emociju pieņemšanu. Un tur jau nenoslēpties vienam no otra nekur! NEDRĪKST DOMĀT VIENU, BET RUNĀT CITU. Kad redz, ko tieši tu domā, kaut vai pēc tavu domu krāsas, tad jau vārdi bezjēdzīgi. Tas ne tā, kā četrdimensijās: runājiet vienu, bet domājiet citu. Visas šīs iespējas atklājas pakāpeniski, taču izpausties sāk tūliņ pēc pārejas. Vai tas grūtums? Domājam, grūtums, kura pārvarēšana katram aizņem noteiktu laiku un ļoti ietekmē cilvēka dzīvi, viņa apkārtējo vidi, attiecības ģimenē, piesaistes, stāvokli sabiedrībā. Taču pie visa tā, vienlaicīgi notiek arī tikumisko vērtību pārvērtēšana. Un tā - pāreja augstākos eksistēšanas apgabalos.
Bet tagad par grūtībām piektās dimensijas augstākajās pasaulēs. Arī tur grūtību ne mazums. To skaitā - tā, par kuru jau stāstījām. Tā vēl eksistē - tiesa, nedaudz citā variantā. Turpina atsaukties ierobežojumi, vienpusība domāšanā. Dažkārt jūtama nepietiekamība domāšanas jaunradē un oriģinalitātē. Paliek domāšanas procesu haotiskuma izpausme. Tas bieži izpaužas pie nākotnes izveidošanas. Te mēdz būt tāds haoss, ka nākas pieaicināt celmlaužus uz atbildību un dažu uzbūvējumu likvidāciju, kas vienkārši piegružo telpas-laiku. Tādēļ radīts daudz mācību iestāžu, pat institūtu priekš visiem, kuri vēlas iemācīties nākotnes plānošanu. Pārējiem dažās pasaulēs, kādos piecdimensijas līmeņos, piedāvā savas idejas sniegt augsti organizētiem speciālistiem, kuri var konsultēt un pat palīdzēt tās nākotnes radīšanā, kādu izdomāja cilvēks. Vēršam uzmanību - sniegt IDEJU, bet ne konkrēti domās radītu darbību plānu. Ideja vēl ne materializējas, priekš tā nepieciešams pieslēgt dažādus smalkmateriālus plānus. Cilvēki pēctecīgi/secīgi mācās radīšanas mākslu ar domu - pie tam, atbilstoši tās sabiedrības uzdevumiem, kurā dzīvo. Mācās radīt visas dzīves harmoniju, saskaņu, vienotību. Tādēļ dažreiz ievieš dažus ierobežojumus nākotnes izkārtošanai, izvirza prasības speciālai tekošās dzīves un arī turpmākās dzīves apmācībai. Un pirmais apmācības etaps dabīgā veidā tiek savas personīgās dzīves telpas radīšanai. Ar to var nodarboties gan cilvēks viens, gan visa viņa ģmene. Protams, tas nenotiek ātri un viegli. Taču rada paši cilvēki. Un viņi var mainīt kādas detaļas viņu radītajā konstrukcijā. Mainīt kā iekšējo mājas iekārtojumu, tā arī apkārtējo telpu. Taču priekš harmoniskas visas dzīves izkārtošanas tanī apgabalā, kur viņi dzīvo, viņiem jābūt ne vienkārši apmācītiem, zināt radīšanas galvenos plānus, bet arī zināt dažus materiālizācijas ar domu sevišķus paņēmienus. Viss tas ne tik vienkārši. Un cilvēkiem nākas to visu apgūt, dažkārt sadurties pat ar kontroli no specializēto dienestu darbinieku puses.

Turpinājums nākošreiz...

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщение" № 2(27) 2016. El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel.faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Žurnāla Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ , Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296.
=====
Latviskojums ievietots Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /20.11.2016., nosūtīts Latvijas Radio viļņiem: info@inbox.lv /20.11.2016.

Skatījumu skaits: 361 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: