Galvenie » 2013 » Aprīlis » 24 » Radītāja Diktāts 01.11.04
02:09
Radītāja Diktāts 01.11.04
Radītāja Diktāts 01.11.04

1. Mēs nonācām pie atbildīgām Zināšanām, kuras nosaka cilvēka iekšējo būtību un viņa uzvedību Garīgajā Pasaulē, Mūžīgajā Pasaulē, kuras Likumi tiek Manis noteikti un kontrolēti.
2. Mēs jau izrunājām, ka iepriekšējā, Reliģijas Manas, izzināšana ir priekšpostenis cilvēka Dvēseles uzvedības izskaidrošanai, kas nosaka cilvēka būtības uzvedību, viņa iekšējo stāvokli.
3. Visos gadījumos, kad mēs runājam par to, ka cilvēkam jāpilnveidojas līdz līmenim līdzībā Man, rodas jautājums: bet kā noteikt šo līdzību, kad viņa kļūst realitāte un, kas tad tā ir līdzība Dievam uz Zemes?
4. Bez šaubām, ka Materiālajā Pasaulē, izlasot visas grāmatas, izstudējot visas Reliģijas un to pamatus, pat uzģērbjot togu, par Dievu, vai līdzību Viņam, nekļūsi nekad.
5. Tad, kas tas ir, līdzība Dievam uz Zemes?
6. Vispirms, kad ES runāju par līdzību Dievam, tad jārunā par telpu, kurā atrodas Dievs un jālūko salīdzināt cilvēku ar Mani šajos apstākļos.
7. Šajā gadījumā, ES runāju par Garīgo, bet ne Materiālo Pasauli. Kā var salīdzināt nesalīdzināmas lietas: Materiālā Pasaule un Garīgā Pasaule?
8. Salīdzināt nevar un pretnostatīt arī ne.
9. Kas no cilvēka atrodas Garīgajā Pasaulē? Saprotams, ka Dvēsele. Kad mēs sakām "līdzībā Dievam uz Zemes" nevar atkal primitīvi un viennozīmīgi salīdzināt sevi, atrodošos Materiālajā Pasaulē, ar Dievu, atrodošos Garīgajā Pasaulē.
10. Salīdzināšana var notikt tikai Garīgā līmenī, kad Cilvēka Dvēsele pēc pilnveidošanās līmeņa, pēc Garīgās Pasaules iespējām, kļūst salīdzināma, kaut vai daļēji, ar Dieva uzvedību šajos apstākļos.
11. Šeit arī redzams, ka pilnveidot līdzībā Dievam vajag Dvēseles savas uz cilvēka pilnveidošanās rēķina, viņa būtības un viņa spējām Materiālajā Pasaulē.
12. Cilvēka eksistēšanai Materiālajā Pasaulē, īpašas pilnveidošanas nevajag, jo eksistēšanas process uz Zemes vienkāršs: "Augļojaties, vairojaties!"
13. Lūk, šo ārējo izpausmi līdzībā jāpiepilda ar iekšējo saturu.
14. Piepildīšana ar iekšējo saturu ir cilvēka Dvēseles pilnveidošana, esošam citā Pasaulē - Garīgajā Pasaulē.
15. Bet, lūk, Dvēseles uzdevums ir cilvēka uzvedības vadīšana Materiālajā Pasaulē, tas ir, Materiālās Pasaules vadīšana no Garīgās Pasaules.
16. Mēs runājam par nepieciešamību cilvēka būtības pilnveidošanu un pieņemšanu viņam pamatus Reliģijas Manas.
17. Viss tas notiek Materiālajā Pasaulē, bet šo Zināšanu rezultāts vērtējas Garīgajā Pasaulē, pēc Dvēseles attīstības līmeņa.
18. Dvēseles attīstības līmeņa izpausme ir cilvēka taisna uzvedība materiālajā Pasaulē.
19. Viņa uzvedība, viņa sociālā izturēšanās, kā viņš ievēro Likumus Manus Mūžīgos, ir rezultāts cilvēka Dvēseles pilnveidošanai Garīgajā Pasaulē.
20. Var teikt vēl vairāk: ne tikai viņa uzvedība, kā sociuma, bet arī viņa veselība un viņa ilggadība - viss atspoguļojas viņa Dvēseles pilnveidošanās līmenī.
21. Un no Dvēseles pilnveidošanās līmeņa iziet arī Dievišķā Svētlaime, kā balva par taisnu un pareizu cilvēka uzvedību. Tikai caur Dvēseli savu Cilvēks saņem materiālo labumu un turību.
22. Alkatība un netikums cilvēkā izpaužas tad, kad viņa uzvedību vada materialā būtība, kuras kritērijs ir grēks, netikums un vara pār sev līdzīgām būtnēm.
23. Materiālajā Pasaulē bez Garīgās Sākotnes, uzvedības kritērijs ir Zelta telēns - atslēga pārticībai, varai un lepnībai. Šajā gadījumā nav Dvēseles pilnveidošanās - visa enerģija iet pa primitīvu scenāriju netikumos un grēkos.
24. Ja ieslēdzas cilvēka Dvēsele, pilnveidošanās attīstības mehānisms, tad strikti mainās viņa uzvedība Materiālajā Pasaulē, mainās viņa pamatuzskatu kritēriji viņa uzvedībai.
25. Cilvēks sāk saprast, ka materiālās vērtības ir iznīcība, kā iznīcība ir arī viņa čaula, bet, lūk, Garīgās Pasaules Zināšanas Mūžīgas, kā Mūžīga viņa Garīgā būtība, tādēļ, ka mūžīga ir Garīgā Pasaule un Kungs Dievs.
26. Lūk, kas tas ir, kad jūs sakāt "nekas nav mūžīgs zem Mēness"? Tas ir, nekas nav mūžīgs Materiālajā Pasaulē.
27. Viss mūžīgs un arī jūs mūžīgi - tikai Garīgajā Pasaulē.
28. Lūk, tagad mēs nonācām pie analīzes kāpēc jūs šeit un kāds mērķis jums šei uz Zemes un, ko jums šeit vajag.
29. Mēs runājām, ka Zeme - tas ir poligons cilvēka attīstībai. Bet pēc būtības - tas ir Poligons Cilvēka Dvēseles attīstībai un pilnveidošanai. Jo Dvēsele nosaka cilvēka uzvedību.
30. Ja ES runāju, ka Zeme - tas poligons cilvēka attīstībai, ja gribat, viņa sociāli atbildīgai uzvedībai, vai taisnai uzvedībai, ES atgādinu, ka jāgriežas pie viņa Dvēseles.
31. Jo tikai Dvēseles augsta līmeņa pilnības izpausme ir taisna cilvēka uzvedība Materiālajā Pasaulē.
32. Atkārtoju: cilvēka sociālā uzvedība ir Dvēseles attīstības līmeņa izpausme Garīgajā Pasaulē.
33. Lūk, galvenais, lūk, kritērijs visam!
34. Cilvēka uzvedība ir spogulis viņa Dvēseles attīstības līmenim.
35. Gribat jūs vai negribat, taču cilvēku vada Dvēsele.
36. Un, ja vesela Viņa, attīstīta Viņa, pilnīga Viņa, cilvēka uzvedība cienīga Materiālajā Pasaulē.
37. Ja Dvēsele uz zema attīstības līmeņa, rezultāts - cilvēks-kustonis, cilvēks-dzīvnieks.
38. Dvēsele attīstās, Dvēsele pilnveidojas - rezultātā cilvēks - līdzība Dievam ne tikai ārējā veidolā, bet arī pēc uzvedības un pēc uzdevumiem, kurus viņš izvirza sev.
39. Lūk, kur kustoņa atšķirība no Cilvēka.
40. Lūk, kādēļ Mēs runājam par nepieciešamību pilnveidot Dvēseli, kā mehānismu cilvēka uzvedības vadībai.
41. Kāda Dvēsele, tāds arī Cilvēks!

Avots: http://www.otkroveniya.ru/part1/1-01.11.04.html pierakstīja Leonīds Maslovs, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 14.11.2011., latviskojums ievietots: http://spekavots/ucoz.ru/ 24.04.2013.
Skatījumu skaits: 524 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: