Galvenie » 2013 » Janvāris » 19 » Radītāja Diktāts 02.11.04 (2/1.)
12:34
Radītāja Diktāts 02.11.04 (2/1.)
Radītāja Diktāts 02.11.04 (2/1.)

1. ... Cilvēka personības pilnveidošana Materiālajā Pasaulē ir viņa Dvēseles pilnveidošana Garīgajā Pasaulē!
2. Lūk, Mana tēze cilvēkam uz mūžu!
3. Pastāv saistība starp Pasaulēm (Materiālo un Garīgo) caur cilvēka personības pilnveidošanu Dievišķā izpratnē, tas ir, Reliģijas izzināšana, viņas atzīšana.
4. Taču var teikt arī citādi (kā ES teicu jau agrāk): cilvēka Dvēseles pilnveidošana notiek tad, kad viņš Materiālajā Pasaulē Tic Dievam, Tic Viņa Darbiem, Tic Viņa Likumiem Mūžīgiem, Mīl Viņu, Mīl bērnus Viņa, Mīl arī sevi, kā Viņa roku darbu, cer uz Viņa Zināšanu izpratni un savas personības pilnveidošanu līdz līdzībai Dievā, bet Dievs par šiem darbiem pielīdzinās Savu Gudrību viņam.
5. Lūk, tad divas Pasaules savienosies vienā cilvēkā, lūk, tad cilvēka personība Materiālajā Pasaulē sasniegs līdzību Dievam Garīgajā Pasaulē!
6. Lūk, patiesa laime, lūk, kad būs Dievišķā Svētlaime, lūk, kad būs Mana Svētība mūžīgai dzīvei pēc Maniem Likumiem - lūk, kad izveidosies cilvēka valdīšana uz Zemes.
7. Lūk, pakāpieni cilvēka attīstībai un attīstības horizonts un uzdevumi darbam ar sevi Materiālajā Pasaulē.
8. Ceļš ērkšķains sarežģīts, kas bieži prasa pašuzupurēšanos, taču ceļš gaišs, taisns un vienīgais: citu nevajag un nevar būt.
9. Lūk, kur ved Reliģija Mana, lūk, ko viņa apsola, kad runā par gaišu nākotni cilvēkam, viņa dzimtai uz Zemes.
10. Sasniegt tādu pilnveidošanas līmeni, nodrošinošu Mūžīgu dzīvi, vienas īsas uzturēšanās laikā uz Zemes, nav iespējams.
11. Taču maksimāli izmantot doto iespēju īslaicīgai pabūšanai uz Zemes, var un vajag!
12. Nevar pieļaut, ka dārgais laiks bezvērtīgi pazūd, meklējot svētlaimi savam ķermenim, savam "ietērpam".
13. Tāds nepieļaujams greznums - tērēt dārgo laiku veltīgi un noņemties ar izdabāšanu savam ķermenim, tā vietā, lai lietotu Manu Mūžīgo "Zināšanu dienišķo Maizi".
14. Ne visi spēj efektīvi izmantot Manis atvēlēto laiku, daudziem tas neizdodas pa šo vienu (kārtējo) uzturēšanās laiku uz Zemes.
15. Ja vien cilvēks pusi laika tērētu "Zināšanu dienišķās Maizes" izzināšanai, tad tas jau būtu labi un cienījami.
16. Taču tūkstošgadu vēsture runā par to, ka efektivitātes procents, Manis atvēlētā laika izmantošanai, zems, bet bieži līdzinās nullei.
17. Lūk, arī izrādās, ka, cilvēka vietā, cēlas personības vietā, sanāk primitīvs radījums: cilvēki-zvēri, vai cilvēki-kustoņi, taču tiecošies uz varu, lai nodrošinātu labumus savam pagaidu ķermenim.
18. Patiešām, cilvēks nezina, ko dara!
19. Var viņam piedot, bet ļoti mazs procents ir cilvēku, kuri strādā ar sevi.
20. Un šī problēma nebeidzas, pat padziļinās: negrib liela daļa cilvēku strādāt ar sevi, visi aizņemti ar ķermeni savu, pilnveidošana virzas uz komfortablu apstākļu veidošanu ķermenim savam, šeit uz Zemes.
21. Tērējas milzīgi cilvēku resursi, Materiālās Pasaules finansu līdzekļi, cilvēku pašu iznīcinošu ieroču izstrādei, uz materiālās dzīves labumu iegūšanu.
22. Lūk, visīstākā "greizo spoguļu karaļvalsts"!
23. Tam nav nekāda izskaidrojuma un nav tam piedošanas. Nosodu ES jūs, uz ceļu patiesu ES virzu jūs, sagraujot pilsētas un valstis dabas izpausmēs, parādot, ka viss ir niecību niecība.
24. Taču, nē, nesaprot cilvēki Manas Laikmeta Zīmes un, kā par spīti, cenšas pretsparā Man, nostiprināt mājas savas un izveidot komforta apstākļus ķermenim savam pret Gribu Manu un Spēkiem Maniem.
25. Lūk, īsti ziloniska spītība sēž cilvēkā!
26. Cik neatlaidīgi cilvēks tērē savu dārgo laiku komforta nodrošināšanai "čauliņai" savai, gadsimtiem attīsta zinātni, tehniku, tehnoloģijas tikai savam komfortam.
27. Un tā izsmalcinās, ka pārspēj pats sevi tieksmē radīt nebijušus apstākļus eksistēšanai savai, līdz izdabāšanai sev tādā pakāpē, ka ķermenis viņa nepūlas, bet saņem visu, ko vēlas savai labsajūtai un komfortam.
28. Viss uz to virzīts, bet kritērijs sava ķermeņa iespējām ir Zelta telēns: jo viņa vairāk, jo labumu vairāk priekš ķermeņa sava Materiālajā Pasaulē.
29. Pat uzskaitīt negribas to, ko izdomāja cilvēks priekš komforta ķermenim savam! Cilvēka fantāzija robežas nezin, visas cilvēka iespējas, talanti virzīti uz superkonfortablu apstākļu radīšanu ķermenim savam.
30. Un Pirmdzimtais grēks, sava brāļa slepkavībā, tieši iet no vēlmes nodrošināt ķermenim savam brīvību lielāku, vairāk komforta un vairāk iespēju.
31. Nav cilvēkam robežu savas zinātnes un tehnoloģiju attīstībai priekš komforta nodrošināšanas, uzturoties viņam šajā dzīvē.
32. Visi Mani argumenti, visi Mani mēģinājumi caur Dēliem Maniem, caur Mūžīgām Zināšanām vest pie prāta, vērst viņu uzmanību uz Manas Garīgās Pasaules Mūžīgumu, bieži atduras uz agresīvu Manis atstumšanu.
33. Dzīvnieciskā tieksme krāt, alkatība un netikums sava komforta nodrošināšanas vārdā, nezin ne malu ne robežu.
34. Cilvēks apstulbis no vēlēšanās nodrošināt komfortu savai pabūšanai Materiālajā Pasaulē, aizmirstot uz visiem laikiem par savu iekšējo saturu, par Dvēseli savu.
35. Nav piedošanas tādam atkritējam. ES tiesāju, sodu un saucu uz saprātīgumu, taču cilvēki negrib domāt par Dvēseli savu, par Viņas attīstību līdz līmenim līdzībā Dievam.
36. Pārsteidzoši, ka cīņā par savu komfortu, Cilvēks būvē Baznīcas, Namus Manus, vada reliģiozas paražas, taču dara to, atpērkoties par mūžīgo Patiesību pārkāpumiem, par ko lūdz savainotā Dvēsele viņu.
37. Satraukums Dvēselē, jautājumi, taču atceras viņš par Viņu, tikai uz nāves gultas. Mūžīgais ceļotājs, cilvēks -kustonis ...

Avots: http://www.otkroveniya/part2/2-02.11.04.html pierakstīja Leonīds Maslovs, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 21.11.2011., latviskojums lasāms: http://spekavots.ucoz.ru/ 19.01.2013.
Skatījumu skaits: 412 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: