Galvenie » 2012 » Oktobris » 13 » Radītāja Diktāts 15.12.04 (2/23.)
15:04
Radītāja Diktāts 15.12.04 (2/23.)
Radītāja Diktāts 15.12.04 (2/23.)

1. ... Arvienvairāk jāpārliecinās par Manis izvirzīto uzdevumu savlaicīgumu sabiedrisko attiecību pārveidošanā uz Zemes, sākot ar Krieviju.
2. Milzīgs skaits iespiedorgānu, politiķu, dažādu rangu sabiedrisko darbinieku uzstāšanās, ieskaitot pašu valsts Prezidentu paceļ un apspriež jautājumus par Reliģijas ietekmi uz sabiedriskajām attiecībām valstī.
3. Šī tēma tādā vai citādā pakāpē, skar arī juridiskos jautājumus, kuri nostiprināti Krievijas Federācijas likumu krājumos.
4. Svarīgi, ka jautājumi par reliģisko tradīciju ietekmi uz sabiedrības dzīvi, paceļas visos valsts reģionos neatkarīgi no reliģiskajām konfesijām un tautību prioritātēm reģionos.
5. Saskanīgas, taisnīgas sabiedrības struktūras trūkums, pretrunas starp viņas dažādu slāņu iedzīvotājiem, liek valsts vadībai dažādos varas līmeņos, sabiedriskos institūtos un dažādos fondos atrast vienprātību sabiedrībā uz reliģisko postulātu bāzes.
6. Jautājums par nepieciešamību konfliktu atrisināšanai sabiedrībā ar Baznīcas palīdzību, kļūst tik aktuāls, tik ass, ka Reliģija sāk izvirzīties šķīrējtiesneša lomā strīdīgu likumdošanas rakstura jautājumu risināšanā.
7. Negaidīti priekš visām Reliģijām, viņas pamati viņas likumu krājums kļuvis pieprasīts sabiedrībā kā vienīgais pamats pieņemams sabiedrisko attiecību sakārtošanā un garants valsts stabilitātei.
8. Reliģija neskaitās valstisks instruments taču, giežoties pie viņas nereti atzīstas viņas garīgā vadība sabiedrībā par taisnīga juridiskā lauka trūkumu valstī.
9. Šajā nozīmīgajā brīdī ļoti svarīgi, lai Baznīca, Reliģija attaisnotu savu lomu ne tikdaudz kā šķīrējtiesnesis, cik savu augsto sabiedrības Garīgā vadoņa lomu.
10. Vai gatava Baznīca tādai atbildīgai misijai, vai gatava dot nepieciešamo sabiedrisko attiecību struktūru mūsdienīgi attīstīta cilvēka pieprasītu, kad zinātniski tehniskais progress atklājis milzīgas starpvalstu sadarbības un informācijas apmaiņas perspektīvas reālā laika mērogā?
11. Vienlaicīgi ar to, fundamentālu zinātnisko pētījumu rezultāti pārsvītroja vecos priekšstatus par Materiālo pasauli, zinātnieki ar pasaulē pazīstamiem vārdiem atklāti, kā kādreiz Vernadskis, runā par noosfēru, saprotot ar to Dievišķo telpu.
12. Cilvēka attīstības līmenis augsts, kā vēl nekad, viņš atbilst jaunās tūkstošgades uzdevumiem, viņa intereses izvirzās tālu aiz Materiālās pasaules robežām.
13. Mūsdienīgs cilvēks izvirza savas prasības arī Reliģijai, viņš grib uz zinātniska līmeņa noskaidrot Baznīcas dogmu jēgu, izvirza viņai atbildīgus jautājumus, atbildes uz kuriem vai nu tuvinās zinātnes un Baznīcas pozīcijas, vai arī izšķirs uz visiem laikiem.
14. Paradoksāli, taču no vienas puses cilvēciskā Saprāta attīstība aizsteidzās tālu aiz Materiālās pasaules robežām, no otras puses sabiedriskās attiecībās cilvēks nespēja noformulēt shēmu vai struktūru sabiedrībai, kura atbilstu viņa Saprāta attīstības līmenim.
15. Cilvēka griezšanās pie baznīcas dogmām tieši arī apstiprina cilvēka bezpalīdzību šajā procesā un perspektīvu trūkumu pareizai laikmetīgas sabiedrības izveidošanai jaunajā tūkstošgadē.
16. Individuuma saprāta līmenis ievērojami apsteidzis sabiedrisko attiecību attīstības līmeni uz Zemes un šī pretruna kļūst par bremzi cilvēces progresam un prasa nekavējošu atrisinājumu.
17. Ja jautājuma risinājums netiks atrasts, iznākums zināms, ES zinu, kas prasīs aiz sevis upurus sabiedrībā.
18. Atgriežoties pie Baznīcas, Man jāsaka, ka Baznīca nevar ņemt uz sevi atbildību un vest laikmetīgi attīstīto cilvēku nākotnē, jaunā tūkstošgadē uz progresu un uzplaukumu.
19. Baznīca nevar, tādēļ, ka viņas iepriekšējo gadsimtu dogmās, pustaisnība par Manas Mūžības pasaulbūvi neatbild uz mūsdienu jautājumiem un nevar būt par pamatu jaunu attiecību izveidošanai.
20. Lūk, kādēļ ES pacēlu jautājumu par Likumiem Maniem, par Pasaulēm Manām ne caur baznīcu, kuru pārveidot Man vēl stāv priekšā, bet caur Mani dzirdošo, caur mūsdienīgu cilvēku, kuram kontakts ar Mani un kuram ar savu dzīves piemēru jāpierāda un jāparāda vienīgo iespējamo ceļu cilvēcei caur Manu Likumu pieņemšanu, caur Ticības Manī pieņemšanu, caur Manas Pasauļu Mūžības Piramīdas veidu Pasauluzbūvē, pieņemšanu.
21. Cilvēcīgās sabiedrības uzcelšana līdzībā Manai Pasaulbūvei ir vienīgais iespējamais ceļš, vienīgā Cerība uz taisnīgu sabiedrisko attiecību izveidošanu atbilstošu Jaunā laikmeta, Jaunās tūkstošgades uzdevumiem.
22. Jaunais gadsimts, Jaunā tūkstošgade, tā ir Ēra cilvēciskās sabiedrības Materiālajā pasaulē izveidošanai līdzībā Dieva Valstībai, atbilstoši Uzdevumiem Manis izvirzītiem kā atsevišķiem cilvēkiem tā arī cilvēcei kopumā.
23. Jaunais gadsimts, Jauna tūkstošgade būs Saprāta Ēra un cilvēces varenības attīstība uz Manu Mūžības Likumu pamata, Mūžīgās kustības mierā.
24. Cilvēcei jāsaprot, ka tehniskā progresa attīstībai ir savas robežas, bet cilvēka personības pilnveidošanai, viņa spēju attīstībai robežu nav un nevar būt.
25. Pieņemot Manus Mūžības Likumus, Manu Pasauļu celtniecību, cilvēce atklās nebijušus progresa horizontus, nebijušas iespējas Cilvēkam-Radītājam, Cilvēka līdzībai Radītājam šajā Pasaulē ...

(No grāmatas "Otkroveņija ļuģam novovo veka" kniga I (2004) Moskva 2008 g. Serebrjanije niķi. Pierakstīja Leonīds Ivanovičs Maslovs / www.otkroveniya.ru/part2/2-15.12.04.html / latviskoja, intuitīvi, Eslauma 06.01.2012., papildinājums - Nezināma Avota Domu Vēstule "Dīvaini!" Eslaumas pierakstīta 11.01.2012.11:20)
Skatījumu skaits: 439 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: