Galvenie » 2012 » Oktobris » 18 » Radītāja Diktāts 18.10.04 (25.)
17:55 Radītāja Diktāts 18.10.04 (25.) | |
| Radītāja Diktāts 18.10.04 (25.) 1. ... Atcerēsimies Pamatus Reliģijai Manai ar četru galveno Manas Pasaulbūves un varas Piramīdas stūrakmeņu atminēšanos: Ticība, Mīlestība, Cerība un Gudrība. 2. Nekā vairāk nevajag Mūžīgo Zināšanu aptveršanā/izprašanā, vajag tikai zināt, ka visu darbību pamatā ir Ticība - Ticība Dievam, Ticība Darbiem Maniem, Ticība Manas Pasaulkārtības sistēmai, Ticība savai misijai šeit, uz Zemes un galvenais - Ticība Manas Pasaulkārtības Mūžīgumam. 3. Ja jau ejat baznīcā - Namā Manā, tad nepieciešams attīstīt priekšstatus par Ticību, bet ne par tukšām reliģiozām tradīcijām. Tiešām attīstīt priekšstatus par Ticību, par Pasauli Manu, par visa un visu pakļautību Maniem Likumiem un īpaši jums, kas bijāt sūtīti uz Zemi savas Personības pilnveidošanai. 4. Šī pilnveidošanās arī ir ar savu mērķi - ne jau priekš iepazīšanās ar Manu Mūžīgo Zināšanu sistēmu jūs esat šeit! 5. Jūsu pilnveidošanās - tie ir pakāpieni Zināšanās līdz līmenim līdzībā Man, kad ES varēšu jums uzticēties, Cilvēkiem - Dieviem, valdīt uz Zemes un vadīt visus un visu uz viņas. 6. Lūk, uzdevums, kas visiem jāsaprot un jāpieņem. 7. Jāpaskaidro ne par Reliģiju, bet par paša civēka uzdevumiem, kurus ES uzstādīju viņiem gadsimtu garumā. 8. Ir jāpaskaidro vienkārši, ja negrib būt cilvēks - zvērs, kuram dzimta bars, ir jāattīstās, ne tiecoties pēc zemes zināšanām, tas ir, cilvēcīgām, bet Mūžīgām Zināšanām, Zināšanām Manām. 9. ES priekš tā devu daudz Atklāsmju, Vēstījumu. Viņi visi Mūžīgi, bet mūsdienīgie cilvēki tos uztver kā baznīcu dogmas un tādēļ šīs Mūžīgās Zināšanās ir garīgā barība, ko saņem tikai izredzētie baznīcnieki un pie cilvēkiem tās nenokļūst. 10. Jā, strauji izmanījās cilvēks un zināšanas pieprasa jaunas, un ja arī vecas, tad "mūsdienīgā iepakojumā"; un tādēļ ES sūtu šīs Atklāsmes caur Mani dzirdošiem - caur tiem, kuri cilvēku vidū neparādīja sevi saistībā ar Baznīcu un apmācībām baznīcu skolās un Akadēmijās. 11. Man tieši vajadzīgi parasti, pēc jūsu saprašanas, cilvēki no zinātnes, biznesa, kultūras vides, kuri ar savu izturēšanos neizdalītos no pūļa, bet kuriem cilvēki noticētu un ietu aiz viņiem un izdzirdētu Manu balsi caur viņiem. 12. Un šiem cilvēkiem, Mani dzirdošiem, jāpastāsta par Mani, par savām spējām saprasties ar Mani, par Pasaules trīsvienību, par Ticību, par Likumiem Maniem Mūžīgiem un cilvēku ceļu, vienīgo un neatkārtojamo. 13. Caur Mani dzirdošiem nepieciešams, caur Aklāsmēm Manām dot izvēles brīvību plašam cilvēku lokam, kuri gaida Dievišķās dzirkstelītes un Cerību no Manis šajā nelikumību, netikumu un bezizejas Pasaulē. 14. Pie kam, šo cilvēku vārdi - Mani Vārdi - tiks pieņemti ar prieku un Cerību, tādēļ, ka piekusuši ļaudis no politiķu pļāpāšanas, no viņu šarlatānisma, apmāna un melošanas. 15. Cilvēki gaida vienkāršus vārdus, no vienkārša cilvēka mutes - cilvēka - nesavtīga, taču cilvēka, kurš saprotas ar Dievu ne spēju spēkā vai maģiskos sākumos, tādu daudz, bet pēc izvēles Manas. 16. ES tādus ļaudis izvēlos pēc saviem ieskatiem. Viņi ne pārdabiski cilvēki, bet vienkārši cilvēki ar netikumiem un grēkiem kā parastiem cilvēkiem, bet tiecošies uz Gaismu Manu un spējīgi saprast un redzēt šo Mūžīgo Zināšanu Gaismu. 17. Cilvēki vienkārši, bet ar attīstītu spēju dzirdēt Mani un rīkoties pēc Mana padoma, kas vienmēr ir panākums un vienmēr pārliecība rīcības pareizībā. Tas ļoti svarīgi. 18. Visi grib laimi sev, laimi bērniem saviem, laimi sabiedrībai savai. Taču tā - Cerība tikai. 19. Taču, lai Cerība kļūtu realitāte, lai šīs labās domas materializētos, jādzird Mani un jāpakļaujas Likumiem Maniem Mūžīgiem. 20. Nevajag neko izdomāt pārdabisku, vajag vienu:Ticēt Pasaules uzbūvei pēc Maniem Likumiem Mūžīgiem un pieņemt Tos un pakļauties Tiem. 21. Kaut arī ticēt grūti, tad, redzot situācijas bezizeju, (bet ES vēl arī uzspiežu) vajag kaut vai pieņemt Manus Likumus, kā Galvenos un Taisnīgos. 22. Ja nav Ticības, jāpieņem kā dogma. Mani Likumi vienīgie priekš cilvēka, sabiedrības, dzimtām un priekš Zemes; bet ja pieņems, Ticība atnāks. 23. Visa cilvēces attīstība, visas sagrautās impērijas, visas "ļaunuma impērijas" apstiprina vienkāršu secinājumu: nekas nav mūžīgs, viss aplams, viss bezjēdzīgs, ja nav Mana Pamata. 24. Bilde vienkārša: lai ko cilvēki darītu, lai kāds progress sabiedrības attīstībā vai ceļā neliktos sasniegts - viss ir strupceļš un sagrāve. 25. Tūkstošiem gadu cilvēki paši nevarēja un nekad nevarēs izveidot reāli taisnīgu sabiedrību, taisnu cilvēku sabiedrību. 26. Taisnīgums un Mūžība - tās ir Manas Izpratnes, ieliktas Mūžīgos Rakstos. Nu negribat lasīt un negribat apzināt tos - bēda jums! Ceļš jums viens - uz sagraušanu. 27. Par nožēlošanu, baznīcnieki, arī bagātu cilvēku kasta, negrib izlaist Zināšanas Manas no savām rokām, dzīvo un barojas ar to. Šiem ļaudīm nav izdevīgi atdot, tas ir, īstenībā atdot cilvēkiem Zināšanas Manas. No kā dzīvos? 28. Lūk, arī sanāca, ka Namos Manos ievācās cilvēki, kuri neizpilda savus uzdevumus, izdalīt "Zināšanu dienišķo Maizi" visiem cietējiem, bet dzīvojošiem, un ne slikti dzīvojošiem, varā un Namā Manā, bet, lūk, Nama Saimnieka prasības neizpilda. 29. Jau Dēls Mans izdzina grāmatniekus un farizejus no Nama Mana. Pienācis laiks dot Zināšanas Manas ne caur viņiem, bet caur parastiem cilvēkiem, saprotamiem pūlim, bet dzirdošus Mani. 30. Galvenais, ka cilvēki šie no pūļa. Un, ja viens vai divi no pūļa zina daudz ko, saprototies ar Mani un dzirdot Mani, pūlis sāks interesēties un piemērīt sev šo "Zināšanu tērpu": ja šis no pūļa var, pavisam ne pie varas un tāds pats, līdzīgs visiem, tad kāpēc es, arī no pūļa, nevaru? 31. Jāparāda, ka visi var, tikai atkarībā no Zināšanu līmeņa, kas sasniegtas iepriekšējās dzīvēs. 32. Uzdevums - dot Likumus Manus visiem un tikai pēc tam cilvēki atgriezīsies pie Zināšanām Manām, Mūžīgiem Rakstiem un saņems laimi sev saviem bērniem un dzimtai savai. 33. Secinājums ļoti vienkāršs: Tici Radītājam. Tas Viņš - ķīla laimei, tikai no Viņa laime arī ir. 34. Neviens nepalīdzēs nesavtīgi, neviens nedos "Zināšanu dienišķo Maizi" - tikai Viņš, Saimnieks, Valdnieks Visa un Visu. 35. Tas taču it nemaz nav grūti - noticēt vai, sliktākā gadījumā, pieņemt uz Ticību, Likumus Manus Mūžīgos un Pasaules uzbūvi pēc Likumiem Maniem. 36. Bet, lūk, noticot vai saprotot uz Ticību, nepieciešams pakļauties viņiem un izpildīt tos. 37. Un, lūk, ja nemantīgais vairākums pieņems to kā pamatu dzīvei, ES palīdzēšu izveidot taisnīgu sabiedrību, neskatoties uz mazākuma pretošanos. 38. Viss Manos Spēkos, ES visu varu izmainīt. 39. Stihija - Manas rokas un Manas Zīmes jums, ES visu varu uzcelt un sagraut. 40. Vai tiešām nav saprotams, ka viss Manās rokās? 41. Jāpakļaujas Man, jānotic Manai eksistēšanai, jānotic Likumiem Maniem Mūžīgiem, lūk, tad ES palīdzēšu un došu pārliecību nākošai dienai. 42. Pārliecība kļūs realitāte, ja jūsu Ticība pāraugs Mīlestībā uz Mani un savu tuvāko un pašam uz sevi - pēdējā kārtā. 43. Sagrozīja taču Kristus vēsti "Mīli savu tuvāko kā sevi pašu" - saprot to tā, ka jāmīl vispirms sevi, bet pēc tam visus pārējos. Nepareizi! 44. Jāmīl savs tuvākais, bet pēc tam sevi. Lūk, galvenā tēze: ne sevi pirmām kārtām, bet savu apkārtni. Nu, bet kā sākumā apziņā nostiprinājās, tā sākumā - sevi! 45. Lūk, kāpēc arī dzīvojiet netikumos, tādēļ, ka sakumā - sevi. 46. Bet, kad sākumā priekš sevis, gala nav alkatībai, nav malas netikumiem, - lūk, kādēļ tāda cilvēka apkārtnei nekas arī netiek. Tas nav Dievišķi, ne pēc Maniem Likumiem. 47. Nav cilvēkam robežu priekš sevis, nevar viņš apstāties mīlestībā uz sevi, savu vajadzību apmierināšanā. 48. Neatceras un negrib atcerēties par tuvākiem saviem, kamēr nepiestūķē vēderu savu. 49. Bet par cik tās process mūžīgs, tad arī cilvēcīgie netikumi mūžīgi un mūžīgi netaisna jūsu Pasaules iekarta, kā arī to nepasniegtu. 50. Kaut kapitālisms, kaut sociālisms - visi "ismi" bezvērtīgi. 51. Nav nekā taisnīgāka kā Mani Likumi, kā Mana Pasaules uzbūve. 52. Nevariet jūs neko izdomāt, kamēr "mīliet sevi, kā tuvāko savu". 53. Ja jau sevi, tad arī saņemiet sabiedrību, kādas kroplīgākas nav, kādas netaisnīgākas nav. 54. Un tas nav atkarīgs ne no nosaukumiem, ne no paradigmām. 55. Bez Manas Palīdzības, bez Manām Zināšanām Mūžīgām, bez Manas Pasaulbūves nebija un nebūs cilvēkiem laimes, par kuru viņi tā sapņo ... (No www.otkroveniya.ru/part1/1-18.10.04.html/ pieņēma Leonīds Maslovs/ latviskoja, intuitīvi, Eslauma 12.10.2011) | |
|
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |