Galvenie » 2012 » Decembris » 9 » Radītāja Diktāts 18.11.04 (2/10.)
01:48 Radītāja Diktāts 18.11.04 (2/10.) | |
| Radītāja Diktāts 18.11.04 (2/10.) 1. ... Svarīgs jautājums cilvēkiem Ticībai Manī, Reliģijā Manā sapratnei un uztverei, ietverts saprašanā un atbildē uz jautājumu: "Kas Tur?" 2. Cilvēkam trūkst iespēju pārbaudīt, aptaustīt, kā tas pieņemts Materiālajā Pasaulē, viņš vēlas zināt pārliecinoši: Kas tā ir, Garīgā Pasaule? Uz ko gatavoties? Kas viņu sagaida "Tur, aiz horizonta"? 3. Bailes no nāves, bailes no nezināmā, virza cilvēku uz neapdomātu rīcību, kaut kādā pakāpē viņa netikumi, no kuriem viņš nevar atbrīvoties, daļēji tādēļ, ka nezin, kas "Tur". 4. Cilvēks, kurš zina, tic dzīves turpinājumam, mūžīgai dzīvei, samēro savas darbības un sevišķi, ja viņam ir Pirmdzimtais grēks, vada taisnu dzīvi, veltot dzīves īso laiku Mūžīgām Patiesībām un pašpilnveidošanai. 5. Izrādās, ka cilvēces visas problēmas saistītas ar daļēju vai pilnīgu informācijas trūkumu par Garīgo Pasauli, par Viņas struktūru, par cilvēka vietu viņā. 6. Materiālā Pasaule atvērta priekš saprašanas, priekš cilvēku savstarpējo attiecību izveidošanas viņā. 7. Šajā Pasaulē ir Garīgās Pasaules sūtnis, kurš iederas Materiālās Pasaules priekšstatos, tā - Baznīca. 8. Dievišķie Nami, izkaisīti pa Pasauli, neskatoties uz to daudzveidību pēc baznīcu ceremonijām un reliģiskām konfesijām, izsauc godbijīgu cieņu jebkuram Templī - Dieva Namā ienākošam. 9. Uz visiem jautajumiem, kurus cilvēks priekš sevis izvirza Garīgās Pasaules izpratnei, viņš atbildes var saņemt tikai tur, tikai Garīgās Pasaules daļiņā, cilvēku materializētā priekš Pasauļu kontakta. 10. Tiešām šeit un šajā Svētajā vietā cilvēks var ne tikai saņemt atbildes, bet arī būt kontaktā ar Dievu, neatkarīgi no savas reliģiozās sagatvotības. 11. Uz Manu Namu tiecas katra cilvēka Dvēsele, zinoša šī kontakta cenu, jo tikai Manā Namā cilvēka Dvēsele atrod atpūtu no Materiālās Pasaules rūpēm un tikai Namā Manā viņa tiekas ar Dievu, ar Mani! 12. Dvēsele, kura nosaka cilvēka uzvedību uz Zemes, pat izkropļota Dvēsele, liek viņam iet Namā Manā, ja ne pastāvīgi, tad vismaz kritiskajās dienās pirms liktenīgu lēmumu pieņemšanas. 13. Un pievērsiet uzmanību: cilvēks, dzīvi nodzīvojis, uz vecuma sliekšņa biežāk griežas pie Baznīcas, pats meklē atbildes uz jautajumiem par savu eksistēšanu žeit uz Zemes. 14. Taču, ne pats viņš to dara, bet Dvēsele gatavojas tikties ar Mani Garīgajā Pasaulē un meklē iespēju cilvēka grēku izpirkšanai pie Altāra Mana. 15. Cilvēka prasība, viņa lūgšana par piedošanu ir zīme par savu kļūdu atzīšanu. Bet galvenais, Reliģijas Manas atzīšana un Mūžības Manas atzīšana. 16. Par nožēlošanu, visbiežāk tas notiek par vēlu un grēkus izlabot nav iespējams, pārāk īss dzīves laika periods cilvēkam atlicis Materiālajā Pasaulē. 17. Viss, kas viņam atliek - atzīt grēkus, netikumus savus, un lūgt Man piedošanu. 18. Cilvēka Dvēsele nes atbildību par viņa sastrādāto uz Zemes un viņai jāatbild par visu Garīgajā Pasaulē. 19. Lūk, lai nebūtu novēlotas nožēlošanas, lai nebūtu veltīgi nodzīvotas dzīves, jāatver cilvēkam acis uz Garīgo Pasauli un jāparāda, ka viņa Dvēsele mūžīga un ar Mani: bet Materiālā Pasaule - tikai zibsnis, mirklis izrauts no Mūžības! 20. Un, lai neaizmirstu, bet viņš, kā likums, par to aizmirst, pa visu Zemi ES izkaisīju Namus Manus, kur Gaismas stars no Garīgās Pasaules ir, kur cilvēks vienmēr, atkārtoju, vienmēr atradīs mieru un atpūtu. 21. Tikai Namā Manā Dvēsele atradīs iespēju atkal pieskarties Mūžīgās kustības mieram, saskarties ar Mani un saņemt Atbalstu Manu un atbildes uz Materiālās Pasaules jautājumiem. 22. Un, jo biežāk cilvēks griežas pie Baznīcas, jo intensīvāk Dvēsele piespiedīs cilvēku iegriezties Namā Manā, jo mazāk kļūdu cilvēks dzīvē izdarīs, jo vairāk viņš atbildes atradīs Materiālās Pasaules problēmu risināšanai. 23. Ja cilvēkā nav pastāvīgas Ticības Manī, nav Mīlestības uz Mani, viņam ceļš viens - Namā Manā, kur atradīs mieru un svētību. 24. Bet, lūk, ja Ticība Manī un Mīlestība uz Mani, tad Dvēsele viņa atradīs mieru un laimi ķermenī savā un nav tad nepieciešamības spiest cilvēku baznīcā atrādīties. 25. Gaisma Mana Dvēselē viņam vienmēr un Dvēsele vienmēr ar Mani un atbildes atrod viemēr uz jautājumiem saviem pie Manis. 26. Un Nams Mans priekš Dvēseles šīs - Visa Materiālā Pasaule Mana un visa Garīgā Pasaule Mana. 27. Viņa, saskaņā ar Mani rada, bet cilvēks šajā gadījumā - dzirdošs Mani, Cilvēks - radītājs un palīgs Mans! 28. Patiesību Manu atklāsme, svarīga cilvēkam, jo bez viņa Dvēseles sakariem ar Mani, ir viņam personīgs saprāts, kurš nosaka cilvēka kredo, viņa rīcību Materiālajā Pasaulē. 29. Saprāts aptver zināšanas, cilvēku paaudzēm uzkrātas un cenšas izveidot savas attiecības Materiālajā Pasaulē uz iepriekšējās pieredzes pamata. 30. Nedrīkst nākotni celt uz pagātnes bāzes, tā - liktenīga cilvēka saprāta kļūda! Visos viņa patstāvīgajos mēģinājumos, tanī skaitā arī teorētiskos mēģinājumos, ir milzum daudz kļūdu iespējamību. 31. Cilvēks savu rīcību cenšas salīdzināt ar iepriekšējo dzīvju pieredzi, balstoties uz to, Dvēseli savu piestūķē ar pagātnes zināšanām. 32. Viņai pagātnes zināšanas, pagātnes pieredze nav vajadzīga, Viņa raugās nakotnē un veido nākotni priekš cilvēka un ved viņu Tamplī Manā viņa nākotnes labā, nākotnes dzīves labā, Garīgajā Pasaulē ... (No www.otkroveniya.ru/part2/2-18.11.04/html/ pierakstīja Leonīds Maslovs, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 11.12.2011., papildinājums, Nezinama Avota Domu vēstule "Piedodiet, Draudziņi!" Eslaumas pierakstīta 16.12.2011.02:50) | |
|
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |