Galvenie » 2013 » Maijs » 1 » Radītāja Skaidrojums 29.06.06. Par konfesijām
01:49
Radītāja Skaidrojums 29.06.06. Par konfesijām
Radītāja Skaidrojums 29.06.06. Par konfesijām

1. Cik daudz monādu (lūgšanu) zin cilvēks, cik daudzpusīga viņa mentalitāte un cik dzīvotspējīgi viņa asinīs priekšstati par Dievu, par Reliģiju, noformējušies tūkstošgadēs.
2. Tas, kas noformulēts senlaikos, tik dzīvotspējīgs cilvēka apziņā un līdz tādai pakāpei, ka jauns, taču patiess priekšstats par Dievu, par Tcību un par Manu pasaulkārtību jātiek pieņemtam vai pārņemtam tikai "nokaitējot dzelzi"!
3. Kļūdas, sajaukumi, vai vienkārši meli, taču ietīti dažādos reliģiskos priekšstatos, tiek cilvēku pieņemti tūkstošgadēs vai simtgadēs kā Patiesība, kā taisnība un tikai kā ticama cilvēces vēsture.
4. Pamēģiniet tagad kristiešiem teikt par to, ka Kristus bija Liels Pravietis un ne Dieva Dēls, kā reliģija traktē, bet tieši Pravietis, kas tad būs ar jums un kādas samazgas jūs saņemsiet pretim.
5. Un, neskatoties uz to, Kristietība bija faktiski sagatavota kā romas impērijas reliģija, lai saņemtu papildus sviru varai, sašutumam nebūs gala un viss tādēļ, ka jūs pieskārāties galvenajai labo miljardu Zemes cilvēku ideoloģijai, pie tam, dzīvojošu vairāk attīstītās valstīs.
6. Jautājumi reliģijas pareizībai vai patiesībai, jautājumi vēsturiskai patiesībai satraukuši vienmēr cilvēkus un periodiski uzplaiksnījuši reliģiozajā, bet tagad jau arī ezotēriskajā literatūrā, bet šie kliedzieni "pēc palīdzības" un aicinājumi noskaidrot cilvēces vēsturi, tā arī palika cilvēces apziņas impulsi, pie tam tikai šauru speciālistu līmenī.
7. Tiešām, visas šaubas un vēsturiskā analīze bija pieejami tikai reliģijas vai līdzīga filozofiska jautājuma teorētiķiem, taču vienmēr palika "aiz kadra" ierindas baznīcēnam.
8. "Virves" pārvilkšana starp reliģiskām konfesijām vienmēr uztvērās kā naidīga uzstāšanās "neuzticamiem" pret "uzticamiem" un otrādi.
9. Taču galvenais jautājums un, var teikt, principiāls jautājums par to, kāda reliģija droši ticama, kāda neticama, bet kāda neticama nekad nebija un jebkura no konfesijām savus pretiniekus vai pat pētniekus, pasludināja par ienaidniekiem, bet viss, kas tika teikts vai tika pasniegts par vēsturiskiem dokumentiem, tika nekavējoties pasludināts tikai kā ķecerība.
10. Lūk, arī sanāca, tik daudz reliģiju vai tik daudz konfesiju, nesamierināmi savstarpēji naidīgu, pie tam, nesamierināmi naidīgu virzību pat savā vienas konfesijas iekšienē. Ar pēdējo īpaši daudz grēko tieši Kristietība.
11. Un ko tad darīt, kā būt cilvēkam, cenšoties patstāvīgi tikt skaidrībā par Patiesību un saprast, kāda no reliģijām vai konfesijām pareizā, kura no viņām runā Taisnību un kādam Dievam jāklanās, atzīstot Viņu kā Vienīgo Ticamo, kura Karogs jāpieņem par savas dzīves Karogu?
12. Kādam Dievam sirsnīgi jālūdzas, lai noformulētu skaidru priekšstatu par dzīves mērķi un cilvēka uzdevumu uz Zemes?
13. ES vakar sāku runāt par to, kas ir Dievs un ļoti īsi raksturoju Augstāko Kosmisko Saprātu, kā Visuma un Mūžības Sistēmas pārvaldītāju!
14. Taču šo priekšstatu par Dievu ES izteicu tādā formā tikai dēļ tā, lai pasargātu cilvēku, kurš lasa šīs rindas, no vilinājuma pastrīdēties ar pretējas jēgas reliģiju vai konfesiju.
15. Šeit vietā atcerēties teicienu: "bet kas tiesneši?", tādēļ nekādā gadījumā un nekādos apstākļos nedrīkst dot pazemojošu raksturojumu jebkurai no reliģijām, īpaši kareivīgi noskaņotām.
16. Vispirms jau tādēļ, ka visas konfesijas ir sapulcinātas apvienotās (vojeģino ?) tradīcijās, ceremonijās un dotā etnosa ticējumos un tādēļ nesoši enerģiju ne tikai šī etnosa, bet arī Zemes teritorijas enerģiju, uzkrātu vai, kā saka baznīcā, gadsimtos aizlūgtu reliģisko ceremoniju rituālos.
17. Gandrīz katrā konfesijā un sevišķi Kristietībā ir liels skaits Svēto vai Gara Kreivju (Podvižņikov ?), kuriem lūdzas līdz ar Dievu, cilvēki pie viņiem griežas arī bēdu brīžos, priekos vai svarīgu lēmumu pieņemšanas brīdī.
18. Raliģijas pieņemšana, dzimtas tradīciju uzturēšana palīdz dotajam etnosam vai etnosiem saglabāt morāli tikumiskās vēsrtības, noteicošas kopdzīvošanas noteikumus un valstiskās varas struktūras.
19. Un, pats interesantākais slēpjas tur, ka stabilākās (sociālās attiecības) valstis, tikai tās, kurās saglabājas varas pēctecība uz dzimtu sakara pamata, ejošas no tālām paaudzēm, pēc etnosa leģendas, saņēmušas šo varu no Dieva!
20. Varas Dievišķīgums, viņas pēctecība, stingra daudzgadsimtu tradīciju ievērošana dotajā valstī, attiecīgi dotajai reliģijai, ir ķīla ekonomiskai, sociālai un politiskai stabilitātei šai valstī, pretēji nenovīdībā grimstošai cilvēcei, kura tiecas atrast tikai savu personīgo ceļu.
21. Reliģija, tradīcijas ir garantija stabilitātei Pasaulē, bet ja tā, tad tūkstošgadēs izveidoto konfesiju daudzveidību vajag saglabāt, taču nepavairot, kā runāja cilvēki padomju telpā.
22. Saglabāšana nepieciešama priekš tā, lai evolucionārā ceļā nonāktu pie cilvēces kursa nomaiņas, kas ir jau piedzīvojusi visāda veida revolūcijas, jāatnāk vai jāatgriežas pie cilvēces attīstības progresīvas formas.
23. Nemainot Pasaules reliģisko karti, ES, kopā ar Gaismas Hierarhiju, pakāpeniski izskaidrosim cilvēkiem Patiesības jautājumus, Reliģijas jautājumus par Vienotu Dievu vai vienotu Centru Mūžības vadīšanā.
24. Reliģiskās vecdziesmas lai paliek tradīcijās, cilveces tautu ceremonijās, kuras tikai pakāpeniski nonāks pie Patiesības sapratnes, pie Patiesības izzināšanas, īpaši pie pārejas uz augstāku vibrāciju līmeni, par kuru, ar retiem izņēmumiem, neviena no reliģijām cilvēkiem nestāstīja.
25. Konfesijas centās un cenšas saglabāt sev Garīgo varu, nepaskaidrojot cilvēkiem Dievišķās varas struktūru, nepaskaidrojot cilvēka būtību, kā Mūžības enerģētisko daļiņu, baidoties zaudēt vidutāja varu strap Dievu un cilvēku!
26. Bet tas, lūk, ir jau grēks liels, kurš nevar tikt piedots un tas, ka baznīcu vienošana izpaliek, ir Mans nosodījums - būt vienmēr atšķirtiem vienam no otra.!
27. Reliģiju, baznīcu un vienas reliģijas atsevišķu virzienu esamība ir Mana reakcija uz cilvēcisko Garīgo maldīšanos un sods par lepnību, ar ko grēko jebkura no reliģijām.
28. Paskataties uz viņiem, kad viņi sapulcējas kopā, paklausaties par ko viņi runā un paskataties, kam tas viss līdzinās, laikā atcerēties vectētiņu Krilovu, jo katra no viņa fabulām ļoti spilgti raksturo rotaļu un nesakarīgu kori Manis, Radītāja, vai Augstākā Kosmiskā Saprāta slavēšanā.
29. Šis nesaskanīgais koris nav cilvēces nākotne! Ūdensvīra Laikmetā, Gara Laikmetā, cilvēcei jaunajā tūkstošgadē jāieiet ar atvērtām acīm, saprotot Pasaules struktūru, kurā cilvēkam paredzēta goda vieta, Augstākā Saprāta palīgam būt Mūžības vadīšanā!

(No grāmatas "Otkroveņija ļuģam novovo veka"( "Atklāsmes jaunā laikmeta cilvēkiem") Tolkoveņija Otkroveņij" Kņiga IV (2006) Moskva 2008 g."Serebrjanije niti" Maslov L.I., tekst, oformļeņije. / http://www.otkroveniya.ru/tolk2/t2-29.06.06./ "Par konfesijām"/ pierakstīja Leonīds Maslovs, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 08.02.2012., latviskojums ievietots: http://spekavots.ucoz.ru/ 01.05.2013.
Skatījumu skaits: 362 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: