Reiz dzīvoja melns kaķis

Olga Tverdova
Avots: Žurnāls "Plaņeta Angelov"/"Eņģeļu Planēta" Nr 1(4) 2019, latviskoja, intuitīvi Eslauma 13.03.2019.

Kārtējā "Aremoija" Darbnīcas nodarbībā Sergejs Kanaševskis vēlreiz izteica aicinājumu dalīties ar Žurnāla "Eņģeļu Planēta" lasītājiem informācijā par mūsu mazākajiem brāļiem.
Un es ar tādu informāciju dalos. Notikums, par kuru gribu stāstīt, notika divus gadus atpakaļ.
Es dzīvoju vasarnīcu rajonā. Pie manis mājā dzīvo melns kaķis Mazulis un kaķene Maņa. Kaķi uz ielas iziet caur atvērtu logu jebkurā laikā. Mūsu pagalms apmeklējams arī citiem kaķu ģimeņu pārstāvjiem, dzīvojošiem bez saimniekiem. Es ievēroju, ka viens no viņiem - melns, jauns, gludu spalvu kaķis apmeklē mūs sevišķi bieži. Viņa atšķirība no citiem kaķiem, izdzīvojošiem uz ielas, bija skaidri redzama. Viņā absolūt nebija agresijas! Vienkārši, ne grama! Šis kaķis nekad neiesaistījās cīņās ar citiem kaķiem. Kaut uz citiem kaķiem izrādīja aktīvu interesi. Un zem mana loga nāca, dedzīgi viņus aicinot. Ar visiem viņš bija mierīgs un vienlīdzīgs. Viņa purniņu vienmēr rotāja viegls smaids. Manā atvērtajā logā kaķis līda paēst un padzert, par cik maniem kaķiem tas vienmēr pietiekamā daudzumā un viņi labprāt dalījās. Un es viņu, kā nākas, dzenāju. Manos plānos neietilpa vēl viens melns kaķis! Drīz es sapratu, ka šo kaķi izceļu starp visiem pārējiem - pēc viņa vibrācijām. Vienkārši, ievēroju viņa augsto latiņu visā.
Bet, galvenais, ka šis kaķis bija noskaņots uz mani. Viņš zināja, kad es atnāku, kad aizeju. Klusu sekoja manai dzīvei. Sēdēja maliņā kā melna statuja. Es bieži notvēru viņa skatu. Silts un starojošs.
Bet novembra sākumā, kaķis izlēma dzīvot pie manis. Viņš atnāca kārtējo reizi un aiziet negribēja. Es viņu izlieku uz ielas, bet viņš atkal logā. Un pēc tam vienkārši apgūlās uz dīvāna un palika! "Nu, ko man ar tevi darīt! Paliec, kamēr ārā auksti", - teicu, neizjūtot nekādu prieku. Vakarā es izgāju Skaipā, tikšanās ar Irinu H., Gaismas darbu sakarā. Stāstu viņai par kaķi.
- Bet kā viņu sauc? - jautā Irina.
- Vienārši - Melnais kaķis - atbildu es.
- Nosauc viņu Salva, ja viņš tik neparasts. Samazināts no Saelvatora - mūsu mīļotā Paskata, - ieteica Irina.
Salva ar šo vārdu nodzīvoja vienu dienu. No darba pārbraucu vēlu. Pabaroju tagad jau trīs kaķus. Un gāju gulēt. Salva labsajūtā iekārtojās uz dīvāna. Aiz loga sniga slapš sniegs... Bet pulksten 5  no rīta, galvgalī, aiz manas gultas, es izdzirdēju troksni. Ieslēdzu gaismu. Uz grīdas, starp svētbildēm un manu Altāri, mira Salva.
Tad es vēl nezināju kā palīdzēt pārejā kaķiem. Tāda informācija mūsu žurnālā parādījās nesen. Es iededzu sveci, apsēdos blakus Salvai un sajutu telpas izmainīšanos. Salva atvadījās no manis. Viņa mīlestība karstā plūsmā ielija manā sirdī...
Viņš pateicās man, gan par pajumti, gan viņam doto vārdu. Es sajutu, ka telpa ap mums sāka vibrēt. Šajā vibrējošā telpā es redzēju raksturīgas Paskātu sejas. Mīlestības un pateicības plūsmas, tagad jau visam, ko viņš atstāja, lija no Salvas sirds nepārtrauktā vilnī. Bet mana atvērtā sirds pieņēma un sūtīja šīs plūsmas... Pieņēma un sūtīja... Salva ar savu Mīlestības Dāvanu atvēra manu sirdi. Un es viņam teicu caur asarām: "Dārgais mans Salva! Piedod man par to, ka tavu gaismu redzot, neapstājos tev līdzās. Nesveicināju, ka aizgāju no tavām mīlošām acīm un ne reizi nepaglaudīju Salvu. Nepaspēju... ES MĪLU SALVU! MĪLU...  Izdzirdi..."
Pulksten 9 no rīta, kļuva ļoti klusu... Salva atstāja savu fizisko ķermeni. Mani kaķi šajās 4 stundās ne reizi istabā neienāca. Bet es visu sapratu. Salva pie manis atnāca, lai aizietu. Pienāca viņa Pāriešanas laiks. Viņš aizgāja tur, kur viņu jau gaidīja. Aizgāja pilnā spēku plaukumā un skaistumā. Viņš zināja, ka manā mājā ir Pārejas Portāls. Tādēļ tik nepierasti  priekš viņa, uzstājīgi iekļuva mājā. Sis gadījums manā sirdī atstāja neizdzēšamas pēdas! Tik ļoti atceros mirdzošo Beznosacījumu Mīlestības plūsmu! Pateicos! Pateicos! Pateicos!
Jebkuru notikumu var izskaitļot pēc ciparu kodiem. Es tā arī izdarīju.
Melns kaķis Salva = 218 (215) = Attīrīšanās no iekšienes. 215 = Siriusa enerģijas.
Kas priekš Olgas Tverdovas melns kaķis Salva = 486(412) =  sakārtojas starptelpu sakari. 412 = Notika Siriusa Vārtu atvēršana.
Melnais kaķis Salva nomira = 277(280) = tā Augšupcelšanās un Dzīve. 280 = izpildīt pāreju.
Čt161 = Tā Mīlestība.
Melnais kaķis Salva nomira pie Olgas mājā = 405(242) = saņemtas tiesības iziet uz vertikāles 242 = saņemts jauns Vārds = Mīlestības telpa.
MELNĀ KAĶA SALVAS DĀVANA = 267(317) = atslēga Pasaules izdziedināšanai = Pārveidošanas enerģija 317 = Mīlestība atver Gara Vārtus.
Čt151 = TĀ MĪESTĪBAS DĀVANA.
Pēc kāda laika, "Sotvorčestvas" nodarbību laikā, bija Elvas Parka apmeklējums. Irina H. redzēja, kā visur, pārvietojoties pa Parku Elva, viņus pavadīja Melns Kaķis...

Ar Mīlestību un Pateicību, Olga
Piemaskava, 2016. g. novembris - 2018. g. novembris.

Avots: Žurnāls "ПЛАНЕТА АНГЕЛОВ" № 3(03) 2018. Žurnāla El.adreses: mirovoy_channeling@mail.ru , planeta.angelof@gmail.com 
Un facebook: https://www.facebook.com/groups/571874609934254/ , Rīgā žurnālu var iegādāties, zvanot pa tālruni: 29613296 
Latviskojums ievietots Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /14.03.2019.
nosūtīts Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts  /14.03.2019.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1  /14.03.2019.
=====
Informācija - Reiz dzīvoja melns kaķis - viskopīgai pieredzei sagatvota 14.03.2019.