Galvenie » 2014 » Septembris » 16 » Sava Storoževskis - Jarosvets
07:44
Sava Storoževskis - Jarosvets

Sava Storoževskis - Jarosvets

Autore: Tatjana Parhajeva
2014. gads 09.09.

Avots: http://www.magnitiduha.info/archives/8818 , pievienots:11.09.2014., latviskoja, intuitīvi, Eslauma 12.09.2014.

---<Attēls > skatāms teksta oriģināla avotā, augstāk norādītajā adresē.

Piektdienas rītā sajutu Savas Storoževska uzaicinājumu apmeklēt viņa mājvietu. Savina Storoževska klosteri pie Zveņigorodas! Manī notiek transformācijas procesi, kad gribas palikt vienai, paslēpties no visas pasaules, pagulēt, atpūsties. Taču process ielaists/запущен un dienas laikā atceros par priekšā stāvošo braucienu un jūtu, ka jābrauc ne vienai. Nē, ne pašsajūtas dēļ. Nez kādēļ jābrauc divatā un pirmdien. Sāku pārcilāt - ko uzaicināt? Sirds ne uz vienu neatsaucas. Atstāšu šo jautājumu līdz svētdienai, viss atnāks. Bet atbilde atnāca sestdien, Gaismas Grupas nodarbībā. Pēc ilgas prombūtnes, atbrauca Sergejs Nagņotkins. Mūsu sazināšanās laikā, es viņam piedāvāju īstenot braucienu uz Savina Storoževska klosteri. Priekšlikums pieņemts.
Pirmdienas rītā tiekamies. Sergejs izkāpj no metro. Viņam uz pleciem mugursoma, bet rokās milzīga soma. Ar visu to pārvietoties grūti. Jāatrod izeja. Kamēr gājām uz staciju, es atcerējos vienas ceļotājas pieredzi, ar apjomīgām mantām pa Krievijas pilsētām. Mēs to arī izmantojām. Pie stacijas veikals "Perekrjostok", bet tur, glabāšanas kameras. Mantas aizņēma divas ligzdiņas. Mēs pateicāmies šai vietai un skrējām uz električku. Paspējām.
Zveņigorod mūs sagaidīja silti, mierīgi, ar mazpilsētas nosvērtību. Arvien vairāk rodas vietu, kur es jūtos kā Mājās. Šī viena no tām.
Izkāpām no autobusa un kāpjam augšup kalniņā uz klosteri. Mūs sagaida, sveicina cilvēki liela auguma, baltos apģērbos, greznotos ar sarkanas krāsas izšuvumiem. Sirds telpas tūliņ savienojās - mēs vienoti. Dzirdu Svaroga sveicienu: "Atnācāt bērni. Atnācāt izpaust Senās Krievzemes Kristālu." Un es tūliņ ieraudzīju šo milzīgo Kristālu Ziemsvētku Vissvētās Dievmātes/Рождесвтва Пресвятой Богородицы priekšā uz zaļas pļaviņas. Viņš aizņem visu šo laukumu - daudzšķautnains kalnu kristāls. Lūk, mēs arī klosterī. Svarogs mums ieteica iet garām kristālam un templim, bet pēc tam templī ieiet. Noslēdzot mūsu rituālu, apiet šo vietu 5 reizes un dziedāt, uz ko sirds atvērta. Skaņas var būt dažādas - A, U, OM... Taču, noslēdzot pirmo apli, pamanījām, ka klostera teritorijā notiek remontdarbi un aplis nepilnīgs - pārtraukts. Apmeklētājus nelaiž, norobežojumi izvietoti. Ko darīt? Viss atnāks pēc tam. Mēs templī ieejam. Un katrs pa savu maršrutu gājām. Pie Savas pīšļiem piegāju. Bet tad apsēdos un sarunu ar viņu uzsāku. - Es taču enerģija vienmēr, lai kādos laikos dzīvotu, tagad šajā tērpā atrodos. Bet tu mums pazīstams kā Sergija Radoņežska skolnieks, šī klostera dibinātājs. Kas tu, Sava, biji vēl senākos laikos. Un viņš atbild man: "Jarosvets biju, citos laikos. (Es tūliņ pārceļos aiz Urāliem, Sibīrijas plašumos - tur viņš dzīvoja.) Tuvojaties vēsturei, kas bija noslēpums. Atslēga dota, dārgie, mīļie draugi. Sāciet gājienu. Apmeklējiet mani, paklanaties, savienojaties ar mani visos gadsimtos - laika punktā šeit un tagad. Un radiet, radiet visu Labumam, Krievzeme atver PASAULI priekš visiem". Pēc tam Sava Jarosvets turpina savu stāstu, par savu dzīvošanu bijušajos laikos. "Krievzemes vietās es dažādās pabiju: kalējs biju - zirgus apkalu; mežcirtējs biju - mājas cēlu; un meitene biju, bērnus pasaulē laidu. Svētais Gars mani vienmēr virzīja. Bet tagad elpā manā ieej - noķer manu ritmu, šī elpa tava arī. Mēs abi vienā elpā, caur to līdzjaunradē ieejam. Elpojiet, elpojiet, draugi mani, savienojas dimensijas un pasaules. Viss vienā, viss apkārt viens. Atveriet drosmīgāk durvis uz Krievzemi Seno, Bagātiniet viņu ar Tēva Radījumiem, Gaismas enerģijām reiz un uz visiem laikiem, jaunā laika enerģiju Gaismās. Mostas Krievzeme un Zemes pasaules aiz sevis ved. Kur priecājas par dzīvi cilvēks katrs, ar dabu vienots viņš, ar Māti Dabu mūžīgi. Takas ieminiet šai pasaulē, draugi. Es vienmēr ar jums, piesauciet mani." Jarosvets Storoževskis. Paklanījos Savas Storoževska pīšļiem un templi apgāju. Un sēdos uz soliņa. Un process notiek. Senās Krievzemes Kristāls, daudzskaldnis, pastāvīgi maina formu, krāsu. Tad violets uzplaukst viņš un zeltīts, un smaragds viņš rādās, kustība notiek pa pulksteņrādītāja virzienu. Nopurina no sevis enerģijas, jau nevajadzīgo laiku. Nonullējas tās. Un atbrīvotās vietās, jaunas Radītāja enerģijas atnāk un aizpilda šīs vietas. Elpojam un process turpinās. Jautāju Svarogam - bet kad tad apiet un dziedāt. Un vispār, kā to izdarīt? Svarogs arī runā: "Jūs jau izgājāt, bet dziesmu dzied jūsu dvēsele. Ieklausieties sirdī. Cik gan Krievzemes dzīve, atdzimstošā, brīnišķa".
Turpinu sēdēt. Notiek taču kaut kas. Savienošanās - Vienošana - iet/пошло kriestāla centra un Mātes Zemes centra. Gaisma no Senās Krievzemes Kristāla jaunajās enerģijās pa planētu aizgāja un visās valstībās Zemes iekšienē iegāja/вошол.
Un atnāk apzināšanās, ka viss proces rit portālā Patiesā laika 13:20. Aizgājām mēs arī pie Savas Storoževska avota. Ceļš gāja caur brīnumpasakainu mežu. Lieli koki - priedes, ozoli, kļavas. Un ar katru no viņiem gribējās apskauties, parunāties.
Un Senās Krievzemes Kristāla jaunās enerģijās formēšanas procesa turpināšanās, sajūtās saglabājas arī šodien. Un šis atjaunošanas process atnes prieku. Līdzjaunrades Prieku.

Ar mīlestību un pateicību,
Tatjana Parhajeva
09.09.2014.gads

Avots: http://www.magnitiduha.info/archives/8818, pievienots: 11.09.2014., latviskoja, intuitīvi, Eslauma 12.09.2014., latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru/16.09.2014. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 16.09.2014.



 

 
Skatījumu skaits: 421 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: