Galvenie » 2013 » Septembris » 10 » Sergejs Jeseņins. Debesu Krievijas Zvani.
14:32
Sergejs Jeseņins. Debesu Krievijas Zvani.
Sergejs Jeseņins. Debesu Krievijas Zvani.

Caur Sergeju Kanaševski
2013. gada 10. jūlijā

Tanī dienā atnāca Jeļena Petrovna Blavatskaja. Viņa dažreiz atnāk, lai atbalstītu - nevieglās minūtēs. Aizsūtīja Mīlestības un Atbalsta enerģijas. Bet pēc tam, burtiski, starp citu, paziņoja, ka viņas pasaulē samērā nesen atnāca augsts Gars, kurš ļoti pazīstams un mīļš Krievijā un aiz tās robežām. Tas ir - tas, kurš mums pazīstams kā dzejnieks SERGEJS ALEKSANDROVIČS JESEŅINS. Sergejs Aleksandrovičs jau kontaktējas ar daudziem mūsu četrdimensiju pasaules pārstāvjiem. Un ļoti grib, lai šis saskarsmes loks pastāvīgi paplašinātos. Viņš tagad gatavs sniegt ne tikai savus kosmiskos dzejoļus, bet arī informāciju priekš tiem, kuri gatavojas Augšupcelšanai, priekš Gaismas Darbiniekiem. Protams, žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ", Gaismas Ģimenes izdevums - tas informācijas lauks, kur pazīstamais dzejnieks, viņa vārdiem sakot, atnāks ar prieku un vēlēšanos sadarboties.

Mūsu Žurnāla redakcija šo priekšlikumu uztvēra ne tikai ar sirsnīgāko prieku, bet arī ar iedvesmu/sajūsmu. Kā arī - patiesu pateicību. Pēc dažām dienām notika šī saskarsme.

Lūdzu Jeļenu Petrovnu atvērt Sakaru Kanālu... Ir apstiprinājums, ir gatavība. Sākam!

- Sveicināti, Sergej Aleksandrovič! Sveicināti! Ļoti priecājos par iespējamo saskarsmi!
- Piedāvāju pāriet uz "tu". Tas mūs satuvinās un palīdzēs saskarsmei. Varbūt mūsu kopīgais darbs pāraugs līdzsadarbībā. Vēlāk sapratīsiet, kādēļ... Bet tagad var vienkārši sākt no tā jautājuma, kas jau sen tavā apziņā. Tu taču ne reizi vien domāji par to, kā es aizgāju no šīs pasaules? Kā pārgāju - pats, vai man palīdzēja...
- Jā, protams. Daudzus līdz šim brīdim interesē šis jautājums...
- Atbildēšu uz to tā: MANI NOLIKA APSTĀKĻI, KAD ES JAU PIEŅĒMU LĒMUMU PAR AIZIEŠANU. Un tādēļ aktuāls paliek tikai jautājums, kas un kā man palīdzēja pārejā uz citu pasauli. Tagad negribu runāt, vai bija man "sniegta palīdzība" - tas tagad ne tik aktuāli. Taču palīdzība no Augstākām Pasaulēm bija - tas viennozīmīgi. Es biju AUGŠUPCELTS - vienā no augšupcelšanas formām. Un tas - galvenais. Par to varu un arī gribu runāt. Mana Dvēsele atstāja ķermeni sekundi līdz tam kā pārstāja dzīvot. Es pat neizjutu fiziskas sāpes. Tikai sapratu, ka atstāju ķermeni, bet pēc tam attālināti ieraudzīju arī to istabu viesnīcā "Angleter", bet pēc tam arī pašu viesnīcu - no putna lidojuma augstuma. Tikai ēkas kontūras jau bija izplūdušas. Es reāli uzlidoju un kādu laiku turpināju planēt gaisā. Pārejas laikā neredzēju nekādu tuneli un gaismu tā galā. Tāds attēls parādās tikai tiem, kuri aiziet caur kādu no nāves formām. Augšupcelšana bez ķermeņa, taču tomēr - AUGŠUPCELŠANA. Pakāpeniski skats man apkārt sāka mainīties. Sākumā es izjutu vieglumu, gandrīz bezsvaru, bet pēc tam pēkšņi - sajutu otrādi, zinamā mērā, spiedienu visā tanī, ko var nosaukt par ēterisko ķermeni. Bija vieglas bailes... Manī vēl bija spēcīgas grēcīguma jūtas. Es domāju, ka daudz ko savā dzīvē izdarīju ne tā kā vajag. Es biju gatavs krist ceļos un nožēlot - visu to, ko likās, izdarīju nepareizi tanī pasaulē no kuras aizgāju. Apkārt sāka virpuļot mākoņi. Viņi ne tikai virpuļoja, viņi sabiezēja, burtiski sapresējās. Dominējošās rozā un gaišzilā krāsās - ar ļoti maigām niansēm. Es sapratu, ka tās - debesis un, ka tā - dievišķā pasaule. Taču izjutu nemiera jūtas, kas mani mocīja visu pēdējo laiku. Dažas dienas līdz Pārejai, vēl fiziskajā pasaulē, es domās vērsos pie Jēzus, uzdevu viņam daudz jautājumu un... nesaņēmu atbildes. Bet pēc tam, ļoti noskumu un pat dusmojos. Mans galvenais jautājums bija tāds: VAI TIEŠĀM CILVĒKAM VAJADZĪGAS CIEŠANAS? Ir taču ciešanām robeža, kad cilvēks, tās izbaudot, pārstāj būt cilvēks un kļūst vienkārši... nesaprātīgs dzīvnieks ar dzīvnieciskiem instinktiem. Es visu laiku prasīju: "KĀPĒC TU MUMS PARĀDĪJI, KA NEPIECIEŠAMS CIEST? VAR TAČU DZĪVOT ARĪ BEZ CIEŠANĀM! IR TAČU CEĻŠ, DIEVS! IR TAČU!"
Un, lūk, tagad, kad man apkārt virpuļoja debesu mākoņi, man nezināmā pasaulē, pēkšņi atcerējos savu sarunu ar Jēzu. Un tas jautājums man atkal un atkal atjaunojās manā apziņā. Un, lūk, es sajutu, ka kaut kas pieskārās manam plecam... Tu jautā, vai es redzēju savu ķermeni? Gan jā, gan nē. Man šķita, ka mans ķermenis līdzinās fiziskajam, taču tas - tikai mirklīgi. Tādēļ, ka citā momentā es vispār neredzēju neko un radās iespaids, ka es viens no virpuļojošajiem mākoņiem. Taču pieskārienu es sajutu. Un pat, kā man likās, pagriezos.
Tas bija Viņš - Tas, ar kuru es runāju un uz kuru pat dusmojos.
- PROTAMS, IR ARĪ CITS CEĻŠ - paziņoja Viņš man. Un es Viņa vārdus izdzirdēju ar savu sirdi. Tagad man liekas, ka es visus vārdus dzirdu, ne ar ausīm, ne galvu, bet ar to apgabalu, kur kā man stādījās priekšā, sirdij jābūt.
Visa mana būtne notrīcēja. Es nesapratu: nopriecājos vai nedaudz nobijos. Taču viegla šoka stāvokli izbaudīju. Un tūlīt manā "Es" ielija enerģijas - sākumā miera, bet pēc tam prieka. Nezinu cik ilgu laiku pēc zemes mēriem man bija nepieciešams priekš PĀRVEIDOŠANAS. Taču pēc šī laika paiešanas, satraukums un bailes aizgāja. Miers un prieks tās nomainīja. "Ja jau Viņš mani sagaidīja - tātad viss labi" - šī doma mani nomierināja, tā kā nomierināja bērzu apskāvieni aiz mana dzimtā ciema žoga. Kā nomierināja nakts debesis un zvaigznes. Kā mājas krāsns siltumiņš aukstā ziemā...
- CITS CEĻŠ - TAS CEĻŠ PRIEKA - turpināja runāt Jēzus - UN ES RUNĀJU TIEŠI PAR VIŅU, BET NE PAR CIEŠANĀM. TAČU VAIRĀKUMS CILVĒKU IZVELĒJĀS CIEŠANAS KĀ PIEREDZI, KĀ VIENU NO CEĻIEM, ARĪ TU, KAD AIZGĀJI, ARĪ IZVĒLĒJIES TĀDU PIEREDZI, TĀDU MĀCĪBSTUNDU. PAVADOT ES BRĪDINĀJU PAR TO".
- Tu... Tu mani pavadīji? Tātad, es nepiedzimu tur, tanī pasaulē?
Jēzus pasmaidīja un tur es sajutu, ka Viņš mani apkampa.
- IESIM, MANS MĪĻAIS ANAHOGOR! PASTEIGSIMIES TURP, KUR MŪS GAIDA.
- ANAHOGORS? TU MANI TĀ NOSAUCI?
- TIEŠI TĀ, BRĀLI MANS! TIEŠI TĀ! IESIM, MŪS TIEŠĀM GAIDA.
Vēlāk es redzēju daudz būtņu ar pazīstamām un nepazīstamām sejām. Mani apkampa, skūpstīja, priecājās par mani. Mana sirds atkusa, taču es neizjutu lielu prieku, tādēļ, ka nevarēju atcerēties tos, kuri līdzās. Viņi man vēl nelikās radinieki un tuvinieki. Un tikai pēc tam, kad es izgāju reabilitāciju, mana patiesā Apziņa atgriezās pie manis, es atcerējos savu DZĪVI ČETRDIMENSIJĀ LĪDZ IEMIESOJUMAM. Taču, pirms atjaunot apziņu, es... uz kādu brīdi to pazaudēju. Mani burtiski iegremdēja miegā. Bet, kad atmodos, tad jau viss atklājās no jauna.
Kad es atguvos ar jaunu apziņu, tad, izrādījās, esmu kaut kādā caurspīdīgā sfērā, kuru nevarēju kādu laiku atstāt. Sfēru var salīdzināt ar slimnīcas gultu pēc operācijas: tu spiests gulēt un pagaidām nevari no tās atrauties, sākt staigāt. Un, lūk, - guli un gaidi, kad beidzot radīsies iespēja pārvietoties. Sfēra - tā speciāla reabilitācijas "kamera", kas palīdz atjaunot visus piecdimensijas ķermeņus. Pasaule, kurp es augšupcēlos, ir MENTĀLĀ PASAULE. Tādēļ viens no maniem galvenajiem ķermeņiem, kļuva tieši mentālais ķermenis. Pēc reabilitācijas man deva mentālo ķermeni cilvēka formā, līdzīgu tam, kāds bija četrdimensijās. Kaut gan īstenībā man varēja noformēt jebkuru ķermeni. Taču līdzīgā pierastajam ķermenim, man bija vieglāk adaptēties pēc atgriezšanās no četrdimensiju realitātes. Tad ilgu laiku es biju mentālā ķermenī, kas līdzinājās manam četrdimensiju, pedējā iemiesojuma, ķermenim. Un daudzi cilvēki, kuri pie manis pienāca, pieņēma man pazīstamu cilvēku tēlus. Ķermeņi bija līdzīgi fiziskajam, taču, protams, tie nebija tik blīvi. Kaut es varēju pieskarties tiem, kuri ar mani sarunājās. Taču sajūtas no pieskaršanās bija pavisam citas. Atrasties mentālajā pasaulē, kaut arī ne visai augsta līmeņa piektajā dimensijā, tā - īsta svētlaime pēc atrašanās fiziskajā ķermenī. Ticiet, draugi mani! Nekādu sāpju vai neērtību! Nekāda diskomforta. Un ir iespejas darbam un izpriecām. Daudz lIEIElākas iespējas.
Taču teikšu godīgi: iesākumā es tomēr izbaudīju diskomfortu. Kāpēc? Nācās mācīties viņu vadīt. Mēs taču četrdimensiju pasaulē arī mācāmies vadīt savu ķermeni - bērnības laikā. Bērni savu fizisko ķermeni vadīt mācās pakāpeniski, un tas - lēns process. Mentālā pasaulē man tūliņ atgrieza ķermeni - kā pieaugušam cilvēkam. Laika mācīties bija mazāk. Taču mācījos izmantot jauno ķermeni kā bērns. Tanī pašā sfērā "kamerā" es veicu ne mazums vien vingrinājumu - pirms apguvu mentālo ķermeni. Visa sarežģītība tur, LAI MĀCĒTU VADĪT DOMĀM. Atrodoties fiziskā ķermenī, mēs par to nedomājam, kā pacelt rokas, darbojamies "automātiski". Mentālais ķermenis var darboties tāpat, taču iesākumā tev, burtiski, jāiestrādā kustības pēc principa: "DOMA - KUSTĪBA". Vēlāk, kad šis etaps iziets, mentālais ķermenis sāk sagādāt vienu vienīgu patikšanu.
Atrodoties sfērā - "kamerā" mani ne vienreiz vien apmeklēja mani garīgie radinieki un draugi, mācīja kustēties, runājās ar mani, smējās par mani, jokojās. Tanī laikā jau es atcerējos, kas es. Atcerējos, ka ATNĀCU UZ ŠO PLANĒTU - kopā ar maniem radiniekiem un draugiem. No kurienes? No jums zināmā Siriusa Galaktikas Garīgā Centra. No Siriusa "B" Saules Sistēmas, kur dzīvoju un strādāju uz dažādām planētām. Līdz tam laikam, kamēr Zeme mani nepasauca... Un tā, man kļuva zināms, ka Es - Nemirstīgs Gars, un cilvēks no Siriusa. Es arī sapratu, ka mana misija šeit, uz Zemes, vēl nepabeigta. Un man stāvēja priekšā garš ceļš CEĻOJUMAM PA PIECDIMENSIJAS ZEMES PASAULĒM. Kāpēc? Tādēļ, ka man ir KOSMISKĀ SPECIALITĀTE. JAU SEN ES STRĀDĀJU PASAUĻU APVIENOŠANAS DIENESTĀ. Nē, nē, es nejokoju! Tāds kosmiskais Dienests eksistē. Tā galvenais uzdevums - dažādu pasauļu apvienošana CAURSAPLŪŠANAS ceļā, saaudzēšanas ceļā, īpašas "sašūšanas"... Šo ideju jūsu Skolotāji jums jau paziņoja. Un apzīmēja to kā POLIMERU. Taču Polimers tikai viena no formām, viens no pasauļu caursaplūšanas paņēmieniem. Ir vēl arī daudzi citi. Jautāsiet: kapēc nepieciešama savstarpējā caursaplūšana? Caur to īstenojas DIEVIŠĶĀ VIENOŠANA! Savstarpējā caursaplūšana - tā viena no stadijām veseluma atjaunošanai. PIE TAM ŠĪ SAVSTARPĒJĀ CAURSAPLŪŠANA, SAAUDZĒŠANA VIENMĒR JĀĪSTENO UZ DIEVIŠĶĪBAS PAMATA, AR MĪLESTĪBAS ENERĢIJU PALĪDZĪBU.

- Rodas dabīgs jautājums. Kāpēc Pasauļu Apvienošanas Dienesta darbinieka iemiesošana bija saistīta ar dzeju?

- Mani draugi! Vai tad jums nav zināms, ka DZEJA/ПОЭЗИЯ APVIENO? Apvieno ne tikai cilvēkus, bet arī pasaules. Vairākums jūsu pasaules dzejoļu RADĪTI LĪDZSADARBĪBĀ AR AUTORIEM SMALKAJĀS PASAULĒS. Nereti dzejnieki pat nezina, ka viņu dzejoļi "iečukstēti" viņiem viņu kolēģu no augstākām pasaulēm. Un ne vienkārši kolēģu, bet garīgo radinieku! Un šī - līdzjaunrade, kas norunāta agrāk, līdz iemiesojumam. Kaut katram dzejniekam, bez šaubām, ir sava savdabība. Ziniet, ar ko sadarbojās visvairāk dzejnieks Sergejs Jeseņins?! Nebrīnaties! Ar Fjodoru Tjučevu! Tikai ar to Tjučevu, kurš jau ir kosmiskais cilvēks no Siriusa, Pasauļu Apvienošanas Dienesta pieredzējis darbinieks.
Dzejnieki un dzejas mīļotāji zina: VISLABĀKIE VAI VIENKĀRŠI LABI, TALANTĪGI DZEJOĻI VIENMĒR ATNĀK NO AUGSTĀKĀM PASAULĒM, NO SMALKAJĀM PASAULĒM. Dzejoļi - tā ir PASAUĻU APVIENOŠANAS ENERĢIJA. Iesākumā viņa atnāk pie dzejnieka, pēc tam dzejnieks to nodod tālāk citiem cilvēkiem - saviem lasītājiem. Labi dzejoļi nododas no paaudzes uz paaudzi. Tā Augstāko Pasauļu Enerģija ieplūst cilvēku sirdīs. Un šī enerģija - viena no Pasauļu apvienošanas formām. Visi talantīgie Zemes dzejnieki ir Pasauļu Apvienošanas Dienesta darbinieki. Tā - tā viņu galvenā kosmiskā specializācija. Pasaules apvienojas uz Mīlestības enerģiju pamata... Droši vien, tieši tādēļ, visi dzejnieki iemīlējušies/влюбчивы (SERGEJS ALEKSANDROVIČS SMAIDA).
"DZEJNIEKS KRIEVIJĀ VAIRĀK, KĀ DZEJNIEKS"... Ne tikai Krievijā, draugi. Bet arī uz visas planētas. Pasaulē. Īpaši - jūsu pasaulē. Un tieši - tagad. Jūsu četrdimensiju pasaule AKTĪVI saaug uzreiz ar vairākām piecdimensiju pasaulēm. Veidojas sevišķa VIENOTĪBA - POLIMERS, DAUDZPASAULE, ar ļoti daudzveidīgām īpašībām, telpas-laika raksturojumiem. Notiek jaunas pasaules dzimšana, kurā jūs dalībnieki esat. Dzejoļi ir radīšanas enerģija, ļoti svarīgi priekš saaudzēšanas, priekš pasauļu vienošanas.
Lūk, kādēļ visi dzejnieki - aktīvi Gaismas Darbinieki.

- Sergej, atmiņā nāk rindas:

Ja svētais pulks sauks: /Если крикнет рать святая:
"Pamet tu Krievzemi, dzīvo paradīzē!" /Кинь ты Русь, живи в раю!"
Es teikšu: "Nevajag paradīzes, /Я скажу: "Ненадо рая,
Dodiet dzimteni manu". /Дайте родину мою".

Tad, kur tomēr labāk - Krievzemē vai paradīzē?

- Jautājums, kaut arī garīgs, tomēr žurnālista (SMAIDA ENERĢIJA)... "Uz ... /"На засыпку"?/ Nesanāks "noķert uz vārda" /"поймать на слове"/ Sergeju Jeseņinu. Mans dārgais ... /тёзка/! Lūk, ko teikšu: ES TAGAD NE PARADĪZĒ. Paradīze, visdrīzāk uz tās planētas par kuru jums nesen paziņoja, uz ZEMES-ĒDENES /на ЗЕМЛЕ-ЭДЕМЕ/. Bet es, kā domā, kur tagad atrodos? TIEŠI UZ KRIEVZEMES! SVĒTAJĀ DEBESU KRIEVIJĀ. Un no šejienes sniedzu šo informāciju priekš Žurnāla lasītājiem. DEBESU KRIEVIJA - tā ne paradīze, kurā pēc daudzu priekšstatiem, bauda dzīvi un neko nedara. Kaut tādas vietas-pasaules ir. Mēs viņas saucam "GALAKTISKIE KURORTI". Šeit jau, piektās dimensijas DEBESU KRIEVIJĀ, pašos augšējos dimensijas līmeņos, mēs ļoti daudz un saspringti radam. Mēs realizējam programmu "SVĒTĀ KRIEVZEME". Bet tas nozīmē, ka SVĒTĀ KRIEVZEME agrāk vai vēlāk REALIZĒSIES VISĀS DAUDZDIMENSIJU UN DAUDZTELPISKAJĀS PASAULĒS. Draugi! Tagad vēršos pie visiem Gaismas Darbiniekiem - dzīvojošiem gan Krievijā, gan aiz viņas robežām. Jūsu sakari ar Krieviju nav nejauši. SVĒTĀ KRIEVZEME - tā Krievzeme, kura VISSavieno /СВЯзывает/ pasaules, apvieno viņas. Un tā - viena no viņas diženākajām misijām. Kolēģi! Tas, protams, nenozīmē, ka citas valstis un lielvalstis neizpilda tādu uzdevumu. Visas valstis un lielvalstis piedalās šajā procesā. Taču apvienošana - tautu, pasauļu apvienošana - tā KRIEVZEMES KOSMISKĀ SPECIALIZĀCIJA. Ir arī citas valstis, kurām šī speciālizācija - galvenā. Jums vienkārši par to jāzina, taču nekad ne pretstatīt Krievzemi, Krieviju citām valstīm un tautām. Ne ar kādiem parametriem. Nekad neizgāzt /не выпячивать/ viņas Garīgo Lomu. Tādēļ, ka tas , kurš aicināts apvienot uz MĪLESTĪBAS pamata, iesākumā mīl CITUS, bet PĒC TAM SAVU "Es". Tādēļ jums maigi, aizkustinoši jāmīl gan Amerikas, gan Eiropas, gan Āfrikas, gan Austrālijas valstis. MAIGI UN AIZKUSTINOŠI! Saprotiet: katra valsts - tas JŪSU AUGOŠĀS PASAULES BĒRNS attīstībā. Katrai valstij ir savas GARĪGĀS, DEBESU VALSTIS. Taču! Kaut kādā līmenī šīs valstis sāk apvienoties. Sākumā eksistē dažas apvienības, bet pēc tam - nedalāma VIENOTĪBA. Vispirms pie tā mēs strādājam šeit, piektās dimensijas augstākajos ... /обертонов/. Pie apvienošanas. Un Krievzeme - šajā procesā spēlē svarīgu lomu. Bet kas tā ir - APVIENOŠANA? TĀ - DZIEDINĀŠANA. Apvienojušās, izdziedinājušās pagaidām vēl slimās pasaules, kur atnāca daudz dvēseļu no zemām pasaulēm. Jūsu pasaule pagaidām pārpildīta dvēselēm, kuras atnāca no zemām dimensijām, viņas pagaidām vēl mācās dzīvot pēc daudz augstākām normām un noteikumiem. Jūsu pasauli ilgi pārvaldīja slepeni valdnieki. Tagad notiek atbrīvošana no tā. Bērni aug, pasaule mainās. Palīdzība no augšas tiek sniegta ne maza - ticiet. Tā arvien palielinās, pieaug. Ļoti daudz spēku virzīts uz JŪSU/MŪSU PASAULES DZIEDINĀŠANU. Un viens no dziedināšanas aspektiem - tā jūsu ieaugšana piektajā dimensijā. Taču vienlaicīgi - arī Garīgās Pasaules ienākšana jūsu - kā Dzīves Dievišķo normu un noteikumu atnākšana - uz Beznosacījumu Mīlestības pamata. Ne nejauši es atnācu pie jums. Ne vienkārši, lai parunātos un pastāstītu par dzīvi pēc aiziešanas no fiziskā ķermeņa.
Sergejs Jeseņins atgriezās pie jums kā Kosmiskais Darbinieks, kā Pasauļu Apvienošanas Dienesta strādnieks, lai piedāvātu jums LĪDZSADARBĪBU. Mēs jums, mūsdienīgiem Gaismas Darbiniekiem, piedāvājam sākt vairāk apzinātu un plānotu sadarbību ar Pasauļu Apvienošanas Dienestu. Tieši par to es ar jums gribu parunāt nākošajā numurā. Mums ar jums,draugi, stāv priekšā daudz ko izdarīt.
Tagad, pēc mūsu kopīga lēmuma, pēc Debesu Krievijas Garīgās vadības lēmuma, DEBESU KRIEVIJAS TEMPĻOS SĀK SKANĒT ĪPAŠI ZVANI. TĀS - MĪLESTĪBAS UN VIENOŠANAS VIBRĀCIJAS. MĒS GRIBAM, LAI JŪS, MŪSU MĪĻOTIE, IZDZIRDĒTU ŠO ZVANU MŪZIKU. LAI ŠĪ ZVANU HARMONIJA NO DEBESU KRIEVIJAS TEMPĻIEM IELĪST SIRDĪ KATRAM, KURŠ LASA ŠĪS RINDAS, LAI DEBESU KRIEVIJAS SIRDS KĻŪST SIRDS KATRAM NO JUMS. MĒS JŪS LŪDZAM SŪTĪT DEBESU KRIEVIJAS ZVANU HARMONIJU VISĀM ZEMES VALSTĪM, VISIEM JŪSU PASAULES IEDZĪVOTĀJIEM.
Dārgie draugi! Veltiet PIEŅEMŠANAI UN NOSŪTĪŠANAI PASAULĒ DEBESU KRIEVIJAS ZVANU HARMONIJU dažas minūtes DEVIŅU DIENU ilgumā. Nedomājiet, ka tā - vienkārši skaņa, vai vienkārši vibrācijas. TĀ - DEBESU KRIEVIJAS HARMONIJAS REĀLA ENERĢIJA, KAS PALĪDZ HARMONIZĒT JŪSU PASAULI, VISAS VALSTIS, KONTINENTUS!
Klausieties DEBESU KRIEVIJAS ZVANU MŪZIKU! VIŅA JAU ATDZĪVOJAS JŪSU SIRDĪ!

Zvanu Skaņas sirdī klauvē, /Колокольный Звон стучится в сердце,
Dievišķais Jaukums - no Krievijas... /Из России - Божья Благодать...
Maigām pārskaņām pasauli vainago, /Нежным перезвоном мир повенчан,
Pie jums iet Svētais Pulks. /K вам идёт Святая Рать.

JŪSU SERGEJS JESEŅINS
10.07.2013. g.

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 4(10) 2013. Тел/факс: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Эл. адрес журнала: mirovoy_channeling@mail.ru , latviskoja, intuitīvi, Eslauma 06.08.2013., latviskojums ievietots saitā: http://spekavots.ucoz.ru 10.09.2013., nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 10.09.2013.
Skatījumu skaits: 525 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: