Galvenie » 2016 » Maijs » 11 » SERGEJS KIROVS: FAKTI NO DZĪVES
17:19
SERGEJS KIROVS: FAKTI NO DZĪVES

SERGEJS KIROVS: FAKTI NO DZĪVES

Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 7(25) 2015., latviskoja, intuitīvi, Eslauma 19.04.2016.

Sergejs Mironovičs Kirovs (īstais uzvārds - Kostrikovs), dzīves gadi: 1886 - 1934. Krievijas revolucionārs, padomju valsts un politiskais darbinieks.
Tiek uzskatīts, ka pseidonīms "Kirovs" ņemts līdzīgi vārdam Kir diezgan nejauši, darba laikā, avīzes redakcijā. 1912. gada aprīlī avīze "Terek" ["Терек"] publicēja rakstu "Ceļam šķersām" ["Поперёк дороги"), pirmo reizi parakstītu "S. Kirovs" ["С. Киров"]. Ar šo pseidonīmu viņš arī iegāja PSRS vēsturē.
1928. gadā iepazīstas ar M.Gorkiju un sniedz viņam atbalstu izdevniecības darbā.
1926. gada 8. janvārī Sergeju Kirovu ievēl par Ļeņingradas guberņas komitejas (obkoma) un gorkoma pirmo sekretāru un par VKP(b) CK Ziemeļ-Austrumu biroja kandidātu VKP(b) CK Politbiroja locekļos. 1934. gadā apbalvots ar Ļeņina ordeni par ievērojamiem nopelniem naftas rūpniecības rekonstrukcijā un atjaunošanā.
1934. gada 1. decembra vakarā S.M. Kirovs, ejot uz sanāksmi, pa Smoļenskas koridoru, kur atradās Ļeņingradas VKP(b) gorkoms un obkoms, tika nonāvēts ar Leonīda Nikolajeva šavienu pakausī.
Jau dažas stundas pēc nonāvēšanas tika paziņots, ka Kirovs kļuvis par sazvērnieku - PSRS ienaidnieku upuri, bet PSRS CIK Prezidijs tanī pat dienā pieņēma lēmumu "Par izmaiņām padomju savienoto republiku spēkā esošo kriminālo procesu kodeksā". Pēc Kirova nonāvēšanas no Ļeņingradas sāka stiepties izsūtīto un represēto "Kiroviešu plūsma". Mūsdienu pētnieku vairākums vienoti par to, ka nogalinātāju vadījuši personīgi motīvi - aizvainojums par nepamatotu, pēc viņa viedokļa, atbrīvošanu no darba.
Kirovs ievērojami atšķīrās no citiem staļiniešu politbiroja locekļiem ar tādām savām īpašībām kā oratora talantu, demokrātiskumu, vienkāršību, pieejamību un tuvību strādājošo masām. Daži viņa laikabiedri uzskatīja, ka Kirovs bija vienīgais Politbiroja loceklis, kurš nebaidījās braukt uz rūpnīcām un uzstāties strādnieku priekšā.
PSRS liels skaits objektu bija nosaukti Kirova vārdā: vairākas pilsētas, salu grupa Karas jūrā utt.
Pēc PSRS sabrukuma, vieni objekti tika pārdēvēti, citi savu nosaukumu saglabāja. Tā Krievijā 2013. gada uzskaitē bija vairāk kā 4 tūkstoši "Kirovska" prospektu, ielu un šķērsielu, kuru vairākums nosauktas par godu S.M. Kirovam.

LEĢENDA PRIEKŠ VADOŅIEM
SERGEJS KIROVS
caur Sergeju Kanaševski

Sveicināti, gaismas nesēji! Sveicināti, cilvēki, Gaismas modinātie. Tagad, lasot šīs rindas, daudzi no jums padomās: kādēļ Gaismas Ģimenes Žurnāla redakcija uzaicināja savās lappusēs profesionālu revolucionāru (SMAIDA ENERĢIJA)? Kāds sakars revolūcijai ar Augšupcelšanu, ar mūsdienīgiem evolucionāriem procesiem? Bet es tūliņ gribu jums jautāt: vai padomājāt jūs par to, kas tie tādi vadoņi, kas tie karavadoņi, iekarotāji un pārvaldītāji {управители ?}? Savā Sergeja Mironoviča Kirova iemiesojumā, es domāju, ka mans pseidonīms, ņemts no vārda "KIR" ["КИР"], tikai nejaušības dēļ, kas radās redakcijas kabinetā. Un tikai pēc Pārejas man kļuva zināms, ka es iemiesojos, kā tas pats karavadonis vārdā Kirs*
---------
Kirs II Lielais - persiešu cars, valdīja 559.- 530. gados p.m.ē, no Ahemenidu dinastijas. Kambisa I dēls. Ahemenidu persiešu valsts pamatlicējs.
---------
Krievijas pilsoņu kara laikā es pats par to brīnījos, ka esmu apveltīts karavadoņa spējām, protu pareizi vadīt karadarbības. Tā manī izpaudās daudzdimensionālā ģenētika, tas ko jūs tagad sauciet, daudzdimensionālie DNS slāņi, vai Daudzdimensionālais Genoms. Bet manī vienmēr dzīvoja arī liela oratora māksla, ko es iemantoju vēl tad, kad biju viens no Demosfena skolniekiem Afinās.
Un tātad, kas tie vadoņi? Kā pret viņiem izturēties? No vienas puses viņi virza cilvēkus, dod viņiem mērķi, apvieno zemes, rada jaunas civilizācijas. No otras puses, karo, nonāvē cilvēkus, bieži īsteno genocīdu un represijas. Vai var saukt par Skolotājiem vadoņus? Redzams, jā. Jo taču, katrs ceļā satiktais - tas skolotājs. Un pastāv taču tautā uzskats/viedoklis, ka eksistē, tā saucamie "melnie skolotāji" - tie, kuri caur Tumsas pozīciju ved uz Gaismu.
Vadoņi kļūst slavenības, viņi atstāj savas pēdas vēsturē. Cilvēki bieži studē vēsturi ar slavenību biogrāfiju palīdzību. Tieši tādēļ mūsdienu vēsture - tā vadoņu vēsture. Un, kā likums, vadonis - iekarotājs, karavadonis. Atceroties vēsturi, jūs atceraties Aleksandru Maķedonski, Čingishanu, Napoleonu, Hitleru...
Krievijas vēsture, kas jums zināma - viņu caru, kņazu, valdnieku vēsture. Un katrs no viņiem vienmēr vadīja karus, kaut ko iekaroja. Vai centās iekarot. Vadoņi - tie cilvēki ar īpašu misiju. Katra Dvēsele, kā kosmiska būtība, realizējas vadoņa lomā kaut kādā pasaulē. Taču dotajā, konkrētajā pasaulē visas individuālās dvēseles nevar iemiesoties kā vadoņi. Tikai mazākums iemanto vadoņa pieredzi. Vairākums - to pieredzi, kurus ved vadoņi. Jūs aizdomājāties: kādēļ tas tā ir tieši jūsu pasaulē? Jūsu pasaule - pasaule to kuri atnāk no zemākām pasaulēm. Jums jau paziņoja, ka dotajā etapā tā ir pasaule priekš augšupejošām dvēselēm. Tas nozīmē, ka tur vairākumā atnāk dvēseles no mazāk attīstītām pasaulēm, kurām vajag vienu vai citu vadību, vadīšanu. Un šo vadīšanu viņi saņem no vadoņiem, kuri laiku pa laikam dzimst jūsu pasaulē. Vadoņi - tās dvēseles, kurām jau ir vadīšanas, pārvaldīšanas pieredze. Viņi to iemantoja iepriekšējos iemiesojumos (tanī skaitā, citās pasaulēs) un realizē turpmākos iemiesojumos.
Gribu vērst jūsu uzmanību uz to, ka eksistē VADOŅI un SKOLOTĀJI. Vadoņi - tas, kā likums, individuālas dvēseles, kuras iziet pacelšanās pieredzi. Viņi - cilvēces augšupejošā atzara pārstāvji, kuri evolucionē kopā ar tiem, kurus ved aiz sevis. Skolotāji atnāk no augstākām pasaulēm un dod cilvēkiem kalnu pasauļu zināšanas. Vadoņi, pirmām kārtām, nes cilvēcisko enerģiju. Patiesie Skolotāji, Augšupceltie Skolotāji nes Dievišķo enerģiju. Jūsu pasaules cilvēciskā enerģija, galvenokārt, virzīta uz dzīvas būtnes izdzīvošanu šajā pasaulē, uz materiālās sfēras attīstību, ērtas cilvēku apdzīvošanai. Dievišķā enerģija virzīta uz cilvēka Garīgo atmodināšanu un attīstību, uz pasaules attīstību, kurā cilvēks kļūst dievcilvēks. Vadoņi izmanto rupju materiālā spēka, agresijas, vardarbības enerģiju. Skolotāji rada ar Mīlestības enerģiju, sludinot labo, brālību, savastarpējo izpalīdzību.
Ilgu laiku Vadoņi un Skolotāji Zemes planetārajā sistēmā attīstījās atsevišķi. Vadoņu Dvēseles, atnākot trešajā dimensijā, evolucionēja blīvajās pasaulēs, kur izdzīvošana - galvenā misija. Skolotāju Dvēseles pakāpeniski nolaidās no augstākām dimensijām nesot blīvajās pasaulēs Gaismas Mācību. Un, lūk, jūsu četrdimensiju pasaulē Vadoņi un Skolotāji sāka tikties. Iesākumā - vienkārši kā cilvēki, kuri dzīvo vienā telpā. Bet pēc tam - kā Dvēseles, kuras kādreiz atdalījās un tagad grib savienoties, tādēļ, ka tās, īstenībā Vienotas Kolektīvas Dvēseles, vai Viena Kosmiska Dvēsele, izdalījusies aspektos, fragmentos, staros, priekš Visuma Apgūšanas un attīstības.
Šī Žurnāla lasītāji - jau pietiekami informēti cilvēki. Jums pazīstama izpratne "Garīgā aizvietošana". Šī parādība - Dieva-Radītāja lieliskākā velte priekš tām Dvēselēm, kuras kādreiz atvienojās. Tā ļauj apvienoties augšup un lejup ejošiem cilvēciskās evolūcijas atzariem. Pakāpeniski dažu vadoņu ķermeņos Garīgās Aizvietošanas ceļā, sāka iemiesoties Augšupceltie Skolotāji, saņemot blīvo pasauļu ķermeni un apziņu. Vadoņu Dvēseles, pēc notikušās Garīgās aizvietošanas, īstenoja augšupcelšanu un nonāca tādās augstākās pasaulēs, kurās viņiem līdz tam dzīvot nenācās. Tā notika un notiek arī tagad Vadoņu un Skolotāju apvienošana. Tā pakāpeniski Vadoņi iemanto patiesu Skolotāju spējas. Bet Skolotāji saņem iespējas lielā mērā ietekmēt materiālās pasaules attīstību ar mērķi tās Dievišķai evolūcijai.
Kad es iemiesojos kā cars Kirs, es biju vadonis. Taču 37 gadu vecumā, notika garīgā aizvietošana. Mana dvēsele pacēlās vienā no piektās dimensijas pasaulēm, bet manā fiziskajā ķermenī iegāja augsts Skolotājs. Pakāpeniski Kirs kļuva ne tikai attapīgs valdītājs, bet arī Gaismas Darbinieks izpildošs svarīgu misiju, svarīgā planētas reģionā. Kad es iemiesojos kā Sergejs Kostrikovs (Sergejs Kirovs), manā daudzdimensionālajā Genomā bija ne tikai Vadoņa pieredze, bet arī Skolotāja pieredze. Neskatoties uz to, ka es ārēji noliedzu Dievu, manī iekšķīgi viņš vienmēr dzīvoja. Lūk, kādēļ man praktiski vienmēr nodomātais izdevās.
Par mums, revolucionāriem, teica tā: "BOĻŠEVIKI NETICĒJA DIEVAM, BET DIEVS, NEZ KĀPĒC, PALĪDZĒJA VIŅIEM". Vai tiešām, boļševistiskā Krievija spētu uzvarēt Antanti un balto kustību? Tikai tādēļ, ka spēks tiešām bija viņu pusē. Un tas - kāds evolucionārs spēks, kuru vēl stāv priekšā saprast un novērtēt šodienas un nākotnes vēsturniekiem. Var cik patīk runāt par revolūcijas šausmām un izlietām asinīm pilsoņu karā. Un tas viss pareizi. Bet laiks palūkoties uz tagadējā laikmeta notikumiem no daudz plašāka un evolucionāra skatu punkta. Uz to laiku nobrieda pasaules krīze, kas sāka risināties Pirmā pasaules kara ceļā. Cilvēciskai sabiedrībai, kas evolucionē no daudz zemākām blīvām pasaulēm, nebija citas pieredzes krīzes risināšanai. Tās vienmēr risinājās vardarbības un kara ceļos. Stiprie vienmēr grib savas problēmas risināt uz vājo rēķina. Kad runāju par stiprajiem, ar to domāju ne tikai pasaules šīs stipros, bet arī tos, kuri ietekmē jūsu pasauli no aizkulisēm, citu pasauļu un dinesiju pārstāvjus. Viņiem vienmēr bija izdevīgs karš starp cilvēkiem, par cik tas novājina cilvēci un atmet atpakaļ evolucionārā attīstībā. Jebkurš karš - tas, Dievišķā evolūcijā, solis atpakaļ. Un, bez tam, karš - cilvēku vardarbības, šausmu, ciešanu izdalītas enerģijas jūra. Bet šī negatīvā enerģija vajadzīga tiem, kuri ar to barojās ilgas tūkstošgades un turpina baroties tagad.Es runāju par tiem spēkiem, kurus jūs tagad saucat Noturēšanas Spēki, bet agrāk saucāt Tumsas Spēki.
Un tatad, pasaules krīze sāka risināties kara ceļā. Notikumainības attīstībā bija vairāki scenāriji. Nevienā no šiem scenārijiem Krievija neizgāja no kara kā uzvarētāja. Ticiet: no šejienes, no augstākās pasaules, bija redzamas visas potencionālās notikumainības iespējas.Un lielākums iespēju aprobežojās ar Krievijas, kā vienotas valsts, sašķelšanu, bet rezultātā - kā patstāvīgas valsts eksistēšanas pārtraukšanu. Daudzi lasītāji, sevišķi tie, kuri dzīvo aiz robežas, var jautāt: nu un kas? Iespējams būtu bijis labāk pieļaut Krievijas sašķeltību, taču nepieļaut revolūciju, pilsoņu karu, asins izliešanu? Īstenībā, Krievijas sašķeltība novestu pie vēl lielākas asinsizliešanas, lielām kataklizmām - pie tam, pasaules mēroga kataklizmām. Jums jāzina, ka eksistē noteikts nacionāli-valstiskas pasaules iekārtas {kr.val. национально-государственного мирового устройства ?} DAUDZDIMENSIONĀLS līdzsvars. Un eksistē arī KOPCILVĒCISKĀ DAUDZDIMENSIONĀLĀ GENOMA LĪDZSVARS. Cilvēces Daudzdimensionālais genoms - tas daudzdimensionālo Kolektīvo Gēnu kopums, nacionālu un starpnacionālu Gēnu. Un ja no šī Genoma izņemt svarīgu Kolektīvo Gēnu - piemēram, tādu Gēnu kas realizēts iedzīvotājos, aizņemošus 1/6 daļu planētas, tad var panākt cilvēces kopējās ģenētikas izmaiņas. Bet tas nozīmē ka ar laiku cilvēce var personīgi pārstāt būt cilvēce un kļūt ģenētiskā bāze priekš citas kosmiskās rases.
Dārgie draugi! Jums tagad zināms par reptīļu civilizāciju un robotizētām būtībām un pelēkiem citplanētiešiem un Ponokteona pārstāvjiem. Ticiet, katra no šīm rasēm būtu gatava ieņemt cilvēciskās rases vietu. Taču... Neviena no šīm rasēm, pagaidām, dotajā etapā, nenes misijas graudu priekš visu rasu Dievišķās harmoniskās attīstības. Bet cilvēce izpilda tieši tādu misiju, esoša apveltīta ar daudzdimensionālās ģenētikas Graudu priekš visu planetāro Rasu, visu Zemes pasauļu apvienošanas. Pie tam, jums, protams, jāsaprot, ka es tagad runāju ne tikai par jūsu pasaules, ceturtās dimensijas cilvēci, bet par planetāro cilvēci, kas izpausta kā vienotība augstākās pasaulēs - līdz pat devītai dimensijai, kur cilvēki izpausti kā īpašas Lielas Kolektīvas Gaismas Būtnes.
Svarīga katra nācija jūsu pasaulē. Gan liela, gan maza. Katru nāciju var pielīdzināt vienam Gēnam cilvēces Kolektīvā Gēnā. Katrs Gēns atbalsta dzīvesdarbību/dzīvīgumu un katrs Gēns nodrošina unikalitāti, atbildot par savu virzienu evolucionārajā attīstībā. Ja atņemt kaut vai vienu Gēnu (vienu nāciju vai nāciju kolektīvu) - cilvēce mainās. Ja atņemt vitāli svarīgus gēnus - cilvēce var pārstāt būt cilvēce. Bet nevēlamas izmaiņas jūsu pasaules cilvēces ģenētikā negatīvi atsauksies uz citu pasauļu planetārām cilvēcēm. Mēs visi ļoti cieši savstarpēji saistīti.
Un tātad, eksistē Gēns ar vārdu Krievija, Gēns ar vārdu Argentīna, Gēns ar vārdu Slovēnija, Gēns ar vārdu Indija, Gēns ar vārdu Jamaika... Cik valstu - tik gēnu. Un šos gēnus nedrīkst iznīcināt vai apmainīt ar citiem gēniem. Kādēļ - es jau paskaidroju.
Tieši Gēna iznīcināšana ar vārdu Krievija, par savu mērķi izvirzīja Noturēšanas Spēki kuri aktīvi izpaudās jūsu pasaulē pagātnē, XX gadsimtā. Diemžēl, Krievijas impērija uz to laiku uzkrāja daudz pretrunu. Un tās bija - ne tikai klasiskas pretrunas. Krievijas nomales bija nokaitētas nacionālās nesaskaņās. Arī bez tā, tās padziļināja smago stāvokli daudznacionālā valstī, kas tiecās uz vienotību, taču nebija vēl pietiekami apveltītas ar centrtiecošiem spēkiem. Dzīvojot revolūcijas priekšvakarā un arī pēc tam Vladikaukāzā, es ne reizi vien biju liecinieks briesmīgām starpnacionālām nesaskaņām. Krievija radīja un turpina radīt nevienkāršu, daudznacionālu Gēnu. Tā - daļa no tās daudzdimensionālās gaismas jaunrades, kas agrāk bija nesavienojama. Tā - daļa no Apvienotā Daudzdimensionālā Genoma radīšanas procesa, kad vienotībā apvienojas agrāk nesavienojamās... kosmiskās rases!. Tādēļ jums jāzin: aiz dažādām nācijām slēpjas dažādas kosmiskās rases, kas agrāk bija visai tālas viena no otras. Bet tagad to pārstāvji, kā individuālas dvēseles, dzīvo ne tikai vienotā planetārā rasē, bet arī vienā valstī. Dažādu ģenētiku apvienošana - tā Dievišķās Vienošanas procesa daļa, par cik jūs zinat par visa esošā vientību. Taču apvienošanu aicināti iziet pēc Visuma Vienīgā Dieva-Radītāja Plāna, bet ne izejot no vienas kosmiskās rases vai kosmisko rasu grupas interesēm. Tikai tādā gadījumā var sasniegt Dievišķo Vienotību - ņemot vērā visu intereses, balstoties Dievišķā Mīlestībā uz visu esošo.
Vairākums Krievijas tautu pievienojās revolucionāriem spēkiem, cerot uz gaišu nākotni, jaunu dzīvi. Tautu cerības daudzējādi neattaisnojās, tādēļ, ka vara tā arī nekļuva tautas. Taču Krievijas tautas, piedaloties revolūcijā, pilsoņu karā un karā pret Antantes valstīm, tomēr, izpildīja svarīgu misiju. Viņas glāba Krieviju no sašķeltības. Viņi glāba svarīgu Planetāro Gēnu, pateicoties kuram, cilvēce turpinās nākotnē palikt cilvēce un nekļūs bezdvēselisku būtņu robotizēta sabiedrība. Krievija palika dzīva, viņa palika dzīvs Planetārs genoms, bet Noturēšanas Spēku plāni neīstenojās. Un priekš tā, lai glābtu Krieviju no iznīcināšanas, XIX gadsimta beigās, tika iemiesotas desmitiem to individuālo dvēseļu, kuras agrāk iemiesojās kā ievērojami vadoņi, valdnieki, karavadoņi, oratori. Starp viņiem ne mazums bija to, kuri savā laikā pārdzīvoja garīgo aizvietošanu un nesa dvēselē Gaismas enerģiju. Taču vairāk bija to, kuriem nebija dzīves pieredzes augstākajās pasaulēs, kuriem Gaismas enerģijas bija nepietiekami priekš tā, lai īstenotu patiesos, bet ne oligarhiskos principus. Pirms iemiesojuma mēs zinājām uz ko mēs ejam. Daudzus no mums, XX gadsimta sākuma revolucionārus, veda/vadīja Augstākais "Es". Taču bija starp mums vairāk to, kuriem nebija sakaru ar Augstāko "Es", bet bija senatnes sakari ar tām pasaulēm, kuri ne reizi vien iejaucās jūsu/mūsu pasaules lietās. Un tanīs pasaulēs, protams, vēl valda Noturēšanas Spēki, Tumsas Spēki, kuri kļūdaini iedomājas, ka viņiem neizdevīga cilvēces evolūcija. Kaut arī, īstenībā, tikai cilvēka Dievišķā evolūcija viņam nodrošinās pienācīgu nākotni un evolucionāro attīstību.
Josifs Džugašvili (Staļins) nebija to skaitā, kurš savā laikā pārdzīvoja Garīgo aizvietošanu. Viņš ne reizi vien iemiesojās kā vadonis. Taču ne reizi neizdzīvoja pēcnāvi augstākās pasaulēs. Sakari ar tumšām pasaulēm viņam nodibinājās vēl tad, kad viņš bija pirmais Trešās Atlantīdas imperators. Viņš par imperatoru kļuva kā ordeņa Čornih Rjas [Чёрных Ряс] pārstāvis, sagrābušu varu Atlantīdas galvaspilsētā izplatījuši to iesākumā pa visu salu*, bet pēc tam - pa visu planētu. Krievija, Hiperboreju mantiniece. Bet Josifs visbiežāk iemiesojās atlantu nometnē.
-----------
Runa ir par notikumiem, kas norisinājās vairāk kā 13-mit tūkstošus gadu atpakaļ. Tad Atlantīda bija jau sala.
-----------
Kaut arī, jāatzīmē, ka dvēsele nekad neiemiesojas tikai vienā nācijā vai nāciju kolektīvā. Tas, kurš pieturas nacionalistiskiem uzskatiem, obligāti iemiesosies to nometnē, kurus viņš uzskatīja par saviem ienaidniekiem. Tā strādā karmas likums. Un tā strādā evolūcijas likumi, kas agrāk vai vēlāk cilvēku aizvedīs pie saprašanas par visu nāciju, visu tautu, visa esošā vienotību un vienlīdzību. Josifs hiperborejiešu nometnē atnāca ar ļoti pretrunīgu mentālo un garīgo papildinājumu. No vienas puses, viņā reāli dzīvoja tieksme kļūt par "tautu tēvu", viņš attīstīja Padomju Savienības ekonomisko spēku, kur pamats palika Krievija. Taču periodiski ļaujoties citu pasauļu spēku ietekmei, bieži īstenoja vienas vai otras tautas genocīdu, tanī skaitā - arī krievu tautas. Tādēļ, ka Noturēšanas Spēki turpināja locīt {гнуть ?} savu līniju: viņiem, lai kas arī notiktu, bija nepieciešams Krieviju, kā Vienotu Planetāru Gēnu, iznīcināt, sašķelt, lai pēc tam īstenotu savus daudzdimensionālās ģenētikas celtniecības plānus, radot savu rasi, kuras pamatā būtu tikai cilvēka fiziskais ķemenis. Viņiem, Noturēšanas Spēkiem, nevajadzēja tad ne cilvēka dvēseles, ne viņa smalkmateriālā ķermeņa. Kaut arī tagad viņu intereses izmainījās, tādēļ ka kardināli izmainījās situācija jūsu pasaulē. Un jūsu Daudzdimensionālo Ķermeņu Komplekss - katra cilvēka! - vērtīgs dārgums, ko novērtēt, pagaidām, dzīvojot četrdimensijās, nespējat. Taču, ticiet, citi, citu planetāro un kosmisko rasu pārstāvji, gatavi daudz ko atdot priekš tā, lai iegūtu tādu Daudzdimensionālu Ķermeņu Kompleksu, kāds tagad ir cilvēkiem.
Bez tumšā sakaru kanāla, Josifam bija sakaru Kanāls ar Augstāko, Dievišķo "Es". Tas kānāls bija ļoti vājš, taču, tomēr, tas strādāja! Džugašvili bija apgaismības momenti - stundas un pat veselas dienas, kad sazinājās ar Augstāko "Es". Tieši tam pateicoties, viņš īstenoja dažas darbošanās, kuras var nosaukt par labām. Un tādas, bez šaubām, bija. Tieši tādam sakaram pateicoties, viņš pieņēma lēmumu, vērsties pie baznīcas spēkiem kara laikā. Tieši tādam sakaram pateicoties, Tihvinas Dievmātes Ikona, 1941. gadā, lidmašīnā, aplidoja apkārt Maskavai. Ne nejauši kara laikā (un pat līdz 1948 gadam) - uz Padomju Savienības teritorijas sāka atkal celt baznīcas un pat klosterus. Viss tas - pateicoties Josifa Augstākā "Es" ietekmei, kurš dažos dzīves brīžos bloķēja sakarus ar seniem tumšajiem kanāliem.
Ar Josifu mēs daudzas reizes iemiesojāmies kopā. Mūsu visciešākā mijiedarbība īstenojās Hiperborejas laikā, kur mēs dzīvojām vairāk kā septiņus tūkstošus gadu atpakaļ. Josifs bija priesteru kastas galvenais, kas slepeni ietekmēja oficiālo varu. Bija sava veida pelēkais kardināls. Es biju oficiālās varas pārstāvis, dzīvoju Hiperborejas galvaspilsētā, kas izvietojās uz šolaiku pilsētas Kazaņas teritorijas. Josifs dzīvoja netālu no manis, mēs bijām draudzīgu māju kaimiņi. Es nezināju par viņa slepenām lietām. Priekš manis viņš vienkārši bija jautrs kaimiņš, ar kuru kopā mēs pavadījām daudz laika. 5451. gadā pirms mūsu ēras, Hiperborejas oficiālās varas ar slepenā dienesta palīdzību pieņēma lēmumu izrēķināties ar daudzām prieseriskām kastām. Plānojās sava veida "garo nažu nakts" [ночь длинных ножей"]. Bija dota pavēle , iznīcināt priesterus uz vietas, tieši viņu mājokļos. Es uzzināju, ka melnajā sarakstā ierakstīts Anilahs - tā tanī laikā sauca Josifu. Es ne tikai brīdināju viņu par priekšā stāvošo bojā eju, bet arī izvedu uz impērijas nomali kopā ar ģimeni. Pēc tam es Josifu-Anilahu no bojā ejas glābu vēl divas reizes - bet tikai jau citos, nākošajos iemiesojumos.
Tiekoties sava pēdējā iemiesojuma laikā, mēs viens otru it kā pazinām. Josifs Džugašvili-Staļins mani atbalstīja, tādēļ ka starp mums aktivizējās sena enerģētiska saikne. Viņš juta daraudzīgas simpātijas uz mani, kaut arī neuzskatīja mani par lielu politiķi. Viņš izjuta pret mani to, ko var nosaukt par karmiskā parāda jūtām. Tieši tādēļ Staļins mani aizsargāja no ienaidnieku uzbrukumiem 1929.gadā, kad man bija izvirzītas nopietnas politiskas apsūdzības.
Mana nāve bija nejauša un ne nejauša vienlaicīgi. Cilvēks, kurš šāva uz mani, bija psihiski nenormāls. Un viņu vadīja neparedzamības enerģija. Taču, kā man paziņoja, es varēju būt arī cita cilvēka upuris. Pēc būtības, tāda aiziešana kāda notika, plānojās. Es kļuvu sakrāls upuris. Taču sakrāls upuris - ne priekš Josifa un viņa tuvākām aprindām. Sakrāls upuris - priekš tiem, kuri patiesi ticēja revolūcijas un sociālisma ideāliem. Viņi nenoticēja manas nāves nejaušībai, domājot, ka Josifs izplānoja Kirova nonāvēšanu - priekš tā, lai atraisītu teroru valstī un izrēķinātos ar saviem politiskajiem pretiniekiem un oponentiem. Taču Josifs tikai izmantoja notikušo ar mani saviem mērķiem. Mana personība priekš daudziem iemiesoja demokrātisku vadītāju, tuvu strādnieku šķirai. Mani bieži sauca vienkārši: "Mironič". Starp vienkāršiem cilvēkie, Kirovu, tiešām, mīlēja. Un tas tika Padomju Savienības vadības izmantots saviem mērķiem: ienaidnieki izrēķinājās ar vienu no vislabākajiem padomju vadoņiem - tātad, ienaidnieki jāsoda. Un pie viena - sodīt visus politiskos oponentus.
Un tātad, Krievija bija glābta no sadrumstalošanas un iznīcināšanas, taču nokļuva tirānu varā. Kopā ar Josifu pie varas nonāca tie spēki, kuri bija aktīvi saistīti ar tumšajiem pasaules šīs valdniekiem. Daļu no viņiem aktīvi vadīja tie, kuri jums tagad pazīstami kā izolētas, ierobežotas telpas, reptiloīdu civilizācija. Daži bija tieši saistīti ar robotizētām būtībām. Pats Josifs nereti bija būtību grupas vadīts, kuri pārstāvēja Ponokteonu intereses. Tanī pat laikā, Padomju Savienībā bija iemiesoti Daudzu Augšupcelto Skolotāju Stari. Un tie bija ne tikai tie, kuri atjaunoja baznīcas, ne tikai svētie kalpotāji, kuri cilvēkos saglabāja ticību Dievam, tik smagos priekš valsts laikos. Augšupceltie Skolotāji iemiesojās progresīvos literātos, kultūras darbiniekos. Gulaga slēgtajās sienās radīja savus brīnišķīgos darbus "Pasaules Roze" Daniels Andrejevs - Skolotāja Kut Humi Stars. Daži Skolotāji bija ievērojami sabiedriskie darbiieki, kuri spēlējot pēc eksistējošās sistēmas noteikumiem, palīdzēja cilvēkiem pārdzīvot likstas, sniedza visiespējamo palīdzību. Padomju Savienības teritorijā dzima gaismas kustība ievērojamo Rērihu vadībā, Agnī Jogas mācība šeit atrada auglīgu augsni. Padomju Savienībā dzima vairākums no jums, šodienas Gaismas darbiniekiem, kuri kļuva svarīga daļa kopējās gaismas kustības.
Revolūcija izraisās tur un tad, kur un kad krīze nevar tikt atrisināta citādi. Tas - cilvēces attīstības līmeņa rādītājs. Kad cilvēciskā sabiedrība sasniedz augstu garīgo un materiālo attīstības līmeni, revolūcijas kļūst neiespējamas. Bet ja revolūcija neizbēgama - pasaulē ienāk cilvēki no augstākām pasaulēm un dara visu iespējamo, un tikai priekš tā, lai mīkstinātu cietsirdīgos revolucionāros procesus, nu un arī priekš tā, lai ieliktu pamatus nākotnes harmoniskai dzīvei. Un es gribu jums paziņot, ka Gaismas Darbinieki bija gan starp revolucionāriem, gan starp padomju, partijas darbiniekiem. Cilvēki dzīvoja vienā laikā, vienā ērā, izrunāja vienus/vienādus lozungus. Taču daudzus vadīja savtīgas intereses, bet mazākums dzīvoja dižu mērķu vārdā. Kādu mērķu? Tanī skaitā, arī tādas dzīves uzcelšanai, kad vairākums cilvēku sāks dzīvot ne pēc savtīgiem likumiem, bet pēc Gaismas likumiem.
Pēc Pārejas es biju ne tikai reabilitēts, izdziedināts, bet saņēmu arī jaunu garīgo kvalitāti. Es atcerējos veselu virkni savu iepriekšējo iemiesojumu un biju veltīts jaunai misijai. Sāku gatavoties, atrodoties vienā no Piektās dimensijas Telpām. Es jau zināju, ka ne reizi vien pēc, tā saucamās, nāves tikos ar Josifu-Anilahu un bieži smalkajā pasaulē mēs kopā gatavojāmies kārtējam iemiesojumam. Atrodoties Reabilitācijas Centrā, es uzmanīgi sekoju visam, kas notika Padomju Savienībā. Gaidīju, kad Josifs atnāks pie mums. Un biju ļoti apbēdināts, kad uzzināju, ka viņam pagaidām neizdosies šup pacelties. Kā tā? Agrāk taču mēs pēc nāves tikāmies vienā pasaulē. Bet tagad es šeit un nevarēšu ar viņu pat sazināties? Ja godīgi, es biju ļoti apbēdināts...
Pēc kāda laika es biju uzaicināts uz Karmas Valdoņu Padomi. Un, lūk, tikai tad es uzzināju, ka daudz, ļoti daudz kas tagad izmainījās. Daudzi cilvēki saņēma tiesības dzīvot piektās dimensijas augstākajās pasaulēs. Man tagad ir liela izvēle... Izrādījās, ka ir iespēja tikties ar Josifu-Anilahu. Taču man stāvēja priekšā veikt lielu ceļu un izpildīt neparastu darbu. Es savu izvēli izdarīju. Bet pēc tam pie manis atnāca tas, ar kuru kopā man būs jārada. Un es iepazinos ar Lielu Skolotāju, kurš jūsu pasaulē zināms kā Kut Humi. Bijušais ateists un komunists Kirovs un Augšupceltais Skolotājs Kut Humi - pat sapņos nevarēja iedomāties tādu duetu (SMAIDA ENERĢIJA). Taču, tomēr, mums stāvēja priekšā aizraujoša kopīga jaunrade. Manā jaunajā dzīvē sākās visbrīnišķīgākais un pārsteidzošākais laiks...
Pēc diezgan ilga sevišķas sagatavošanas kursa, kuru es izgāju ārpus Reabilitācijas Centra "sienām", mani ieskaitīja specializētā komandā, kuru vadīja Kut Humi. Mūsu komanda kļuva par vienu no svarīgākajiem Planetārajiem Dienestiem - reprezentablu pasauļu neitralizācijas dienests. Kas tas ir - "reprezentablas pasaules"? Nu, mani draugi, tās pasaules, taisnību sakot, jums labi zināmas.. Piemēram, tāda pasaule ir pasaule, kuru cilvēki apzīmēja ar vārdu "elle", "uguns jūra", "atmaksas/soda pasaules" un tā tālāk. Tagad - uzmanību, dārgie draugi! Lūdzu saprast starpību starp reālām pasaulēm un reprezentablām pasaulēm. Reprezentablas pasaules - tās pasaules, kas radītas pateicoties vienas vai citas pasaules cilvēciskās sabiedrības kolektīviem priekšstatiem. Šīs pasaules sastāv no sevišķas astrāli-mentālās matērijas, kas cilvēku daudzu paaudžu domu un jūtu radīta. Reprezentablās pasaules eksistēja gandrīz tikpat ilgi cik ilgi turpinājās Dualitātes Eksperiments. Patiesībā, tās prezentēja sevišķus smalkmateriālos rezervuārus, aicinātus savākt energoinformācijas duālos apjomus, kurus izstaroja jūsu/mūsu pasaules cilvēki.
Cilvēki ilgu laiku ticēja un turpina ticēt pēcnāves sodam. Pēc viņu viedokļa, netaisnus cilvēkus gaida pēcnāves sods ellē. TAČU REĀLAS ELLES NEKAD NEBIJA UN NAV. Eksistē tikai tā elle, kuru uzcēla no Dievišķas sākotnes atdalītu cilvēku duālā apziņa un jūtas. Soda ideja, atmaksas ideja - tās cilvēka idejas, bet ne Dieva ideja. Neviena individuāla vai kolektīva Dvesele, neviena Monāde nekad nenokļuva un, vienkārši, nevarēja nokļūt ellē. VISAS DVĒSELES PĒC NĀVES JŪSU/MŪSU PASAULĒ VIENMĒR PACĒLĀS AUGSTĀKAJĀ PASAULĒ, KUR IZGĀJA DZIEDINĀŠANAS PROCESU. Bet pacēlās tikai uz to pasaules augstumu, uz kuru varēja.
Un kā tad ceļojumi zemākās pasaulēs? Kā astoņi elles apļi, par kuriem kļuva zināms Dantem? Kā tad daudzu citu cilvēku redzējumi? Lūk, lūk, dārgie draugi! Ceļojumi atmaksas pasaulēs, pa elles apļiem, tiešām, īstenojās. Taču tie bija un paliek astrāli-mentālie ceļojumi REPREZENTABLAJĀS PASAULĒS, KAS NAV REĀLĀS PASAULES. Reprezentablās pasaules - tās astrāli-mentālo tēlu pasaules, izaustas no domām un jūtām, kādas uztur iemiesoto cilvēku enerģijas. Attiecīgi reprezentablās pasaulēs dzīvo ne pašas dvēseles, ne cilvēki, bet astrāli-mentālie dvēseļu,cilvēku un citu būtņu tēli. Kamēr īstenojās Dualitātes Eksperiments, kamēr turpinājās iegremdēšanās cikls matērijā, bez reprezentablām pasaulēm iztikt nevarēja. Tās bija cilvēciskās astrāli-mentālās energoinformācijas uzkrājējas. Bet jau no XX gadsimta Gaismas Ģimene sāka aktīvu gatavošanos Dualitātes Eksāmena noslēgšanai, jaunā evolucionārā cikla sākumam, par kuru austrumos runā kā par Satija-Jugu. Pienāca laiks izejai no matērijas blīvuma, pienāca laiks sākt VISKOPĪGĀS AUGŠUPCELŠANAS PROCESU. Un tādēļ reprezentablās pasaules ne tikai nebija vajadzīgas, bet varēja kalpot kā bremzes Augšupcelšanas procesam. Tādēļ tās bija jāneitralizē, jāpārveido negatīvā enerģija pozitīvajā. Negatīvi reprezentablo pasauļu vietā tagad darbojas speciālas struktūras, kas ātri un efektīvi transformē negatīvo astrāli-mentālo matēriju, pārveidojot to pozitīvā enerģijā, kas pēc tam jau izmantojas Augšupcelšanas labumam.
Un tā, mūsu Dienests sāka reprezentablo atmaksas pasauļu neitralizāciju. Oficiāli saucās Reprezentablo Pasauļu Pārveidošanas Dienests. Mēs jau jokojot paši savas vienības saucām "KOSMOSA OGĻRAČI". Tādēļ, ka astrāli-mentālā plānā mēs bieži nolaidāmies iekšplanētas pasaulēs, izvietotās zemāk par jūsu pasaules Zemes virskārtu.
Kā mēs strādājām? Iesākumā izvēlējāmies vienas vai otras pasaules atsevišķu iecirkni. Tas tika mūsu rūpīgi izpētīts uz astrāli-mentālās matērijas priekšmeta kvalitāti. Interesanti bija novērot tos tēlus, kuri dzīvoja šinīs pasaulēs. Ja tās būtu reālas būtnes, tad daudziem no mums būtu ļoti sāpīgi. Taču mēs zinājām, ka tās tikai astrāli-mentālās hologrammas. Iesākumā mēs visu energoinformāciju arhivējām, nododot to speciālā planetārā Arhīvā. Pēc kā, mēs ieslēdzām mūsu speciālus aparātus, kurus mēs vadījām, ar savu domu un jūtu palīdzību. Šie aparāti bija piektās dimensijas dažādu pasauļu iemītnieku konstruēti un skaitījās novatoriski izgudrojumi. Tikai lūdzu, neiedomājaties šos aparātus kā mašīnas no metāla un plastikas. Nē, tie -smalkmateriālo struktūru komplekti, ar kuru palīdzību astrāli-mentālā matērija iesākumā savācās kompaktās energoinformatīvās paketēs, bet pēc tam pārveidojās pozitīvā enerģijā, kuru mēs pēc pārstrādēs, nosūtījām speciālos rezervuāros. Šī enerģija vēlāk tika nogādāta kopējā Augšupcelšanas enerģiju potenciālā. Un tagad tiek izmantota cilvēsiskās sabiedrības astrāli-mentālo pozitīvo procesu radīšanai.
Vai redzēju es "velnus"? O, jā, mani dārgie, un ne reizi vien. Taču velni - ne pats briesmīgākais reprezentālajā pasaulē. Pats nepatīkamākais - cik ļoti cilvēki grib atmaksu/sodu. Atmaksa, ticība sodīšanai, cilvēku attālina no Gārīgās Sākotnes, no visa Dievišķā. Cilvēces vēstures laikā, priekšstati par elli, par atmaksas pasaulēm, mainījušies. Un mēs papilnam saskatījāmies izkropļotus tēlus - lieciniekus tam, par ko domā un ko jūt cilvēks, kad viņa dvēselē nav patiesas mīlestības.
Taču mēs saņēmām patiesu apmierinātību, kad pacēlām/izcēlām "uz kalna" kārtējo astrāli-mentālās matērijas negatīva apjomu. Mēs saņēmām patiesu baudu un gandarījumu par šīs matērijas pārveidošanu pozitīvajā. Jā, biju es arī tajos apgabalos, kur cilvēki ar savām domām un jūtām nosodīja vadoņus, valdniekus, tirānus. Tanī skaitā, ne reizi vien, redzēju Josifa tēlu, uz kuru lidoja tūkstoši un tūkstoši energoinformatīvo pakešu-lāstu. Domāju, ka ne viena reāla dvēsele nevarētu to izciest. Ne viena... Ticiet.
Tikšanās ar reālo Josifu notika vēlāk. Pēc darba, Reprezentālo Pasauļu Pārveidošanas Dienestā, man gadījās ar viņu tikties vienā no Reabilitācijas Centra zemākajiem līmeņiem - uz ceturtās un piektās dimensijas robežas. Josifa Dvēsele pagaidām nevarēja pacelties augstāk. Viņam jau bija smalkmateriālais cilvēciskais ķermenis. Un izskatījās tā, ka es viņu nepazītu nekad, ja man nepateiktu, kurš manā priekšā. Josifam bija zināms par manu vizīti.
Kad es iegāju tanī telpā, kur viņš atrodas, tad varēju pazemināt vibrācijas un kļuvu... viņam redzams. Viņš mani ieraudzīja un sāka ... apskaut. Taču rokas aptvēra tikai gaisu. Tādēļ, ka es nevarēju pazemināt savu ķermeņu vibrācijas līdz taustāmības iespēju līmenim. Viņš vairākkārt centās mani apskaut, kamēr saprata, ka tie - veltīgi centieni. Es viņa acīs ieraudzīju asaras. Tās bija patiesa prieka asaras. Mēs ilgi klusējām , skatoties viens uz otru.
Tad viņš teica:
- Es visu zinu par tavu darbu reprezentablās pasaulēs. Man visu parādīja. Es daudz redzēju. Redzēju arī viņu... Josifu, kuram atmaksāja... Jā, redzēju.
- Tu iemiesosies no jauna? Apsola? - jautāju es
- Apsola. Taču es vēl negatavs. Zini, negribu vairāk nekad būt vadonis. Nekad.
Tagad es neapzināti gribēju apskaut viņu. Taču arī manas rokas nevarēja pieskarties viņa smalkmateriālajam fiziskajam ķermenim. Mēs atradāmies uz ļoti dažādas esamības līmeņa.
Viņa acīs atkal parādījās asaras.
- Mēs vēl tiksimies, Josif - teicu es. - Tiksimies, mans Anilah.
- Apskauj mani vēlreiz - parasīja viņš
Un es apskāvu viņu. Viņš manas rokas nesajuta fiziski. Bet sajuta manu mīlestību. Un es sajutu viņa mīlestību. Caur dažādu pasauļu aizsegu. Un tas bija galvenais.

2015. gada 3. - 6. augusts.

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 7(25) 2015, žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Internet-veikala adrese: http://world-channeling.com/
Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296.
=====
Latviskojums ievietots Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/11.05.2016. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 11.05.2016.

Skatījumu skaits: 530 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: