Galvenie » 2019 » Marts » 30 » Skices dzīves Ceļā
16:49
Skices dzīves Ceļā

Skices dzīves Ceļā

(No vēstvietnes Sanatkumara lv, tulkoja Jānis Oppe,
saņemts 2019. gada 28. martā)

Svetlana Tumanova - Skices dzīves Ceļā

 Autors: Svetlana Tumanova.
Ja padomāju par to, kas “mani pieveda pie izkaisītās sklerozes”, tad atnāk sekojošais – emocionāla nelīdzsvarotība, emocionāli iekritumi, kas ar mani notika periodiski, un dažreiz ļoti dziļas emocionālas krīzes, līdz pat pilnīgam kontroles zudumam pār sevi. Visu to laiku man likās, ka tā var sajukt prātā šīs psihiskās nelīdzsvarotības dēļ. Kaut gan man kopš skolas bija ļoti stingrs prāts, arī gribas pietika, taču dažreiz emocijas gāja pāri malām.
Gan māmiņa, gan tētis man bija tādi. Māmiņa aizgāja pēc 4. insulta, kad viņai atteica kājas un acis, bet sirds neizturēja stiprās zāles, kuras viņai deva slimnīcā. Pašlaik tētis, kuram ir jau 84, ir kļuvis mierīgāks un mēģina savus psihiskos izvirdumus kontrolēt, cik var. Viņš dzīvo viens.
Māte sevi mocīja mana tēva dēļ, nepieņēma viņu, kamēr neizšķīrās ar viņu pēc 2 gadiem. Taču arī tas nenodrošināja viņu no retajām piespiedu tikšanās reizēm ar viņu. Bērns taču kopīgs, viņš bija jāaudzina.
Viss krājās manā iekšienē līdz zināmam laikam, un ļoti spēcīgas emocijas bieži lauzās no manis, jo tās jūtas, kuras es sevī spiedu nost, bangoja un darbojās sliktāk par visu pārējo. Ārēji it kā nekas nenotika, bet man notika nepilna paralīze. Viena, pēc dažiem gadiem – otra, pēc tam atkal un atkal. Un manas nesabalansētās emocijas darbojās pret mani ne sliktāk par jebkuru kodolsprādzienu un veda pie visa, kas iekšienē, kraha. Un tagad man, kā to nosauc neirologi, ir tetraparēze. Es pa ielu braucu ratiņos, bet mājās ar rāmīti varu nedaudz pasoļot.
Visu iespējams atjaunot, ja pārstāt sevi pašu spridzināt. Es taču to labi zinu. Par psihisko enerģiju un tās spēku daudz ir rakstījuši Rērihi. Kā gan tagad ar šo neiroloģiju mēģināt tikt skaidrībā? Ārsti pagaidām nav atklājuši, kā ārstēt izkaisīto sklerozi, kura var arī neaktivizēties.
Vajag iemācīties valdīt par sevi jebkurās situācijās. Un piedot un mīlēt visas Dieva daļiņas. Un lieta darīta.
Es tomēr vēl atrodu iemeslus panervozēt. Mani ļoti kaitināja mans padzīvojušais draugs, kurš ir 31 gadu par mani vecāks. Un mēs daudz ar viņu kontaktējāmies. Es pārbraucu pie viņa dzīvot, bet pēc tam apprecējos ar viņu.
Tagad sāku saprast, ka būtība nav draugā, bet manī. Ar sevi ir labāk jāstrādā un nav jāskaišas. Nu pārāk jau viegli mani varēja “izvest”, ka jau pat nogalināt biju gatava vārdos.
Nevar tā visu uztvert. Es taču varu ar Svētību piepildīties. Un no jauna, un no jauna, un atkal.
Šis draugs kļuva mans vīrs pēc 9 gadiem. Arī viņš ir nopietni slims. Divi zābaki – pāris, dzīvojam kopā. Un dzīvot divatā arī ir labāk.
Bet Svētību un meditācijas mēs mīlam abi, tāpat kā klasisko mūziku.
2016.12.28.-2019.03.25.

http://www.sanatkumara.lv/index.php/svetlana-tumanova/17-svetlana-tumanova/2097-svetlana-tumanova-skices-dzives-cela

-------------
Informācija - Svetlana Tumanova - Skices dzīves Ceļā - no vēstvietnes Sanatkumara lv,
ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /30.03.2019.
nosūtīta Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /30.03.2019.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /30.03.2019.
=====
Informāciju - Skices dzīves Ceļā - viskopīgai pieredzei ieteicam 30.03.2019. 

Skatījumu skaits: 42 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: