SVEICIENS NO PIEKTĀS DIMENSIJAS
NO "VECAJIEM KLEPERIEM"

ELDARS RJAZANOVS
caur Marinu Shults
2016. gads 14.-19. augusts, Rīga
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr7(32) 2016, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 29.03.2017.

Eldars Aleksandrovičs Rjazanovs (1927. 18. novembris, Samara - 2015. 30. novembris, Maskava) - padomju un Krievijas kinorežisors, scenārists, dzejnieks, dramaturgs, pedagogs, profesors. PSRS tautas mākslinieks (1984.). PSRS Valsts prēmijas laureāts (1977.) un KFSRS Valsts, brāļu Vasiļjevu vārda prēmija (1979.). Viņš bija neparasta vārda īpašnieks. Vecāki tūliņ zināja, kā nosauks savu zēnu. Vārds - Eldars, ja to pārtulkot no persiešu valodas - nozīmē "pasaules valdnieks". Acīmredzot, vecāki jau toreiz nojauta, ka viņu dēls aicināts savā dzīvē radīt kaut ko neparastu. Eldars Rjazanovs - unikāls krievu režisors, unikāls scenārists, metrs tēvzemes komēdijas, dāvājoša skatītājiem daudz, daudz brīnišķīgu attēlu. Visplašāko skatītāju auditoriju saistīja Rjazanova darbi:
"Sargies autombīļa", "Veiksmes zigzags", "Veči laupītājii", "Neticami itāliešu piedzīvojumi Krievijā" (1973.), "Likteņa ironija, vai Vieglu garu!" (1975., telefilma), "Dienesta romāns", "Stacija uz diviem", "Cietsirdīgā romance", "Garāža", "Par nabaga huzāru aizlieciet vārdu", "Vecie Kleperi".
2002. gadā E. A. Rjazanovs kļuva Krievijas kinematografisko mākslu akadēmijas "Nika" prezidents. 2005. gada 23. janvārī atvērās Eldara Rjazanova kinoklubs. Eldars Rjazanovs bija scenāristu un režisoru Augstāko kursu pasniedzējs. Viņš bija 1990 gada dibinātas Krievijas kinematogrāfistu Savienības loceklis. 2010. gadā Rjazanovs kļuva viens no KinoSavienības dibinātājiem.
Taču ievērojamais kinorežisors ne tikai filmas uzņēma, viņš vēl dzejoļus sacerēja, bija līdzautors dažām savām filmām. Viņš autors grāmatām "Komēdijas skumjā seja", "Veiksmes zigzags", "Šīs nenopietnās, nenopietnās filmas", "Smieklīgas nejautras vēstures", dzejoļu krājums "Nostaļģija". 80. gados ēterā izgāja programma "Kinopanorāma". Rjazanovs kļuva tās vadītājs. Rjazanovs izlaida tevīzijas programmas "Eldara Rjazanova Parīzes noslēpumi", "Sarunas svaigā gaisā", "Sniegbaltīte un septiņi rūķīši".
Viņš apstiprināja, ka neticēja Dievam, bet ar savu vārdu un visu savu dzīvi pierādīja, ka viņš - DIEVA DĀVANA...
MARINA SHULTS:
Žurnāla "Mirovoi Čenneling" redkolēģija piedāvāja man tikties ar nesen smalkajā pasaulē aizgājušo slaveno kinorežisoru Eldaru Rjazanovu. Es vienmēr ar sevišķu mīlestību un cieņu izturējos pret šo ievērojamo cilvēku. Protams, es neatteicos. Pie tam, vienmēr interesanti uzzināt, ar ko tagad piektajā dimensijā nodarbojas mums pazīstami cilvēki, ievērojami ar savu dzīvi četrdimensionalitātē. Ar pārliecību, ka uzzināšu daudz interesanta un negaidīta, es piekritu intervijai.
Es palūdzu savu Skolotāju El Moriju iepazīstināt mani ar piektās dimensijas Eldaru Rjazanovu. Bet Skolotājs ar smaidu teica, ka es to varu palūgt savam jaunajam paziņam, ar kuru nesen iepazinos un pat... dejoju. Es tūliņ sapratu, ka runa ir par Čārli Čaplinu, ar kuru iepazinos agrāk. Un viņš tūliņ parādījās manā priekšā. Jautāja, kādu deju mēs uzdejosim. Piedāvāja lezginku. Es iesmējos, piekritu valsim, bet pēc tam jautāju - vai viņš pazīstams ar Eldaru Rjazanovu? Ļoti nopietni teica, ka Eldars priekš viņa - liels Meistars! Un viņi draudzējas. Bet viņš tagad aizņemts filmas uzņemšanā (!!!) un nevar ar mani tikties.
Tomēr pēc divām stundām mani pasauca un es iepazinos ar Eldaru Rjazanovu. Viņš jautāja, kādā izskatā es gribu viņu redzēt? Es izbrīnījos un atzinos, ka gribu viņu redzēt tādu, kāds viņš tagad ir. Redzēju viņu liela auguma, jaunu vīrieti ar diezgan gariem, gaišbrūniem matiem. Sejas vaibsti nedaudz atgādināja ceturtās dimensijas Eldaru Aleksandroviču. Mēs parunājām par dažādām tēmām un norunājām pastrādāt nākošajā dienā. Un tātad, šodien 2016. gada 14. augusts. Es gatava tikties ar Eldaru Rjazanovu. Izsaucu viņu un noskaņojos uz kontaktu .
= Sveicināti Eldar Aleksandrovič! Sākšu, kā vienmēr, ar jautājumu - kā Jūs uzrunāt? Mūsu četrdmensijās Jums bija brīnišķīgs vārds - Eldars, ko es iztulkoju Kā Dieva Dāvanu. Bet tagad kāds?
- Jā, mans vārds man vienmēr patika. Un es esmu pateicīgs saviem vecākiem par šo lāpu dzīves garumā, tā man palīdzēja visos manos iesākumdarbos, kaut kādā neizprotamā veidā risināja manus uzdevumus. Es vienmēr jutu, ka aiz šī vārda, patiešām, stāv kaut kas dižens. Ne es pats, bet kaut kas neaptverams. Četrdimensijās Dievam es neticēju, bet zināju, ka mani ved, sargā un palīdz. Tagad es par to ne tikai pārliecinājos, bet arī konkrēti zinu savu diženo Vadītāju un Aizbildni. Tieši Viņš mani maigi pieņēma Pārejas momentā. Un darīja visu iespējamo priekš manas ātrākas reabilitācijas un iziešanas jaunā spožā dzīvē.
= Jūs varat nosaukt Aizbildņa vārdu?
- Jā, protams. Tas - Erceņģelis Satijanils ar viņa absolūt pārsteidzošām takta sajūtām un kaut kādām īpašām prasmēm virzīt nākošajā dzīvē. Bet priekš manis tas ļoti svarīgi. Bet atgriežos pie jautājuma par vārdu. Nepārsteigšu, droši vien, ka izlēmu ar sajūsmu palikt pie iepriekšējā vārda (Eldara smaids). Tas man šeit atnes veiksmi. Un es vienmēr ar šo vārdu sajūtu savu "Es" pilnīgā saplūsmē ar visu Visumu. Bet priekš manis tas tagad sevišķi jauns un svarīgi līdz bezgalībai. Sauc mani vārdā un, kā vienmēr ar 5-ās dimensijas iedzīvotājiem, uz TU. Tas tuvina un atraisa uzticību attiecībās.
= Pateicos, Eldar! Man pat patīkami to uzzināt. Tad atļauj pāriet pie jautājumiem, kuri mūs interesē. Bet tu vari izmainīt mūsu sarunas tēmu pēc sava skatījuma. Pirmais jautājums, domāju, visiem interesants. Cilvēki, pārejot piektajā dimensijā, tūliņ kļūst jauni, vai atjaunošanās - tas process, katram pārejošs savā ātrumā?
- Jautājums pilnīgi likumsakarīgs. Cilvēks, pārejot smalkajā pasaulē, sākumā iziet reabilitāciju Reabilitācijas Centrā (RC), tā dažādās nodaļās. Pēc tam tie, kuri iet uz ilgu laiku piektajā dimensijā (tās dažādos apakšlīmeņos), pieņem lēmumu gan par savu ārējo izskatu, gan vecumu. Dabīgi, pirmajā plānā jāizvirza cilvēka apziņas attīstība. Jūs jau zinat, ka cilvēki mainās lēnām savā apzināšanā tā, kas ar viņiem notiek. Daudzi turpina lolot savas slimības, kaut arī piektajā dimensijā nav nekādu priekšnosacījumu būt slimam. Citi ilgi nes veca cilvēka apziņu. Viņi pie tā pierada četrdimensijā un ilgi nevar iziet no tāda stāvokļā. Tomēr ar visiem tiek vadīti atbilstoši sagatavošanas pasākumi. Līdz pat apziņas attīrīšanai no uzmācīgām domām par neiespējamu atgriezšanos jauneklības stāvoklī. Tādiem cilvēkiem
ļauta lēna veco ķermeņu nomaiņa uz jauniem un pakāpeniska, pa etapiem, jauna un vesela cilvēka apziņas iemantošana. Ir arī tādi, kuri izrādās vairāk sagatavoti jaunajiem apstākļiem. Bet galvenais - gatavi jaunai, unikālai iespējai "uzģērbt" jauno Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksu (DĶK). Jums jau agrāk Oļegs Dāls stāstīja, ka cilvēkam tiek dota iespēja "piemērīt" jaunos ķermeņus. Un viņš vēl var atrasties RC, mācīties viņos dzīvot, un izmantot tos. Tāds cilvēks var iziet no RC jauns, vesels un tūliņ baudīt dzīvi. Tādā gadījumā cilvēkam notiek ātra vecā DĶK nomaiņa uz jaunu. To veic augsti kvalificēti RC speciālisti.
Citiem jau ceļš uz jaunību un veselību - pakāpenisks, komfortabls. Kā jau jums zināms, tagad piektajā dimensijā eksistē daudz jaunu apgabalu priekš cilvēku pakāpeniskas adaptācijas, atnākušu no četrdimensionalitātes, uz jauniem apstākļiem; bet galvenais - jaunām iespējām. Viņiem pat tiek radīti daži pierastie sabiedriskās dzīves dzīvošanas apstākļi priekš tā, lai adaptācija un viņu apziņas paplašināšana notiktu komforti. Un katrs iet ar savu ātrumu. Tādiem cilvēkiem notiek pakāpeniska jauno ķermeņu apgūšana. Viņi tam var pat nepievērst īpašu uzmanību. Taču sava ārējā izskata izmainīšnos viņi fiksē. Līdz ar to saprotot, ka atkāpjas slimības, nespēks un pieņemtie uzstādījumi mainās uz jaunības optimisma pusi.
Man šī tēma interesanta tādēļ, ka es pats daudz ko pārdzīvoju no tā, par ko stāstu, pie tam - īsā laikā. Man pietika apķērības saprast, ka šīs pasaules likumi ļauj neslimot, nenovecot, nemirt, bet būt jautram, veselam un spēka pilnam. Tādēļ es ar šo jautājumu nenodarbojos profesionāi, tomēr bieži piedalos to reabilitācijā, kuri sevišķi "iestieg" četrdimensiju duālos priekšstatos par neiespējamību izmainīt savus ķermeņus un savu apziņu. Es bieži savācu cilvēku pulciņus, kuriem ir tāda nepieciešamība. Un, uz personīgā piemēra, demonstrēju viņiem, kāds es atnācu šajā pasaulē; kā iesākumā pretojos būt jauns un vesels, bet pēc tam ātri ar tām "pagātnes paliekām" tiku galā un kļuvu tas, kuru viņi redz savā priekšā.
Dažreiz lieta nonāk līdz komiskām situācijām. Viens cilvēks, vīrietis miega laikā pārgāja RC. Viņš ilgi nesaprata, kur nokļuvis un, kas ar viņu notiek. Viņš rāvās uz mājām, pieprasīja, lai viņu atbrīvo (domāja, ka viņu savāca kāda medicīniska iestāde). Sauca radiniekus. Nesaprata, kādēļ ar viņu nerunā skaņu valodā, bet domās. Pie tam, viņš uztvēra apkārtējo domas, bet nevarēja saprast, kā tas notiek. Pēc kāda laika viņš it kā samierinājās ar savu sāvokli. Taču, tomēr, izlēma aizbēgt pie pirmās izdevības. Protams, to visu fiksēja RC darbinieki, viņus apmānīt neiespējami. Un lūk, pienāca laiks viņam "piemērīt" jaunos ķermeņus. Viņš nesaprata, priekš kam viņam tie nepieciešami. Bet "piemērīja". Pie tam, viņu it kā piepūta, jo piektās dimensijas ķermeņi bija daudz smalkāki un augstāki pēc vibrācijām, kā četrdimensionālie. Viņš savu "Es" sajuta balonu esam, atspērās un uzlidoja. Bija pārliecināts, ka izdevās aizbēgt, ka viņš visus piekrāpa. Taču vadīt jaunos ķermeņus nevarēja un palika/apstājās RC telpā pilnā pārliecībā, ka dodas mājup gaisa balonā. Protams, viņu maigi atgrieza atpakaļ un, dabīgi, paskaidroja lietu būtību. Tagad šis cilvēks brīnišķīgi dzīvo pietiekami augstā piektās dimensijas līmenī. Ar humoru atceras savus iesākuma piedzīvojumus. Un palīdz, kā arī es, jaunatnākušo adaptācijai.
Protams, galvenais - apziņā. Tādēļ tik svarīgi, vēl atrodoties četrdimensionalitātē, izzināt savu ķermeņu uzbūvi. Zināt, kādā kārtībā ķermeņi pāriet RC. Kas, kā izkārtojas priekš dzīves piektajā dimensijā. Un, protams, laicīgi, ar prieku, tiekties dzīvot jaunos ķermeņos, ar jauna cilvēka ārējo izskatu un apziņu, nenovecojoša un nebēdāties nekad.
= Pateicos, Eldar! Kad vakar es gribēju ar tevi iepazīties, man teica, ka tu esi filmēšanā. Priekš manis tas bija negaidīti. Piektajā dimensijā ir kino? Bet priekš kam? Un ja ir, tad kā filmē un skatās?
- Ar lielu prieku pastāstīšu par kino piektajā dimensijā. Jo vairāk tādēļ, ka priekš manis tas kļuva par aizraujošu atklājumu, iespējām radīt jebkurā žanrā, bet ar jaunu jaunrades spēku un milzīgu iztēles spektru. Es arī pats nedomāju, ka piektajā dimensijā ir kino. Jā, un ko es domāju četrdimensiju dzīvē par piekto dimensiju. Es par to vienkārši neko nezināju. Bet par ko es biju pārliecināts, par savas jaunrades ceļa bezgalību. Nezinu, no kurienes man bija tāda pārliecība, taču tā mani veda pa dzīvi. Un es nekad savu "Es" neuzskatīju par veci. Pat nemīlēju, kad par mani teica "padzīvojis" cilvēks. Taču jau atrodoties RC, man parādīja kino. Jā, tur to parāda visiem, kad iepazīstina ar piektās dimensijas dzīvi. Tas kaut kāds analogs dokumentālam kino, kuram arī es atdevu ne mazumu četrdimensiju dzīves. Mani tas ļoti ieintersēja. Un es tūliņ sāku izzināt tā radīšanas translācijas, saglabāšanas paņēmienus. Mani interesēja arī spēlkino eksistēšana. Vārdu sakot, jau atrodoties RC, es ķēros pie jautājuma par jaunu filmu uzņemšanu un sava jaunrades ceļa turpināšanu. Tas ļāva man ātrāk, kā uzskatīja RC darbinieki, iziet reabilitāciju un sākt jaunu dzīvi. Taču, tālu ne tūliņ, man izdevās īstenot savu tiekšanos uz kino. Sākumā bija arī citi dzīves uzdevumi. Tad atgriezīšos pie kino...
Šeit kino sastāv no noturīgu tēlu radīšanas ar sevišķu smalkmateriālu hologrammu palīdzību, objektu, cilvēku, notikumu atsevišķā telpas-laikā, kuru parametri atļauj uz ilgu laiku tos nofiksēt. Tas pirmajā mirklī šķiet nesaprotami, taču iedomājaties savā pasaulē kaut kādu kalnu. Un jūs taisat ne šī kalna fotogrāfiju, bet tā precīzu hologrāfisku kopiju un sākat ar to daudzdimensionāli strādāt. Mūsu tehnika to ļauj. Pie tam, ar hologrammu var strādāt jebkurā mērogā. Priekš spēlkino, vispirms pieņem aktierus, bet pēc tam viņu spēli arī pārved uz hologrammisku pamatu un montējas vienotā filmas kanvā. Šeit eksistē milzīgs lauks priekš jaunrades fantāzijas. Un tas man patīk. Tehnika, salīdzinot ar jūsējo, unikāla un nav aprakstāma, tādēļ, ka man to grūti izdarīt. Jokoju, jokoju, bet priekš tā vajag iedziļināties piektās dimensijas zinātnes tehniskos sīkumos, kurus, vienalga, izstātīt nevarēšu.
Nopietni runājot, mēs strādājam divos virzienos. Ir, patiešām, dokumentāls kino, kas šeit saucas īstenības fasetas. Bet sauksim to kā pie jums - dokumentālais kino. Sižeti no piektās dimensijas dzīves dažādu apgabalu atspoguļošanas līdz globāla mēroga notikumu - izejošu aiz piektās dimensijas rāmjiem. Bieži atspoguļojam arī četrdimensiju dzīvi. Ļoti bieži ir sižeti no septītās dimensijas iedzīvotājiem. Paši mēs tur uzņemt nevaram, taču mūsu augstākās dimensijas darbinieki ar lielu prieku apgādā mūs ar savas pasaules notikumu hronikām. Tur taču arī daudz dažādu pasauļu. Protams, šiem tēliem ir fragmentārs raksturs, bet arī tie dod neapšaubāmu labumu piektai dimensijai.
= Bet sestajā dimensijā arī ir harmoniskas pasaules. Kādēļ jūs ar viņiem nesadarbojaties?
- Sadarbojamies, bet mazāk. Tur savi sarežģījumi, par kuriem es neesmu informēts.
= Bet kādi operatori tie, kuri atspoguļo četrdimensiju dzīvi?
- Lūk, šeit priekš jums būs negaidīta atbilde. Tādu operatoru vienkārši nav. Mums ir atbilstošas tehniskās iekārtas, ļaujošas vērot un fiksēt jūsu dimensijas dzīvi. Un sevišķi ērti, citādi uz izejošo informāciju pārklātos paša operatora vai, runājot jūsu valodā, žurnālista viedoklis. Pie mums cilvēki mācās novērtēt notikumus, pasaulē notiekošos, ne no kāda dominējoša uzstādījuma, bet saskaņā ar dabīgas harmonijas un mīlestības normām. Šis sarežģītais jautājums mums vēl stāv priekšā mūsu nākotnes sarunās.
Bez tam, attīstīts arī spēlkino. Un tā priekš manis, absolūt unikāla iespēja turpināt savu jaunradi uz pilnīgi jauna un augsta līmeņa. Šeit es satiku daudzus pazīstamus četrdimensiju kinomākslas radītājus. Ar dažiem tagad es kopīgi radu jaunas filmas. Filmas tiek uzņemtas īpašās telpās. Dabīgi, tās aprīkotas ar speciālām aparatūrām priekš radāmo tēlu fiksēšanas. Interesanti arī tas, ka nav nepieciešamības radīt atsevišķu filmas fragmentu dublikātus. To visu var pielabot pēc tam, pie slīpēšanas.
Kā šīs filmas saglabājas? Tās saglabā ar sevišķa magnētisma palīdzību. Ja izjaukt magnētisma shēmu, radītu priekš konkrētās filmas noturēšanas, tad viss tas izzudīs. Kā šīs filmas tiek rādītas/pārraidītas? Tas arī priekš manis bija jauns pārsteigums un atklājums. Tās nekur nepārved. Tās saglabājas savdabīgā "bibliotēkā" tur, kur rodas. Un visi piektās dimensijas iedzīvotāji tur var pieslēgties pa noteiktiem kodiem, mājā vai kādā citā vietā un skatīties atbilstošu, viņu izvēlētu filmu. Lūk arī tagad es, kopā ar vienu pazīstamu režisoru, radu jaunu komēdiju.
= Oi! Vai tiešām ar Čārliju Čaplinu?
- Jā, jā, tieši ar viņu, dzirksteļu metēja cilvēktīrība kļuva mans uzticams līdzradītājs. Iedomājies, šinī pasaulē komēdijas sevišķi pieprasītas. Tās paaugstina prieka un laimes latiņu. Un mēs radījām aktieru kolektīvu, ar kuriem agrāk radījām lejā, četrdimensijās. Daudzi jums pazīstami. Sevišķu sveicienu nodod mana mīlule - Ludmila! Viņa arī šeit oriģināla, neparedzama un neatkārtojama.
= Eldar! Skolotājs El Morija pateica priekšā, ka tev šeit ir kaut kāda aizraušanās, saistīta ar kolekcionēšanu. Vai tas tiesa?
- Tas mans mazs noslēpums. Pagaidām. Tomēr nedaudz pastāstīšu, ja jau mani "atklāja". Es kolekcionēju... četrdimensiju filmas. Ne tikai tās, kuras ieraudzīja gaismu, bet arī tās, kuras kaut kādu iemeslu dēļ, palika nepabeigtas, bija liegtas rādīšanai, palika neatklātas to iemeslu gēļ, ka nebija iespējams filmu uzņemt tādā skatījumā, kā man tas bija redzams. Tas - jautājums, pie kura es tagad strādāju. Iespējams, drīzākā laikā es varēšu "nolaist" pie jums četrdimensijās jaunas gatavās filmas. Un, lai tas, kurš viņas piegādās, neattopas, no kurienes atnāca pilnā gatavībā sižeti, krāsas, atribūti un visa piegāde. Bet filma nolaidīsies jūsu pasaulē viengabalainībā un obligāti ieraudzīs gaismu. Es par to parūpēšos. Bet kā - es jau zinu. Pārējā informācija par manu sirdsaizrautību pagaidām aiz kadra.
= Bet tagad ļoti, ļoti interesants jautājums. Vai piektajā dimensijā eksistē kaut kādā mērā filmu varoņu materializēti tēli? Es spriežu pietiemi vienkārši. Ja mūsu domtēli sāk dzīvot patstāvīgu dzīvi, tad varoņu tēliem arī jāpaliek telpā energoinformatīvo pakešu (kopiju) veidā. Autors rada tēlu un jau iedala tam patstāvīgu dzīvi. Režisors rada scenāriju un pastiprina visus tēlus, ienesot viņos savu redzējumu. Aktieri, burtiski, "ieelpo dzīvību" katrā tēlā. Bet pēc tam notiek daudzkārtīga šo tēlu pastiprināšana, sevišķi pie filmu tiražēšanas, iznomāšanas, caurskatīšanas televīzijā, no diskiem un tā tālāk. Pēc tam prasās domāt par to, ka tēli var sākt savu neatkarīgu eksistēšanu telpā. Kādā telpā? Kas viņi tādi? Kā viņi mūs ietekmē? Vai meklē materializāciju? Vai ar viņiem var tikties, ceļojot pa smalko pasauli?
- Kad es nedaudz pastāstīju par savu aizraušanos, tad pats to nenojaušot, sāku atbildēt uz šo pietiekami sarežģīto jautājumu. Jā, tev taisnība. Četrdimensijās radāmie tēli gan kino, gan teātrī, gan jebkurā literatūrā, protams, nes energoinformācijas vīstokli, kas pastāvīgi pesūcinās ar konkrētā sižeta atkārtošanu. Un, ja lasot grāmatu, katrs lasītājs rada savus varoņu tēlus un nerodas sīka energoinformatīva atbilstība, tad kino šinī īpatnību plānā nes pilnīgi noteiktu tēlu, kas visu uzsūc, bet pēc tam tas pastiprinās ar daudzkārtēju filmas caurskatīšanu. Tieši ar šiem fantomīmiem tēliem es satikos šeit, piektajā dimensijā. Domāju, ka viņi vispār, daudzdimensionāli. Un tas arī atkarīgs no aktieriem - par cik daudzplānīgi viņi izpilda savas lomas. Tomēr, es pietiekami ātri uzzināju, ka šeit eksistē īpaša pasaule, saucas MĀKSLINIECISKO TĒLU PASAULE (MTP). Es ātri ar to iepazinos. Tie arī ne cilvēki, tādēļ, ka viņiem nav nekā no tā, kas ir cilvēka dievišķais pamats. Taču pilnīgi dzīvas četrdimensijās radīto tēlu energoinformatīvās kopijas. Vienas no tām pastāvīgi pastiprinās. Pārējās klīst kā pusēnas. Šī pasaule speciāli atdalīta no piektās dimensijas dzīves kopējās pasaules. Domāju, ka līdzīgas pasaules ir arī citās dimensijās. Taču šeit eksistē pietiekami pilnvērtīgas versijas. Viņi turpina spēlēt savas lomas, dažkārt attīstot ierobežojumus apzinātas uzvedības mērā. Viņi nevar iziet ārpus radītā scenārija rāmjiem. Sarežģījumus rada arī tie tēli, kuri vienu un to pašu aktieru radīti dažādās filmās. Viņi viens ar otru magnetizējas un sāk radīt dažādu sižetu sintētiskus scenārijus. Tas izskatās diezgan jocīgi. Bet man kļuva viņu ļoti žēl. Un es sāku strādāt ar savu filmu, sižetu, grāmatu tēliem... Pirmkārt, ar kinofilmu varoņiem. Tur, šajā pasaulē, es varēju uzzināt arī par versijām, kuras mūsu četrdimensiju varoņiem nebija izdevušās. Tās arī eksistē MTP. Es nolēmu strādāt ar saviem varoņiem. Un man palīdz mani bijušie kolēģi tanī jaunrades grupā, ar kuriem es uzņēmu pietiekami daudz filmu.
Kur mūsu darba jēga? Mēs kaut kādā pakāpē apgarojam šos tēlus. Mēs no viņiem netaisām cilvēkus, nekādā gadījumā. Lieta tā, ka šie tēli derīgi prieš jaunu filmu uzņemšanas. Savā darbā es viņus jau izmantoju. Mēs pat varam kādā noteiktā pakāpē viņu apziņu pārorientēt. Viņi nes, visi kā viens, ievērojamu enerģijas rezervi, ar kuras palīdzību var piesaistīt šos tēlus pie jaunu lomu izpildīšanas. Viņus var, tēlaini runāot, pārprogrammēt. Un tas ļoti humāni! Viņiem izpausta vēlēšanās dzīvot. Kas attiecas uz šo tēlu realizācijas iespējām jūsu četrdimensonālajā dzīvē, tad mums ir iespēja ar viņu izmantošanu radīt veselus sižetus, kas pēc tam nolaižas jūsu pasaulē. Priekš kam tas vajadzīgs? Mēs radām mūsu kopējās nākotnes attēlus. Un līdzīgi tēli un sižeti var nopietni ietekmēt cilvēkus radīt savas nākotnes jaunās dzīves sapņus, ļoti tuvus realitātei. Bez tam, jaunrades kolektīvi saņem iespējas pietiekami reāli uzņemt kinofilmas par nākotni. Un jums jau arī savā pasaulē ir pietiekami daudz tādu piemēru kinematogrāfijā. Dažreiz jūs izbrīna citu pasauļu, citas dzīves attēli, izrakstīti/attēloti ar pārsteidzošiem sīkumiem un neatstājošiem šaubas par savu realitāti. Īstenībā, tie jau mūsu darba rezultāti ar MTP varoņu tēliem. Protams, ne es pirmais sāku šo darbu. Taču ar saviem varoņiem strādāju es pats. Un, protams, mēs radām tikai brīnišķīgo un evolucionāri nepieciešamo.
= Bet kādā telpā jūs ar viņiem strādājiet?
- Tieši šinī sevišķajā MTP. Viņu pamats ir psihiskā matērija. Tagadējā laikā tā maina savu kvalitāti un tas mums ļauj cerēt, ka tuvākā nākotnē, kad arī jūsu pasaulē notiks visu matēriju sastāvā un kvalitātē izkustēšanās, radīsies iespēja īstenot to, par ko es stāstīju. Tas ir, jaunā psihiskā matērija tanī apgabalā sāks ļaut mainīt tur eksistējošos varoņu tēlus uz evolucionārās nepieciešamības pusi. "Nolaisti" četrdmensionalitātē, viņi dos iespēju pareizi radīt jūsu, tātad, arī mūsu nākotni. Viņi sāks ietekmēt cilvēkus caur viņu mainošamies psihiskiem ķermeņiem. Cilvēki, ar šo varoņu palīdzību sapņos un ar šiem sapņiem noteiks savu nākamo dzīvi.
= Eldar, esmu bezgala pateicīga par mūsu sarunu.
- Es pievienojos tavai pateicībai, tādēļ ka mēs kopīgi radām. Miers jūsu pasaulei!
2016. gada 14-19. augusts, Rīga.

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 7(32) 2016, Žurnāla El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12, Žurnāla Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ . Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296.
--------
Latviskojums ievietots Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /31.03.2017.
Nosūtīts Latvijas Radio viļņiem: info@inbox.lv /31.03.2017.
Un: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /31.03.2017.
=====
Viskopīgai pieredzei sagatavoja Eslauma 31.03.2017.