Sveicināti! 

Jaunumi vietne www. sanatkumara.lv
2022. gada 22. oktobrī 08:41
Janis <janis.oppe@gmail.com>

Sveicināti!

Tēvs no Bangladešas

2022.10.21.

Nesen Bangladešas žurnālists “GMB Akash” savā Facebook lappusītē ievietoja neparastu emuāru. Tas ir stāsts par nabadzīgu cilvēku, kurš ilgus gadus strādāja par apkopēju, lai viņa bērni varētu saņemt cienīgu izglītību – to, kas viņam nekad nebija bijis. Lūk, šī tēva stāsts, kurš izaudzināja četras meitas, pirmajā personā.

Es nekad nestāstīju bērniem par savu darbu, nevēloties, ka viņi no manis kaunas. Kad jaunākā meita jautāja man par manu nodarbošanos, es vienmēr viņai atbildēju, ka strādāju visdažādākos darbus. Pirms atgriešanās mājās es katru dienu mazgājos dušā sabiedriskajās tualetēs, tāpēc mani bērni nenojauta, kāds ir mans īstais darbs. Es sapņoju sūtīt visas savas meitas skolā, lai viņi izmācītos un saņemtu cienīgu profesiju.

Es darīju visu, kas bija manos spēkos, lai viņas varētu dzīvot cienīgi. Man ļoti negribējās, lai kāds kaut reizi paskatītos uz viņām tāpat kā uz mani… Cilvēki vienmēr mani pazemoja. Es ieguldīju visu savu naudu meitu izglītībā. Es nekad nevarēju nopirkt sev jaunu kreklu, jo tērēju visu, ko nopelnīju, skolas mācību grāmatām. Es biju apkopējs.

Dienā pirms pēdējā datuma, kad mana vecākā meita varēja tikt uzņemta koledžā, man tā arī neizdevās savākt pietiekami daudz naudas uzņemšanas maksai. Tajā dienā es nespēju strādāt. Es vienkārši sēdēju blakus atkritumu kaudzei, mēģinot slēpt asaras. Visi mani kolēģi slepus raudzījās uz mani ar līdzjūtību, taču neviens pat nemēģināja parunāties ar mani.

Es biju ļoti centies, bet piedzīvojis neveiksmi, tāpēc jutos bēdu salauzts. Man nebija priekšstata, ko teikšu savai meitai, kad viņa man pajautās par iestāšanās maksu. Es piedzimu nabadzībā, taču vienmēr sapņoju par labāku dzīvi saviem bērniem. Bet tagad maniem sapņiem nebija lemts piepildīties…

Pēc darba pie manis pienāca visi apkopēji, ar kuriem es kopā strādāju. Viņi apsēdās blakus un pajautāja man, vai es uzskatu viņus par saviem brāļiem. Pirms es spēju vismaz kaut ko atbildēt, mani kolēģi pasniedza man visu savu vienas dienas peļņu. Kad es mēģināju atteikties, viņi teica: “Ja vajag, mēs šodien badosimies, bet MŪSU meitai ir jātiek koledžā!” Es nespēju viņiem atteikt. Todien es pirmo reizi negāju dušā, bet atgriezos mājās kā apkopējs…

Mana vecākā meita drīz pabeigs universitāti. Viņai jau tagad strādā nepilnu darba dienu, kurš ļauj apmaksāt pārējo trīs meitu mācības. Bērni vairs nelaiž mani uz darbu. Taču vairākas reizes nedēļā mana vecākā meita iet ar mani uz turieni, kur es agrāk strādāju, un baro ar pusdienām manus bijušos kolēģus. Viņi smejas un jautā viņai, kāpēc viņa tik bieži viņus baro. Mana meita viņiem atbild: “Tajā dienā jūs badojāties visi, lai es kļūtu par to, kas esmu šodien. Tagad lūdzieties par mani, lai es varētu barot jūs visus katru dienu!”

Pašlaik es nejūtos kā nabadzīgs cilvēks. Tas, kuram ir tādi bērni, nevar būt nabags!

https://www.anekdot.ru/id/1356603/

Ar Gaismu un Mīlestību
Jānis

------------
Informācija - Sveicināti! - Tēvs no Bangladešas - no vēstvietnes Sanatkumara lv,
ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /22.10.2022.
nosūtīta Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts  /22.10.2022.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /22.10.2022.
 =====
Informāciju - Sveicināti! - ieteicam izlasīt, uzzināt un dāvāt tālāk viskopīgai pieredzei 22.10.2022.