Galvenie » 2015 » Jūlijs » 23 » TĒTIS
23:30
TĒTIS

TĒTIS

Marina Shults
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņja" Nr 3(21) 2015, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 17.07.2015.

Mans tētis no Zemes plāna aizgāja 2003. gada sākumā. Viņam bija nedaudz vairāk kā 90 gadi. Es braucu ar vilcienu un strādāju ar viņu, palīdzēju viņam izpildīt Pāriešanu. Taču, laikam, jāsāk ne ar to...
Jau sen, līdz viņa aiziešanai, es saviem vecākiem sāku stāstīt par to, kas tas ir, Pāriešana Smalkajā Pasaulē. Es pie viņiem braucu ciemos 2-3 reizes gadā un katrreiz sāku visu no sākuma, tādēļ ka viņi man, vai neticēja, vai aizmirsa. Uz to laiku jau es daudz zināju par dzīvi pēc nāves. Zināju Pārejas sīkumus. Bija cilvēku pavadīšanas pieredze Smalkajā Pasaulē. Un, dabīgi, man gribējās savus mīļotos cilvēkus sagatavot pareizi saprast aiziešanu no zemes plāna. Mamma vienmēr klausījās ļoti uzmanīgi un uzdeva gudrus jautājumus. Tētis neticēja tam, ko es stāstīju. Un katru reizi teica, ka viņam tas nav nepieciešams. Es viņam lūdzu vienu - atcerēties manus vārdus. Es teicu: "Tētiņ, kad pienāks tas moments un tu sapratīsi, ka DZĪVS un nepieciešams veikt kaut kādas tālākas darbības, atceries, ka tu vari uzrunāt mani." Par cik sarunas atkārtojās, es ļoti cerēju, ka tētis atcerēsies informāciju...
Kad šis moments pienāca un mamma man pazvanīja, es viņai lūdzu nostāties blakus tēta ķermenim, un vairākas reizes viņam skaļi teikt, ka tagad viņam jāklausa tikai mani. Pēc nedaudz minūtēm, es sajutu viņa klātbūtni. Es braucu vilcienā un runāju ar viņu. Dažreiz viņš pazuda. No pieredzes es zināju - apdomā teikto vai konkrēti izpilda darbības, par kurām es viņam teicu. Kontrolēt situāciju man palīdzēja mans Skolotājs El Morija. Viņš pateica, kādā stāvoklī tētis un kā vēlams ar viņu runāt tālāk. Tuvojoties Maskavai, es sajutu milzīgu Mīlestības un Prieka vilni, kas burtiski pārvēlās pār mani. Es sapratu, ka tētim viss kārtībā, viņš aiziet. Tā arī bija. Viņš vairāk neparādījās. Periodiski es jautāju Skolotājam par viņa likteni un zināju, ka tētim viss normāli. Taču nezināju nekādus sīkumus.
Pagāja kādi desmit gadi. Es attīstīju savas daudzdimensionālās spējas. Tagad es varēju tieši saistīties ar cilvēkiem piektajā dimensijā. Mēs saņēmām informāciju par to, ka katram no mums ir smalkamteriālās Atbalsta Grupas, kuru sastāvā var būt mums tuvi cilvēki, Smalkajā Pasaulē pārgājuši. Es prasīju El Morijam, vai manā Atbalsta Grupā tādi ir? Un ar prieku, pārsteigumu uzzināju, ka mans tētis, pēc personīgās vēlēšanās, strādā vienā no manām Grupām. Dabīgi, man ar viņu gribējās parunāties. Uzzināt, kā viņš dzīvo. Ar ko nodarbojas? Vai tikai man palīdz, vai ir vēl kaut kāds darbs? Kāda vispār dzīve piektajā dimensijā tur, kur viņš atrodas? Kā viņš savā laikā izpildīja Pāreju? Vai spēju es viņam palīdzēt? Vai viņš zina, kur tagad mana mamma un brālis? Milzums jautājumu, uz kuriem atbildes es gaidīju ar nepacietību. Domāju, tās būs intereantas arī mūsu lasītājiem.
Kontakta nodibināšanai ar tēti, es griezos pie manas Atbalsta Grupas Vadītāja ar lūgumu saistīties ar tēti. Protams, ja viņš pats šo kontaktu vēlas. Un tētis priecīgs atsaucās!
= Sveiks, tētiņ! Kā es priecājos, ka tu ar mani! Man tik daudz jautājumu! Vai tu gribēsi uz tiem atbildēt? Pie tam, es mūsu sarunu gribētu publicēt, tā kā priekš iemiesotiem cilvēkiem tam ir liela nozīme.
- Meitiņ, es gatavs ar tevi apspriest visus tavus jautājumus. Un es neiebildīšu to publicēšanai. Mēs šeit, piektajā dimensijā, vienmēr gribam sakarus ar cilvēkiem iemiesotiem četrdimensionalitātē. Tikai tādi kontakti veicina vēl snaudošu cilvēku apziņas patiesu pamošanos, neticošu mūsu dzīves nepārtrauktībai.
Es tūliņ, tiklīdz pēc reabilitācijas biju gatavs jaunajai dzīvei, sāku meklēt kontaktus ar jums, maniem mīļotajiem radiniekiem. Pirmā biji tu. Tas ir, es gribu teikt, ka uzzināju par tavu patieso darbību tūliņ, kā uzsāku jauno uzdevumu. Es biju sajūsmā par to, ko man pastāstīja. Un izteicu vēlēšanos būt noderīgs tavā darbībā. Man neatteica. Gluži otrādi, nopriecājās. Tā es kļuvu viens no tavas Atbalsta Grupas dalībniekiem.Tādas grupas vairākas. Es vairāk strādāju tanī, kas palīdz Marinai zemes lietās. Un es bezgala laimīgs, ka dažreiz varu izdarīt to, ko nevarēju, vai neizdarīju manā zemes dzīvē.
Es klausos uzmanīgi tavus jautājumus, mana mīļā!
= Tētīt, ja nav iebildumu, tad pirmais jautājums skar tavu Pāreju. Kā tā noritēja? vai tu mani dzirdēji?? Vai palīdzēja mana priekšā teikšana? Pastāsti sīki par to.
- Labprāt, tādēļ ka tos mirkļus aizmirst neiespējami. Es izgāju no ķermeņa un, burtiski, paliku virs tā. Es to ne tikdaudz redzēju, cik sajutu. Turklāt, sajutu saistības zudumu. Pie tam, es tešām, kā tu agrāk stāstīji, sapratu, ka dzīvs! Tas bija tāds satricinājums, ka es sāku krampjaini atcerēties visu, ko tu man un mammai runāji. Atgriezties ķermenī nebija ne mazākās vēlēšanās. Pat tādas domas neradās. Un, tanī pat laikā, es sapratu: ka kādām izmaiņām jānotiek. Bet kā tas notiks, es nezināju.
Tanī brīdī izdzirdēju mammas saucienu un skaidri sapratu, ka jāklausās tava balss. Taču balsi (akustisku) es nedzirdēju. Bet pēc tam gāja sirds sakari un es, kaut kā mirklīgi, izrādījos blakus tev. Tie bija neparasti mūsu tuvības caurplūsmes mirkļi. Šķita, viss, kas starp mums bija nepateikts zemes dzīvē, izšļācās un apvienoja mūs. Tāda man bija sajūta. Es dzirdēju tavus stāstus, padomus un norādījumus. Tu kaut kādā veidā uzminēji manus jautājumus un uz tiem atbildēji. Tiklīdz sapratu, ka varu saviem spēkiem mainīt stāvokli un kaut kur pāriet, es sāku izpildīt to, ko tu rekomendēji. Man arī tagad stādās priekšā pats galvenais tavu stāstījumu grauds - tiekties uz Gaismu! Es sāku meklēt Gaismu un to piesaukt. Tu devi kaut kādus Gaismas parādīšanās tēlus, taču man viss bija citādi. Un tas priekš manis bija kārtējais satricinājums. Atvērās telpa. Parādījās trīs nebijuša mirdzuma figūras. Viņi bija tik mirdzoši, ka man, pat acīm neesot, šo mirdzumu bija grūti izturēt. Tanī pat laikā, bija svētlaime un neparasts spēku pieplūdums. Es pilnībā atdevos šim mirdzumam. Es kliedzu (tā man šķita) par to, ka es redzu. Man gribējās, lai tu saprastu to grandiozumu, kas ar mani notika. Tanī brīdī tu apklusi. Un parādījās Tas, kurš pastiepa savas mirdzošās rokas, un maigi paņēma mani aiz manām rokām. Es sāku izšķīst šajā Gaismā. Es, tad sažņaudzos Gaismas kamolā, tad paplašinājos līdz neaptveramiem izmēriem. Tā pulsējot, es iestiepos Tā sirdī, kurš paņēma mani aiz rokām.un, kā man šķita, es aizmigu...
= Tētīt, bet vai bija kāds moments, kad gribējās atgriezties ģimenē? Nožēla par to, ka atstāji mammu vienu? Šķīries no mīļota darba?
Nē, un vēlreiz nē! Nedomāju, ka tas pelna apspriešanu. Es atcerējos visu informācijas bloku, ko tu mums devi. Un mērķtiecīgi darbojos jaunās dzīves iesākuma labad. Bet tas, ka es stāvu uz jauna cikla sliekšņa, tanī brīdī neradīja nekādas šaubas.
= Saki, mīļais, kur tu nokļuvi pēc Pārejas? Runā, ka pārejošo sagaida tuvinieki vai draugi no zemes dzīves. Vai bija tādas tikšanās?
- Jā, atmodos Reabilitācijas Centrā (RC) piektajā dimensijā. Tiešām, pie manis tajā momentā bija mana mamma. Viņa jau bija vienu reizi iemiesota pēc savas pārejas, bet ne uz ilgu laiku. Un viņa gaidīja manu pamošanos. Labi atceroties savas Pārejas, gribēja palīdzēt man reabilitēties un adaptēties jaunajā pasaulē. Tagad mamma dzīvo un darbojas blakus man. Mēs dzīvojam vienā pilsētā, draudzīgās ģimenēs. Par to pastāstīšu vēlāk.
= Kāds patīkams pārsteigums! Vecmammīte blakus tev!
- Daudzi RC darbinieki strādāja pie manas reabilitācijas. Ne tādēļ, ka tā būtu pārāk sarežģīta, vai man būtu nepieciešama sevišķa palīdzība. Vienkārši, daudzo iemiesojumu dēļ uz šīs planētas, bija nepieciešams parādīt to saderības pakāpi ar tekošo evolūcijas periodu. Bija arī daudzu karmisko likumsakarību pārstrāde. Cik ilgi tas turpinājās, raugoties pēc zemes kalendāra, pateikt precīzi nevaru. Man liekas, ka viss noritēja pārāk ātri. Drīz pēc reabilitācijas programmas sākuma, man atļāva sazināties ar dažiem reabilitējamiem. Starp viņiem izrādījās ļoti interesanti cilvēki. Taču, patiesībā, katrs cilvēks bija unikāls. Tādēļ ka tur uz visu un visiem skatās no citas pozīcijas. Un, lai kas/kāds būtu bijis cilvēks zemes plānā, piektajā dimensijā viņš atveras savās labākajās īpašībās, par kādām zemes dzīvē bieži pat pats nenojauta. Es RC iemantoju daudz draugu. Atceros kā vienreiz uz tavu jautājumu par draugiem atbildēju, ka šo vārdu nepazīstu. Nesaprotu, kas tā draudzība ir. Ar ko, ne mazums, pārsteidzu. Tagad es saprotu draudzības patieso kodolu un iemācījos to novērtēt.
Reabilitācijas programma paredzēja visu iemiesojumu pārskatīšanu ar katra nākošā iemiesojuma izveidošanas analīzi. Kas bija ieplānots un kas tika izpildīts? Jautājumi bija detalizēti plašā spektrā. Kļuva saprotama manu iepriekšējo iemiesojumu kopējā kanva uz šīs planētas, sevišķi pēdējo piecu tūkstošu gadu laikā. Ne velti es pēdējā iemiesojuma laikā nodarbojos ar transportlīdzekļu izstrādi. Izrādījās - tā mana kosmiskā profesija. Un transportēšanas jautājumi, dažādos tehniskos variantos, manis izstrādāti ne vienreiz vien. Es savai profesijai uzticīgs paliku arī tagad. Pēc tam sīkāk pastāstīšu, ko es daru. Es ne tikai palīdzu savai meitiņai)))
= Kādā RC Nodaļā tu biji?
- Tas ļoti interesants jautājums. Es pat nezināju, ka nokļuvu ne vienkāršā Nodaļā, bet tieši tādā, kur reabilitāciju izgāja tādi "bezdievji", kāds es biju savā pēdējā iemiesojumā. Iesākumā mēs priecājāmies viens par otru. Un kā! Domubidri sapulcējušies! Bet pēc tam, acis kaunā slēpjot, bet dažreiz pat raudot, iepazinām savu personīgo Dievišķību uzskatāmi. Jā, uzskatāmi. Tādēļ ka katram mums parādīja savu patieso būtību. Nebija nepieciešama nekāda aģitācija un pierunāšana. Vienkārši mums parādīja mūsu Dievišķību. Tas - vislabākais variants "materiālista pārkausēšanai" normālā cilvēkā. Bet es sapratu arī to, ka ne velti izdzīvoju materiālista dzīvi. Tā bija sevišķā programma, bez kuras es neizpildītu to, ko izdarīju zemes plānā. Man bija nepieciešams "kalt matēriju" un es tāds "kalējs" biju.
= Tēti, es nesaprotu, kādēļ nevarēja būt kuģubūvnieks un vienlaicīgi ticēt Dievam? Daudzi dažādu profesiju cilvēki to apvienoja.
- Es runāju par sava iemiesojuma programmu. Es no bērnības biju piederīgs reliģijai, bet padomju īstenība lika aiziet no tā visa, kas bija saistīts ar Dievu, Pasaules Vienotību un Dabu. Taču dvēseles dziļumos es jutu, ka viss ne tā un pasaule iekārtota pavisam citādi. Interesanti šeit mums parādīja mūsu Dievišķību. Ir speciālas izstabas, tur ir ekrāni uz kuriem var redzēt savu personīgo izstarojumu. Iet stingra izstarojumu diferencētība pa ķermeņiem. Un, galvenais, ir iespēja redzēt, kas pilnībā nepieder nevienam ķermenim. Parāda salīdzinājumu starp dažāda līmeņa garīgās attīstības cilvēkiem. Un, kad man stādījās priekšā TAS, kurš aiz rokas mani ieveda manas eksistēšanas jaunajā pasaulē; un, kad viņa starojumā ieraudzīju to pašu Dievišķības spektru, kas manī, tad es sapratu, ka ir viens Avots no kura mēs visi radušies/izgājuši. Pie tam, jūti šī starojuma ietekmi, un emocijas sašūpo tā, ka to aizmirst neiespējami. Un ļoti gribas šo Uguni savā "Es" saglabāt, uzpūst to un neļaut izdzist. Bet pēc tam saproti, ka tieši ar šo starojumu tu arī pats kļūsti lielāks un lielāks. Tā - ne akla ticība; ar to nesalīdzinās neviena pasaules reliģija. Tā - saplūšana ar savu, tātad, ar kopējo Dievišķīgumu. Es stāstu savas sajūtas. Iespējams, ka cits cilvēks par to pastāstītu citādi.
= Tētīti, lielai jābūt šādai nodaļai, ja tur pieņem visus materiālistus?
- Nezinu,meitiņ. Tur mēs to nejutām. Katram bija sava komfortabla telpa. Un bija skaistas zāles, kur mēs laiku pa laikam tikāmies. RC izvietots vairākos piektās dimensijas apakšlīmeņos un pat koncentrēts dažādos planētas stūros. Komfortabli, un tanī pat laikā, ļoti darbīgi apstākļi {рабочая обстановка ?}. Tas man sevišķi patika. Mīlu skaidrību un konkrētumu.
Tagad es neticu Dievam. Nebaidies! Es vienkārši zinu, ka es - Viņa bērns un pats dievišķīgs, kā arī citas dzīvības formas. Man labāk patīk formulējums - būt līdzradītājam ar Dievu. Domāju, ka pašlaik, Dievs mums nesasniedzams. Taču mēs no Viņa cēlušies/izgājuši un mums ir kurp tiekties. Un tas mani apmierina, tādēļ ka dod dzīvei jēgu un neizsīkstošu esības prieku. Man tagad ļoti labi.
= Paldies, tēti! Sākšu tagd uzdot, šķietami, muļķīgus jautājumus, taču tie tik interesanti! Saki, lūdzu, vai pie jums arī, kā pie mums, ir diena un nakts?
- Nē, mīļā, tādas dienas un nakts kā tavā pasaulē, pie mums nav. Pie mums daudz gaismas un šī gaisma modelējas/модулируется spožuma un intensitātes spektrā diennakts laikā, kaut arī diennakts priekš mums - arī relatīvs jēdziens.Tie, kuri pierada pie dienas un nakts maiņas, paši rada pārejas nepieciešamību savas iedzīves apgaismojumam. Taču tādu cilvēku nedaudz. Mēs ātri pieradām pie jaunajiem apstākļiem. Man tie liekas ērti.
= Vai pie jūsu debesīm ir Saule, Mēness, zvaigznes, planētas?
- Mūsu debesīs ir divas Saules un Mēness daudz augstākas dimensijas, kā tas, kas atrodas jūsu debesīs. Es saprotu, ka tas ir tas pats Zemes pavadonis. Bet mēs redzam viņa citu būtību.
= Kā jūs redzat Sauli un Mēnesi, salīdzinājumā ar mūsu, četrdimensiju redzējumu? Mēs Sauli redzam kā disku. Bet pie jums kāda?
- Tas pareizāks jautājums. Par cik es tagad saprotu, mūsu spīdekļi katrā dimensijā, bet dažreiz arī vienas dimensijas apakšlīmeņos, izskatās citādi. Dimensijā, kur es mitinos (tas mūsu-jūsu telpas-laika kontinuuma (TLK) apakšlīmenis 5,2) redzam divus saules torus, viens ar otru krustojošos. Taču tā - tikai daļa mūsu spīdekļa kopējās struktūras. Ļoti skaisti, apburoši. Mēness arī pilnīgi cits. Jūs to redzat kā lodi, pastāvīgi pagrieztu pret jums ar vienu pusi. Bet mēs to redzam piektās dimensijas daudz augstākos obertoņos {oбертонах ?}, kur viņš uzrāda ugunīgo elipsoīdu, noliece relatīva mūsu horizontam.
Mēs redzam Saules, Mēness un dažu zvaigžņu reālo mijiedarbību, īpaši nozīmīgu priekš mūsu evolūcijas. Es teiktu, ka reāli sajūtu ka viņi - dzīvas būtnes, kuras rada kopā ar mums. Un mana profesionālā darbība šobrīd dod zināšanas par to, kā ar viņiem var sazināties un mijiedarboties.
= Kā jūs pārvietojieties? Jūs ejat vai lidojiet? Vai ir pārvietošanās atšķirība pilsētā vai starp pilsētām un reģioniem?
- Lūk, es tagad mirklīgi atlidoju uz tavu saucienu. Tu uzskati, ka mēs tikai mentāli saistīti? Ne gluži tā. Lai ar tevi sarunātos, es atlidoju uz speciālu telpu priekš sarunām, kas ļauj bez izkropļojumiem dzirdēt tavas domas. Un es tagad atlidoju. Bet, kad es gribu pastaigāties nesteidzoties, tad es staigāju. Mums ir kājas, rokas un galva. Ķermeņi vēl ļoti līdzīgi bijušajiem zemes ķermeņiem. Tādēļ mums ir vairāki pārvietošanās veidi/paņēmieni pilsētas iekšienē. Bet vienalga ir arī transports. Gan sabiedriskais, gan personīgais.. Tie - portatīvie plazmolīdi/plazmolidaparāti {плазмолёты ?}. Tieši ar to izstrādi es arī nodarbojos pirmajā laikā.
Kas attiecas uz pārvietošanos starp pilsētām, vai 5-ās dimesijas telpām, tad šeit mēs izmantojam sevišķi ātru plazmoto transportu. Un vēl - gravitācijas transportu. Es pastāstīšu par tiem sīkāk, tādēļ, ka iemīlējis esmu šos spārnotos un bezspārnotos kuģus. Kā agrāk es biju iemīļojis peldošos kuģus, tā tagad iemīlējis gaisakuģus. Man šķita, ka nekā nevar būt krāšņāka par tvaikoņiem uz Volgas. Bet tagad es redzu, ka plazmolīdu skaistums aptumšo visas atmiņas par upju kuģiem, manis konstruētiem.
= Tēti, par tiem tu vēl pastāstīsi. Bet man interesē uzzināt - kāda ir jūsu barošanās/uzturs?
- Mums, ja tā var teikt, nepilnīga, ugunīgā prānabarošanās. Protams, ir arī pilnvērtīgi prānēdāji. Bet es daļēji barojos ar prānu, bet daļēji - ar šejienes uzturu. Dabīgi, šim uzturam nav nekā kopēja ar zemes uzturu. Šeit pat runas nav par to, ka ēst kaut kādu dzīvnieku vai pat augu, kuram dzīvība atņemta. Mums izstrādāta dziļa/rūpīga mūsu organismu attīrīšanas sistēma ar vienlaicīgu uztura sabalansētību. Daudz dzērienu, kokteiļu, želeju, speciāli priekš tā konstruētu. Mēs arī ar aromātiem barojamies un, ja nepieciešams, arī ārstējamies. Daudzējādi palīdz Stihijas, tādēļ ka pie viņu līdzsvara/sabalansētības var baroties tikai ar ugunīgo prānu. Katrā gadījumā, barošanās jautājums mūsu dzīvē neaizņem tik daudz laika un uzmanības kā pie jums. Pāreju uz barošanos ar ugunīgo prānu, lietderīgāk izpildīt vēl esot četrdimensijā. Tad šeit ātrāk saņem pilnvērtīgu dzīvi ar prānabarošanās apztākļiem, cilvēks viegli augšupceļas, kas ne mazsvarīgi mūsu laikā.
= Tēti, mazliet nesaprotami... Ir daudz cilvēku, kuri četrdimesijā barojās ar dzīvnieku līķiem. Pārejot pie jums un saņemot fizisko ķermeni no piektās dimensijas matērijas, viņiem nerodas nepieciešamība baroties ar pierasto uzturu?
- Es sapratu tavu jautājumu. Un atbildu uz to: nē. Saņemot jauno ķermeņu kompleksu piemērotu dotajai pasaulei, cilvēki nejūt nepieciešamību pēc vecā uztura. Pie tam, reabilitācijas laikā notiek kompleksa detoksikācija, aizvācoša visas indes, atlikušas pēc tādas barošanās. Un ņem vērā, ka šeit spēcīgas vienotības jūtas ar visu apkārtējo pasauli. Un mums neienāk prātā iznīcināt priekš ēšanas citas dzīvības formas. Mēs ar viņiem draudzējamies un mierīgi dalām dzīves telpu.
= Mēs nesen sagaidījām Ēdelveiss Uguni un izveidojām priekš planētas un cilvēkiem Ugunīgās Energoapgādes astoņtoru sistēmu. Vai pie jums tas izplatīts?
- Jā, pie mums tas izplatās! Un mēs šajā grandiozajā darbā piedalījāmies. Tiešām, mēs arī pārejam uz šīs energoapgādes struktūru. Man tā veidojas un drīz ne vienkārši būs pabeigta, bet arī palaista uz pilnu jaudu. Pie mums visi steidzas to izdarīt, tādēļ, ka saknē mainas dzīves kvalitāte visos virzienos. Planētas energoapgādes Astoņtoru Ugunīgā Sistāma jau strādā un planēta gavilē šajā jaunajā Uguns Tērpā! Paldies visiem, kuri to dara priekš visas planetārās dzīvības! Paldies!
= Pastāsti par pilsētu, kurā tu dzīvo. Tu tūliņ tur sāki dzīvot?
- Pilsēta, kurā es pašlaik dzīvoju, atrodas apakšlīmenī 5,2. Un ne tūliņ es šeit sāku dzīvot. Pēc RC mani nomitināja brīnišķīgā ciematā, kur varēja iedziļināties Visuma uzbūves izzināšanā. Tas bija Mācību Centrs. Kādēļ mani turp sūtīja? Priekš tā, lai es tiktu skaidrībā par savu turpmāko nodarbošanos. Pēc tā, ko es RC uzzināju par savu kosmisko profesiju, man gribējās uzzināt manu spēju tālākās attīstības un pilnveidošanās iespējas kosmisko pārvietošanās un transportēšanas līdzekļu radīšanā. Jūs domājiet, ka Kosmosā var pārvieoties tikai teleportējoties, ceļojumos pa nullestelpu? Var, taču pārsvarā gadījumu tas prasa speciālas zināšanas, pat spējas un speciālu aparatūru. Transports Kosmosā ļoti izplatīts. Kosmisko citplanētiešu kuģi - tā realitāte. Taču galvenais ietverts kustību īpašībās viņu spēkā un paņēmienos Nulles Punktu un sevišķu starptelpu koridoru izmantošanā priekš mirklīgas/momentānas pārvietošanās. Šī perspektīva mani ievilka savos apgriezienos. Es apņēmos un izgāju apmācību ne tikai uz Zemes, bet arī uz Saules sistēmas planētām esošām tādu kosmisko maģistrāļu balsta punktiem. Pēc tam, kad es kļuvu speciālists šajā kosmokuģošanas nozarē es pārgāju dzīvot pilsētā, kurā dzīvoju arī tagad. Pilsētai ir skaists nosaukums - ELOJARA .
= O! Tur taču planetārais Gravitācijas Centrs! Bet kāpēc tieši šinī pilsētā?
- Viss pietiekami vienkārši. Pašreiz es nodarbojos ar gravitolīdu {грпвитолётов ?} konstruēšanu. Es jau izgāju plazmolīdu radīšanas etapu un mani pārcēla uz gravitācijas kuģiem. Tādēļ šajā pilsētā GRAVITĀCIJA UN TĀS IZMANTOŠANA - SEVIŠĶA SPECIFIKA. Un mūsu kosmiskā transporta nodaļa tieši saistīta ar Gravitācijas Centru. Šajā pilsētā es pats dzīvoju 5,2 apakšlīmenī, bet visi transporta strādnieki izvietoti augstāk. Šī pilsēta - daudzlīmenīga.
= Tēti, ja tu nodarbojies ar kosmokuģošanu, vai tad tu pārvietojies starp dažādām pasaulēm?
- Es sapratu tavu jautājumu un tas loti pareizs! Jā, tiešām, parvietojos arī starp pasaulēm arī uz mūsu planētas un izeju Kosmosa pasaulēs, kaut arī retāk. Tas brīnišķīgi un apburoši, kā burvju pasaulē. Kā jau es atzīmēju, pārvietošanās notiek caur Nulles Punktiem vai īpašiem telpas-laika koridoriem. Pārvietošanās ātra un ērta. Un mēs neviena netraucējam, un mūs neviens naiztiek. Tādēļ ka šie koridori droši, aizsargāti. Saproti, ka šos punktus un telpas mēs radām, atbilstoši dotajam maršrutam. Mēs nepārvietojamies pa iebrauktiem "lauku ceļiem".
= Tēti, kādiem gan jābūt ķermeņiem, lai īstenotu līdzīgus ceļojumus?
- Jā, man sevišķš Daudzdimensionālo Ķermeņu Komplekss, ļaujoš būt tādam kosmokuģotājam/космоплавателем. Man to izveidoja piektās dimensijas sevišķā Centrā. Taču ne mūsu TLK, bet sevišķa TLK, saturoša planētas visu TLK sintēzi. Es viņos varu pārvietoties mūsu gravitolīdos arī Kosmosā.
= Fantastiski! Tēti, saki - vai plāno tu iemiesoties četrdimensijās?
- Jā, taču ne tuvākā nākotnē, bet tad, kad mūsu pasaule izmainīsies tā, ka manis iemantotā pieredze kļūs noderīga.
= Vai ir vēlēšanās aiziet mūsu planētas citās Pasaulēs?
- Nē, tādas vēlēšanās pagaidām nav. Es bieži esmu mūsu planētas dažādās Pasaulēs. Novēroju tur dzīvi. Mēs visi savstarpēji saistīti. Var tur īslaicīgi būt klāt, taču savu jauno misiju es gribu pilnveidot līdz galam tur, kur atrodos pašlaik. Bet līdzsadarbība manā profesijā starp Pasaulēm sevisķi nozīmīga.
= Tēti, vai tu ar mammu satiecies/saredzies {видишься -?}, tavu bijušo sievu un manu brāli, tavu bijušo dēlu?
- Jā, diezgan bieži - ar dēlu, kaut arī dzīvojam tālu viens no otra. Taču priekš manis lielas telpas - ne telpas. Viņš ilgi reabilitējās, bet tagad dzīvo gaiši un skaisti.. Pagaidām viņš viens, bet mēs visi ceram, ka viņam drīz būs ģimene.
Ar mammu redzējos divas reizes, tādēļ ka pēc Pārejas viņa uz ilgāku laiku aizgāja no Zemes uz citu Pasauli, bet pēc tam sāka dzīvot diezgan noslēgti, attālināti. Tas saistīts ar viņas jauno misiju. Pienāks laiks - tu arī visu uzzināsi.
= Vai gribi kaut ko pastāstīt par savu tagadējo ģimeni?
- Jā, ar lielāko prieku. Es ilgu laiku dzīvoju viens. Bet tagad man ir apburoša sieva. Es jūs kaut kad iepazīstināšu. Mums nav personīgo bērnu, un viņu maz tagad ģimenēs. Bet mēs strādājam ar bērniem, tādēļ ka bērni pie mums aug speciālās iestādēs, kur attīstās pēc katra bērna spējām. Ar šo audzināšanu nodarbojas daudzi speciālisti. Un katram bērnam ir personīgās attīstības programma. Mēs ar sievu strādājam vienā specialitātē. Un, iedomājies, ir daudz meiteņu un zēnu, kuri ir dzimuši jau kosmokuģotāji/космоплавателями. Mēs viņiem palīdzam iemantot savu meistarību jau no bērnības. Tās ir ļoti aizraujošas nodarbības.
= Bet vecmāmiņas ģimene, tavas bijušās mammas? Tu teici, ka jūs dzīvojot blakus un pastāvīgi sazinoties.
- Jā, taisnība. Tā arī ir. Mums blakus ļoti mājīgas mājiņas. Mamma arī strādā šajā pilsētā. Bet viņa nav kosmokuģotāja, bet tieši audzinātāja pirmsskolas bērnu iestādē. Viņa tur kopā ar vīru stādā. Viņiem ir savs puisītis, kuram jau sāk dot transformatīvās mākslas ābeci. Kas tā tāda? Tā - specialitāte, kas ļauj palīdzēt cilvēciskai transformācijai. Viņam iedzimta nosliece uz šo profesiju, un viņš jau daudz ko iemācījies. Nāciet ciemos uz transformāciju))) Ir savs speciālists!
= Bet tagad ļoti svarīgs priekš mums jautājums - jums kāds laiks: lineārs vai sfērisks? Mēs vēl dzīvojam lineārā laikā, bet zinām par pāreju uz sfērisko laiku un gaismas darbu vadam sfēriskajā laikā. Mēs jau pēc dažām īpatnībām jūtam tā izpausmi. Bet kā pie jums? Kāda tava personīgā pieredze sfēriskajā laikā?
- Atbildu labprāt, tādēļ, ka priekš mums pāreja uz sfēriskumu arī ir sevišķi aktuāla. Par cik mēs ar jums dzīvojam vienā TLK, tad daudzi telpas-laika elementi mums sakrīt. Tomēr, kā jebkura globāla pāreja, arī laika izmaiņas "prasa laiku". Smaidu par šo vārdu spēli, bet tā tas ir. Pie tam.mums šīs izmaiņas sākas skaidri un parādas agrāk ar savas eksistēšanas faktiem, kā četrdimensiju pasaulē. Faktiski no mums šīs izmaiņas, esošas izbaudītas un nodrošinātas ar mūsu pieredzi, nolaižas jūsu dimensijā. Bet pašlaik arī mēs vairāk pieturamies pie lineārā laika, kaut arī neesam tam tādā mērā pakļauti kā jūs. Mums jau sen cita lineārā laika dimensija, tādēļ mēs ļoti plūstoši pārejam uz sfērisko laiku. Mums nav kalendāri, bet īpaši laika mērītāji, kas vairāk līdzinās pazīstamajiem maiju kalendāriem. Mēs šajos mērītājos ņemam vērā ne tikai stāvokli Zemes attīcībās ar Sauli, Mēnesi, dažām zvaigžņu sistēmām, bet arī magnētiskās koordinātes mūsu stāvoklim Galaktikā, utt. Tā- sarežģīta sistēma, taču tā iedibināta priekš izmantošanas vienkāršā un uzskatāmā tablo, kas visiem ir. Sfēriskais laiks, pirmām kārtām, parādās dažāda veida notikumainību plānošanā. Šeit mēs jau izmantojam tieši sfērisko laiku, bet ne piedāvājamo notikumu lineāro pēctecību. Mums jau zināms, kādā veidā var savienot laiku, lai pienāktu/наступило nepieciešamais notikums. Linearitātē tas varēja arī nepienākt, vai to vajadzētu ilgi gaidīt, bet sfēriskumā to sasniedz citādi un rezultatīvāk. Tev taisnība, viss sāka īstenoties citādi, taču pēc linearitātes. Bet mēs pie tā pierodam un priecājamies par visām pārmaiņām, kas notiek, burtiski, acu priekšā. Mēs pārliecināti, ka mūsu sazināšanās ar jūsu dimensiju arī notiek sfēriskā laikā, bet ne lineārā. Lineārais laiks nedotu tādu iespēju. Tu tagad lineārā laikā vari atzīmēt pēc kalendāra un pulksteņa laika mūsu sarunu, bet mums tas ne vienkārši sen notika, bet notika jau arī mūsu sekojoās sarunas. Es skaidri redzu visu šo informatīvo paketi un tādēļ zinu, par ko un kā mēs ar tevi vēl runāsim. Mēs jau spējīgi to redzēt un zināt.
Mēs, kā arī jūs, dzīvojam pārejas periodā starp 12-to Laika Spirāli un 13-to Laika Spirāli, taču mums viss notiek skaidrāk un agrāk, par ko jau es teicu.
Mana personīgā sfēriskā laika pieredze nedaudz atšķiras no citiem cilvēkiem, tādēļ, ka es - kosmokuģotājs un man nākas būt dažādos TLK, ne tikai mūsu planētas, bet arī citu pasauļu. Daudzās no tām es saskāros ar laika sfēriskumu. Jāatzīmē, ka tas - sevišķs stāvoklis, par kura īpatnībām izstāstīt grūti. Visus savus ķermeņus sajūti pilnīgi citādi. Tādās pasaulēs ievērojami vieglāk; tās pasaules ar augstām vibrācijām un daudz smalkāku matēriju. Man palīdz mans sevišķais ķermeņu komplekss. Bet domāju, ka četrdimensiju cilvēkam, bez ķermeņu izmaiņām un vibrāciju atbilstošas paaugstināšanas, būtu grūti vienmomentīgi pieņemt sfērisko laiku. Tādēļ arī saplānotas, plūstoša pāreja un pakāpeniska visu dzīvības formu adaptācija, sfēriskajam laikam, matērijas izmaiņām, vibrāciju paaugstināšanai un magnētisma izmaiņām. Par to neaizmirstiet! Viss norit vienotā transformatīvā kompleksā planetārās Augšupcelšanas jaunajā evolucionārajā programmā.
Mana dārgā! Šis temats ļoti svarīgs kā priekš mums, tā priekš jums. Tādēļ piedāvāju pie tā atgriezties periodiski, tādēļ, ka šis process atraisās diezgan ātri, un, bez šaubām, atnesīs jaunumus, ar kuriem apmainīties būs vērtīgi.
= Ko tu man vēl gribi teikt?
- Es gribu, lai tu zinātu: Tēva mīlošā sirds vienmēr tev blakus! Sauc mani vienmēr, kad nepieciešama palīdzība. Sauc vienmēr, kad gribi par kaut ko parunāties. Darīsim to, priekš kā mums nepietika laika četrdimensijās. Un es vienmēr ar tevi, mana mīļā meitiņa! Es vienmēr blakus!
= Liels paldies, mans mīļais tēti!
* * * * *
Pēc tēta aiziešanas pagāja 10 gadi... Un Pārejai gatavojās mana mamma. Mums bija saprotams, ka tas var notikt kuru katru nedēļu vai dienu. Es no viņas biju tālu. Un viņa neizgāja uz sarunām ne ar vienu. Taču uz šo laiku, mums, Gaismas Darbiniekiem, parādījās jauni instrumenti un metodes aizejošo palīdzībai. 2012. gada beigās, es saņēmu informāciju no 5-ās dimensijas Reabilitācijas Centra vadītāja Oļega Dāla. Mēs jau daudz uzzinājām par Pāreju, par reabilitāciju un par cilvēku sagatavošanu tālākai dzīvei. Iepazināmies ar Reabilitācijas Centra (RC) speciālistiem.Es zināju, ka uz 4-tās un 5-ās dimensiju robežas strādā RC Pavadoņu Grupas. Un jau savlaicīgi griezos pie Oļega Dāla ar lūgumum, vienu no šīm grupām pievienot manai mammai. Viņi sāka izsekot viņas gatavību Pārejai. No manas puses arī bija kontrole un palīdzība. Uz to laiku mēs iemācījāmies pārejošās Dvēseles pavadīt ar Instrumenta Polipasaule palīdzību. Un, kad pienāca mammas aiziešanas diena no zemes plāna, es, kopā ar Pavadoņu Grupu aizvedu viņu pie Polipasaules. Es viņu izvedu ar Polipasaules portālu palīdzību piektajā dimensijā un atdevu RC darbinieku laipnajās rokās. Taču tā - jau cita vēsture...

Dārgie lasītāji! Mans stāsts domāts priekš tā, lai visi saprastu, cik svarīgi pareizi pieiet jautājumam par Pāreju. Nepieciešams gatavot cilvēkus Pārejai, pavadīt viņus un zināt, ka siržu sakari nepārtrūkst. Jūs, attīstot daudzdimensionālās spējas, varat sazināties* ar saviem mīļotajiem, pārgajušajiem Smalkajā Pasaulē. Tā arī ir tā Pasauļu saistība, par kuru mums agrāk stāstīja Skolotāji. Tas arī ir sadarbības pavediens starp pasaulēm. Es pastāstīju par kontaktu ar tēti priekš tā, lai visi mācītos pareizi izturēties pret Pārejas neizbēgamību. Daudzi Gaismas Darbinieki, zinot visu teorētiski, vienalga raud un sēro, kad aiziet kāds no tuviniekiem vai pazīstamiem. Laiks atteikties no šīs veco uzskatu inerces. Nešķiraties no saviem tiviniekiem, radiniekiem, draugiem! Ziniet, ka mūsu pasaules arvien vairāk satuvinās un jūs, ja vēlēsieties, jau tagad iemantosiet sadarbību ar viēniem un palīdzību. Iemīliet šo iespēju!

2015. gada 3. aprīlī.
-----------
* Informācijai: http://spekavots.ucoz.ru/news/mana_vecmamina-feodosija/2015-07-14-1521

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 3(21) 2015, Žurnāla El. adres: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843)74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Par iespējām pasūtīt Žurnāla speciālizdevumu "Runā piektā dimensija"/"Говорит пятое измерение" var uzzināt: http://spekavots.ucoz.ru/news/uzmanibu_specials_zurnala_izlaidums/2015-07-12-1520 , Žurnālu Rīgā iegādāties var zvanot pa tālr.29613296.
=====
Latviskojums ievietots vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/23.07.2015. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 23.07.2015.

Skatījumu skaits: 374 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: