16:04 Tikai četras dienas | |
Tikai četras dienas,
(No Dace Informācija - Dace Informācijai - dace.informacijai@inbox.lv , Ir kāda vienkārša un efektīva metode, kas ļaus tev justies labāk jau pec trim dienām. Metodes priekšvēsture Kādā Dallasas datorfirmā tika atlaisti simts vecākie inženieri. Vairumam no viņiem tā bija vienīgā darba vieta un vienīgais darbs, ko viņi prata darīt un mīlēja. Atlaistie bija panikā. Pagāja četri mēneši un neviens no viņiem nebija spējis atrast jaunu darbu. Viņiem palīgā nāca profesors Pennbeikers, metodes “ekspresīvā vēstule” autors. Bez darba palikušie inženieri bija gatavi darīt jebko, lai tikai atbrīvotos no depresijas, kas bija pārņēmusi pēc darba zaudēšanas. Metode “ekspresīvā vēstule”: raksti bez pieturzīmēm un bez apstājas. Viņiem bija jāraksta par visu, ko viņi juta pēc atlaišanas: pazemojums, atstumtība, nenovērtēšana, naids. Kā viņiem sāpēja sirds, cik fiziski bija slikti. Kā šie nepatīkamie notikumi ietekmēja viņu ģimenes dzīvi, gan morāli, gan finansiāli. Galvenie metodes noteikumi Taimeri jāuzliek uz 15 minūtēm. Jāpaņem burtnīca vai jāatver fails datorā. Kad taimeris dos signālu, sāc rakstīt. Nedomājot par pieturzīmēm, nedomājot par taustiņiem klaviatūrā, nedomājot par gramatiku un to, kā tas izskatās. Nav svarīga aprakstīto notikumu secība. Vienkārši raksti savu domu plūdumu, visu, kas “izlec” pēc kārtas, pat tad, ja domas lēkā no vienas pie otras. Raksti tikai priekš sevis. Kad nozvana taimeris, apstājies. Nākamajā dienā atver burtnīcu vai failu un atkal 15 minūtes raksti par tiem notikumiem, kurus piedzīvoji un par savām emocijām. Šo vingrinājumu atkārto četras dienas. Ja tev šķiet, ka vēl visu neesi pateicis, turpini vēl vairākas dienas, kamēr viss ir pateikts. Pēc tam izmet burtnīcu, vai aizver dokumentu un izdzēs to. Nav svarīgi, ko tu ar to izdarīsi. Šī vēstule ir lieliska iespēja “nolaist tvaiku” – tas nav priekšmets pašanalīzei. Kā tas stradā? Kamēr inženieri rakstīja, viņu dzīvēs nekas nemainījās. Mainījās motivācija. Pēc mēneša tā bija tik spēcīga, ka viņi atmeta visas šaubas un aktīvi sāka meklēt un atrast jaunu darbu. Par to, ko bija pārdzīvojuši, viņi uzrakstīja visu taisnību. Un tas palīdzēja ne tikai atstat visas emocijas uz papīra. Viņi ieraudzīja šo situāciju no malas. Un tas deva jaunu perspektīvu, jaunu skatu uz dzīvi. Lapās parādījās vardi “iemesls bija”, “es tagad saprotu”, “mani izbrīnīja tas, ka”. Piezīme. Tiem, kuri nemīl rakstīt, nav obligāti tas jādara. Var paņemt diktafonu un pateikt visu skaļi. Efekts būs tāds pats, ka rakstot. Kā radās šī metode? Tās autors Džeimss Pennbeikers šobrīd ir Teksasas universitātes goda profesors psiholoģijā. 70tajos gados, kad viņš pēc šķiršanās pārdzīvoja depresiju, viņš sāka mazāk ēst un vairāk dzert un arvien vairāk vēlējās no visiem noslēgties. Pēc mēneša viņš burtiski izrāpoja no gultas un apsēdās pie rakstāmmašīnas. Kādu mirkli uz to skatījās, bet pēc tam sāka rakstīt – brīvi, bez apstājas, visu, ko juta – par sevi, par savu laulību, par vecākiem, par savu seksualitāti, karjeru. Pat par savu nāvi. Vairākas dienas pēc kārtas, viņš no rīta piecēlās un turpināja rakstīt. Pēc tam sāka notikt dīvainas lietas. Viņš sajuta, ka jūtas brīvāks, viņam kļūst vieglāk. Un pēkšņi viņš saprata, cik ļoti mīl savu sievu. Bet, kas ir pats brīnumainākais, viņš pirmo reizi skaidri saredz savu mērķi un iespējas savā paša dzīvē. Autors saka: P.S. Ja vēlies detalizētāk izzināt šo jautājumu, lasi šeit, krievu valodā: Avots: http://www.transurfing-real.ru | |
|
| |
| Komentāru kopskaits: 0 | |