Un atkal

(Saņemts no vēstvietnes Sanatkumara lv,
2020. gada 3. septembrī, tulkoja Jānis Oppe)

Tatjana Breslavska - Un atkal – par tumsu un gaismu



Braucu autobusā, iepretim – māmiņa un meitene ap gadiem desmit, pa kreisi no viņiem – jauns puisis – “telefonā”. “Skatos” viņus (ko sen neesmu darījusi transportā). Meitene – ne tuvu simpātiska, pārāk viņas vecumam stingrā ietērpā, ar neapmierinātu sejas izteiksmi, kurā redzamas pirmās pazīmes neapmierinātībai ar sevi. “Pārskatīšanas” rezultātā – ķermeņi, aizsisti ar būtībām. Māmiņa sākumā stāvēja ar muguru pret mani; kad viņa piesēda, pirmais, kas bija redzams, – zināma izmisuma izteiksme plati novietotājās acīs. Un viņa visa bija piestūķēta ar tādām pašām būtībām! Puisis “telefonā” – kaut kāds neizteiksmīgs, neviena gaismas stariņa… Es zinu: ja “skatītos” arī tālāk, aina būtu neapmierinoša.

Lasīt vairāk...  

------------
Informācija - Tatjana Breslavska - Un atkal - par tumsu un gaismu - no vēstvietnes Sanatkumara lv,
ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /03.09.2020.
nosūtīta Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /03.0.2020.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /03.09.2020.
=====
Informāciju - Un atkal - ieteicam izlasīt un dāvāt tālāk visopīgai pieredzei 03.09.2020.