Galvenie » 2016 » Jūnijs » 28 » "Vēstnesis - Harmonijas radītājs"
14:59
"Vēstnesis - Harmonijas radītājs"

"Vēstnesis - Harmonijas radītājs"

Volfs Mesings
caur Sergeju Kanaševski , Liliju Timofejevu
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 1(26) 2016, latviskoja, intuitīvi, Eslauma 25.06.2016.

Volfs Mesings - hipnotizētājs, telepāts, gaišreģis, pareģotājs slavenā Freida un pietiekami ievērojama doktora Abeļa skolnieks. Mesings mācēja ar hipnozes palīdzību pakļaut cilvēkus savai gribai, atšķetināt sarežģītus noziegumus, pareģot nākotni, tanī skaitā - ievērojamus notikumus Krievijas un citu valstu vēsturē. Tieši viņš pareģoja Hitlera zaudējumu karā, ja tas sūtīs karaspēku uz Krieviju. Volfs Grigorjevičs Mesings - patiešām cilvēks-mīkla. Teikt par viņu "hipnotizētājs" - tātad, nepateikt neko. Volfs Mesings varēja, ar roku pieskārienu, iznīdēt slimību, ko nevarēja modernā medicīna. Viņš ietekmēja lielu daudzumu cilvēku likteņu. Viņu skaitā - Josifa Staļina dēls, Vasīlijs, kuru paglāba no nāves aviokatastrofā. Spējām ir daudzskaitlīgi apstiprinājumi. Desmitiem tūkstošu cilvēku viņu redzēja uz skatuves, bija viņiem iespēja saskarties ar viņa spējām, par kurām pats Volfs Mesings ne vienmēr bija priecīgs.
Volfs Grigorjevičs Mesings piedzima 1899. gada 10. septembrī, Polijas pilsētā Gura-Kalvarija. Puisēna poļu ģimene bija ļoti nabadzīga. Tādēļ jau no agras bērnības Volfs Mesings daudz strādāja. Bērnībā cieta no mēnessērdzības, pēc tam izārstējās. Mācījās garīgā skolā, bet par rabīnu tā arī nekļuva. Volfs reiz pameta skolu un aizbēga no mājām. Ieradies Berlīnē, Volfs ķērās pie jebkura darba, pat visnetīrākā un smagākā. Bet naudas tik un tā nepietika un zēns pastāvīgi bija badā. Reiz viņš nokrita bada nesamaņā un nenāca pie samaņas trīs dienas. Pēc tam Mesingu nosūtīja pie psihiatra Abela. Tieši doktors Abels pirmoreiz atklāja Mesinga izcilos talantus. Izrādījās, ka Volfs prot lasīt domas. Pēc tam Volfs Mesings sāka uzstāties cirkā. Viņš izmantoja savas telepātijas un hipnotizētāja spējas, lai izklaidētu cilvēkus.
1915. gadā pārbrauca uz Vīni, kur iepazinās ar Einšteinu un Freidu. Kaut arī nevienam no šiem zinātniekiem pierakstu par Mesingu nav. Pēc tikšanās ar fiziķi un psihologu, Volfs izlēma atstāt lētos un vienkāršos trikus cirkā. Viņš sāka sniegt viesizrādes daudzās valstīs, visur pārsteidza cilvēkus ar spējām lasīt domas un pareģot.
1939. gadā, kad izrēķināšanās ar ēbrejiem kļuva masveida, Volfs zaudēja tēvu un brāļus. Tad fašisti arestēja arī Volfu Mesingu. Viņam brīnumainā kārtā izdevās izbēgt no vācu gūsta. Izlecot no cietuma otrā stāva, viņš nopietni traumēja kājas. 1939.gada novembrī pārcēlās uz Padomju Savienību. Visas savas biogrāfijas laikā Mesings vairākkārt tikās ar Staļinu, pat pareģoja viņa nāvi. Lielā tēvijas kara laikā bija evakuēts uz Novosibirsku. Kad karš beidzās, Mesings kopā ar sievu pārcēlās uz dzīvi Maskavā. Kā iepriekš, uzstājās, pat ārstēja cilvēkus ar hipnozes palīdzību. 1960. gadā gadījās smags notikums. Nomira viņa sieva. Atlabis, viņš atsāka uzstāšanos. 1965. gadā tika publicēti viņa memuāri. 1971. gadā saņēma nopelniem bāgāta mākslinieka nosaukumu. Kas īstenībā bija ievērojamais Volfs Mesings - aktieris vai cilvēks, apveltīts ar pārdabiskām spējām? Bet varbūt - Gaismas Ģimenes slepens vēstnesis ar īpašu misiju? Pajautāsim viņam pašam.
Sveicināti, Volf Grigorjevič. Sajūtam, jums būs patīkami, ja mūsu saziņas procesā sauksim jūs tā, kā saucām jūsu priekšpēdējā iemiesojuma laikā...
- Tā... Tātad, jūsu Skolotāji paspēja jums pateikt, ka es jau iemiesojos vēlreiz (MESINGA SMAIDS)...
Jā, mums pateica... Tikai ka (mūsu smaids). Tikai sīkumus mēs nezinām, protams.
- Jā, es tiešām iemiesojos. Tiesa, pavisam ne uz ilgu laiku. Priekš kam? Atbildi uz šo jautājumu es sniegšu mūsu sarunas beigās. Un tas - ne tikai priekš tā, lai saglabātu intrigu. Bet arī priekš tā, lai lasītāji labāk izprastu manu neparasto dzīvi, novērtētu tos uzdevumus, ar kuriem es tiku galā un netiku.
Nu, tad sāksim, ar sekmīgi izpildītajiem uzdevumiem. Ar ko izdevās tikt galā?
- Viens no maniem galvenajiem uzdevumiem bija gaismas darbs Eiropas un Krievijas teritorijā. Kā jūs zinat, aktiera lomā es piedalījos daudzos koncertos, dažādās valstīs. Iesākumā es koncertēju Eiropā, pēc tam, kad Krievija kļuva mana Dzimtene, braukāju ar koncertiem pa tās plašumiem. Koncertos es īstenoju, tā saucamās, psiholoģiskās pieredzes, demonstrēju hipnozes un telepātijas spējas. Tas mani vienmēr aizrāva. Man patika būt aktierim, kaut arī aktierim ne vienkāršam, bet oriģinālam, pat unikālam. Es ļoti mīlēju dzīvu saskarsmi ar cilvēkiem, kuri atklāja neviltotu interesi par manām spējām. Pēc maniem koncertiem cilvēki sāka ticēt ne tikai hipnozei un telepātijai (kas tiešām svarīgi), bet arī aizdomājās par to, ka pasaule daudz sarežģītāk iekārtota, kā viņiem šķita. Bet cilvēku pasaules uzskata attīstība - tā ārējā kanva manai mijiedarbībai ar cilvēkiem koncertos-seansos. Mūsu tikšanās laikā, aktīvi srādāja Gaismas Ģimene, manas daudzskaitlīgās Atbalsta Grupas no piektās dimensijas, pazīstami un jums nepazīstami Augšupceltie Skolotāji. Katru reizi, katra koncerta laikā cilvēkiem tika nodotas svarīgas energoinformatīvās programmas. Ar cilvēkiem strādāja viņu Augstākie "Es". Caur cilvēku smalkmateriālajiem ķermeņiem, caur viņu mentālām un astrāli-mentālām struktūrām, caur speciāliem magnētiskiem laukiem, pieņēmās un izplatījās Programmas, kuras... gatavoja pasauli jaunam evolucionāram ciklam. Tanī skaitā, tika nodotas programmas, kuras palīdz īstenot procesu, zināmu jums tagad, kā 1987. gada Pirmo Planetāro Harmonisko Konverģenci. Protams, līdzīgas programmas tika nodotas arī caur citiem pazīstamiem un nepazīstamiem cilvēkiem ar neparastām spējām. Taču es savu plānu, jauno smalkmateriālo programmu nodošanā, izpildīju un pat pārpildīju. Un tas mani iepriecina līdz pat šim brīdim. Mums taču izdevās izmainīt pasaules realitātes paradigmu, tanī skaitā - izvairīties no Trešā pasaules kara - tā, kas citā, tagad jau varbūtējā, realitātē iznīcinātu cilvēces vairākumu un praktiski laupītu cilvēkiem harmonisku nākotni uz daudzām tūkstošgadēm. Gaismas Ģimene, izmainot realitāti, pietuvināja cilvēces harmonisku nākotni un padarīja to daudz reālāku.
Par nākotni... Volfs Mesings cilvēkiem zināms ne tikai kā hipnotizētājs un telepāts, bet arī kā unikāls gaišreģis. Jūs paredzējāt Otrā Pasaules kara sākumu. Jūs pareģojāt Hitlera zaudējumu karā. Zināms arī, ka Jūs nosaucāt Otrā Pasaules kara beigu datumu. Tomēr, mēs bijām izbrīnīti, kad mūsdienīgos, oficiālos informācijas avotos V.G.Mesings bieži nosaukts tikai kā "estrādes mākslinieks (mentālists)". Un ne vairāk. Patiesībā, kā arī agrāk "praviešu nav savā tēvzemē"...
- Patiesie pareģojumi - tas īpašs darbs ar nākotni. Un tas - viens no svarīgiem uzdevumiem, kas man bija manu Garīgo Skolotāju uzticēts. Katru patiesu pareģojumu vinmēr sankcionē Zemes Garīgā valdība, planetārā Gaismas Ģimene. Jebkuru svarīgu pareģijumu pavada rūpīgs un daudzdimensionāls sagatavojums no tās "Aizsega" puses. Iespējams, ka daudzi no jums būs pārsteigti, taču pareģojumi, īstiem vēstnešiem, tiek doti ar noteiktu mērķi. Pareģojumiem vienmēr ir savas smalkmateriālās programmas. Un, šīs programmas, bieži atšķiras. Jums zināms, ka pareģošana, pareģojumi gan piepildās, gan nē. Pareģojumiem, kuri piepildās, vienmēr ir smalkmateriālais plāns un savs energoinformatīvais pavadījums. To pareģotājs ieskaņo prieš tā, lai materiāli noenkurotos pasaulē. Tad nākotnes notikumi saņem nepieciešamo papildus energoinformatīvo avotu, kas dzimst kā caur atsevišķu cilvēku apziņu, tā arī caur kolektīvo apziņu.Tādam notikumam pakāpeniski rodas sava energoinformatīvā struktūra, veidojas speciāli enerģētiskie lauki, savs magnētisms. Par tādu pareģojumu varu nosaukt manu pareģojumu Padomju Savienības uzvarai pār fašistisko Vāciju. Šis pareģojums sniegts vienā no koncertiem Novosibirskā, kļuva zināms visā valstī. To nodeva no mutes mutē. Un padomju tautas ticība uzvarai ne tikai nostiprinājās, pati uzvara arvien vairāk kļuva realitāte smalkajā plānā. Tā iemantoja strukturizāciju, papildus enerģētiskos avotus, formējās nepieciešamie magnētiskie lauki - priekš tā, lai notikumi kļūtu nenovēršama realitāte...
Volf Grigorjevič, eksistē dažāda informācija. Vieni avoti apstiprina, ka jūs nosaucāt uzvaras gadu un mēnesi - 1945. gada maiju. Citi avoti liecina, ka bija nosaukts tikai skaitlis un mēnesis - 8. maijs, bet uzvaras gadu jūs nenosaucāt. Kuram taisnība?
- Es nosaucu KARA BEIGU datumu precīzi - 1945. gada 8. maijā. Tieši tā man to sniedza mans Skolotājs. Īstenībā, tieši šinī dienā karš arī beidzās. Izbeidzās masveida karadarbības Berlīnē. Bet uzvara sākās 9. maijā. Šī diena kļuva Uzvaras diena... Taču tomēr atļaujiet man turpināt domu par pareģojumiem... Tātad, pareģojumi cilvēkiem tiek doti priekš tā, lai piepildītos, vai nepiepildītos. Pareģojumam, kuram pēc Gaismas Ģimenes plāna lemts piepildīties, tiek dots energoinformatīvais papidinājums/atbalsts, sava veida materiāls "noenkurojums". Pēc pareģojuma formējas energoinformatīvais kodols notikumainības attīstībai. Tas pakāpeniski attīstās, transformējas. Taču ir pareģojumi, kuriem nav lemts piepildīties - pēc Gaismas Ģimenes plāna šajā Radīšanas Vilnī. Jūs saprotiet, ka runa, pēc būtības, ir par PASAULES REALITĀTES PILNVEIDOŠANU, PAR VIENAS NOTIKUMAINĪBAS PROGRAMMAS NOMAIŅU AR CITU, DAUDZ HARMONISKĀKU. Piemērs, PAREĢOJUMS, KURAM NEKĀDI NEBIJA LEMTS PIEPILDĪTIES, ir Vangas, manas Garīgās Māsas, pareģojums par Trešo pasaules karu. Tādam pareģojumam arī formējas energoinformatīvais kodols. Taču programma tādam kodolam pilnīgi cita. Tā no paša rašanās sākuma darbojas tā, lai pareģojums nepiepildītos. Dematerializējas smalkmateriālās struktūras, noņemas energoinformatīvais papildinājums, vājinās magnētiskie lauki, kurus formē notikumainības magnētiskais centrs, un tā tālāk. Pareģojumu par Lielā Tēvijas kara beigām atbalstīja milzīgs daudzums cilvēku - kā mentālā, tā astrālā līmenī. Cilvēki ar savām domām un jūtām formēja pozitīvu notikumainību, sakopojot to vienotā punktā. Pie tam, pat nesaprotot, ka šinī momentā kopā ar viņiem, aktīvi radīja Gaismas Ģimenes pārstāvji no piektās dimensijas augstākām pasaulēm. Un otrādi, cilvēku mentalitāte un astrālā noskaņa 20-tā gadsimta beigās ļāva dematerializēt energoinformatīvo centru pareģotajam notikumam - Trešajam pasaules karam. Jo sevišķi, jūsu pasaulē iemiesojās ļoti daudz cilvēku no augstākām pasaulēm, kuri strādāja apzināti, apzināti radot harmonisku notikumainību kopā ar Gaismas Ģimeni no augstākām pasaulēm...
Bet taču ir pareģojumi par negatīviem notikumiem, kuri piepildās. Piemēram, Vanga pareģoja "Kurskas", zemūdenes bojā eju. Tas - ko, trešais pareģojumu veids?
- Var teikt tā. Taču pievērsiet uzmanību kaut kādai miglainībai pareģojumā. "Kurska" aizies zem ūdens..." - tā teica Vanga. Cilvēki padomāja par Kurskas pilsētu un neizpratnē paraustīja plecus. Energoinformatīvais notikumainības kodols, pēc būtības, radīts nebija. Tādi pareģojumi tiek doti priekš tam, lai pie tiem atgrieztos vēl un vēlreiz. Un sasniegtu dažādus rezultātus. Šinī gadījumā, notikumam bija lemts piepildīties. Tas aiz sevis radīja virkni citu notikumu, kuriem bija lemts notikt. Tanī skaitā, tas bija par iemeslu kontaktu aktivizēšanai starp kaut kādiem globāliem pretdarbojošamies spēkiem. Bet rezultātā - notika veselas virknes svarīgu notikumu harmonizācija. Bez tam, pēc kāda laika, "Kurskas" jūrnieki izgāja ar jums sakaros no smalkā plāna un paziņoja: "MĒS DZĪVI, MĒS DZĪVI PASAULĒ, KAS NE MAZĀK REĀLA, KĀ JŪSU. MUMS IR ĶERMEŅI, IR INTERESANTA DZĪVE". Tādēļ šis pareģojums piesaistīja uzmanību "Kurskai". Pareģotais notikums saistīts ar veselu virkni citu notikumu. Viena vai cita pareģojuma energoinformatīvā kodola programmu nevar uzskatīt kā parastu programmu: "piepildīsies - nepiepildīsies". Tāda programma daudzdimensionāla, sarežģīta, satur savā sakrālā centrā daudz līdzīgu uzdevumu, veselas virknes notikumu attīstībai. Tādēļ patiesu pareģojumu, svarīgu pareģojumu, vienmēr RŪPĪGI GATAVO GAISMAS ĢIMENE. Nevar, lūk, tā vienkārši ieiet "Aikaši" Hronikās, ņemt no turienes informāciju un sākt pareģot. PRAVIEŠA DARBĪBA - TĀ IR LIELA GAISMAS DARBINIEKU KOLEKTĪVA, NO DAŽĀDĀM DIMENSIJĀM, RADOŠS DARBS. PATISS PAREĢOJUMS - TĀ GAISMAS ĢIMENES RŪPĪGA JAUNRADE, VIRZĪTA UZ NOTIKUMAINĪBAS HARMONIZĀCIJU, UZ REALITĀTES PILNVEIDOŠANU, UZ JAUNA, DAUDZ HARMONISKĀKA TELPAS-LAIKA RADĪŠANU. PATIESS PRAVIETIS - TAS VIENMĒR HARMONIZĀCIJAS RADĪTĀJS.
Volf Grigorjevič, bet kā darbojās pareģojuma energoinformatīvā kodola programma gadījumā, kad pareģojāt Hitleram viņa karaspēka sakāvi, ja viņš tos sūtīs uz Padomju Savienību, ja uzbruks Krievijai?
-
 Vispirms, pavēstīšu, ka personīgas tikšanās ar Hitleru man tomēr nebija. Kaut arī par to klīda ne mazums valodu. Hitlers bija klāt vienā no maniem koncertiem, kad es pārbraucu uz Vāciju. Taču tas - bija parasts koncerts. Nekādus pareģojumus es nesniedzu. Jau vēlāk, pēc pusotra mēneša, uzstājoties kādā no Vācijas pilsētām, man NĀCĀS PAREĢOT VĀCIEŠU KARASPĒKA SAKĀVI, KAD VIŅI PĀRIES PADOMJU SAVIENĪBAS ROBEŽU. Goda vārds, es to nekādi neplānoju. Gaismas Ģimene, manas Atbalsta Grupas, iegremdēja mani transā un, šajā bezapziņas stāvoklī, es izdarīju pareģojumu par Vācijas sakāvi. Zēlē bija klāt vācu oficieri, speciālo dienestu pārstāvji. Man bija atļauja koncertam, Berlīnes vadības izdota. Tādēļ izlēma mani arestēt ne tūliņ, bet pieprasīt atļauju galvaspilsētas vadībai. Taču mēs negaidījām šo lēmumu. Saprotot, kas notiek, aizbraucām no viesnīcas mašīnā un veiksmīgi šķērsojām Polijas robežu. Labums, ka tā bija netālu.
Daudz stāsta par jūsu bēgšanu no vācu gūsta ar hipnozes palīdzību. It kā jūs liktu apsardzei atvērt durvis, savācāt visus vāciešu apsargus savā kamerā, bet paši droši atstājāt cietumu. Vai tas atbilst patiesībai? Tā arī bija?
- Vispār, jā. Tas notika tad, kad fašistiskais karaspēks jau okupēja Poliju. Mani aizturēja, aizdomās, ka es... ēbrejs. Ar mani kamerā bija vēl pieci cilvēki. Bēgu ne es viens. Manu pūļu rezultātā, cietumu atstājām mēs visi. Jāsaka, ka vārds "cietums" šeit pat nevietā. Tādēļ, ka mūs turēja vienā no iedzīvotāja mājām - mazas apdzīvotas vietas nomalē, netālu no Ļubļinas. Apsardzē bija tikai divi cilvēki. Jā, rezultātā, viņi abi izrādījās ieslēgti istabā, bet mēs izgājām brīvībā, paslēpušies mežā. Pēc kā, es pieņēmu stingru lēmumu, atstāt Poliju un pārcelties dzīvot Padomju Savienībā, kas kļuva par manu otro Dzimteni. Es viņu nepametu pat tad, kad beidzās karš. Kaut varēju to darīt pēc Staļina aiziešanas.
Bet ar Staļinu jūs personīgi tikāties? Vai tās - arī tikai runas?
- Tikos. Un ne vienu reizi vien. Tas tikai ārēji Josifs Visarionovičs bija pārliecināts materiālists. Viņš bija spiests ievērot partijas vadoņa izskatu, kas ticēja tikai zinātnei. Īstenībā, mistiskais sākums dzīvoja viņa dvēselē. Jā, un ne nejauši. Pagātnē taču, iepriekšējos savos iemiesojumos, viņš ne reizi vien cieši saskārās ar maģiju. Viņam bija saziņas pieredze ar tās puses spēkiem. Tādēļ Staļins vairāk ticēja man, kā vairākums citu padomju valdības vadītāju. Viņš nemīlēja afišēt mūsu attiecības. Taču tas, ka es saņēmu dzīvokli Maskavā, tas, ka es uztājos ar koncertiem pa visu valsti - Staļina gribas izpausme, viņa labvēlība uz mani. Zinu, ka jūs nesen skatījāties filmu par Mesingu... Tas bija viens no etapiem mūsu saziņai... Tad, lūk, vēsture par lidmašīnas katastrofu un manu pareģojumu izklāstīta gandrīz ticami. Es tiešām brīdināju Josifu Visarionoviču, ka lidmašīna, ar kuru lidos viņa dēls Vasilijs, nositīsies. Vadonis glāba savu dēlu, taču neglāba citus cilvēkus. Tā bija viņa izvēle, kas bija par iemeslu papildus karmiskai atbildībai. Taču Vasīlijam bija lemts izdzīvot. Viņam bija paredzēts vēl šajā pasaulē padzīvot. Un ne tikai priekš personīgu misiju izpildīšanas. Vasilijs bija nepieciešams noteiktā situācijas attīstības etapā, kad sāka dalīt varu pēc Staļina aiziešanas. Tā rezultatā, ka Vasilijs bija dzīvs, izdevās izvairīties no veselas virknes nevēlamu notikumu, kas varēja novest pie masu asinsizliešanas. Tā, ka vēlreiz atkārtošos, patiesu nejaušu pareģojumu nav. Pareģojumi pāriet pasaulē ar savu energoinformatīvo lādiņu, ar savu magnētisko lauku un attīstās tā, lai vienā vai citā pakāpē harmonizētu notikumainību. Pretējā gadījumā, tie - ne pareģojumi, bet meli, kas uzdodas par pareģojumiem.
Nevaram atturēties no jautājuma... Volf Grigorjevič, bet vai taisnība, ka jums idevās saņemt 100 tūkstoš rubļus padomju bankā, novedot hipnozē bankas kasieri?
- (SMIEKLI)... Bet tas, lūk - ne gluži tā. Man tiešām viens no Kremļa darbiniekiem deva uzdevumu... saņemt naudu viņu grāmatvedībā. Un es saņēmu no gāmatvedības darbinieka komandējuma apliecību, saskaņā ar kuru, man VARĒJA IZSNIEGT NAUDU. Taču to naudu es nesaņēmu [не стал получить]. Tur, tā teikt, valodas nedaudz pārspīlētas....
Volf Grigorjevič, ko jūs varat vispār teikt par hipnozes pielietošanu? Cik tas ētiski, tiesiski, pieņemami cilvēku sabiedrībā?
- Kā jūs zinat, dārgie draugi, hipnoze, tā izmainītas apziņas stāvoklis. Labi tas, vai slikti? Viennozīmīgu atbildi dot sarežģīti... Dažreiz, apziņas izmainīšana ar hipnozes palīdzību, vienkārši nepieciešama, lai sniegtu cilvēkam palīdzību, piemēram, psiholoģiska rakstura. Zināmi daudzi gadījumi, kad pateicoties hipnozei, atklāti noziegumi un atvairīti jauni. Ar hipnozes palīdzību var īstenot ceļojumus arī citās pasaulēs, savās iepriekšējās dzīvēs. Taču atrašanās hipnozes stāvoklī, glabā sevī ne mazumu" zemūdens rifus", nereti, bīstamus. Ne velti, hipnozes seansa laikā, hipnotizētājs līdzās un gatavs izvest pacientu no šī stāvokļa nekavējoties. Taču tagad ne par to gribu teikt. Par citu! Ja hipnoze dažreiz bija nepieciešama un lietderīga priekš pagājušo gadu ceturtās dimensijas iedzīvotāja, tad... pēc 2012. gada hipnoze sāka pakāpeniski aiziet pagātnē! Tagad četrdimensiju cilvēks (bet jūs jau vairs ne iepriekšējie, jūs - jaunie, atjaunotie!) spējīgs pats izmainīt savu apziņas stāvokli pēc nepieciešamības. Bet konkrētāk - sadarboties ar savu Augstāko "Es", Garīgiem Aizbildņiem, kuri vienmēr dos atbildi un palīdzēs. Četrdimensiju cilvēks, atjaunotais, aicināts lietot visu savu Daudzdimensionālo Ķermeņu Kompleksu, kura iespējas tiešām neierobežotas. Tad priekš kam hipnoze?
Tas ir, hipnoze vienkārši noveco?
- Var teikt arī tā (smaids). Protams, hipnozes pielietošana vēl turpināsies, taču var teikt, ka tā - novecojusi apziņas izmainīšanas forma. Ar laiku evolūcija novedīs pie tā, ka hipnotizēt jebkuru cilvēku būs neiespējami. Tas saistīts ar cilvēka apziņas pāreju augstākā līmenī.
Pienāca laiks painteresēties, kur jūs dzīvojiet tagad? Ar ko nodarbojaties? Vai apmāciet piecdimensijas cilvēkus telepātijā?
- Es dzīvoju vienā no piecdimensiju pasaulēm, apakšlīmenī - 5.5. Strādāju piektās dimensijas Reabilitācijas Centrā. Arī palīdzu cilvēkiem, kā jau iepriekš četrdiemnsionalitātes dzīvē.
Kādēļ tieši tāda izvēle - Reabilitācijas Centrs?
- Priekš daudziem pārejošiem dzīvot piektās dimensijas pasaulēs - kaut kas sevišķs, nepierasts. Tanī skaitā - telepātijas spējas. Bet es ar, tā saucamajām, pārdabiskajām spējām biju apveltīts jau zemes dzīvē. Tādēļ, kuram tad, ja ne man, zināt un saprast labāk jaunatnākušos un sākušus apgūt šīs cilvēku spējas.
Lūdzu, pastāstiet par interesantiem gadījumiem, kad telepātija piecdimensijā kļūst iemesls negaidītiem notikumiem. Būsim pateicīgi ja pastāstīsiet kuriozus gadījumus no iedzīvotāju telepātijas apgūšanas piemēriem piektās dimensijas iesākumu pasaulēs.
- Jā, mana specializācija piektās dimensijas Reabilitācijas Centrā - tā tiešām telepātija. Piektās dimensijas augstākās pasaulēs nav pieņemts izmantot valodu. Kaut arī piecdimensijas sākuma apakšlīmeņos sarunu saziņa paliek. Skaņa - tā arī enerģija, turklāt - ne vienmēr pozitīva. Priekšroka tiek dota dažādām telepātijas formām. Taču ne visi atnākušie no ceturtās dimensijas pieņem jauno sazināšanos tūliņ kā pienākošos. Vispār, gatavībā un priekā pāreju īsteno cilvēki, visbiežāk, tikai garīgi sagatavotie vai smagas slimības izcietošie un gaidošie pāreju, kā atbrīvošanos no mokām, vai tie, kuriem vizmīļākie un tuvie jau pārgājuši. Kā arī, zinātkārie, kuri ar prieku sagaida visu jauno, nezināmo... Taču lielākais vairākums cilvēku, sevišķi tie, kuriem pāreja bija pēkšņa, iesākumā visu pieņem traģiski un ļoti pārdzīvo. Ar viņiem visintensīvāk strādā Reabilitācijas Centra darbinieki. Bet kādiem reabilitācijas un adaptācijas periods paiet ātrāk, vieglāk, bet citiem rodas sarežģījumi. Man zemes iemiesojumā bija ne mazums jocīgu gadījumu telepātisko seansu laikā. Un tagad līdzīgi gadās. Nu ko... Pastāstīšu šo to... šis gadījums notika starp maniem pēdējiem iemiesojumiem, mana darba laikā piektās dimensijas Reabilitācijas Centrā... Nokļuva pie manis, manās telepātijas stundās viena dāma (viņas jaunais vārds un uzvārds Olga Poļanska). Jauna dāma, viņas pāreja no četrdimensijām, bija saistīta ar nejaušu nelaimes gadījumu. Iesākumā Olga ļoti cieta. No telepātijas kategoriski atteicās, paziņoja: "Negribu, lai manā galvā kāds rakātos, domas lasītu! Un pati negribu klusēt kā bezvārdu būtība!" Man ilgu laiku neizdevās ar viņu nodibināt nepieciešamo kontaktu... Palīdzēja neparasts gadījums. Zemes iemiesojumā Olgai palika dzīvesbiedrs Antons Ivanovičs. Šī laulība bija neparasta. Oleņka izgāja pie vīra, Antona Ivanoviča, kurš bija trīsreiz vecāks par viņu. Antons Ivanovičs bija ievērojams zinātnieks. Liekas, laulība pēc aprēķina... Tā to nosaukt nevarēja. Protams, jebkura meitene gribētu būt nodrošināta un aizsargāta. Taču viņa, tiešām, iemīlēja vīru no visas sirds. Viņš priekš viņas kļuva visdārgākais, mīļotais cilvēks. Par nožēlu, pavecāks dzīvesbiedrs nevarēja pilnībā darīt laimīgu Oleņku. Un drīz tā iepazinās ar jaunu mākslinieku Nikolaju. Tā bija kaisle! Retas tikšanās, romatiska vēstulīšu apmaiņa. Lūk, šīs vēstules no Nikolaja, Oļeņkai arī visvairāk nedeva miera. Karsti mīļotais Antons Ivanovičs naivi domāja, ka jaunā dzīvesbiedre viņam uzticīga, par ko bieži ar lepnumu stāstīja biedriem. Citā pasaulē pārgājusī Oļa saprata, ja dzīvesbiedram, jau tā sagurušam pēc viņas aiziešanas, gadīsies redzēt šīs pašas vēstules, Antons Ivanovičs vienkārši neizdzīvos. Tas viņu salauzīs! Taču kā izņemt un iznīcināt vēstules, kad tu atrodies... ne vienkārši tālu, bet citā pasaulē?! Kad Olga padalījās ar mani par šo informāciju, es piedāvāju izmantot telepātiju. Plāns bija tāds. Nogādāt telepātiskā līmenī Zinaidai, jaunākajai Olgas māsai, lūgumu atrast un iznīcināt kompromitējošās vēstules. Bezizejā, Olga piekrita un mēs ķērāmies pie nodarbībām. Mana skolniece izrādījās īsteni spējīga, drīz jau viņai izdevās nodot māsai pirmo lūgumu: "Zinočka! Mīļā! Tā es, Olga! Jā, jā. Es dzīva!!! Kaut kad tu par to pārliecināsies.Taču tagad, māsiņ, man ļoti nepieciešama tava palīdzība! Augšējā sekretera atvilktnē, zem dokumentiem - vēstules. Atrodi un iznīcini. Ļoti lūdzu!"
Pa to laiku četrdimensijās notika sekojošais. Zina bija sportiste, komjauniete, pionieru vadītāja, skaistule un ateiste. Neticēja ne Dievam, ne Velnam, bet ticēja tikai nākotnes komunismam. Tādēļ, kad Zina pirmoreiz, pēkšņi "izdzirdēja" māsas balsi, tad nepievērsa tam sevišķu uzmanību. Iekaidroja pati sev: droši vien, izlikās, jo taču skumjas par aizgājušo māsu vēl ļoti spēcīgas. Tad "balss" atkārtoja savu vēsti otro reizi. Pēc tam trešo... Neslēpšu: telepātiskās vēsts nodošanā piedalījos arī es pats, ievērojami pastiprinot signālus un padarot tos kvalitatīvākus. Jo mums taču bija svarīgi dabūt rezultātu... Zina purināja galvu, aizspieda ausis ar pirkstiem, izlēja uz galvas toveri auksta ūdens. Taču nekas nelīdzēja. Un tad jaunā komjauniete devās pēc palīdzības... Nē, ne pie psihoanalītiķa, bet pie labi pazīstama partorga (smaids). Vecākais biedrs uzmanīgi uzklausīja un deva prātīgu padomu: "Tad aizej tu un paskaties, ka tajā sereterā nekā nav! Tad arī pārliecināsies, ka tās visas blēņas!"
Zinai tāds lēmums šķita vienkāršs un pareizs. Atrodot ieganstu, viņa atnāca apciemot māsasvīru, iegāja guļamistabā, ielūkojās sekretera pirmajā augšējā atvilktnē, piepacēla tur guļošos papīrus un pamira. Viņa ieraudzīja paciņu vēstuļu! Mirklīgi uzmetot acis saturam, Zina saprata, kādēļ tās jāiznīcina... Tuvākajās brīvdienās, kad aiz pilsētas uzliesmoja pionieru ugunskurs, bet tur - atzīšanās mīlestībā, Zina skatījās zvaigžņotajās debesīs un bija cieši pārliecināta, ka viņas māsa īstenībā dzīva un tagad skatās uz viņu mierīga un pateicīga...
Lūk, tāda notikumu vēsture ar vienu no manām aizbildniecībā bijušām. Pēc tam Olga ar prieku izgāja visas piecdimensiju mācībstundas. Vispirms, dvēsele par dzīvesbiedru bija mierīga, bet otrkārt, atzina, ka telepātija, atšķirībā no parastās saunu valodas, dod patiesi brīnumainu saziņas iespēju ar to, kurš tev dārgs, neatkarīgi no laika un telpas.
Volf Grigorjevič, jus apsolījāt mūsu saziņas noslēgumā pastāstīt par savu pēdējo iemiesojumu. Kas jūs atnācāt šinī pasaulē, kad pārstājāt būt Volfs Mesings?
- Protams, jūs pievērsāt uzmanību, ka visas savas zemes dzīves laikā es cietu no tā, ka nevarēju saprast: KAS ES UN KĀDĒĻ ESMU ŠINĪ PASAULĒ? Es visu laiku sapņoju par laboratoriju, kur varētu izpētīt manas smadzenes. Visa lieta tā, ka es ticēju un neticēju Dievam. Un lieta pat ne tā, ka mana ticība apmainījās neticībā. "ES TICĒJU UN NETICĒJU" - tas ir, īstenībā, nebija patiesas Ticības Dievam, kas palīdz cilvēkam izpildīt viņa dzīves misiju. Un jo vairāk - nebija DIEVA ZINĀŠANU UN DZĪVES DIEVĀ, kas tagad ir jums, mūsdienīgiem Gaismas Darbiniekiem. Tam nevajag ticēt Dievam, kurš zina par Dievu un zin Dievu, ka pats dzīvo Dievā, saprotot, ka viņš - viņa neatņemama daļa. Es nevarēju ne patiesi noticēt Dievam, ne izzināt Dzīvi Viņā. Kaut pats vienmēr biju un palieku viņa Dēls. Ja tas notiktu - Volfs Mesings kļūtu daudz ievērojamāks un spētu izpildīt daudz lielāku skaitu evolucionāro uzdevumu. Taču dzīve blīvajā matērijā - tā ne vienkārša dzīve, virkne liela daudzuma izvēļu, kas jāpieņem katru dienu, bet dažreiz, katru stundu un katru dzīves minūti. Tā - tiešām, darbību izvēle, mūsu domu un jūtu izvēle, kas agrāk vai vēlāk, vienalga, mūs noved pie Vienotības ar Tēvu-Radītāju. Manas spējas bija ne manās smadzenēs. Tās dzīvoja mana Dievišķā "Es" iekšienē, kuru es nespēju pieņemt, kamēr biju Volfs Mesings. Lūk, kādēļ jau 1982. gadā es atkal iemiesojos cilvēkā, kurš nodzīvoja neilgu dzīvi. Tikai 21 gadu. Taču šī 21 gada laikā es nogāju ceļu no neticības Dievam, viņa pilnīgā sadraudzībā. Sadraudzībā un Dzīves pieņemšanā Vienotībā ar Viņu. Un, lūk, tikai tad atgriezos aiz "Aizsega", piektajā dimensijā un sāku nodarboties ar to, ar ko tagad nodarbojos.
Volf Grigorjevič, nu, bet tagad, jūs varat PAREĢOT?
- Es jau varu. BET JŪS VARAT TO PIEŅEMT? IR GATAVĪBA?
Pat nezinam (mūsu smaids). Bet ja tas nepiepildīsies? Tad paliksim uz jūsu sirdsapziņas (atkal smaidam).
- NĒ. TAS JAU BŪS UZ MŪSU KOPĪGĀS SIRDSAPZIŅAS. TAD, LŪK... KLAUSATIES UN ATCERATIES. 2021. GADA FBRUĀRĪ KRIEVIJĀ IZGUDROS JAUNA TIPA VIRZĪTĀJU/MOTORU, KURA DARBĪBA BALSTĪTA UZ LĪDZSADARBĪBU AR GRAVITĀCIJU. UN PAR ŠO NOTIKUMU PAZIŅOS MASU INFORMĀCIJAS LĪDZEKĻI. Šis notikums kļūs notikumainības informatīvais kodols, kas novedīs pie principiāli jaunu lidaparātu radīšanas nākotnē, lidmašīnu un helikopteru nomaiņai. Krajons jums paziņoja: veciem lidaparātiem nav vairs vietas Zemes debesīs, kas kļūst inkubators jauna telpas-laika dzimšanai. Tad strādājiet pie šīs svarīgās energoinformācijas Programmas. Lūk, uzdevums visiem Gaismas Darbiniekiem, visiem Žurnāla lasītājiem, kuri vēlas harmonisku pasauli. Uzskatiet, ka tas - MŪSU SVARĪGS UZDEVUMS JUMS.
Vai būs vēl uzdevumi?
- Noteikti. Par to nešaubaties. Tagad rodas/dzimst notikumainības programma priekš liela evolucionāra cikla - Augšupcelšanas Ēras. Un katra Gaismas Darbinieka misija - radīt šo notikumainību. Vēlu veiksmi šajā svarīgajā, Dievišķajā Gasmas Jaunradē.

2015. gada 26. decembris - 2016. gada 5. janvāris.

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 1(26) 2016, El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843)74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Žurnāla Internet-veikala El-adrese: http://world-channeling.com/
Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālruni 29613296.
=====
Latviskojums ievietots Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru/28.06.2016. , nosūtīts Latvijas Radio viļņiem 28.06.2016.

Skatījumu skaits: 719 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: