Vēsts: 28.05.19. Katrēns "Cilvēki dzīvo, gluži kā Tumsā"

Cilvēki sevi žēlo pastāvīgi,
Visam izskaidrojumu atrod,
Tikai aizmirst, ka taka ir,
Tā Dieva dota izpildīšanai!

Debesīs viss pa mirkļiem aprēķināts!
Nav apstākļu nekādu,
Nav tāda vārda, kā "uzvedība",
Nav šaubu - ir pierādījumi!

Iedomājieties, ka Debesīs šaubas parādījās,
Tātad, procesi virzīsies dažādi,
Planētu orbītas no domas atkarīgas,
Kosmoss sabruks, ja attieksme dīka!

Mūžība no kārtības aiziet nevar,
Pasaules pakļaujas Pasaules-ēkai,
Saglabājas rindas enerģētiskā sistēma,
Kosmosā savstarpējā saprašanās pilnīga!

Katrs cilvēks - Pasaules-ēkas daļa!
Ir Kanoni stingri - un tur Nozīme,
Cilvēkos, beidzot, atnāks sapratne,
Ka priekš Radītāja cilvēki - Nodarbe!

Ja tā, tad cita, arī būt nevar,
Cilvēkiem Kanoni jāņem vērā!
Cilvēce nedrīkst dzīvot citādi,
Cilvēkiem likumi nav rekomendēti!

Pats šis vārds skan postoši,
Pēc likuma - dzīve ārpus Sistēmas!
Vara piedāvāja reliģisko vidi,
Lai verdzisko tēmu paskaidrotu!

Cilvēki saprot, ka - tie salti meli,
Taču, vara izpildīšanu prasa,
Pēc varas likumiem: šo tēmu neaiztiec,
Nepaklausību soda ar nāvi! 

Reliģija par bāzi Kanonus ņēma,
Taču, pamatu Sistēmai nodeva,
Netaisnīgi bija likumi doti,
No Apziņas šo problēmu novāca!

Tagad cilvēki dzīvo, itin kā miglā,
Sirdsapziņa no Dieva, saka, ka ne tā!
Dzīve paiet, kā dullumā,
Dzīve no Dieva uz papēžiem samainīta!

Varas piedāvāts mamons!
Kā dzīves galvenais kritērijs,
Dzīve ar reliģisko segumu pārklāta,
Tāds kaut kas agrāk nebija!

Cilvēki dzīvo, gluži kā Tumsā,
Uz Gasmu izeja, gandrīz kā, apskaidrība!
Tāda dzīve - Garīgā cietumā,
Tūkstošiem gadu izmaiņu nekādu!

Cilvēki visu dara pret Gribu!
Saprot un piedošanu prasa,
Taču, Radītājs negribēja likteni tādu,
Revolūcijas - aicinājums uz atmaksu!

Dzīve sanāk, kā šūpoles!
Cilvēks Likteni uz Brīvību bīda,
Bet, cilvēki "ne savās ragavās sēdās",
Reliģijas saka: mainīt nav iemesla!

Reliģijas par Dievu runā pastāvīgi!
Cilvēki pie tā sen pierada!
Taču, Radītājs par straumēm runāja,
Tādam pagriezienam paskaidrojuma nav!

Iekšķīgi cilvēks saprot visu,
Bet, verdzībai piekrita pats,
Viņš sevi gadsimtiem attaisno:
Vainīga visā Abatija!

Vara un reliģijas uz vienu roku sen,
Bet, cilvēkam Patiesība jāzin,
Piekritis, viņš mirklīgi lido uz grunti,
Uz Līdzsadarbību visas Tiesības zaudējot!

Nevajag atvainoties un sevi žēlot,
Tur cilvēkiem attaisnojuma nav,
Jūs bieži palīdzību Man lūdziet,
Taču, paši mainīt apstākļus negribat!

Jūs lūdziet Laimi, rokas nepaceļot!
Sliktāk vēl, no krāsla nepieceļoties!
Es nejūtu pat jūsu mēģinājumus,
Nav jūsu Dvēselē dedzības nekādas!

Nežēlojiet sevi - viss veltīgi!
Telpā stingra kārtība!
Paši saprotiet, ka viss briesmīgi,
Taču, Garā jums kārtības nav!

Āmen.
Tēvs Absolūts
28.05.19.

Avots: http://www.otkroveniya.eu/poems/28.05.19.html , pierakstīja Leonīds Maslovs,
latviskoja, intuitīvi, Eslauma, angļu valodā intuitīvi tulko Irita Irem,
ievietots Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /28.05.2019.
nosūtīts Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /28.05.2019.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /28.05.2019.
=====
Viskopīgai pieredzei sagatavots 28.05.2019.