"Viņš atgriezīsies oktobrī" /20.12.16./
Jaunumi vietne www. sanatkumara.lv
2020. gada 18. decembrī
Janis Oppe <janis.oppe@gmail.com>
Tatjana Tihoplava. "Viņš atgriezīsies oktobrī". 2016-2020 (papildināts 20.12.16.)
Autora un tulkotāja priekšstati daudzējādā ziņā nesakrīt.
2020. gada 16. decembris
Pamosties var tikai uz Zemes
Izrādās, ka mums, Zemes cilvēkiem, pats principiālākais jautājums ir: vai cilvēks ir “pamodies” uz Zemes vai ne? Tas ir, vai viņa būtība ir pamodusies uz Zemes vai ne? Tieši tas ir cilvēka dzīves mērķis uz Zemes – PAMOSTIES! Jo no tā ir atkarīgs viņa tālākais liktenis, konkrēti mūžīgā dzīve vai jauna dzimšana ar sekojošajām problēmām.
Tātad visi mirušie, kuri atrodas mirušo pasaulē, dalās divās principiālās grupās: dusošie un pamodušies. Turklāt dalīšana notiek tikai dzīvē uz Zemes. Procentuālā attiecībā otrā grupa ir ievērojami mazāka.
Proti, uz Zemes milzīgi daudz cilvēku, taisni sakot, nospiedošais vairākums, “dus”. Viņus nekas neinteresē, izņemot mazo pasaulīti ar personiskajām interesēm. Tā ir Rietumu tik pastiprināti radītā patērnieciskā sabiedrība*. Tādi cilvēki, kā mirušo pasaulē, atrodas savā apvalkā, dzīvo savās personiskajās interesēs. Viņus interesē tikai “melnās piektdienas”, piektie dzīvokļi, divdesmit piektais viedtālrunis utt. Vārdu sakot, zelta klozetpodi, par kuriem viņi simtgadēm priecāsies sapnī mirušo pasaulē.
*Pašreiz patērētāju sabiedrība tiek ārkārtīgi propagandēta arī Krievijā no visu plašsaziņas līdzekļu puses.
Viņi dusēja mirušo pasaulē līdz dzimšanai un turpina dusēt tālāk jaunajā piedzimšanā. Bet tur ir labāk. Tur nav jādomā par darbu, par naudu, par ēdienu un apģērbu. Viss tāpat ir klāt, un zelta klozetpodu tur ir, cik gribi. Vienīgais, kā tur nav, – iespējas pamosties. Nav dzīves. Bet uz Zemes nepieciešamība dzert un apģērbties liek cilvēkam rosīties. Un tādas slimības kā vēzis liek cilvēkam pamosties.
Patiesībā cik daudz gan cilvēku ar prieku pārietu uz to pasauli, ja viņiem nebūtu bail nomirt, kur nekas nav jādara, nav jāstrādā un jāuztraucas par izdzīvošanu, nav jādomā, kur ņemt naudu un kā pēc tam atdot.
Šie “dusošie” turpina dusēt mirušo pasaulē. Viņi tur atrodas pašā labvēlīgākajā stāvoklī no visiem iespējamajiem zemes plāna esības stāvokļiem. Agri vei vēlu viņi dodas uz jaunu dzimšanu. Un tālāk atkal viss ir atkarīgs no tā, vai viņi spēs pamosties uz Zemes.
Jo pamodināt dusošo mirušo pasaulē taču nav iespējams. Kā teica Astruss: “Pamosties var tikai uz Zemes.”
Un pamodušies raujas atpakaļ uz fizisko pasauli. Viņi saprot, ka miris ir viņu ķermenis, bet viņi ir dzīvi, un viņi grib dzīvot. Un viņi iet atpakaļ, uz fizisko pasauli, radot sev plazmoīdus ķermeņus, par ko tiks teikts zemāk.
- Ar ko principiāli atšķiras zemes plānā pamodies no dusošiem cilvēkiem?
Astruss: Ne ar ko principā, bet, ja ieskatāmies iekšienē, tad ar skatu uz pasauli. Pamodies cilvēks nevar neinteresēties par pasaules-ēku, smalko pasauli, mērķi, kādēļ viņš atrodas uz Zemes. Pamodušies cilvēki tā strukturizē savu apziņu, ka, pārejot uz mirušo pasauli, saglabājas viņu personība*.
*Vēlāk mēs noskaidrosim, ka dusošie un pamodušies atšķiras ar savām frekvenču raksturlīknēm. Cilvēkam, kurš pamodies uz Zemes, ir augstākas būtības un bioloģiskā kontūra frekvenču raksturlīknes nekā dusošajam.
- Vai var teikt – ja cilvēks ne par ko neinteresējas, izņemot savu mazo pasauli, un visas viņa intereses ir saistītas tikai ar to, lai izdzīvotu (viņu interesē tikai barība un apģērbs, un iespēja tos iegūt) vai kaut ko lielāku iegūtu, kad barības un apģērba ir papilnam, tad tie ir dusošie? Tas ir, dusošie pirmām kārtām ir patēriņa pasaules pārstāvji?
Astruss: Tā var teikt.
Bet, kad cilvēks uz Zemes iepazīstas ar zināšanām par smalko pasauli, nodarbojas ar pētīšanu, tad viņš sevi neviļus tam sagatavo…
Astruss: Viņš liek apziņā rezonēt kādam zināšanu veidam, kurš padara par iespējamu pārlēkt uz to pusi diezgan specifiskā veidā, saglabājot personību.
- Es pareizi saprotu? Vajag, lai smadzenes pieņemtu zināšanas par smalko pasauli. Tādēļ tās ir nepieciešams saprast. Tās ir jāpieņem un jāsaprot, vismaz jācenšas saprast.
Astruss: Pareizi. Vajag strādāt pie tādu zināšanu pieņemšanas.
- Vitālijs pavēstīja, ka visi nomirušie no vēža ir pamodušies. Viņš teica, ka vēzis ir savdabīgs modinātājs, tas modina dusošos uz Zemes cilvēkus. Tas tā ir?
Astruss: Tas tā ir. Taču var pamosties ne tikai no vēža, bet arī no citām slimībām.
- Bet pamodināt citādi, izņemot slimības, nevar?
Astruss: Var. Bez gala ir jākoncentrējas uz skatienu uz pasauli. Ir jāiegūst zināšanas par smalko pasauli jebkuros veidos.
- Vai var uzskatīt, ka kundalini pacelšana – tas ir viens no paņēmieniem pamodināt dusošu būtību?
ASTRUSS: Var.
- Vai var teikt, ka zināšanas par smalko pasauli nosaka tavu attieksmi pret pasauli? Un, jo vairāk tu izzini smalko pasauli, jo ātrāk pamodies?
ASTRUSS: Jā, tas ir pareizi.
- Vai pamodušies ir cilvēki, kas atgriezušies no klīniskās nāves?
ASTRUSS: Ne visi. 1% no tiem, kas atgriezušies, iegūst neparastas īpašības, 10% izrādās pamodušies, pārējie – dusoši. Tieši dusošie, atgriezušies no klīniskās nāves, tur neko nav redzējuši. Viņi dusēja.
- Uz Zemes dusošu cilvēku pamodināt var. Nekad nav par vēlu viņam ķerties pie smalkās pasaules pētīšanas. Bet vai var pamodināt dusošu mirušo pasaulē? Lūk, Vitālijs, atrodoties mirušo pasaulē, pamodināt savu brāli Oļegu nespēja.
Astruss: Dusošo pamodināt ir grūtāk, tāpēc ka tur it pavisam citi mehānismi.
- Bet principā var?
Astruss: Principā, jā. Bet ne uz Zemes dzīvojošu.
- Bet Vitāliks teica, ka mana māmiņa pamodās, kad viņš sāka viņai stāstīt par mani. Kādēļ tad viņa pamodās?
Astruss: Tāpēc ka viņš “trāpīja viņai pa sāpīgo vietu”, kad sāka viņai stāstīt par jums. Taču viņa ļoti ātri atkal aizmiga.
- Bet, kad pēc Grabovoja (Грабовой) metodikas cilvēki nodarbojās ar augšāmcelšanu un koncentrējās uz konkrētu mirušu radinieku, bet pēc tam pēkšņi novēroja savus mirušos radiniekus, tā nebija mirušo pamodināšana? Tas nenozīmē, ka viņi tur viņus pamodināja?
Astruss: Nē. Jums, dzīvojošiem uz Zemes, pamodināt mirušo nav iespējams. MIRUŠIE IR JĀMODINA UZ ZEMES.
- Varbūt var saprast tā? Radinieki, kuri “augšāmcēla” savus nomirušos tuviniekus, faktiski iedarbojās nevis uz viņiem, bet uz savu apziņu. Viņi jau bija augšāmcelti, viņi jau bija sev uztaisījuši plazmoīdos ķermeņus. Tuvinieku uzmanības koncentrēšana uz konkrēto cilvēku noveda pie tā, ka viņi sevi noskaņoja un attiecīgi izmainīja savu stāvokli. Lūk, arī ieraudzīja savus tuviniekus kā fantomus. Bet uz mirkli.
Astruss: Lūk, tā ir pareizi. Kas attiecas uz Grabovoju, tad viņš ir vienkārši funkcija (izpildītājs – aut.). Grabovojs par savu noslēpumu neko nezina. Ideja Grabovojam galvā neienāca, to tur ielika. Labāk teikt, pieskārās. Un viņš ideju pasniedz tā, kā saprata. Bet būtība nav viņa sapratnē, būtība ir īpašībās, kuras šī ideja nes. Un ar šīm īpašībām viņš skaidrībā netika. Vitālijs pierādīs, ka augšāmcelšanas struktūra – tas nepavisam nav tas, ko jūs domājāt. Un vispār tas nav tas. Tas, ko sniegs Vitālijs, tas būs kaut kas.
- Bet vispār taču augšāmcelšana ir?
Astruss: Ir. Un Vitālijs caur to izgāja. Viņš izgāja visus augšāmcelšanās etapus. Viņš to pierādīs. Tas pilnīgi atbildīs tai dinamikai, ko sniegs Vitālijs.
- Cilvēki, kuri ir nodarbojušies ar augšāmcelšanu, apgalvo, ka ir satikuši savus tuviniekus, bet nav varējuši pie viņiem pieiet. Arī tie nav pauduši aktivitāti un nav nākuši uz mājām. Vai tam par iemeslu ir, ka viņi ir fantomi?
Astruss: Tā.
- Kāpēc tikšanās nenotika, un fantomi nenāca uz mājām?
Astruss: Kā pasivitātes fāzē var izpausties aktivitāte?
- Tas ir, fantomi atrodas pasivitātes fāzē?
Astruss: Pasivitātes. Bet aktivitātes fāzē atrodas spoki.
- Tā kā fantomi atrodas pasivitātes fāzē, tad aktivitāte bija jāpauž cilvēkiem?
Astruss: Pilnīgi pareizi.
- Bet viņi nez kāpēc nonāca šoka stāvoklī. Tas bija speciāli? Uz viņiem tika vērsta kāda iedarbība?
Astruss: Tā sākās mijiedarbība. Proti, lai sāktu mijiedarboties ar fantomu, vajag iekrist anabiozē*, kad cilvēks atrodas uz dzīves un nāves robežas. Šādā stāvoklī viņi uztvertu viņu kā pilnīgi reālu.
(Nevaru novākt punktēto līniju.)
*Anabioze – dzīvības procesu norises apstāšanās (biopauze) ar sekojošu to atjaunošanos labvēlīgos apstākļos.
- Tad tāds jautājums: Sergejs Petrovičs Kuzionovs (Сергей Петрович Кузионов), anomālu parādību pētnieks, stāstīja, kā sastapis uz ielas vienu mirušo, kurš strādājis ar viņu kādreiz katedrā Ļeņingradas Politehniskajā Institūtā. Tas pienācis, sasveicinājies un jautājis: “Nu, kā klājas katedrā?”, uz ko Kuzionovs atbildējis: “Tā nekas.” “Nu labi, uz redzi.” Un viņš aizgājis. Kāda gan anabioze, ja Kuzionovs viņu pilnā apziņā sastapis?
Astruss: Cik mirkļu bija šī tikšanās?
- Nu… nedaudz.
Astruss: Tik nedaudz, ka pat apkārtējie nepaspēja to pamanīt. Bet proti, Kuzionovs bija piedienīgā noskaņojumā.
- Bet Arepjevs Igors Vitaļjevičs (Арепьев Игорь Витальевич) mums stāstīja, ka sastapies un sarunājies ar savu tēvu, kuru pats bija augšāmcēlis.
Astruss: Tas pats, bet ne viņš augšāmcēla tēvu. Tēvs jau bija augšāmcelts. Kontaktam vajag iemācīties krist anabiozes stāvoklī. Proti, anabioze iestājas ne uzreiz šūnās, bet sākumā psihiskajā komponentē, kad, piemēram, aukstuma iedarbība liek cilvēkam reaģēt, dzīvniekam krist guļā, kokam mest nost lapas utt. Komponenšu šeit ir vesela ķēdīte. Kas ieslēdzās Kuzionovā vai Arepjevā? Anabioze kā process un anabiotiskas īpašības – tās ir dažādas lietas, bet jēgas aspekts ir viens un tas pats.
- Tas ir, vajag izstrādāt tādas anabiotiskas īpašības, kuras ļaus kontaktēties ar viņiem?
Astruss: Pareizi. Ko dara jogi? Viņi sasniedz mirušo ritmu, bet atgriežoties iegūst iepriekšējo ritmisko komponenti, kura bija pirms tam. Cilvēks tur bija. Mediķi konstatē sirds apstāšanos, pulsa pazušanu, klīnisko nāvi, bet patiesībā tā ir anabioze vai anabiotisks process. Un cilvēks atrodas tur, sazinās ar tiem, kuri ir tur, bet pēc tam atgriežas. Un, lai cik jūsu zinātnieki neapgalvotu, ka tas nevar būt, TAS IR*!
*Anabiozes miegu izmēģinājis doktors Semjuels Tišermans (Samuel Tisherman), https://pronedra.ru/anabioznyj-son-cheloveka-oproboval-doktor-semyuel-tisherman-430369.html
Kā raksta New Scientist, doktors Semjuels Tišermans ar kolēģiem izmēģinājis ārkārtējās konservācijas un reanimācijas tehniku (EPR). Saskaņā ar metodiku asinis mirstošā pacienta asinsvados ātri tika mainītas uz atdzesētu fizioloģisko šķīdumu, pazeminot slimnieka ķermeņa temperatūru līdz 10-15 grādiem pēc Celsija. Tas nobremzēja visus procesus organismā, kas deva visiem ķirurgiem divas stundas, lai operatīvi iejauktos. Anabiozes apstākļos pacienta smadzeņu darbība praktiski izbeidzas, jo šūnām skābeklis gandrīz nav vajadzīgs. Veicot operāciju, ārsti atjaunoja ķermeņa temperatūru un iedarbināja slimnieka sirdi. “Es gribu paskaidrot, ka mēs nemēģinām cilvēkus nosūtīt uz Saturnu,” saka Tišermans. “Mēs mēģinām iegūt laiku, lai glābtu dzīvību.”
Anabiozes miegu izmēģinājis doktors Semjuels Tišermans, https://pronedra.ru/anabioznyj-son-cheloveka-oproboval-doktor-semyuel-tisherman-430369.html
http://www.sanatkumara.lv/index.php/v-un-t-tihoplavi/27-v-un-t-tihoplavi/2186-tatjana-tihoplava-vins-atgriezisies-oktobri-20
--------------
Informācija - Tatjana Tihoplava. "Viņš atgriezīsies oktobrī". 2016-2020 (papildināts 20.12.16.) - no vēstvietnes Sanatkumara lv,
ievietota Dievišķā Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /19.12.2020.
nosūtīta Stariņam: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /19.12.2020.
un: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /19.12.2020.
=====
Informāciju - "Viņš atgriezīsies oktobrī" /20.12.16./ - ieteicam izlasīt, uzzināt un dāvāt tālāk viskopīgai pieredzei 19.12.2
|
