Galvenie » 2017 » Janvāris » 11 » IZVĒLE JŪSU
13:14
IZVĒLE JŪSU

IZVĒLE JŪSU

ELGEONS (Aleksandrs Beļajevs)
caur Viktoru Truhinu
Avots: Žurnāls "Mirovoi Čenneling: Duhovnije soobščeņija" Nr 5(30) 2016., latviskoja, intuitīvi, Eslauma 28.12.2016.

(Īsi prātojumi par Pasaules attīstību)
FANTASTS ALEKSANDRS BEĻAJEVS
Aleksandrs Romanovičs Beļajevs (16. marts 1884. - 6. janvāris 1942.) krievu fantasts, viens no padomju zinātniski-fantastiskās literatūras pamatlicējiem.
Starp viņa ievērojamākajiem romāniem: "Profesora Doueļa galva", "Cilvēks-amfībija", "Ariels", "Zvaigzne KEC" un daudzi citi (vairāk kā 70 zinātniski fantastiski darbi, tanī skaitā - 13 romāni).
Par ievērojamu ieguldījumu krievu fantastikā un gaišredzīgām idejām Beļajevu sauc "krievu Žils Verns" /VIKIPĒDIJA/

Saņemot redakcijas uzdevumu saziņai ar Aleksandru Beļajevu, es ķēros pie darba ar entuziasmu: un kā vēl, tas taču viens no maniem mīļākajiem fantastikas grāmatu autoriem manā bērnībā un jaunībā! Jā, un kurš gan savā laikā nebija aizrāvies ar lielajiem iespadiem par lidojošā Ariela piedzīvojumiem, nepārdzīvoja doktora Douela traģēdiju, neiedziļinājās jūras dzelmēs kopā ar cilvēku amfībiju...
Tomēr viss izrādījās ne tik vienkārši. Ilgi nevarēju noskaņoties uz mīļoto sacerētāju. Redzēju tikai viņa sastingušo attēlu. Aleksandrs Romanovičs skatījās caur sava vecmodīgā pensneja biezajiem stikliem kaut kur sānis un, šķita, ka kaut ko gaidīja. Varbūt vibrācijas tajā pasaulē, kur viņš tagad atpūšas, pārāk augstas priekš manis?
Tad es izlēmu pieiet no citas puses. Kādēļ nenoskaidrot kā fantasts Beļajevs izskatās tagad, esošs piektās dimensijas iemītnieks. Lieta tūliņ virzījās uz labo pusi - redzes tēli man padodas labāk, kā cita domu smalkmateriālā informācija. Gandrīz tūliņ ieraudzīju skaistu jaunu vīrieti, it nemaz nelīdzinošos Aleksandra Romanoviča forogrāfiskiem portretiem. Iepriekšējā palikusi tikai platā piere un lielas, izteiksmīgas acis, tagad, starp citu, debesszilas krāsas. Arī, diezgan viegli, ar kompjūterprogrammām, izdevās uz monitora ekrāna izveidot viņa virtuālo tēlu.
Un tūliņ nāca atsausme, noskaņošanās notika.
Un tātad, mans sarunu biedrs - skaists vīrietis, liela auguma, ar lielām gaišzilām acīm un baltiem (ne sirmiems, bet tieši baltiem!) matiem, ar akurātu, tādu. arī baltu bārdiņu.
Sveicināti, Aleksandr Romanovič! Atļausiet ar Jums iepazīties?
- Sveicināts, kolēģi. Kamēr Jūs "maldījāties pa tumsu" mūsu sarunas meklējumos, es jau paspēju nedaudz ar Jums iepazīties. Jums taču arī ir kaut kāda literāra pieredze? Manuprāt, vienā no Pasaulēm, kur mitinās literārie personāži, es satikos ar Jūsu varoņiem.Simpātiski zēni...
Jūs man glaimojat!
Mans sarunu biedrs tik atklāti un labvēlīgi iesmējās, ka es sapratu - ka viņš man gribēja pateikt ko patīkamu.
- Vispār, ne jau par to Jūs ar mani gribējāt runāt?
Šoreiz, par nožēlu, ne par to. Bet citreiz es ar lielu interesi aplūkotu arī šo tēmu...
- Ceru, ka citreiz Jūs ātrāk atradīsiet ceļu pie manis! Par ko tad Jūs vēlaties man jautāt?
Nu, pirmkārt, tomēr, iepazīsimies. Mani sauc Viktors...
- Viktors. Tas ir, uzvarētājs. Ļoti patīkami. Bet es - Elgeons [kr.v. Эльгеон]. Šis vārds nozīmē: "Svētās ģenētikas nesējs". Atrodos tagad piektajā dimensijā, apakšlīmenī 5,53. Diezgan augsts apakšļīmenis, taču tā galvenā īpatnība cita. Mūsu Pasaule - sevišķa. Šeit nav evolūcijā augšupejošā atzara iedzīvotāju. Šeit dzīvo tikai tie, kuri uz planētu ieradās no dažādu galaktiku augstākām pasaulēm. Tādēļ mūsu Pasauli var nosaukt par īpašas galaktiskās sadraudzības pasauli. Tas saistīts ar sevišķu misiju, kuru mēs izpildām. Šeit dzīvo un strādā Radītāji. Tas ir tie, kuri rada pasaules uz Dziļas Plānošanas augstākiem plāniem. Var to nosaukt par pasauļu stratēģisko plānošanu. Gaismas Kolektīvs, kurā es strādāju, nodarbojas ar jūsu Pasaules attīstības plānošanu.
Re, kur es nokļuvu! Vai tādēļ es tik ilgi nevarēju saskaņoties ar Jums?
- Daļēji. Bet daļēji - vienkārši pieredzes nepietiek. Ticiet, ka ar karu reizi saskaņošanās notiks arvien vieglāk.
Paldies. Bet atgriezīsimies pie mūsu tēmas. Vai es pareizi sapratu, ka mūsu Pasaules dzīvi vada piektās dimensijas Gaismas Kolektīvi?
- Nepavisam ne. Mēs nevadām. Mēs tikai plānojam. Bet jūs lemiet, sekot šiem plāniem vai nē. Tas arī ir galvenais princips, kas īstenojas uz brīvas izvēles planētas.
Tātad, nebija taisnība Bulgakovam, sakot, ka dzīvi uz Zemes cilvēks vadīt nevar?
- Nu, pirmkārt, to teica ne Bulgakovs, bet viņa romāna personāžs Volands. Bet viņš, paši zinat, kādus spēkus personificē... Bet kas attiecas uz Bulgakovu, tad viņš pats ilgu laiku strādāja mūsu Kolektīvā un bija saistīts ar tiem pašiem plāniem uz tūkstoš gadiem, par kuriem sprieda Volands un viņa oponenti... Bet jūs taču nenoliegsiet, ka Bulgakovs - cilvēks, pat ja arī pārcēlās piektajā dimensijā. Tā ka taisnība bija Ivanam Bezdomnijam: "Pats cilvēks arī vada!" (Kaut gan viņš ar to domāja kaut ko pavisam citu!)
Starp citu, cilvēki mūsu kolektīvā izraudzīti ne nejauši. Mēs speciāli iemiesojāmies uz Zemes dažādās valstīs, dažādos vēsturiskos laikmetos. Mēs apguvām dažādas profesijas, lai vārda burtiskā nozīmē kļūtu daļa jūsu pasaules, tās pārstāvji. Daudzi no mums nodarbojās ar literāro darbību. Tas palīdzēja izveidot vienus vai otrus cilvēciskās sabiedrības modeļus, izzināt cilvēku masu uzvedību vienos vai citos apstākļos. Par Bulgakovu es jau pieminēju, tagad viņš pārgāja uz citu, ne mazāk svarīgu darbu, bet lūk Žils Verns strādā mūsu Kolektīvā līdz pat šim laikam. Izrādījās, ka mēs ar viņu - garīgie radinieki. Ne velti Beļajevu nosauca par krievu Žilu Vernu!
Nu labi, ar to tikām skaidrībā. Tad, lūk, kas nav skaidrs. Mūsu Pasaules attīstību plānojiet jūs. Un kā tad Dieva-Radītāja Plāns? Jūs taču neteiksiet, ka jūs arī esat Dievi-Radītāji?
- Nē, protams. Dieva-Radītāja Plāns - tas Visuma attīstības Plāns. Bet tur ļoti daudz pasauļu un katrai savs attīstības Plāns. Atceraties, kā bija pie jums, pareizāk, pie mums, sociālisma laikā? Eksistēja, teiksim, tautas saimniecības attīstības piecgadu plāns... Uz tā pamata tika izstrādāti atsevišķu nozaru attiīstības plāni. Katram uzņēmumam arī bija plāns. Katram ceham. Un tā tālāk, līdz atsevišķam darbiniekam, kuram katru dienu bija pienākums izpildīt savu personīgo plānu. Lūk, piemēram, tā arī pie mums. Tikai ar to starpību, ka "piecgades" mērās gadsimtos un tūkstošgadēs, bet katram "darbiniekam" brīvība izlemt pašam vai izpildīt piedāvāto plānu vai nē. Bet ja izpildīt, tad kādu ceļu iet. Mūsu šī mērķa uzdevums - pieņemt Dievišķo Programmu planētas Zemes pasaules attīstībai, "atšifrēt" to, adaptēt jūsu apstākļiem, piedāvāt vairākus attīstības variantus un, visiem iespējamiem līdzekļiem, novest līdz konkrētiem izpildītājiem - tas ir, līdz jums. Tādā veidā, jūsu pasaules attīstība - tā daudzkārtīga cilvēces izvēle. Ievērojiet, brīvprātīga izvēle. Tas ļoti svarīgi. Ticiet, Augstākiem Spēkiem pietiktu, piedodiet par kalamburu, spēku un iespēju piespiest jums attīstīties pēc viena vai otra "scenārija". Taču tad jūsu esamība vienkārši zaudētu jēgu. Vērtīgs taču tikai tas, kas brīvprātīgi paveikts, bet ne ar piespiešanu. Dievišķai evolūcijai nepieciešama ne akla pakļaušanās, bet brīva Dievlīdzjaunrade.
Taču cilvēku masa, kā jūs saprotiet, pēc sava sastāva ne viendabīga. Ir tie, kuri ved aiz sevis citus cilvēkus, un ir tie, kuri seko viņiem. Pirmajiem - vieni plāni un metodes to izpildīšanai, otriem - citi. Dažreiz var rasties iespaids, un visbiežāk šis iespaids tiek radīts mākslīgi, ka pirmie (sauksim viņus par līderiem), īstenībā, spējīgi izmainīt vēstures gaitu. Ne velti, sacerot mūsu fantastikas darbus, mēs bieži vērsāmies pie spēcīgu personību tēliem, tiecošamies ietekmēt Pasaules attīstību. Man tas gan "gaisa pārdevējs" - misters Beilijs, gan "Pasaulesvaldnieks" Ludvigs Štirners, un ne ļauns, kopumā, doktors Salvators, sapņojošs radīt zemūdens pasauli, "cilvēku-amfībiju" apdzīvotu... Pie šīs kompānijas var pieskaitīt arī Roburu-iekarotāju Žila Verna un tolstojisko Garinu ar viņa nāvējošo giperboloīdu. Visi viņi, kā jūs atceraties, cieta krahu. Ar to mēs vēlējāmies pasvītrot. Ka atsevišķa personība nav spējīga ietekmēt pasaules attīstību. Taču tas pa spēkam lielām cilvēku masām, izdarošām pareizu izvēli un tādējādi veicinošas attīstību. Un otrādi: jo tālāk virzīsies evolucionārais process, jo vairāk cilvēku var izdarīt pareizo izvēli.
Bet taču ne vienmēr pat lielas cilvēku masas izdara pareizo izvēli? Vai bieži gadās tādas kļūdas, un kā jūs ar tām cīnāties?
- Es domāju, Jūs zinat atbildi uz šo jautājumu. Ja kļūdu būtu vairāk, kā "trāpījumu" Dieva-Radītāja Plānā, diez vai mēs sasniegtu to, kas ir šobrīd. Bez tam, plāni, mūsu izstrādājamie - daudzvariantīgi. Tas ir, paredz ne vienu, bet daudz notikumu attīstības variantu. Kas attiecas uz kļūdām... Atļausimies paskaidrot ar vienkāršu piemēru. Stādaties priekšā tādu situāciju: kādiem cilvēkiem nepieciešams nokļūt no punkta "A" punktā "B" pa viņiem piedāvātiem ceļiem. Vienkāršības labad, lai būtu cilvēki trīs un ceļi atbilstoši, arī trīs. Viens - taisns un gaišs, otrs - met līkumus pa mežu, bet trešais - vispār purvā ved. Kaut kādu apstākļu dēļ, katrs izvēlas vienu/savu no šiem ceļiem. Pirmais nonāk punktā "B" agrāk par visiem. Brīnišķīgi! Otrs atnāk otrais. Taču cik bagātīgi iespaidi viņam no ceļa! Tik daudz jaunu iemaņu ieguvis, meklējot savu taciņu nepazīstamā mežā! Trešais nokļuva purvā. Taču neiegrima tur galīgi, bet ar neiedomājamu centību spēja izkļūt. Tomēr tādā izskatā turpināt ceļu nevarēja - vispirms bija jāatrod upe (bet labāk - pirts!), jānomazgājas, jāpārģērbjas. Punktā "B" viņš atnāca pēdējais. Taču atnāca pilnībā attīrījies un atjaunojies. Tad kurš no šiem ceļiem īstais, bet kurš - kļūdains? Secinājums viens: Dievišķā plānā nav "nepareizu" ceļu. Kļūdaina (no pirmā skata) izvēle var tikai pagarināt rezultāta sasniegšanas laiku, bet vizbiežāk šo rezultātu padara vērtīgāku, nozīmīgāku. Protams, mūsu piemērā varēja gadīties arī tā, ka trešais cilvēks nevārētu izkļūt no muklāja, bet doties vēl dziļākā un netīrākā staignājā. Nereti tā mēdz būt arī dzīvē. Bet ja cilvēks neatlaidīgi atkārto vienas un tās pašas kļūdas, tad viņam, galu galā, tiek dota iespēja iziet ceļu no jauna... Pašlaik Karmas Likumi mainās, bet šīs pārmaiņas nekādā ziņā neatņem cilvēkam iespējas, galu galā, atrast pareizo taciņu.
Daudz nopietnāka tā lieta, ja kļūdu izdara līderis, tas var novest pie tādām cilvēciskās vēstures kropļojumu parādībām kā tirānija, kari, nemieru laiki... Tomēr arī šajā gadījumā var piemērot mūsu modeli ar taisno ceļu, purvu un mežu. Tikai pirmā, otrā un trešā cilvēka lomas spēlē veselas tautas un valstis. Un šīs "novirzes" Dieva plāna paredzētas un kalpo pasaules Evolūcijai.
Ja runāt par personības lomu cilvēces vēsturē, tad svarīgi skart tēmu, kas stāv aiz cilvēka personības? Mēs zinām, ka vēsturiskas personības ietekmē dažādi spēki. Kādēļ pieļauj tumšo spēku ietekmi?
- Tūliņ ataust atmiņā Piektdieņa spriedums no romāna Daniela Defo: kādēļ Dievs nevar uzvarēt Nelabo? "Tādēļ ka Nelabais stiprāks!" - izteic vienīgi saprotamo priekš viņa slēdzienu mežonis. Atceramies, ka Robinsons Kruzo tā arī neatrada, ko atbildēt uz šo āķīgo jautājumu. Izdarīsim mēs to.
Jebkuras personības lēmuma izvēli ietekmē, galvenokārt, trīs faktori: Gaismas Spēku iedarbība, Tumsas Spēku iedarbība, vai kā jūs tos nosauciet, Atturēšanas Spēki, un jūsu personīgā griba. Tad kādēļ gan tiek pieļauta Tumsas Spēku ietekme uz personu? Pirmkārt, noskaidrosim, kas tā, dotajā gadījumā, ir vienu vai otru spēku ietekme uz cilvēku. Ietekmēt var dažādi. Bet tikai ne jūsu pasaulē. Vispār, katrai pasaulei ir savi likumi un noteikumi reglamentējoši Augstāko spēku ietekmi uz pasaules iedzīvotājiem. Priekš Zemes tie akcentēti uz galveno: ietekme nedrīkst ierobežot zemieša brīvo gribu. Un Tumšajie arī spiesti pakļauties šim likumam, jo tāds ir viens no noteikumiem jūsu pasaules-ēkas eksistēšanai.
Priekš jums nav noslēpums, ka Tumsas spēki - arī tādi Dieva-Radītāja radījumi, kā arī mēs ar jums. Tikai šīs būtnes savā laikā izdarīja negatīvu izvēli. Viņiem "bija uz to tiesības", par cik visām Dieva radībām sākotnēji klātesoša absolūta brīvība, saņemta mantojumā no sava Radītāja. Ja atgriezties pie mūsu modeļa ar trim ceļiem, viņi izvēlējās ceļu caur purvu. Un obligāti kaut kad no šī purva būs jāizkļūst. Taču viņu apgaismošanās notiks ne momentāni, ne pēc Dievīguma pavēles, bet ilgā evolucionārā ceļā savas ļaunās gribas likvidēšanai. Un šis process rit pilnā sparā! Bet tā atkal tēma citai sarunai.
Bet pagaidām šie Tumsas spēki, izmantojot Dievišķo brīvību, turpina savās interesēs ietekmēt atsevišķus jūsu pasaules pārstāvjus.
Taču! Pirmkārt, Tumšie var ietekmēt cilvēkus nepavisam ne vienādā mērā. Jo augstāk cilvēks pacēlās uz Gaismu, jo pilnīgāk viņa griba sakrīt ar Radītāja jaunrades gribu. Var teikt tā: Tumsa nav spējīga ietekmēt Gaismu. Tumsa var ietekmēt tikai tumsu. Un, ja jūs sajutāt uz sevi Tumšo ietekmi, tad meklējiet, kā viņi varēja "aizķerties". Atbrīvojieties savā "Es" no visa tumšā - skaudības, aizvainojuma, niknuma, cietsirdības, lepnības, - un Atturēšanas Spēki jūs nesasniegs.
Un, otrkārt. Tumsas Spēki derīgi jūsu Pasaulei. Jā, jā! Atceraties, kā jūs bērnībā izbrīnījāties, uzzinot, ka plēsīgie un asinskārie vilki - derīgi zvēri? Izrādās, viņi medī pimām kārtām slimus un vājus dzīvniekus, tādēļ arī izpelnījās nosaukumu "meža sanitāri". Tad, lūk, jūsu Atturēšanas Spēki - planētas enerģētiskās telpas sanitāri. Tādēļ ka viņi, galvenokārt, barojas ar noraidošo, negatīvo enerģiju, bet tātad, ne ar iepriekšēju nodomu, attīra, atveseļo jūsu enerģētiku.
Kā redzat, Dievam-Radītājam nav nekā lieka vai kaitīga. Starp citu, to var teikt arī par notikumiem, kas ar jums notiek. Un, ja gadījās nelaime, jautājiet: ne "par ko?", bet "kādēļ?", "kādam nolūkam?". Bet, pirmām kārtām, jautājiet savam Augstākajam "Es": "Bet vai tā ir bēda?". Nu lūk, kaut vai, piemērs no manas zemes dzīves. Ja 35 gados smaga slimība mani neieliktu uz ilgiem gadiem gultā, tad nav zināms, vai jūs uzzinātu par tādu fantastu, kā Aleksandrs Beļajevs! Trīs ar pus gadu es nogulēju ģipsī ar paralizētām kājām. Rokas, protams, man bija, taču pārvietoties es nevarēju. Un mana dzīve nozirzījās, pēc būtības, uz dzīvi galvā bez ķermeņa. Lūk, tā arī parādījās pirmais ievērojamais darbs - "Profesora Noeļa galva"...
Jā, patiešām, Dieva ceļi nav izzināmi...
Starp citu, par galvu un citām ķermeņa daļām. Parunāsim, kas ir cilvēks īstenībā? Piemēram, vai var uzskatīt par cilvēku, kuram nav galvas? Vai, kā jūsu stāstā, galvu bez ķermeņa? Kur glabājas cilvēku apziņa, ja galva izzūd?

- Nesākšu noliegt pierakstītas patiesības par to, ka cilvēka fiziskajam ķermenim apkārt un iekšā izvietojas vēl daudz smalkmateriālo ķermeņu. Par to tagad praktiski zina visi. Taču, kur glabājas cilvēka apziņa, viņa atmiņa - labs jautājums. Par cik man zināms, nekādi zinātniskie pētījumi, jūsu zinātnieku vadīti, tā arī neatklāja smadzenēs apgabalus, kuros glabājas atcerēšanās/atmiņas. Nav nekāds brīnums! Smadzenes taču - nebūt nav informācijas uzkrājējs, bet tikai "pieņemšanas-pārraidīšanas stacija". Atmiņa cilvēkam glabājas aiz viņa fiziskā ķermeņa robežām - viņa smalkajos ķermeņos, Daudzdimensionālo Ķermeņeu Kompleksā. Šie ķemeņi arī ir cilvēka apziņa un atmiņa.
Smadzenēs pienāk signāli no dažādu jūtu orgāniem - dzirdes, redzes, garšas, taustes. Smadzenes sakopo tos vienā un, ar speciālu smalkmateriālu veidojumu, izejošu aiz galvaskausa robežām, nodod šo informāciju mentālajos, astrālajos un citos smalkajos ķermeņos. Tur tā ierakstas un saglabājas smalka energoinformatīva slāņa veidā. Tādu atmiņas slāņu cilvēka dzīves laikā uzkrājas pietiekami daudz. Bet vēl šī "glabātava" satur visas atmiņas no jūsu katra visām dzīvēm. Tikai iepriekšējo dzīvju atmiņa jums, ar retiem izņēmumiem, ģenētiski bloķēta. Tas dualitātes Eksperimenta noteikts. Vispār, līdz tagadējās dzīves noteiktām atmiņām aizrakties arī mēdz būt neviegli. Vislabāk atmiņā saglabājas tā informācija, pie kuras nākas biežāk atgriezties. Šie atkārtojumi veicina atmiņas enerģijas stiprināšanu. Labi atmiņā saglabājas notikumi spēcīgu emociju pavadīti - sajūsmu vai spēcīgu pārdzīvojumu - par cik tie jau sākotnēji nes sevī diezgan augstu ieraksta enerģijas līmeni.
Atmiņas nolasīšana notiek ar speciālu lauku struktūru palīdzību, izvirzošos aiz galvas smadzeņu robežām. Tie atrod vajadzīgo atmiņas slāni un nodod lasīto informāciju hipokampā - sevišķš galvas smadzeņu orgāns, kurš dekoderē saņemto signālu un nodod puslodei priekš apzināšanas, saprašanas un, ja vajag, apskaņošanai. Kad fiziskais ķermenis nomirst, visa informācija - jūsu emocijas, zināšanas, notikumi - saglabājas jūsu Daudzdimensionālā Ķermeņu Kompleksā un īpašā informatīvā planētas slānī līdz nākošajam iemiesojumam.
Dosimies tagad atpakaļ pie profesora Doueļa galvas. Pie visas manas satrauktās attieksmes uz šo romānu, tur attēlotā situācija, par nožēlošanu, pilnīgi neiespējama. Jo taču cilvēka smalkmateriālo ķermeņu struktūrā klātesoši ir ļoti daudzi psihoenerģētiskie centri - tā saucamās čakras (mūsu pārejas periodā šie centri pārcieš nopietnas strukturālas modifikācijas). Tad lūk, šie centri savstarpēji cieši saistīti, viņi taču - daļa vienotas kanālu sistēmas, pa kuriem tek dzīvības enerģija. Atvienojot galvu, profesoram Kernam vajadzēja atdalīt milzum daudz psihoenerģētisko centru. Bet tas, kā Jūs saprotiet - neizpildāms. Teorētski var stādīties priekšā, ka ģeniālam ķirurgam izdotos kādu laiku uzturēt dzīvības procesus, atdalītā no ķermeņa, galvā. Taču ne par atmiņu, ne par kaut kādu apziņu šinī gadījumā runa nevar būt, tādēļ ka visi smalkie ķermeņi, bet tātad, arī profesora Doueļa apziņa, pēc tādas operācijas atvienotos no fiziskā ķermeņa.
Starp citu, šinī apgabalā atrodas arī paskaidrojumi visām neveiksmēm, pavadošām mākslīgā intelekta apziņu. Principā, jūsu šodienīgā zinātne spējīga radīt fiziskā plānā cilvēka smadzeņu mākslīgu analogu. Taču pilnā mērā šī iekārta strādāt nevarēs, jo ko nozīmē "magnetofona galviņa" un "magnetofona kasetes"?
Tā pati vēsture ar cilvēciskiem kloniem. Visveiksmīgākajā gadījumā var sanākt bezdvēselisks biorobots, bez jūtām, zināšanām., emocijām, nespējīgs domāt patstāvīgi. Saprātīga būtne saņemt dvēseli var tikai caur jaunu dzimšanu, bet apziņa dvēselei būs jau tīra lapa priekš jaunām lappusēm viņa jaunajai dzīvei.
Elgeon, bet vai vēl kāds, bez jūsu dienesta, sniedz ietekmi uz mūsu Pasaules attīstību?
- Kā Jums zināms, pašreizējā laikā beidzas uznikālais Eksperiments Zemes civilizācijas izvešanai no dualitātes apstākļiem. Eksperimenta gaitai ar lielu interesi seko to Augstāko civilizāciju pārstāvji, kuri piedalījās laikmetīgā cilvēka Genoma radīšanā. Viņi pasargā Zemi no stihiskām katastrofālām ietekmēm no Kosmosa, un, cik iespējams, no pašu cilvēku kaitīgas tehnogēnās darbības. Un, protams, viņu "pienākumos" ietilpst domājošu garīgu būtņu, jaunu augu un dzīvnieku dzīvības formu ģenētiskā radīšana. Tas nepieciešams priekš planētas tālākas evolucionāras attīstības.
Par cik jūsu Pasaules attīstības Plāns paredz tuvu pāreju uz jaunu, daudz augstāku attīstības līmeni, bet dimensionalitātes vai attīstības līmeņa paaugstināšana var būt īstenota tikai ar genoma izmainīšanas palīdzību, tad šīm civilizācijām uzticēta cilvēka jauna Daudzdimensionāla Genoma radīšana. Pie pārejas uz jaunu līmeni, cilvēkiem būs atbloķēti gaismas DNS, kuros atrodas līdz kādam laikam slēgti Visuma kodi un zināšanas, nepieiešami priekš dzīves augstākās dimensijās. Tas ļaus cilvēkam materializēt savas domas, izvēlēties ķermeni pēc savas patikas, brīvi pārvietoties telpā...
Bet pats galvenais - cilvēcei parādīsies iespēja kļūt par unikālā Daudzdimensionālā Genoma 16-dimensiju Visuma ieguvēju. Bet tas jau - bezgalīgas, praktiskas Dievišķas iespējas tā ieguvējam!
Elgeon, mūsu sarunas sākumā Jūs ieminējāties par Pasauli, kur dzīvo literārie personāži... Bet kādās Pasaulēs Jums vēl izdevās pabūt?
- Dažādās. Es taču pēc natūras - pētnieks! Bet viena no visdīvainākajām un apmiņā paliekošajām pasaulēm bija tā, kuru es apmeklēju pirms iemiesošanās jūsu četrdimensionalitātē. Tā - viena no sestās dimensijas Pasaulēm, pēc Radītāja gribas (vēl viens eksperiments), sasniedza tādu augstu evolucionāru līmeni, balstoties ne uz garīgumu, bet uz zinātniskām tehnoloģijām. Būtnes, apdzīvojošas šo Pasauli, praktiski pilnībā atteicās no Mīlestības, bet panāca fizisko ķermeņu pilnību un savas eksistēšanas ērtību ideālu nodrošinātību. Viņu planēta bagāta dabas resursiem un visas civilizācijas centieni virzīti uz jaunu un jaunu tehnisko līdzekļu radīšanu priekš šo resursu apgūšanas. Un viņi sasnieguši patiešām iespaidīgus rezultātus! Un viss dēļ kā? Priekš ķermeniskā komforta. Pašiem nemanot, Pasaules iedzīvotāji kļuva, ja tā var teikt, ķermeņa pielūdzēji [телопоклонниками ?]. Par viņu apziņas galveno funkcija kļuva fiziskā ķermeņa apkalpošana. Bet apkalpot ķermeni aicināti refleksi un instingti, kas brīnišķīgi tiek galā ar savām funkcijām! Lūk, tā arī sanāca, ka šajā Pasaulē instingti sāka vadīt saprātu. Faktiski, tas apziņas apvērsums, vedošs evolucionārā strupceļā. Drūma pasaule, kur viss pilnīgs un nav nekā mīlama. Iespaidi no šīs pasaules neapzināti bija manis (precīzāk Aleksandra Beļajeva) pārnesti romānā "Cīņa ēterā". Protams, romāns veltīts pilnīgi citai tēmai - tas tipisks, naivs daiļdarbs par komunistisko nākotni. Taču tā varoņi - lielgalvaini, bezmatu cilvēki, starp kuriem neiespējami atķirt sievietes no vīriešiem - viņi no turienes. Vēl groteskāki tādas pasaules iemītnieki attēloti Uelsa "Pasauļu karš".
Paldies, Elgeon, par interesanto sarunu. Ko jūs novēlētu mūsu lasītājiem uz atvadām?
- Manu pēdējo iemiesojumu (es domāju iepriekšējo - zemes un tagadējo - šodienas) mērķis bija palīdzēt Pasaulei pamosties, iepazīstināt tās iedzīvotājus ar viņu lielo uzdevumu/misiju. Bet tas neiespējami bez apziņas pašpilnveidošanas - viens no uz Zemes iemiesoto cilvēku galvenajiem uzdevumiem. Jūsu genomā ielikts viss nepieciešamais priekš šī svarīgā procesa, un agri vai vēlu, tas iedarbosies pilnā sparā. Taču, piekrītat, labāk agrāk, nekā vēlāk! Bet priekš tā jums nepieciešams: atteikšanās savā dzīvē izmantot tādas emocijas kā niknumu, skaudību, aizvainojumu, cietsirdību, ļaunu prieku un nomainīt tos; pastāvīgu izaugsmi gara Mīlestībā; tiekšanos uz jaunradi, pareizāk sakot - Dievlīdzjaunradi visos viņa veidos un izpausmēs; priecīgu dzīves uztveri, kūsājošu jūsu realitātē un daudzās citās Pasaulēs; zināšanu paaugstināšana tur, kurp tiecas jūsu saprāts.
Saprotiet un ticiet, ka jūsu pasaules nobriešana nav palaista pašplūsmā - mēs ar Mīlestību un dziļu interesi izsekojam katra no jums dzīvi. Mūs interesē viss, kas skar Pasaules evolucionāro attīstību, kas iepriekšējo iemiesojumu rezultātā kļuva arī mūsu Pasaule. Tas taču ir varens Augstāko Dvēseļu un Saprāta kosmiskais Eksperiments, kas nevar būt sekmīgi izpildīts bez jūsu palīdzības!
Vēlreiz paldies, un uz jaunu tikšanos!
- Arī Jums paldies, ka devāt iespēju pa tiešo sazināties ar tiem, priekš kuriem mēs strādājam. Uz redzēšanos mani dārgie. Mēs mīlam jūs!

2016. gads, jūlijs.

Avots: Žurnāls "МИРОВОЙ ЧЕННЕЛИНГ: Духовные сообщения" № 5(30) 2016, El.adrese: mirovoy_channeling@mail.ru , Tel/faks: +7(3843) 74-61-45, +7(3843) 74-00-12. Žurnāla Internet-veikala El.adrese: http://world-channeling.com/ , Žurnālu Rīgā var iegādāties zvanot pa tālr. 29613296.
Laviskojums ievietots Spēkavota vēstvietnē: http://spekavots.ucoz.ru /11.01.2017.
Nosūtīts Latvijas Radio viļņiem: info@inbox.lv /11.01.2017.
Sūtīts arī: https://www.facebook.com/MansGaismasStars/?fref=ts /11.01.2017.
Arī: https://www.facebook.com/lauma.ivane.1 /11.01.2017
=====
Informācijas materiālu viskopīgai pieredzei sagatavoja Eslauma 11.01.2017.

Skatījumu skaits: 345 | Pievienoja: Eslauma | Reitings: 0.0/0
Komentāru kopskaits: 0
Vārds *:
Email *:
Kods *: